Francija ļoti rezultatīvā finālā izcīna Pasaules kausu
Foto: Sputnik/Scanpix
Pēc 20 gadu pārtraukuma pasaules futbola tronī atgriezusies Francijas izlase, kas šovakar Lužņiku stadionā Maskavā ar 4:2 aizraujošā un pavērsieniem bagātā spēlē sarūgtināja Horvātijas izlasi un ieguva Pasaules kausu. Tas ir otrais tituls Francijas valstvienības vēsturē.
Plašāks spēles apraksts pieejams teksta tiešraidē
Francijas izlase iepriekš bija triumfējusi Pasaules kausa izcīņā 1998. gadā, kad tās kapteinis bija Didjē Dešāns. Tagad Francija uzkāpusi augstākajā virsotnē ar Dešānu jau galvenā trenera statusā, un viņš kļuvis tikai par trešo cilvēku vēsturē, kurš pratis kļūt par pasaules čempionu gan kā spēlētājs, gan kā treneris.
Francijas izlase Pasaules kausā spēlēja neizšķirti tikai ar Dāniju, kamēr visās pārējās spēlēs uzvarēja pamatlaikā. Astotdaļfinālā Francija ar 4:3 pārspēja Argentīnu, pēc tam ar 2:0 izslēdza Urugvaju, bet pusfinālā ar minimālo 1:0 tika galā ar Beļģiju.
Horvātijas izlasei šis bija pirmais PK fināls tās vēsturē, un horvāti no tā nebija nobijušies. Horvātija uzņēmās iniciatīvu jau līdz ar spēles pirmajām minūtēm un, rādot skaistu futbolu, noteikti ieguva daudz jaunu līdzjutēju. Taču pretinieku drošā un disciplinētā aizsardzība, pašu nespēja izmantot iespējas, kā arī gluži vienkārši neveiksmīgas epizodes liedza Horvātijai apturēt favorīti Franciju.
Horvātijas izlases sākotnējais spiediens aprāvās 18. minūtē, kad Francija beidzot noorganizēja savu pirmo uzbrukumu, un tajā tika fiksēts diskutabls pārkāpums pret Grīzmanu. Viņš pats izpildīja centrējumu, pēc kura bumbu netīšām savos vārtos raidīja Mario Mandžukičs. Francijai izdevās veiksmīgi izvirzīties vadībā, taču Horvātija turpināja kontrolēt spēli un pēc desmit minūtēm arī panāca neizšķirtu – to paveica Ivans Perišičs ar izcilu sitienu pēc māņkustības no soda laukuma robežas.
Taču puslaika pārtraukumā Horvātija tomēr bija spiesta doties iedzinēju lomā. Pēc VAR sistēmas izmantošanas tiesnesis fiksēja spēli ar roku Perišičam, un sekojošo pendeli droši realizēja Grīzmans, gūstot savus ceturtos vārtus turnīrā.
Otrā puslaika sākumā Horvātija radīja vētrainus uzbrukumus, kas reizē pavērsa iespējas Francijai. Pēc Kiliana Mbapē reida labajā flangā pie sitiena no soda laukuma robežas tika Pols Pogbā, kurš ar atkārtotu sitienu trāpīja tieši gar vārtu stabu. Vēl viens trieciens Horvātijai sekoja dažas minūtes vēlāk, kad Mbapē guva par pirmo pusaudzi kopš Peles 1958. gadā, kurš guvis vārtus Pasaules kausa finālā. Mbapē to paveica ātrajā uzbrukumā pēc Ernandesa piespēles no malas, izdarot teicamu tālsitienu aizsarga aizsegā un trāpot apakšējā vārtu stūrī.
Horvāti vēl parūpējās par intrigas atblāzmu, vienus vārtus praktiski uzreiz atgūstot. Šeit gan liela atbildība jāuzņemas Francijas vārtsargam Igo Lorisam, kurš pavirši apstrādāja bumbu, un Mario Mandžukičs viņam to atņēma, uzreiz raidot vārtos. Horvātija arī pēc tam uzbruka ļoti daudz, taču vārtu gūšanas iespējas nemaz nespēja radīt tik bieži. Francija savukārt beigās pat īpaši nerāvās pretuzbrukumos, ļaujot Mbapē vienatnē censties kaut ko izveidot. Kompensācijas laikā Pogbā gan radās iespēja gūt vēl vienus vārtus, taču viņš netrāpīja pa bumbu no vārtu priekšas. Taču Francijas garastāvokli tas nesabojāja ne par mata tiesa, atzīmējot uzvaru ar 4:2.
Francija - Horvātija 4:2 (2:1)
Vārti: Mandžukičs 18` (s.v.), Grīzmans 38` (11m), Pogbā 59`, Mbapē 65` - Perišičs 28`, Mandžukičs 68`
Brīdinājumi: Kantē, Ernandess
Francija: Loriss – Ernandess, Imtitī, Varāns, Pavārs – Kantē (Nzonzī 55`), Pogbā – Matuidī (Toliso 73`), Grīzmans, Mbapē – Žirū (Fekirs 81`)
Horvātija: Subašičs – Strīničs (Pjaca 81`), Vīda, Lovrens, Vrsaļko – Brozovičs – Perišičs, Rakitičs, Modričs, Rebičs (Kramaričs 71`)- Mandžukičs
Galvenais tiesnesis: Nestors Pinata (Argentīna)
Titulētākās izlases
| Izlase | Sk | Tituli |
|---|---|---|
| Brazīlija | 5 | 1958. 1962. 1970. 1994. 2002. |
| Vācija | 4 | 1954. 1974. 1990. 2014. |
| Itālija | 4 | 1934. 1938. 1982. 2006. |
| Argentīna | 2 | 1978. 1986. |
| Urugvaja | 2 | 1930. 1950 |
| Francija | 2 | 1998. 2018 |
| Anglija | 1 | 1966. |
| Spānija | 1 | 2010. |
Turnīra labākie vārtu guvēji
| V. | Spēlētājs | Valsts | Vārti (Piespēles) |
|---|---|---|---|
| 1. | Harijs Keins | Anglija | 6 |
| 2. | Romelu Lukaku | Beļģija | 4 (1) |
| 3. | Deniss Čeriševs | Krievija | 4 |
| 4. | Krištianu Ronaldu | Portugāle | 4 |
| 5. | Kilians Mbapē | Francija | 4 |
| 6. | Antuāns Grīzmans | Francija | 4 (3) |
| 7. | Jerri Mina | Kolumbija | 3 |
| 8. | Djēgu Kosta | Spānija | 3 |
| 9. | Edinsons Kavani | Urugvaja | 3 |
| 10. | Artjoms Dzjuba | Krievija | 3 (2) |
Nu davai esi gudrāks un nejauc FAKTS konstotāciju ar rasismu!
Juatājums vai tu zini kādēļ melniem ļoti aizvainojošs ir vārds nēģeris. ļoti konkrēts jautājums. Ja kādai tautai kāds vārds nepatīk ir aizvainojošs es to nelietošu.
Un tagad vēl viena lieta, KAMĒR PASAULĒ BŪS TĀ, KA NĒĢ
ERI/PĒRTIĶI, MUSORI baltos saukās par baltajiem, baltajām pakaļām f******** whits...UN TAS NETIKS UZSKATĪTS PAR RASISMU, es tos mēZlus saukšu kā vien vēlos!
Ja viņi var saukt baltos PAR baltajiem un tas ir ok bet baltie melnos par melnajiem ta sir rasisms, dzeltenos viņi sauc par suši, šīībaciem, dzeltenejiem UN TAS NAV RASISMS....tad nu sorru metenīt, tā jau ir kkāda dubultmorale.
Esi kārtīgi izstudējis savu ciltsrakstus? varbūt kāda Krieva, Vācieša, Lietuvieša, Poļa, Zviedra piemaisījums tevī nav atrodams? ā pareizi tie visi ir baltie un tādēļ neskaitās :p
https://www.youtube.com/watch?v=cJV...
https://tvrain.ru/news/sostavili_pr...
Par pārējiem sporta veidiem piekrītu.
Tas otrs tik iesaucās, kad šamās izskrēja laukumā.
Jā, nav normāli pretinieki bijuši Valderam, bet galīgi sūdīgs viņš arī nav.
Interesanti, Vailderu tu noliec, bet Usiku redz piemini kā labo tēlu. Tad jāprasa - ko gan Usiks tādu izdarījis? Uzveica Huku, kuru nu jau visi piekauj, uzveica Mairi. Vai ir vēl kas?
Povetkinam tulit būs cīņa ar Džosuā. Tad nu redzēs kā tavam favorītam ies pret melni.
Kāds te sakars ar neizglītotību? Negribu Tevi sarūgtināt, bet Francijas tā sauktaja izlasē bija tīri divi francūži, Grīzmans un Vārtsargs, pārējie lūk:
Grizmans (tēvs vācu ierēdnis- tieši tādēļ vācu izcelsmes uzvārds, māte pēc tautības portugāliete, bet pats par futbolistu kļuva Spānijā- viņu pat savulaik uz POR izlasi aicināja), noteikti ir francūzis, vai arī pie FRA pieskaitat tādēļ ka balta ādas krāsa!!! FRA izlases tumšādainie spēlētāji par francūžiem var saukties lielākā mērā!!!
Kad jūs reiz sapratīsit cik rasisms ir noēlojami!!!