Facebook
GoogleMalnačs: "100.vieta futbolā vērtējama kā 10.vieta basketbolā vai hokejā"
@sensejs
2014-01-06 14:08
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64
Pēc veiktās Latvijas Futbola federācijas (LFF) restrukturizācijas kā atsevišķa struktūrvienība izveidota LFF mārketinga un komunikāciju nodaļa, bet par tās vadītāju apstiprināts Normunds Malnačs, kurš iepriekšējās divas sezonas strādāja par biedrības "Latvijas Futbola virslīga” izpilddirektoru. LFF.lv piedāvā interviju, kurā Normunds Malnačs atskatās uz paveikto biedrībā "Latvijas Futbola virslīga” un iezīmē prioritātes jaunajā darbā Latvijas Futbola federācijā.
LFF.lv: "Apsveicam ar jauno darbu! Pastāstiet, kāpēc no biedrības "Latvijas Futbola virslīga” pārgājāt strādāt uz Latvijas Futbola federāciju!"
Normunds Malnačs: "Paldies. Virslīgā nostrādāju divas sezonas. No pilnīgi tukšas vietas izdevās radīt darbojošos organizāciju ar finansiālu pamatu. Ņemot vērā visus apstākļus, uzskatu, ka izdevās izdarīt daudz. Protams, ne viss gāja gludi, bet noteikts un paliekošs progress Virslīgas attīstībā tika veikts.
Viens no iemesliem laikam bija tas, ka biju drusku noguris no darbības faktiski vienatnē, un fiziski gribējās piederēt lielākai organizācijai ar lielākām iespējām un perspektīvām. Otrs iemesls – patīkamā un konstruktīvā sadarbība ar LFF darbiniekiem.
Būšu godīgs, uzsākot darbu Virslīgā, nācu ar pārliecību, ka federācija nestrādā pietiekoši labi. Tomēr laika gaitā pārliecinājos, ka, skatoties sistēmiski uz Latvijas futbola saimniecību - futbolisti, treneri, tiesneši, infrastruktūra, klubi, masu mediji, futbola funkcionāri, pēdējie nav vājākais posms futbola sistēmā. Vismaz šobrīd. Nezinu, kā tas bija agrāk. Šodienas Latvijas futbola līmenis ir iepriekšminēto faktoru mijiedarbības rezultāts.”
LFF.lv: "Vai nebija žēl pamest darbu Virslīgā?"
Normunds Malnačs: "Protams, nedaudz jau bija žēl pamest iesāktos darbus. Ar lielāko daļu klubu man bija un ir labas attiecības. Virslīga ir pati par sevi ļoti interesants turnīrs, un, manā skatījumā, Virslīgai ir jābūt vienai no galvenajām Latvijas futbola prioritātēm. Tomēr nekur tālu no Virslīgas nebūšu. Nešaubos, ka mums izveidosies laba sadarbība ar Virslīgu un būs daudz kopīgu projektu.
Manuprāt, Emīls Latkovskis ir laba kandidatūra izpilddirektora amatam un, ja viņš saņems klubu atbalstu, viņam izdosies veiksmīgi turpināt manis iesāktos projektus un veiksmīgi attīstīt Virslīgu tālāk."
LFF.lv: "Kādi būs Jūsu tuvākie darbi LFF?"
Normunds Malnačs: "Kā tuvākās prioritātes redzu Baltijas kausa un 1.līgas turnīru publicitātes līmeņu palielināšanu. Kā jaunus produktus vēlos attīstīt elektronisku mēneša futbola žurnālu, LFF gadagrāmatu, un dokumentālo filmu par „EURO 2004”. Protams, jāmeklē sponsori un atbalstītāji, jāuzraksta LFF Komunikāciju un Marketinga stratēģija. Darba ir pietiekoši – LFF tēls ir nepelnīti nepietiekoši labs un ir jāiemācās pārādīt savi labie darbi un veiktās reformas.”
LFF.lv: "Kādu Jūs redzat Latvijas futbola nākotni?"
Normunds Malnačs: "Tuvākie gadi nebūs viegli. Valsts tikai atgūstas no milzīgas ekonomiskas krīzes - nepieciešamas apjomīgas investīcijas sporta infrastruktūrā, ap 200 000 iedzīvotāju pametuši valsti – tie ir mūsu potenciālie līdzjūtēji, sponsori, futbolisti... Godīgi sakot, izlašu kontekstā, būtu labi, ja mēs paliktu, kur esam un nekristu zemāk. Marianam Paharam priekšā ir ļoti grūts uzdevums...
Angļiem ir laba, bet grūti iztulkojama koncepcija “Nomenedžēt rezultātu cerības” (Manage expectations – angļu valodā). Mums Latvijā ir jāsaprot, ka, ņemot vērā fundamentālos valsts futbola līmeņa ietekmējošos faktorus – iedzīvotāju skaitu, klimatu, valsts pārticību, futbola infrastruktūru, valsts prioritātes, šodien esam tieši tur, kur mums jābūt. Un, lai mēs nekristu vēl zemāk, mums ir vajadzīga vienotība un atbalsts gan no masu mediju, gan valsts puses.
Neizprotot sporta veidu hierarhiju pasaulē, Latvijā mūsu futbolistu panākumus nepamatoti nenovērtē, salīdzinot ar citu sporta veidu sportistu panākumiem. Futbols ir neapšaubāms līderis absolūti lielākajā daļā pasaules valstu – panākumu sasniegšanā visur tiek investēti astronomiski cilvēku un finanšu resursi. Piemēram 100. vieta pasaulē futbolā no sportiskā viedokļa būtu vērtējama tā pat kā 10. vieta, teiksim, basketbolā vai hokejā. Neapšaubāmi, Latvijas nacionālās futbola izlases kvalificēšanās UEFA Eiropas čempionāta finālturnīram Portugālē 2004.gadā ir lielākais Latvijas otrās neatkarības sporta sasniegums, kuru būs ļoti grūti atkārtot.”
Izmantotie resursi:
LFF: JAUNUMI | LATVIJAS FUTBOLA FEDERĀCIJA
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Esmu gandrīz drošs, ka pasaules sportā mēs esam sava veida līderi. Proti, nekur citur uz pasaules procentuāli no cilvēkiem, kuri interesējās par sportu, neatradīsies tik daudz subjekti, kuri pilnā pārliecībā apgalvotu, ka visādas ākstības un marginālības sportā ir tas, ar ko mums ir jālepojas. Ka tas popularizē mūs kaut kādās mistiskās ārvalstīs. Ka mums tur būtu jāgrūž iekšā vēl vairāk naudas. Ka mums tajā virzienā būtu jāattīsta jaunatne.
Un šajā apmātības karuselī nav iesaistīti vien skolas solu deldējoši tīņi, kuriem par sporta konjunktūru nav ne mazākās nojēgas, bet ir mācību klade ar Dinamo simboliku un attiecīgs krekls vai kepons, kuri arī veido šī nenobriedušā prāta uztveri par sportu. Nē, šajā stabulē pūš arī vairums sporta žurnālistu, nerunājot jau par parastiem pieaugušiem cilvēkiem, kuri no sporta marginālību apmātības brīvajā laikā atgādina visnotaļ nopietnus un pat sakarīgus ļaudis.
Ja kāds man var nosaukt, kurā pasaules malā vēl notiek kaut kas tamlīdzīgs, es labprāt uzklausīšu, bet esmu drošs, ka esam absolūts izņēmums un unikalitāte sporta galējā lumpenismā.
[+] [-]
[+] [-]
Šobrīd futbols pasaulē ir populārākais tikai pateicoties nabadzīgākajām pasaules valstim,kas veido to miljonu auditoriju...Jo tiem cilvēkiem nav citu izklaides iespēju...Piemēram uz 300 nēģērēniem ir viena futbola bumba un tā pati reizēm kaut kāds sasiets lupatu saišķītis...Kamēr hokejs,baskets tur nav iedomājams
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Neviens jau nebrīnās, ka Latvijā kāds Valmieras basketbola klubu atbalsta piemēram.
Es resursus salīdzināju. Nu piekritīsi... no 1000 puišeļiem 1 vienkārši var rasties brīnumbērns, vienalga kur iesācis trenēties. Bet no 10 puišeļiem?
Tur brīnumbērns tikai no attiecīga līmeņa trenēšanās var izaugt.
Neuzskatu, ka Latvijā visas problēmas izzudīs, ja katrā mieštelē ar 200 iedzīvotājiem būs laukums ar mākslīgo, bet klubi, treneri un sistēmas nebūs
[+] [-]
[+] [-]
Un tad padomā, par ko mēs strīdamies, jo es teicu to pašu, ko tikko pateici Tu. Nu... atšķirīgāk iekš niansēm