Facebook
GoogleFrancija ļoti rezultatīvā finālā izcīna Pasaules kausu
@Rolands_Elins
Foto: Sputnik/Scanpix
Pēc 20 gadu pārtraukuma pasaules futbola tronī atgriezusies Francijas izlase, kas šovakar Lužņiku stadionā Maskavā ar 4:2 aizraujošā un pavērsieniem bagātā spēlē sarūgtināja Horvātijas izlasi un ieguva Pasaules kausu. Tas ir otrais tituls Francijas valstvienības vēsturē.
Plašāks spēles apraksts pieejams teksta tiešraidē
Francijas izlase iepriekš bija triumfējusi Pasaules kausa izcīņā 1998. gadā, kad tās kapteinis bija Didjē Dešāns. Tagad Francija uzkāpusi augstākajā virsotnē ar Dešānu jau galvenā trenera statusā, un viņš kļuvis tikai par trešo cilvēku vēsturē, kurš pratis kļūt par pasaules čempionu gan kā spēlētājs, gan kā treneris.
Francijas izlase Pasaules kausā spēlēja neizšķirti tikai ar Dāniju, kamēr visās pārējās spēlēs uzvarēja pamatlaikā. Astotdaļfinālā Francija ar 4:3 pārspēja Argentīnu, pēc tam ar 2:0 izslēdza Urugvaju, bet pusfinālā ar minimālo 1:0 tika galā ar Beļģiju.
Horvātijas izlasei šis bija pirmais PK fināls tās vēsturē, un horvāti no tā nebija nobijušies. Horvātija uzņēmās iniciatīvu jau līdz ar spēles pirmajām minūtēm un, rādot skaistu futbolu, noteikti ieguva daudz jaunu līdzjutēju. Taču pretinieku drošā un disciplinētā aizsardzība, pašu nespēja izmantot iespējas, kā arī gluži vienkārši neveiksmīgas epizodes liedza Horvātijai apturēt favorīti Franciju.
Horvātijas izlases sākotnējais spiediens aprāvās 18. minūtē, kad Francija beidzot noorganizēja savu pirmo uzbrukumu, un tajā tika fiksēts diskutabls pārkāpums pret Grīzmanu. Viņš pats izpildīja centrējumu, pēc kura bumbu netīšām savos vārtos raidīja Mario Mandžukičs. Francijai izdevās veiksmīgi izvirzīties vadībā, taču Horvātija turpināja kontrolēt spēli un pēc desmit minūtēm arī panāca neizšķirtu – to paveica Ivans Perišičs ar izcilu sitienu pēc māņkustības no soda laukuma robežas.
Taču puslaika pārtraukumā Horvātija tomēr bija spiesta doties iedzinēju lomā. Pēc VAR sistēmas izmantošanas tiesnesis fiksēja spēli ar roku Perišičam, un sekojošo pendeli droši realizēja Grīzmans, gūstot savus ceturtos vārtus turnīrā.
Otrā puslaika sākumā Horvātija radīja vētrainus uzbrukumus, kas reizē pavērsa iespējas Francijai. Pēc Kiliana Mbapē reida labajā flangā pie sitiena no soda laukuma robežas tika Pols Pogbā, kurš ar atkārtotu sitienu trāpīja tieši gar vārtu stabu. Vēl viens trieciens Horvātijai sekoja dažas minūtes vēlāk, kad Mbapē guva par pirmo pusaudzi kopš Peles 1958. gadā, kurš guvis vārtus Pasaules kausa finālā. Mbapē to paveica ātrajā uzbrukumā pēc Ernandesa piespēles no malas, izdarot teicamu tālsitienu aizsarga aizsegā un trāpot apakšējā vārtu stūrī.
Horvāti vēl parūpējās par intrigas atblāzmu, vienus vārtus praktiski uzreiz atgūstot. Šeit gan liela atbildība jāuzņemas Francijas vārtsargam Igo Lorisam, kurš pavirši apstrādāja bumbu, un Mario Mandžukičs viņam to atņēma, uzreiz raidot vārtos. Horvātija arī pēc tam uzbruka ļoti daudz, taču vārtu gūšanas iespējas nemaz nespēja radīt tik bieži. Francija savukārt beigās pat īpaši nerāvās pretuzbrukumos, ļaujot Mbapē vienatnē censties kaut ko izveidot. Kompensācijas laikā Pogbā gan radās iespēja gūt vēl vienus vārtus, taču viņš netrāpīja pa bumbu no vārtu priekšas. Taču Francijas garastāvokli tas nesabojāja ne par mata tiesa, atzīmējot uzvaru ar 4:2.
Francija - Horvātija 4:2 (2:1)
Vārti: Mandžukičs 18` (s.v.), Grīzmans 38` (11m), Pogbā 59`, Mbapē 65` - Perišičs 28`, Mandžukičs 68`
Brīdinājumi: Kantē, Ernandess
Francija: Loriss – Ernandess, Imtitī, Varāns, Pavārs – Kantē (Nzonzī 55`), Pogbā – Matuidī (Toliso 73`), Grīzmans, Mbapē – Žirū (Fekirs 81`)
Horvātija: Subašičs – Strīničs (Pjaca 81`), Vīda, Lovrens, Vrsaļko – Brozovičs – Perišičs, Rakitičs, Modričs, Rebičs (Kramaričs 71`)- Mandžukičs
Galvenais tiesnesis: Nestors Pinata (Argentīna)
Titulētākās izlases
| Izlase | Sk | Tituli |
|---|---|---|
| Brazīlija | 5 | 1958. 1962. 1970. 1994. 2002. |
| Vācija | 4 | 1954. 1974. 1990. 2014. |
| Itālija | 4 | 1934. 1938. 1982. 2006. |
| Argentīna | 2 | 1978. 1986. |
| Urugvaja | 2 | 1930. 1950 |
| Francija | 2 | 1998. 2018 |
| Anglija | 1 | 1966. |
| Spānija | 1 | 2010. |
Turnīra labākie vārtu guvēji
| V. | Spēlētājs | Valsts | Vārti (Piespēles) |
|---|---|---|---|
| 1. | Harijs Keins | Anglija | 6 |
| 2. | Romelu Lukaku | Beļģija | 4 (1) |
| 3. | Deniss Čeriševs | Krievija | 4 |
| 4. | Krištianu Ronaldu | Portugāle | 4 |
| 5. | Kilians Mbapē | Francija | 4 |
| 6. | Antuāns Grīzmans | Francija | 4 (3) |
| 7. | Jerri Mina | Kolumbija | 3 |
| 8. | Djēgu Kosta | Spānija | 3 |
| 9. | Edinsons Kavani | Urugvaja | 3 |
| 10. | Artjoms Dzjuba | Krievija | 3 (2) |
[+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
1. Ja melnie sauka baltos, par baltajiem, baltajam [pakaļām, aziātus par šķībajiem un dzeltenajiem UN TO NEUZSKATA PAR RASISMU, tāda gadījumā jebkuram ir tiesības melnos saukt gan par nēģeri, gan par pērtiķi, gan par zūdu.
Tā vietā, lai stulbības runātu izdari secinājumus.
2. Otrs - Francijas izlasi nevar nosaukt par francijas, jo tur spēlē 95% āfrikas. JA MĀCĒTU LASĪT, TAD IZLASĪTU, MAN NAV iebildumu, bet tad tā arī komanda jāsauc Āfrikas apvienotā izlase un viss. Jo neuzskatu par OK, kad izlases pārvēršās par klubiem. Ja tas būtu klubs man būtu vienalga.
3. Ja pabraukātu pa pasauli, nevis sēdētu savā zūdu bedrē Jāni, tad zinātu kā visā pasaulē melnie pērtiķi attiecās gan pret baltajiem, gan citam rasēm, pačukstēšu k- kū klans nobal uz tā fona.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]