RFS prezidents lielajā intervijā: "Bija bailes, ka Eiropas līgā būs nulle vārtu"
Lielajā intervijā ar futbola apskatnieku Edmundu Novicki, kas video formātā pieejama portālā Sportacentrs.com un populārākajās audio straumēšanas vietnēs, RFS kluba prezidents Artjoms Milovs sasummēja 2024. gada sezonu un komandas gūtos panākumus, visnotaļ plaši paverot aizkaru uz komandas aizkulisēm, ikdienas darbu un finansēm un iekšējo noskaņojumu. Piedāvājam RFS prezidenta spilgtākos izteikumus par dažādām tēmām.
Eiropas līgas pamatturnīra sasniegšana
"Lieta tāda, ka šovasar vēl līdz galam nesapratu, ko īsti nozīmē Eiropas līga," par gatavošanos EL kvalifikācijas "play-off" kārtai pret Kipras APOEL un pirms tam izspēlēto Rīgas derbiju sacīja Artjoms Milovs. "Tagad, kad jau esam tur, tad saprotu, cik liela ir atšķirība starp Eiropas līgu un Konferences līgu. Atceros, ka vasarā vēl komandai pats teicu, ka mums viss akcents ir uz Rīgas derbiju, jo tobrīd vēl šaubījāmies, kā būs labāk - spēlēt Konferences līgā un tur zemākā konkurencē tēmēt uz "play-off" vai būt Eiropas līgā. Un par to otro variantu man bija bailes, ka Eiropas līgā mums būs nulle vārtu, nulle punktu utt."
RFS Eiropas līgā līdz šim aizvadījusi piecas spēles un tikusi pie diviem neizšķirtiem pret augsta līmeņa klubiem "Galatasaray" un "Anderlecht". Komanda guvusi četrus vārtus un ieņem 34. vietu turnīra tabulā 36 komandu konkurencē, apsteidzot Francijas "Nice" un Kijivas "Dynamo".
Par "Riga" lielo budžetu un tāpat palikšanu bez titula
"Atšķirība budžetu izmēros starp "Riga" un pārējiem, protams, ir visnotaļ liela. Es par to esmu daudz domājis," atzina RFS prezidents Artjoms Milovs. "Šeit vajag saprast, ka par pirmo miljonu var izveidot komandas pamatus un var sanākt laba komanda, ar kuru jau var par kaut ko cīnīties. Ar otru miljonu jau tu vari sev garantēt Eirokausus, protams, ar izņēmuma gadījumiem. Ja tev ir jau četru miljonu budžets, tad jau vajag cīnīties par titulu. Proti, doma ir tāda, ka līdz ar katru nākamo ieguldīto miljonu vai katriem nākamajiem 100 tūkstošiem tavas iespējas kļūt par čempionu pieaug, šī varbūtība kļūst lielāka, taču ar katru nākamo miljonu šis pieaugums kļūst arvien mazāks."
"Es pat teiktu, ka pienāk robeža, kurā šī varbūtība vairs nepalielinās, varbūt pat samazinās. Piemēram, septiņu miljonu budžets - ja tam ej pāri, tad tavi spēlētāji varbūt jau ir pārāk labi šim līmenim, viņu līmenis ir augstāks nekā vajadzīgs, un viņi var zaudēt motivāciju spēlēt šeit. Tādēļ teiktu, ka Latvijas futbolā ir tāds zelta skaitlis, zelta vidusceļš, ar ko veidot kluba budžetu. Salīdzinājumā ar "Riga", jā, mums ir mazāks budžets, bet vai tas lielākais budžets vēl sniedz kādu papildus pienesumu? Jā, par vienu lietu nav šaubu - ja tomēr kļūdies ar komandas komplektāciju, tad lielāks budžets ļauj ātrāk šīs kļūdas labot un pārkārtot sastāvu, nopirkt jaunus spēlētājus," sacīja Milovs.
"Ikaunieks nešķiro lielas un mazas spēles, un tā ir svarīga lieta"
"Jautājumā par Jāņa Ikaunieka lomu mūsu komandā es varu atbildēt ar konkrētu faktu - mums ir iedibināta klubā Prezidenta balvu, ko es šoreiz pasniedzu Ikauniekam komandas labākajam spēlētājam. Tas ir tas, ko es par viņu domāju," sacīja Milovs.
"Ceru, ka Ikaunieks šoziem neaizbrauks prom," turpināja RFS prezidents. "Tas ir mans egoistisks viedoklis. Vai Latvijas izlasei būtu labāk, ja viņš spēlētāju augstāka līmeņa līgā? Jā, ar nosacījumu, ka viņš patiešām tur spēlē. Ja nonāk augstāka līmeņa klubā, kur netiek spēlēt, tad diez vai tas būs izlasei par labu. Savukārt ar RFS viņam šosezon bija, šķiet, kādas 20 patiešām augsta līmeņa spēles, kurās bija intriga, līmenis utt. Piemēram, tajās ārzemju komandās, kurās Ikaunieks bija iepriekš, viņam tik daudz šādu spēļu nebija."
"Vēlos uzsvērt, lai nebūtu kādam pārpratumu - mana cerība, ka Ikaunieks nekur neaizbrauks, ir tiešām no mūsu kluba pozīcijām, nevis par Ikaunieka karjeru personiski," teica Milovs. "Mēs starpsezonā jau esam palikuši bez Marhijeva, Emersona... zaudēt vēl vienu tik svarīgu spēlētāju nepavisam negribētos. Jā, mums sastāva kodols paliks tik un tā, taču Jānis nešķiro lielas un mazas spēles, un tā ir svarīga un īpaša lieta. Daudziem citiem spēlētājiem tomēr ir šāda kaut vai neapzināta šķirošana, taču Jānis gandrīz vienādi noskaņojas pret visiem pretiniekiem, arī pret 1. līgas komandām Latvijas kausa izcīņā."
"No Emersona transfēra būtu saņēmuši tikai 40%"
"Tā ir tiesa, ka Emersons aizgāja no RFS par brīvu," apstiprināja kluba prezidents. "Tur bija vairāki apstākļi. Sāksim ar to, ka arī es domāju, ka viņam pienācis laiks pamēģināt sevi citā līmenī. Kāpēc nemēģinājām nopelnīt ar transfēru? Mums bija piedāvājums no Dānijas pagājušajā augustā, šķiet, par 900 tūkstošiem eiro, gandrīz miljonu. Taču tobrīd aizgāja Iličs, un mēs tobrīd cīnījāmies par titulu, un bijām pārliecināti - ja palaidīsim abus, tad neuzvarēsim."
"Ziemā sākām sarunas par līguma pagarināšanu, bet tad jau viņam nebija vairs tik interesanti, jo viņš jau arī zināja - ja līgums drīz izbeidzas, viņš jau var domāt par nākamo klubu. Mēs varējām ar lielāku naudu viņu ieinteresēt un pagarināt līgumu. Bet tur bija tāds apstāklis, ka mums no viņa transfēra tik un tā piederētu tikai 40% no kopējās summas. Aprēķinājām, ka šis ieguldījums beigās sanāktu līdzīgs tam, ko mēs varētu iegūt no transfēra, un pieņēmām lēmumu, ka izmantosim Emersonu vēl šosezon. Taču viņš guva traumu, un arī tas mums nesanāca."
"Faktoru bija daudz, bet galvenais tomēr bija tas, ka mēs iegūtu tikai 40% no viņa transfēra. Ja pārdotu par miljonu, tad mums paliktu 400 tūkstoši," skaidroja Milovs. "Cik zinu, viņš dosies uz Japānu. Kāds varbūt teiks, ka tas nav nekāds super līmenis, bet, manuprāt, pietiekoši augsts, turklāt ar ļoti labiem finansiālajiem nosacījumiem. Precīzus skaitļus nezinu, bet, cik zinu, šis līgums ļaus viņam nodrošināt savu nākotni."
"Varu par kādu miljonu kļūdīties. Jā, izklausās muļķīgi tā teikt, taču patiešām vēl neesam savilkuši visu sezonu kopā"
"Māra Verpakovska intervijā teiktais, ka, neskatoties uz Eirokausu prēmiju apmēram piecu miljonu apmērā, gadu pabeigsim pa nullēm, ir tiesa," sacīja Milovs. "Kādēļ tā? Pirmkārt, mūsu budžets divu gadu laikā ir krietni pieaudzis. Otrkārt, šogad izmaksāsim diezgan lielas prēmijas. Jā, varu apmēram pateikt - domāju, ka tās būs 1.-1.2 miljona eiro vērtībā. Vadošie spēlētāji saņems ap 50-60 tūkstošiem, tā rupji rēķinot."
"Tātad no šiem pieciem Eirokausu miljoniem viens jau aizies prēmijās. Pēc tam nevajag aizmirst, ka vēl nāk klāt 4-5 lidojumi ar viesnīcām, un katrs ir 60-100 tūkstošu vērtībā. Vēl nāks klāt nometne Spānijā, kur būsim 10 dienas pirms spēles pret "Maccabi". Šādas lietas sakrājas, un, kad tās saskaita kopā, tīrie ienākumi no UEFA ir krietni zemāki nekā izskatās," skaidroja Milovs. "Vēl arī algas, infrastruktūra, citi izdevumi, un tad beigās patiešām tā arī sanāk - budžetā pa nullēm. Varbūt vēl pāris transfēri sanāks, tad varbūt būs sezona ar plusa zīmi finansiāli."
"Es to visu stāstu no atmiņas un varu par kādu miljonu kļūdīties. Jā, izklausās muļķīgi tā teikt - "kļūdīties par miljonu". Taču mums gluži vienkārši vēl nav bijis brīdis, kad sasēžamies un saliekam visus plusus un mīnusus kopējā bilancē. Vēl būs arī kaut kādi ienākumi par punktiem Eiropas līgas spēlēs, bet arī no tiem maksāsim prēmijas komandai. Piemēram, arī par Latvijas kausu izmaksājām prēmijas, lai gan Latvijas kauss mums būtībā neko nedeva. Jā, kluba aprakstā ir viens tituls vairāk, bet bankas kontā tas mums neko nemaina."
"Vēl viena lieta ir ienākumi no biļešu pārdošanas. Šī ir pirmā sezona, kad tik nopietni ar to strādājam. Arī tur es nezinu visus sīkumus, tikai apmēram kopējo bildi. Varbūt tur, kad tiks apkopoti visi skaitļi, būs pozitīvs pārsteigums, ka esam nopelnījuši vairāk nekā cerējām."
"Tā ka Māra atbilde par to, ka būsim pa nullēm budžetā, ir patiesa. Viņam tāpat tās intervijas sanāk daudz labāk nekā man," smaidīja RFS prezidents. "Māris turklāt kā kluba ģenerāldirektors daudz tiešākā veidā saskaras ar visām kluba izmaksām un naudas lietām. Es varbūt reizi mēnesī vai divos kaut ko tur paskatīšos, kā kopumā izskatās, bet viņš ar to strādā visu laiku."
"Ja būtu taustāmi pierādījumi par Žaleiko izteikumiem, viņš RFS sastāvā nepaliktu pat piecas sekundes"
"Ja ne sāpīgs, tad noteikti nepatīkams temats," par Gļeba Žaleiko lietu šovasar izteicās Milovs. "Ko šeit varu pastāstīt? Jā, veicām iekšējo tādu kā izmeklēšanu, aprunājāmies ar iesaistītajām pusēm, un galvenais - mums nav nekādu pierādījumu."
"Aprunājoties ar Gļebu, sapratām, ka viņa māte bija iesaistīta nepatīkamā sarunā ar PPK kluba līdzjutējiem, un, kā var noprast no viņa, Gļebs vienkārši centās aizstāvēt māti. Protams, ir arī otra puse, kas stāsta līdzīgas detaļas, taču arī saka, ka Gļebs un viņa māte šajā strīdā ir slavējuši Putinu un Krieviju," sacīja Milovs. "Protams, ja mums kaut kādi taustāmi pierādījumi, nezinu, audio vai video formātā, tad viņš mūsu komandā nenoturētos pat piecas sekundes. Bet šeit ir situācija vārds pret vārdu... Un viena puse ir mūsu komandas spēlētājs, kurš bijis kopā ar mums un tagad aicina viņam ticēt."
"Arī LFF vēl veic savu izmeklēšanu, kuras rezultātus gaidām. Nezinu gan, ko tik ilgi var tur izmeklēt," teica Milovs. "Taču bez reāliem, taustāmiem pierādījumiem izmest spēlētāju no komandas... jutu, ka arī citi komandas dalībnieki skatās uz šo situāciju, skatās, kā mēs reaģēsim un rīkosimies. Ja nav šādu reālu pierādījumu, tad situācijā "vārds pret vārdu" mēs īsti nevaram viņu izslēgt no komandas. Protams, vēl jau citi faktori, kas ir ārpus šī incidenta. Vērtēsim arī viņu kā futbolistu, domāsim par sadarbības turpināšanu, vai viņš atbilst vai neatbilst. Bet vēlos uzsvērt, ka šī situācija un tas, ko viņš iespējams teica, man patiešām riebjas - lietoju iepriekš vārdu "nepatīkams", bet tas ir ļoti maigi teikts."
Pilnās intervijas pirmā un otrā daļa
Saruna audio formātā: