Facebook
GoogleMalnačs: "100.vieta futbolā vērtējama kā 10.vieta basketbolā vai hokejā"
@sensejs
2014-01-06 14:08
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64
Pēc veiktās Latvijas Futbola federācijas (LFF) restrukturizācijas kā atsevišķa struktūrvienība izveidota LFF mārketinga un komunikāciju nodaļa, bet par tās vadītāju apstiprināts Normunds Malnačs, kurš iepriekšējās divas sezonas strādāja par biedrības "Latvijas Futbola virslīga” izpilddirektoru. LFF.lv piedāvā interviju, kurā Normunds Malnačs atskatās uz paveikto biedrībā "Latvijas Futbola virslīga” un iezīmē prioritātes jaunajā darbā Latvijas Futbola federācijā.
LFF.lv: "Apsveicam ar jauno darbu! Pastāstiet, kāpēc no biedrības "Latvijas Futbola virslīga” pārgājāt strādāt uz Latvijas Futbola federāciju!"
Normunds Malnačs: "Paldies. Virslīgā nostrādāju divas sezonas. No pilnīgi tukšas vietas izdevās radīt darbojošos organizāciju ar finansiālu pamatu. Ņemot vērā visus apstākļus, uzskatu, ka izdevās izdarīt daudz. Protams, ne viss gāja gludi, bet noteikts un paliekošs progress Virslīgas attīstībā tika veikts.
Viens no iemesliem laikam bija tas, ka biju drusku noguris no darbības faktiski vienatnē, un fiziski gribējās piederēt lielākai organizācijai ar lielākām iespējām un perspektīvām. Otrs iemesls – patīkamā un konstruktīvā sadarbība ar LFF darbiniekiem.
Būšu godīgs, uzsākot darbu Virslīgā, nācu ar pārliecību, ka federācija nestrādā pietiekoši labi. Tomēr laika gaitā pārliecinājos, ka, skatoties sistēmiski uz Latvijas futbola saimniecību - futbolisti, treneri, tiesneši, infrastruktūra, klubi, masu mediji, futbola funkcionāri, pēdējie nav vājākais posms futbola sistēmā. Vismaz šobrīd. Nezinu, kā tas bija agrāk. Šodienas Latvijas futbola līmenis ir iepriekšminēto faktoru mijiedarbības rezultāts.”
LFF.lv: "Vai nebija žēl pamest darbu Virslīgā?"
Normunds Malnačs: "Protams, nedaudz jau bija žēl pamest iesāktos darbus. Ar lielāko daļu klubu man bija un ir labas attiecības. Virslīga ir pati par sevi ļoti interesants turnīrs, un, manā skatījumā, Virslīgai ir jābūt vienai no galvenajām Latvijas futbola prioritātēm. Tomēr nekur tālu no Virslīgas nebūšu. Nešaubos, ka mums izveidosies laba sadarbība ar Virslīgu un būs daudz kopīgu projektu.
Manuprāt, Emīls Latkovskis ir laba kandidatūra izpilddirektora amatam un, ja viņš saņems klubu atbalstu, viņam izdosies veiksmīgi turpināt manis iesāktos projektus un veiksmīgi attīstīt Virslīgu tālāk."
LFF.lv: "Kādi būs Jūsu tuvākie darbi LFF?"
Normunds Malnačs: "Kā tuvākās prioritātes redzu Baltijas kausa un 1.līgas turnīru publicitātes līmeņu palielināšanu. Kā jaunus produktus vēlos attīstīt elektronisku mēneša futbola žurnālu, LFF gadagrāmatu, un dokumentālo filmu par „EURO 2004”. Protams, jāmeklē sponsori un atbalstītāji, jāuzraksta LFF Komunikāciju un Marketinga stratēģija. Darba ir pietiekoši – LFF tēls ir nepelnīti nepietiekoši labs un ir jāiemācās pārādīt savi labie darbi un veiktās reformas.”
LFF.lv: "Kādu Jūs redzat Latvijas futbola nākotni?"
Normunds Malnačs: "Tuvākie gadi nebūs viegli. Valsts tikai atgūstas no milzīgas ekonomiskas krīzes - nepieciešamas apjomīgas investīcijas sporta infrastruktūrā, ap 200 000 iedzīvotāju pametuši valsti – tie ir mūsu potenciālie līdzjūtēji, sponsori, futbolisti... Godīgi sakot, izlašu kontekstā, būtu labi, ja mēs paliktu, kur esam un nekristu zemāk. Marianam Paharam priekšā ir ļoti grūts uzdevums...
Angļiem ir laba, bet grūti iztulkojama koncepcija “Nomenedžēt rezultātu cerības” (Manage expectations – angļu valodā). Mums Latvijā ir jāsaprot, ka, ņemot vērā fundamentālos valsts futbola līmeņa ietekmējošos faktorus – iedzīvotāju skaitu, klimatu, valsts pārticību, futbola infrastruktūru, valsts prioritātes, šodien esam tieši tur, kur mums jābūt. Un, lai mēs nekristu vēl zemāk, mums ir vajadzīga vienotība un atbalsts gan no masu mediju, gan valsts puses.
Neizprotot sporta veidu hierarhiju pasaulē, Latvijā mūsu futbolistu panākumus nepamatoti nenovērtē, salīdzinot ar citu sporta veidu sportistu panākumiem. Futbols ir neapšaubāms līderis absolūti lielākajā daļā pasaules valstu – panākumu sasniegšanā visur tiek investēti astronomiski cilvēku un finanšu resursi. Piemēram 100. vieta pasaulē futbolā no sportiskā viedokļa būtu vērtējama tā pat kā 10. vieta, teiksim, basketbolā vai hokejā. Neapšaubāmi, Latvijas nacionālās futbola izlases kvalificēšanās UEFA Eiropas čempionāta finālturnīram Portugālē 2004.gadā ir lielākais Latvijas otrās neatkarības sporta sasniegums, kuru būs ļoti grūti atkārtot.”
Izmantotie resursi:
LFF: JAUNUMI | LATVIJAS FUTBOLA FEDERĀCIJA
[+] [-]
[+] [-]
Vienīgi tad jau vairs gribot nesanāks tā līga profesionāla
+1 [+] [-]
[+] [-]
2 L spirtputužļurgas dzeršanā mums PČ neviens tuvumā nestāvētu, šņabja dzeršanā pusfinālā kopā ar Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu būtu...
Iedomājieties kāda tur mums masveidība, es vien jau pāris izlases kandidātus varētu piemeklēt
-1 [+] [-]
P.S. Tev Caps Lock iestrēdzis.
-1 [+] [-]
Futbolu kā tādu zin visi
+2 [+] [-]
Bērnībā esmu spēlējis handbolu, hokeju, basketbolu, dambreti, gribēju arī futbolu, bet laikam biju tizls šis sporta veidam, kaut kā negāja man tā spēle, tāpat kā maniem latviešu vienaudžiem, tapēc nav viņš man sirdī.
Varbūt gadu gaitā, man ir izveidojies kļūdains priekšstats, bet ir sajūta ka krieviem basketbols nav piemērots, pārāk kokaini viņi ir. Bērnībā kad spēlējām pret krievu skolu, visur viņus tesām, bet futbolā viņi mūs vienkārši grāva.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Par lielisko orientēšanos ēdiena gatavošanā protams
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
2.Televīzijai kas pārraida viņu spēles
Pirmie 2 punkti var teikt ir dāvanas
3,un tikai 3 vietā no līdzjutējiem
[+] [-]
[+] [-]
Kamēr Eiropā tu kaut vai pagalma mačā spēlējot nepamanīts nepaliksi un uzreiz būs klubi klāt kas 4 gadu vecumā bāzīs miljonus sejā.nemaz neprasot vai tas sīkais vispār dzīvē gribēs būt futbolists,viņu piespiež par tādu kļut
Skarbi ne
[+] [-]
[+] [-]
No vienas puses Tev pilnīga taisnība.
Bet no otras puses, tieši tajās nabadzīgajās zemēs un reģionos DZĪVE kā tāda piespiež spēlēt futbolu. Var vai nu izrakteņu raktuvēs strādāt, vai futbols jāspēlē lai sevi un vēl savas 18 māsas un brāļus pabarotu.
Attīstītajās valstīs tomēr nekas Tevi nepiespiež. Negribi, nespēlē, ej studē un kļūsti par juristu, kurš no 30 jardiem 9ieku var ielikt
[+] [-]
Starp citu, pagājušajā gadā Šveicē par gada treneri atzīts nevis kāds futbola speciālists, bet gan hokeja kluba Davos treneris Arno Del Curto. Nav tas viss tik viennozīmīgi ka visi pielūdz tikai futbolu.
Par blaķenēm piekrītu, tā apskaidrība varbūt tagad sabiedrībai tikai nākusi, kad PK posmos tur latvieši pārāk daudz sāka parādīties. Man personīgi visādas gonkas nekad nav patikušas, pēdējās un vienīgās apmeklēju vēl krievu laikā.
[+] [-]
[+] [-]
Futbolā pārsvarā Krievi trenējās, bet bija arī pāris Latvieši. Tagad laikam situācija stabilizējas.
Kautkā tā ir sanācis, ka : Baskets - Latvieši tikai (un ja ir kāds krievs, tad perfekti runā LV), Hokejs - Latvieši, Krievi, Futbols - Krievi, ir arī Latvieši.
[+] [-]
1)katram Eiropas klubam ir sava fanu baaze un taa parasti veelas,lai savaa klubaa speeleetu saveejie,nevis kaut kaadi no Afrikas,kas varbuut ar buutu divreiz leetaaki
2)ja njem legjionaaru,tad vinjam jaabuut galvastiesu paaraakam,ja vien tajaa poziicijaa nav tukshums,bet nu Eiropaa pagaidaam pietiek cilveeku
3)rasisms,ne katraa valstii tik viegli iespeeleesi kaadu,pat,ja vinjsh ar bumbu skraida kaa dievs.
4)katra speeleetaaja raksturs,nezinu vai visi nonaakot no treshaas pasaules valsts kaut vai Latvijaa,speej nekrist kaardinaajumaa,jo futbolistu meenesha algas saliidzinot ar parasta straadnieka algaam ir kudi lielaakas
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]