Neticamais Francijas rekordists Žirū

36 gadus vecā Francijas izlases rekordista stāsts ir neticams un iedvesmojošs daudzu iemeslu dēļ. Gandrīz 22 gadu vecumā Žirū vēl spēlēja īrē Francijas trešās līgas klubā "Istres", augstākajā līgā debitēja gandrīz 24 gadu vecumā, Francijas jebkāda vecuma izlasē debitēja pusotru mēnesi pēc 25. dzimšanas dienas, taču nu viņa CV atrodams gan pasaules kauss, gan Čempionu līgas kauss, gan Eiropas līgas trofeja, gan Francijas un Itālijas tituli, gan Anglijas kausi un superkausi, gan arī Francijas čempionāta un Eiropas līgas labākā snaipera balva, gan arī skaistākie vārti pasaules futbolā 2017. gadā, kurus viņš turklāt guva gada pirmajā dienā.

Pasaules kausa grupu turnīra pirmajā spēlē pret Austrāliju Žirū ar saviem 50. vārtiem izlasē pārņēma Francijai vadību (2:1), vēlāk panāca arī 4:1 un atkārtoja Tjerī Anrī rekordu, bet astotdaļfinālā pret Poliju guva pirmos vārtus spēlē un jau 52. vārtus 117 mačos Francijas izlasē, divus mēnešus pēc 36. dzimšanas dienas kļūdams par Francijas rekordistu. Vēl nesen šāda aina būtu šķitusi grūti iedomājama, jo egocentriskajā Francijas uzbrukumā Žirū vietas vairs nebija. Kaut ar tipisku mērķa uzbrucēju Žirū laukumā Francijas saspēle bija plūstošāka un Karims Benzemā un Kiljans Mbapē biežāk viens otram traucēja, gribot spēlēt tajās pašās zonās un soda laukumu atstājot pilnīgu tukšu, fantastiskās kluba formas dēļ priekšroka bija jādod Benzemā, kurš 2020. gada pavasarī sevi ar Žirū salīdzināja kā F1 ar kartingu - varat piecas reizes minēt, kuram viņš atvēlēja kartinga lomu. Diez ko labas vairs nebija arī attiecības ar brīnumbērnu Mbapē, kurš bija ļoti apvainojies pēc Žirū preses konferences 2021. gada maijā, kurā Olivjē komandas biedriem pārmeta piespēļu nedošanu. Taču dzīve ātri mainās, un Žirū Katarā visdrīzāk būtu bijis pamatsastāvā arī tad, ja Benzemā būtu vesels (liekais būtu Usmans Dembelē), bet rekordspēli pret Poliju ar Mbapē svinēja ļoti ciešos un draudzīgos apkampienos.

Kiljans Mbapē un Olivjē Žirū. Foto: Frank Hoermann/Sven Simon/Scanpix.

Profesionālo karjeru Žirū sāka Grenoblē, bet pēc divām sezonām Francijas otrajā līgā tika aizsūtīts īrē līgu zemāk, kur arī pamazām sākās viņa augšupeja. Vidusmēra komandā "Istres" guvis 14 vārtus, Žirū par 150 tūkstošiem tika pārdots "Tours" un atgriezās otrajā līgā, kur spēlēja kopā ar savu vēlāko izlases un "Arsenal" biedru Lorānu Koscelniju. Debijas sezonā klubā Žirū guva astoņus vārtus, bet otrajā – jau 21, par vieniem vārtiem apsteigdams tagadējo Dortmundes uzbrucēju Antonī Modestu un ne tikai kļūdams par labāko snaiperi, bet arī par labāko līgas spēlētāju, kaut komanda finišēja tikai vienpadsmitā. Uzlecošo otrās līgas zvaigzni par diviem miljoniem nopirka salīdzinoši pieticīgā "Montpellier", kas gan bija ieguvusi negaidītu piekto vietu un kvalificējusies Eirokausiem. Žirū Eirokausu debijā guva vārtus (taču izstājās pret Ungārijas "Gyor") un augstākās līgas debijas sezonā iesita 12, bet īstā sprādziena sezona gan viņam, gan klubam bija nākamā.

2011./12. g. sezonu sācis ar astoņiem vārtiem divpadsmit spēlēs un komandai esot otrajā vietā, novembrī Žirū, kura iepriekšējā pieredze valstsvienībā bija treniņnometne U16 izlasē, saņēma pirmo izsaukumu uz nacionālo izlasi. Abās pārbaudes spēlēs pret ASV un Beļģiju viņš gāja uz maiņu, izlasē debitēdams ļoti zīmīgā datumā (11.11.11.), bet februārī Brēmenē arī pirmoreiz tika pamatsastāvā. Un savu iespēju izmantoja, ar vārtiem un rezultatīvu piespēli palīdzot pārspēt Vāciju (2:1) un debijas vārtus nosvinot ar skūpstu ar Matjē Debišī. "Montpellier" ar spožo mērķa uzbrucēju Žirū, kurš dalīja labākā snaipera godu un aiz muguras atstāja tādus talantus kā Edens Azārs un Pjērs Emeriks Obamejangs, un radošo zemuzbrucēju Junesu Belandā sensacionāli kļuva par Francijas čempioni, PSG pirmajā Kataras sezonā atstājot ar garu degunu, bet Žirū, līdz finālturnīram sešās pārbaudes spēlēs izceļoties ar 1+4, tika uz Eiropas čempionātu un par 12 miljoniem nokļuva Londonas "Arsenal", kā rindās Čempionu līgā debitēja…Monpeljē pret savu bijušo klubu.

Pirmajās četrās Premjerlīgas sezonās Žirū bija "Arsenal" sākumsastāva futbolists, sākdams 107 no savām 135 spēlēm un gūdams 57 vārtus, piektajā sezonā turpināja būt rezultatīvs arī rotācijas spēlētāja lomā (12 vārti 29 spēlēs, 11 pamatsastāvā), taču turpmākos četrus gadus Londonas klubu "Arsenal" un "Chelsea", kas viņu nopirka par 17 miljoniem, sastāvā Premjerlīgā pildīja krietni mazāk nozīmīgu lomu – 91 spēle, 34 spēles sākumsastāvā un 21 vārti. Toties 2018./19. g. Eiropas līgas sezonā Žirū ar 11 vārtiem 14 spēlēs kļuva par labāko snaiperi un iesita svarīgus vārtus arī finālā pret savu iepriekšējo klubu (4:1 pār "Arsenal", francūzis panāca 1:0). Francijas izlases treneris Didjē Dešāns vairākkārt brīdināja Žirū, ka viņam ir vajadzīgs spēles laiks, lai tiktu pie teikšanas valstsvienībā, un 2021. gada vasarā Olivjē par 2,85 miljoniem eiro pārcēlās uz Milānu un jau pirmajā sezonā kļuva par čempionu, ar Rafaelu Leau dalīdams komandas labākā snaipera godu – abiem pa 11 vārtiem. Arī šosezon Žirū ar pieciem vārtiem ir turpat blakus portugālim, kurš iesitis sešus.

Olivier Giroud marque un superbe but qui donne la victoire au Milan AC (2-1)... et se fait exclure pour avoir célébré en enlevant son maillot (2e carton jaune) contre La Spezia le 5 novembre 2022.pic.twitter.com/JnnCXFRinz

— UN TRUC DE FOOT (@untrucdefoot) November 6, 2022

Žirū izlasē 117 spēlēs guvis 52 vārtus un vidēji mačā pat guvis nedaudz vairāk par Anrī (attiecīgi 0,44 pret 0,41), kurš 123 mačos guva 51 vārtus, bet vēl iespaidīgāk Žirū statistika izskatās tad, ja ņem vērā, ka viņš pamatsastāvā sācis tikai 79 un kopumā aizvadījis 6609 minūtes jeb 73,4 pilnas spēles – vidēji 90 minūtēs Žirū izcēlies ar 0,71 vārtiem. Pasaules kausā Žirū 10,4 pilnās spēlēs sakrājis 4+2 (0,38 vārti 90 minūtēs), Eiropas čempionātā 5,9 spēlēs ticis pie 3+2 (vidēji 0,51 vārti), kvalifikācijā 20,8 spēlēs atzīmējies ar 12+1 (vidēji 0,58 vārti), Nāciju līgā 8,3 spēlēs nopelnījis 5+1 (vidēji 0,60 vārti), bet visražīgākais bijis pārbaudes spēlēs, 28,1 mačā sakrājot 28+5 (vidēji gandrīz 1,00 vārti).

Kļūšana par rekordistu, ņemot vērā ļoti vēlo sākumu un lomas mazināšanos iepriekšējās sezonās, ir apbrīnojams fakts, taču jāatgādina gan arī par vienu rekordu veicinošu faktoru – Francijas labākais devītnieks Benzemā izlases biedra Matjē Valbuenā šantāžas dēļ uz izlasi netika saukts piecarpus gadus jeb no 2015. gada oktobra līdz 2021. gada maijam. Lauvas tiesu statistikas Žirū ieguva tieši šajā periodā – līdz Benzemā skandālam viņam izlasē bija 42 spēles un 10+6 (25 spēles pamatsastāvā, 20,3 pilnas spēles), tā laikā viņš 65 spēlēs izcēlās ar 34+4 (51 spēle pamatsastāvā, 46,8 pilnas spēles), bet kopš Benzemā atgriešanās piedalījies tikai 10 spēlēs (6,8 pilnās spēlēs), tiekot pie 8+1. Vienlaikus laukumā Žirū un Benzemā nav bijuši kopš 2015. gada marta (Katarā tas gan visdrīzāk būtu noticis), bet vienlaikus pamatsastāvā – kopš 2014. gada Pasaules kausa. Lorāna Blāna vadībā viņi kopā nesāka nevienu spēli, bet Dešāna pirmajos divos gados viņi sāka astoņus mačus.

Žirū ieies vēsturē gan ar rezultativitāti, gan brīnišķīgi skaistiem gūtiem un negūtiem vārtiem (atgādinājums par divām šķērītēm Katarā) un tik skaistām epizodēm, ka mazbērniem varēs iestāstīt, ka bijis labāks par Lionelu Mesi. Taču neatkarīgi no tā, vai šis būs vai nebūs viņa pēdējais cikls, ir gandrīz skaidrs, ka ilgi rekordista lomā Olivjē neuzkavēsies. 31 gadu vecais Antuāns Grīzmans atpaliek par 10 vārtiem, nepilnus 35 gadus vecais Benzemā – par 15 vārtiem, bet lielā uzmanība ir jāpievērš rekordgrāmatas septītās pozīcijas ieņēmējam Mbapē, kurš pēc 10 dienām svinēs tikai 24. dzimšanas dienu, bet jau 63 spēlēs ir guvis 33 vārtus. Ieliekot šo statistiku kontekstā, varam paredzēt, ka Mbapē pēc gada būs vairāk par 70 spēlēm un ap 40 gūtiem vārtiem, kamēr Žirū tajā vecumā izlasē vēl nebija pat debitējis. Līdz Žirū debijas vecumam Benzemā bija 54 spēles un 15 vārti, Anrī bija 39 spēles, 12 vārti, pasaules tituls, Eiropas tituls un trīs finālturnīru pieredze, bet Grīzmanam bija 26 spēles un septiņi vārti. Īsumā, franču brīnumbērnam Mbapē ir vaļā visas durvis, lai karjeru izlasē beigtu ar fantastiskiem rādītājiem, kādus tuvākajām paaudzēm atkārtot būs diezgan sarežģīti.

Šajā Pasaules kausā jau esam pieredzējuši, kā Žirū noķer un apsteidz Anrī un kā Neimārs panāk Pelē (pēc FIFA oficiālo spēļu statistikas – Brazīlijas federācijas aprēķinos Pelē ir guvis par 18 vārtiem vairāk), un, ļoti iespējams, redzēsim arī to, kā Keins panāk vai apsteidz Rūniju. Līdz ar Žirū un Neimāra panākumiem 14 no 32 finālturnīra izlasēm vārtu vienvadībā vai dalītā pirmajā vietā atrodas karjeru joprojām turpinoši futbolisti, no kuriem Katarā gan redzējām tikai divpadsmit – Senegālas zvaigzne Sadio Manē netika uz turnīru traumas dēļ, bet Meksikas rekordists Havjers Ernandess neiekļuva galīgajā sastāvā. Līdzīgi kā Mbapē Francijā, par topošo rekordistu visdrīzāk varam saukt arī talantīgo kanādieti Džonatanu Deividu, kurš 22 gadu vecumā 38 spēlēs ir guvis 22 vārtus un tikai par trim atpaliek no 27 gadus vecā izlases biedra Kaila Lerina.

Ar # apzīmētas izlases, kuru rekordists ir aktīvs futbolists. Ja pirmo vietu dala vairāki spēlētāji, statistika norādīta tam, kurš vidēji mačā guvis visvairāk vārtu. Tabulas labajā pusē norādīti Pasaules kausa sastāvu rezultatīvākie spēlētāji - tunisietis Vahbī Hazrī pēc grupu turnīra jau beidza karjeru.

Keins rekordu labot var jau šajā gadā, bet nākamgad rekordista gods briesmās būs vēl vairākās Eiropas izlasēs. Fēru salu rekordu dala karjeru jau beigušais Rougvi Jākobsens un šogad vēl spēlējušais Klemints Olsens, kuri guvuši pa 10 vārtiem, bet tikai par diviem atpaliek talantīgākais uzbrūkošās grupas spēlētājs Jouans Edmundsons. Līdzīga aina ir arī Islandē, kur pa 26 vārtiem ir leģendārajam Eiduram Gudjonsenam un Kolbeinam Sigtorsonam, bet 25 – Gilvi Sīgurdsonam, taču gan Sigtoursons, gan Sīgurdsons dažādu iemeslu dēļ jau ilgstoši ir ārpus futbola aprites. Luksemburgas izlasē tikai par vieniem vārtiem no rekordista atpaliek Žersons Rodrigešs, Moldovā tikai par diviem vārtiem no izlases galvenā trenera Sergeja Kļeščenko atpaliek Jons Nikolaesku, bet trīs vārtu līdz leģendārajam Andrijam Ševčenko pietrūkst ukrainim Andrejam Jarmolenko. Par trim vārtiem no Kazahstānas rekorda atpaliek Baktijars Zainutdinovs.

Latvijas izlases rekordists ar 29 vārtiem 104 spēlēs ir un vēl droši vien labu laiciņu būs Māris Verpakovskis. No aktīvajiem futbolistiem rezultatīvākais ar 12 vārtiem 53 spēlēs ir Valērijs Šabala, kura atgriešanās izlasē šobrīd gan šķiet maz ticama, pa 11 vārtiem guvuši Vladislavs Gutkovskis (39 spēlēs) un Jānis Ikaunieks (48), bet no drusku jaunākas paaudzes Robertam Uldriķim šobrīd ir seši vārti. Mēs gan neesam vienīgie, kuriem starp aktuālajiem izlašniekiem trūkst rezultatīvu spēlētāju, – piemēram, bulgāriem ar deviņiem vārtiem līderis ir Kirils Despodovs, bet slovēņiem astoņi vārti ir Miham Zajcam.

Noderīgas saites:

PK 2022 jaunumi
Kalendārs un rezultāti
Turnīra tabulas
"William Hill" prognožu spēle

Kur skatīties spēles?

“Forum Cinemas” sadarbībā ar “WilliamHill TV” piedāvā ekskluzīvu iespēju skatīties PK futbolā uz lielā kino ekrāna k/t “Kino Citadele” tiešraidē ar oriģinālo skaņu no stadiona – ļaujot apmeklētājiem pilnībā iejusties stadiona atmosfērā.

PK futbolā lielākajos sporta bāros Latvijā O'Learys Akropolē Rīga un Riga Plaza. Vairāk kā 70 TV ekrāni, boulings, biljards, virtuālās realitātes un sporta simulatori!