Joki beigušies – kuras Eiropas komandas izcīnīs ceļazīmes uz PK2018?

Priekšvārds
Kāpēc virsrakstā pieminēti joki? Lai gan “Euro 2016” finālturnīrā neiekļuva Nīderlande un vēl dažas labas izlases, tie vairāk bija izņēmumi, un kopumā, neskaitot mājinieci Franciju, kvalificējās 23 izlases, kas ir liels skaits pat Eiropā. Daudzas no šīm 23 izlasēm dalību finālturnīrā nodrošināja krietni pirms atlases turnīra beigām un teorētiski varēja spēlēt atvieglotā režīmā.

Tad, lūk, tagad šādiem jokiem būs pienācis gals, jo PK2018 vieta, neskaitot Krieviju, atradīsies tikai 13 valstsvienībām. 23 un 13 – jūtat atšķirību? Procentuāli PK2018 kvalificēsies par 43.4% mazāk Eiropas komandu nekā “Euro 2016”. Tieši tāpēc mazliet žēl, ka Latvijas izlasei tik fantastiski parocīga izloze gadījusies nevis “Euro” kampaņā, bet skarbajos PK kvalifikācijas apstākļos, taču tā jau ir cita tēma – šoreiz nedaudz ielūkosimies kopējā situācijā, izejot cauri visām grupām.

Vēl tikai atgādinājumam – uz Krieviju dosies katra no deviņu grupu uzvarētājām, bet pārējās četras ceļazīmes izspēlēs astoņas labākās otro vietu ieguvējas. Tātad pat viena otrās vietas īpašniece paliks tukšā. Šo rindu autoru (tāpat kā, domājams, daudzus citus futbola fanus) priecē UEFA jau iepriekš apstiprinātais jaunievedums vienas kārtas spēles aizvadīt trīs dienu intervālā. Respektīvi, nevis kā kādreiz, kad gandrīz visa Eiropa spēlēja vienā vakarā un izsekot bija ārkārtīgi sarežģīti, bet gan katru vakaru spēlē tikai trīs grupas, un spēļu skaits ir sagremojams.

A grupa: Nīderlande, Francija, Zviedrija, Bulgārija, Baltkrievija, Luksemburga.
Ko lai saka – nežēlīga grupa. Pamēģini tādā izdzīvot! Nīderlande pēc neiekļūšanas "Euro 2016"būs sportiski nikna, un trenerim Danijam Blindam galvenā trenera ampluā šis būs pirmais pilnais cikls. Interesanti, ka viņš amatā stājās pēc Gūsa Hidinka, kura pēdējā spēle pie izlases stūres bija tieši pret Latviju Rīgā pērnvasar (2:0). Holandiešu galvenā konkurente (korektāk gan laikam būtu bijis teikt apgriezti) būs Francija, kuras treneris Didjē Dešāns izvēlējies kvalifikāciju sākt bez veterāniem Patrisa Evrā un Bakarī Saņā - šie abi spēlētāji aizvadīja pilnu maču “Euro 2016” zaudētāja finālā pret Portugāli. Redzēsim, vai Zviedrija bez Zlatana Ibrahīmoviča un Bulgārija, kurai pēdējā dalība finālturnīrā tikpat sena kā Latvijai (2004.), spēs izrādīt nopietnu konkurenci abām grupas favorītēm.

Piezīmes par tabulām (šeit un turpmāk):
(1) F – dalību skaits pēdējos sešos lielajos finālturnīros (PK2006, “Euro 2008”, PK2010, “Euro 2012”, PK2014, “Euro 2016”),
(2) TOP5 – šobrīd izsaukto kandidātu skaits ar pierakstu TOP5 līgās (Spānijas “La Liga”, Vācijas Bundeslīga, Anglijas Premjerlīga, Itālijas A Sērija, “Ligue 1”), turklāt tiek uzskaitīti tie, kuri šajā un/vai iepriekšējā sezonā lielajā līgā aizvadījuši vismaz pāris spēles, nevis, piemēram, atrodas kluba sistēmā, bet spēlē jauniešu turnīrā vai tml.
(3) Bukm. – bukmeikeru koeficients uz pirmo vietu grupā.

Komentārs: Nīderlandei ir “tikai” deviņi TOP5 līgu pārstāvji, taču jāņem vērā, ka vēl 12 izsauktie pārstāv vadošos Nīderlandes klubus. Francijai vienīgais no 23, kurš nav TOP5 līgās, ir Andrē Pjērs Žiņaks (spēlē Meksikā).

Veslijs Sneijders šai atlases ciklā, visticamāk, kļūs par Nīderlandes izlases rekordistu spēļu skaita ziņā (līdz šī brīža rekordistam Edvīnam van der Sāram trūkst astoņu maču). Attēls no šī gada marta pārbaudes spēles, kurā Francija pārspēja Nīderlandi ar 3:2. PK2018 būs skarbi jācīnās ne tikai savā starpā, bet arī ar vairākām citām bīstamām pretiniecēm. Foto: AFP/Scanpix.

B grupa: Portugāle, Šveice, Ungārija, Fēru salas, Latvija, Andora.
Būsim godīgi – pat ja portugāļi pēc Eiropas čempionu titula iegūšanas mazliet atslābs un arī veiksmes devas būs mērenākas nekā tas bija laimīgajā franču zemē, tik pieticīgā grupā viņiem vajadzētu būt sekmīgiem. Runa gan vairāk ir par TOP2 (otrā vieta vēl negarantēs finālturnīru), ne obligāti pirmo vietu, jo Šveices spēks noteikti arī ir pietiekami liels, lai konkurētu ar Portugāli. Grūtāk spriest par Ungāriju, kura “Euro 2016”, šķiet, tomēr uzlēca virs savas galvas. Interesantas būs Portugāles un Ungārijas spēles – atceramies, ka “Euro 2016” tika izspēlēts varens 3:3, un nākamā Eiropas čempione tikai ar izbīli izkļuva no apakšgrupas.

Komentārs: ne tik izteikti kā Nīderlandes izlases gadījumā, taču arī Portugāles valstsvienībā vairāki spēlētāji pārstāv vadošos savas valsts vadošos klubus (“Porto”, “Benfica”), kas, visticamāk, apliecina pat augstāku līmeni nekā spēlēt kādas TOP5 līgas apakšgala komandā. To lielā mērā pierāda fakts, ka kaimiņzemē Spānijā Portugāles izlases futbolisti vismaz šobrīd maizi pelna tikai gadījumos, ja tiek grandos (Madrides “Real”, “Barcelona”, “Valencia”), bet nepārstāv “La Liga” mazos klubus. Mazliet citādi ir ar Šveices izlasi – tai ļoti ievērojama armija, 11 gabali, pārstāv Vācijas Bundeslīgu, taču tai skaitā arī salīdzinoši mazus klubus.

Krištianu Ronaldu ciemojās Latvijā 2004. gada septembrī PK2006 atlases cikla ietvaros, kad portugāļi uzvarēja ar 2:0. Nākamgad gaidām Ronaldu atkal! (Foto: Romans Kokšarovs, Sporta Avīze, f64)

C grupa: Vācija, Čehija, Ziemeļīrija, Norvēģija, Azerbaidžāna, Sanmarīno.
“Euro 2016” ciklā pasaules čempione Vācija mazliet paniekojās, piedzīvojot divus zaudējumus un tikai pēdējā spēļu dienā nodrošināja dalību finālturnīrā, taču maz ticams, ka PK2018 atlases ciklā, kur noteikumi ir skarbāki, Joahima Lēva padotie atļausies tādas vaļības. Toties var prognozēt, ka par otro vietu cīņa būs skarba – ziemeļīri izbaudīja “Euro 2016” finālturnīru un pie reizes guva arī fantastisku pieredzi un pārliecību par saviem spēkiem. Uz papīra izlase numur divi gan būs Čehija, kas sāk jaunu dzīvi ar treneri Karelu Jarolīmu, bet patraucēt mēģinās Norvēģija, kas “Euro 2016” palika maza solīša (viena punkta) attālumā no spēcīgās Horvātijas un šobrīd ir uz augšupejošas līknes. Norvēģi finālturnīros nav piedalījušies kopš tālā 2000. gada.

Komentārs: jā, arī Čehijai ir solīds nacionālais čempionāts, taču laikam nebūs jābrīnās, ja bukmeikeru vērtējums neizrādīsies precīzs, jo Norvēģijas izlasei šobrīd tiešām ir solīds sastāvs ar tikai četriem pašmāju čempionāta futbolistiem (kaut gan arī Norvēģijas čempionātu par vāju nenosauksi) un leģionāriem labās līgās. Tas pats sakāms par Ziemeļīriju – lai arī Anglijas Premjerlīgā viņu ir tikai pieci, vēl vesela varza spēlē Anglijas Čempionātā (“Championship”), kas noteikti arī ir starp spēcīgākajiem klubu turnīriem Eiropā.

Vācija ir šī brīža pasaules čempione, bet jau rītvakar Oslo būs jāsāk titula aizstāvēšana. Foto: AFP/Scanpix.

D grupa: Velsa, Austrija, Serbija, Īrija, Moldova, Gruzija.
Neskatoties uz to, ka Velsa spēlēja “Euro 2016” pusfinālā, grandu šai grupā nav. Tai pašā laikā grupas sastāvs ir fantastisks un diez vai kāds pārdroši apgalvos, ka pirmā groza izlase un Eiropas pusfināliste aiz sevis atstās ceturtā groza komandu Īriju (patiesībā pat nebūtu par 90-100% drošs, ka pēdējā groza komanda Gruzija paliks aiz Velsas). Šeit nebūs neviena mača, kurā jau pirms spēles varēs kaut cik droši paredzēt cīņas iznākumu, attiecīgi katra spēle būs zelta vērtē. Skaidrs, ka Gruzija un Moldova ir nosacītās pastarītes, bet pārējās četras komandas vērtējamas vairāk vai mazāk līdzvērtīgi.

* - 2006. gadā kā Serbija un Melnkalne.

Komentārs: Rādītājā “pārstāvji TOP5 līgās” Austrija izskatās vislabāk, jo lielā mērā okupējusi Vācijas Bundeslīgu, taču Velsas un Īrijas sakarā atkal jāpiemin plaši apdzīvotais Anglijas Čempionāts. Savukārt Serbijas izlasē no nacionālā čempionāta starp kandidātiem ir tikai viens futbolists (tas pats – tāls rezervists), bet pārstāvēto līgu ģeogrāfija ir ļoti raiba, turklāt arī tās līgas, kas nav TOP5, ir visnotaļ cienījamas – Portugāle, Beļģija, Turcija, Nīderlande, Krievija (Zorans Tosičs no CSKA) un tā tālāk.

Velsu pēc “Euro 2016” mājās sagaidīja kā varoņus. Vai PK2018 kvalifikācijā sekmes turpināsies? Foto: AP/Scanpix.

E grupa: Rumānija, Dānija, Polija, Melnkalne, Armēnija, Kazahstāna.
Vēl viena neitrāliem skatītājiem brīnišķīga grupa, kurā caurstaigājamu spēļu nebūs. Piemēram, bukmeikeru noteiktā pastarīte Kazahstāna jau rītvakar uzņems bukmeikeru favorīti numur viens (šai grupā) Poliju, taču šo rindu autoram nav pārliecības, ka poļi paņems trīs punktus. Visticamāk, armēņi (kuri gan bija diezgan tuvu, lai iekļūtu “Euro 2012”) un kazahi par TOP2 tā kārtīgi nepacīnīsies, un arī Melnkalnei pēdējos ciklos ar katru reizi klājas aizvien sliktāk, taču vismaz trīs izlases varam saukt par teju spēka ziņā līdzvērtīgām.

Saistoši būs pavērot, kā klāsies šovasar Francijā vilšanos piedzīvojušajai Rumānijai (zaudējums pret Albāniju un pēdējā vieta apakšgrupā), pie kuras stūres stājies slavenais Kristofs Daums. Šis vācu speciālists pēdējos divus gadus nestrādāja, bet pirms gandrīz 25 gadiem līdz Bundeslīgas titulam aizveda Štutgarti, kas šopavasar no augstākās līgas izkrita… Vairumam Daums atmiņā palicis gan ar ko citu – 2000. gadā viņš bija ļoti tuvu, lai kļūtu par Vācijas izlases galveno treneri, taču to izjauca skandāls ar kokaīna lietošanu.

Jauns treneris kopš marta ir arī Dānijai, un tas ir Oge Hareide, kurš 2014. gada vasarā ar “Malmo” viesojās Ventspilī Čempionu līgas ietvaros un pēcāk šo zviedru komandu negaidīti aizveda līdz ČL grupu turnīram. Savulaik Hareide piecus gadus vadījis Norvēģijas izlasi, bet tagad pie Dānijas stūres nomainījis 15(!) gadus šai amatā strādājušo Mortenu Olsenu.

Komentārs: Polija PK finālturnīru izlaidusi divas reizes pēc kārtas, kamēr Eiropas čempionāta finālturnīrā spēlēts nu jau trīs reizes pēc kārtas – virsotnē esot Robertam Levandovskim, ir skaidras poļu ambīcijas attiecībā uz PK2018. Citas izlases šai kompānijā finālturnīros spēlējušas retāk. Arī TOP5 līgās poļi ir pārstāvēti visplašāk.

Armēņi nav starp grupas favorītiem, bet PK2014 kvalifikācijā pārmācīja dāņus Kopenhāgenā ar 4:0. Foto: AP/Scanpix.

F grupa: Anglija, Slovākija, Skotija, Slovēnija, Lietuva, Malta.
Anglija, kopš kaunpilnas nekvalificēšanās “Euro 2008”, turpmākajos četros kvalifikācijas turnīros ir bijusi absolūti fantastiska, uzrādot bilanci 30-7-1. Pagājušajā ciklā perfektais 10-0-0, bet pēdējais zaudējums kvalifikācijā piedzīvots tālajā 2009. gadā, kad futbola dzimtenes pārstāvjus ar 1:0 savās mājās uzveica Ukraina. Nav nekādu pazīmju, ka Anglija ar jauno galveno treneri Semu Elardaisu pēkšņi varētu sākt klibot, turklāt grupa arī nav no draudīgākajām.

Toties (pieņemot, ka Anglija nešaubīgi sagrābj pirmo vietu) cīņa par otro vietu solās būt saspringta. Mūsu kaimiņi leiši, redzot, kas ir pretī, noteikti arī klusītiņām cer uz ko lielu, bet objektīvi galvenās pretendentes uz Anglijas tuvākās sekotājas lomu ir trīs valstis, kuru nosaukums sākas ar burtu “S” - Slovākija, Skotija un Slovēnija. Skotiem noteikti kremt, ka viņi vienīgie no Lielbritānijas un Īrijas teritorijām neaizbrauca uz “Euro 2016”, un arī slovēņi pārdzīvo par neizmantoto iespēju aizbraukt uz Franciju.

Šī grupa interesanta ar to, ka Anglija, Slovēnija un Lietuva bija vienā grupā arī “Euro 2016” atlases ciklā, un toreiz Slovēnija cīņā par otro vietu dalīja punktus uz pusēm ar tiešo konkurenti Šveici. Abas nepaņēma ne punkta pret Angliju, un visu izšķīra snieguma stabilitāte pret Lietuvu un Igauniju. Kamēr Šveice prata iegūt 12 no 12 punktiem, slovēņi zaudēja Tallinā (0:1), bet mājās nospēlēja 1:1 ar Lietuvu. Slovēnija grupā palika trešajā vietā un finālturnīrā nespēja iekļūt arī caur “play-off” (0:2, 1:1 ar Ukrainu). Tagad atkal slovēņi vienā grupā ar Lietuvu un Angliju.

Komentārs: Anglija beidzot tikusi pie viena leģionāra Džo Hārta personā, bet Slovākija, Skotija un Slovēnija ir visai līdzīgas arī pēc TOP5 pārstāvju skaita, kaut slovēņi tomēr ir priekšā – pieci spēlētāji A Sērijā, trīs “La Liga”, divi Bundeslīgā un viens “Ligue 1”. Tiesa, Skotija sastāva kvalitātes ziņā diezin vai stipri atpaliek – tā nu sanāca, ka uzreiz četri šīs izlases pārstāvji pieder trim klubiem (“Newcastle”, “Norwich”, “Aston Villa”), kas Premjerlīgu pavasarī pameta. Kopumā Skotijai deviņi futbolisti šo sezonu sākuši Anglijas Čempionātā. Tomēr bukmeikeri tieši Slovākiju vērtē mazlietiņ augstāk par Skotiju un Slovēniju, ko visdrīzāk var skaidrot gan ar gūto praksi “Euro 2016” finālturnīrā, gan arī sastāvu – TOP5 līgās “tikai” septiņi, bet vairums pārējo arī pārstāv solīdas līgas un, kas nav mazsvarīgi, spēcīgus klubus (kā “Fenerbahce” (divi), “Trabzonspor” un “Zenit”).

“Euro 2016” Anglija būtībā izgāzās un Veinam Rūnijam bija jāmierina komandas biedri. Vēlāk Rūnijs paziņoja, ka PK2018 viņam varētu būt pēdējais izlašu turnīrs. Foto: AP/Scanpix.

G grupa: Spānija, Itālija, Albānija, Izraēla, Maķedonija, Lihtenšteina.
Ko gan te daudz komentēt? Spānija, Itālija un tad kaut kur tālēs zilajās pārējās komandas, vai ne? Nav jābūt futbola guru, lai uzminētu, ka arī bukmeikeri pārējiem šai grupā neatvēl praktiski nekādas perspektīvas. Spānijas un Itālijas gaidāmo spēkošanos par uzvaru grupā kairina ne tikai grandu statuss un bagātīgā futbola vēsture, bet arī fakts, ka abas nupat vasarā tikās “Euro 2016” finālturnīrā, un Itālija atsēdināja spāņus uz pēcpuses, liekot viņiem nolikt čempionu pilnvaras.

Tai pašā laikā PK2018 kvalifikācijā atkal nelielu favorītu lomā Spānija. Šo rindu autors atļausies apgalvot, ka Spānijas – Itālijas likteni par 50% izšķirs savstarpējās spēles (protams, ja kāda pamanīsies uzvarēt abus mačus, tad šis procents strauji uzlēks…) un par 50% nekļūdīgums (lasi: uzvaru zīmogošana) pret pārējām grupas dalībniecēm, starp kurām atrodama arī trešo grozu pārstāvošā Albānija – “Euro 2016” finālturnīra dalībniece. Atgriežoties pie Spānijas un Itālijas, izcelšanas vērts fakts ir arī tāds, ka abas lielās izlases sāk jaunu ēru ar jauniem treneriem – Visenti del Boski un Antonio Konti nomainījuši attiecīgi Julens Lopetegi un Džampjero Ventura.

* - Itālijas izlases treneris Džampjero Ventura izsaucis 26 kandidātus (PK mačiem drīkst pieteikt tikai 23), vienīgais ārpus TOP5 līgām spēlējošais futbolists – Gracjāno Pellē (Ķīnas “Shandong Luneng”).

Komentārs: interesanti izskatās Albānijas un Izraēlas TOP5 klubu pārstāvju skaits, bet, mazliet iedziļinoties, – albāņiem tie lielākoties vai nu nupat pacēlušies tādā līmenī un/vai pārstāv mazus klubus (piemēram, divi spēlētāji pārstāv “Pescara”, kas A Sērijā iekļuvusi tikai nupat), kamēr, piemēram, "Euro 2016" finālturnīrā vienīgos vārtus Albānijas labā guvušais uzbrucējs Armando Sadiku spēlē vienā komandā ar Andri Vaņinu Šveices otrajā līgā.

Savukārt Izraēlai 12 spēlētāji ir no vadošajiem Izraēlas klubiem (ar lieliem budžetiem un ambīcijām), ir pa pārstāvim Maskavas CSKA, “Celtic”, “Red Bull”, “Brighton”, uzreiz trīs spēlētāji pārstāv Beļģijas “Gent”. Jelgavniekus terorizējušais Omers Acili nupat no “Beitar” par 750 tūkstošiem eiro pārcēlies uz “La Liga” (“Granada”), bet, saprotams, vēl nav paguvis debitēt. Jebkurā gadījumā arī Albānijas futbols pēdējos gados ir progresējis un, ja ne tik briesmīga izloze, no trešā groza varētu reāli tēmēt arī uz PK finālturnīru.

Itālija neprātīgi svinēja uzvaru pār Spāniju “Euro 2016” 1/8 finālā – tagad abām šīm izlasēm būs jādala viena automātiskā ceļazīme uz PK2018 Krievijā. Foto: AP/Scanpix.

H grupa: Beļģija, Bosnija un Hercegovina, Grieķija, Igaunija, Kipra, Gibraltārs.
Lai gan Grieķija pēdējos sešos finālturnīros ir bijis divreiz biežāks viesis nekā Beļģija (4:2), šis ir tas gadījums, kad īsā laikā daudz kas mainījies, un grupas neapšaubāmie favorīti būs sarkanie velni ar jauno treneri Roberto Martinesu (un palīgu Tjerī Anrī!) pie stūres. Beļģiju tagad jau par ilgu būtu dēvēt “Talantu izlase” – pamazām tā kļūst par nobriedušu kolektīvu, kuram nākamreiz būs par maz ar 1/4 fināla sasniegšanu (patiesībā ar to bija par maz jau šovasar Francijā). Protams, Beļģijas favorītes statusu daļēji spodrina gan bosniešu, bet it sevišķi grieķu pēdējā laika problēmas, kas vainagojās ar diviem zaudējumiem Fēru salām pagājušajā ciklā. Ja Beļģija būs pārliecinoša, otro vietu, visticamāk, dalīs tieši bosnieši un grieķi. Jāatgādina, ka Beļģija ar Bosniju bija vienā grupā arī “Euro 2016” atlasē, un Beļģija bija labāka gan savstarpējos mačos (3:1, 1:1), gan kopējo punktu izteiksmē (23:17).

Komentārs: Beļģijai izsaukti 25 spēlētāji, un TOP5 līgas nepārstāv trešais vārtsargs, kā arī laukuma spēlētāji no “Zenit” un “Anderlecht”, kamēr Kristians Kabasele, pārgājis no “Gent” uz “Watford”, pagaidām Premjerlīgā aizvadījis tikai 52 minūtes viena mača ietvaros. Igauņu vienīgais TOP5 līgu spēlētājs Ragnars Klavans (“Liverpool”) šobrīd ir savainots un bez viņa cikls jāsāk Bosnijā. Saldi neklāsies. Bosniešiem deviņi no desmit TOP5 līgu spēlētājiem pārstāv Bundeslīgas un A Sērijas klubus.

Varbūt Beļģijai līdz šim pietrūka tik skaļa treneru sastāva? Attēlā pa vidu Anrī, pa labi Martiness, pa kreisi Greiems Džounss. Foto: AFP/Scanpix.

I grupa: Horvātija, Islande, Ukraina, Turcija, Somija, Kosova.
PK2018 kvalifikācijas turnīrā ir vairākas spēcīgas grupas, bet šī, iespējams, ir visnežēlīgākā no visām. Jau iepriekš matemātiski aprēķināju (raksts šeit), ka šī grupa ir spēcīgākā, bet tobrīd I grupā vēl nebija iekļauta Kosova. Tagad tas ir noticis, un tusiņš šai grupā būs vēl skaļāks, jautrāks un mazāk kontrolējams. Kosova uz TOP2, visticamāk, nepretendēs, bet gaisu gan var pajaukt.

Nebūs jābrīnās, ja šādā šakāļu grupā “Euro 2016” 1/4 fināliste Islande paliks, piemēram, ceturtajā vai pat piektajā vietā... Runājot par uzvaru grupā, grozi kā gribi, ir jau jānorāda uz Horvātiju, kurai tikai veiksmes trūkums Francijā liedza izsist nākamo čempioni Portugāli, bet arī Ukraina un Turcija ir komandas, kas šo grupu var izcelt. Starp citu, Turcija kopš sava milzīgā panākuma, 3. vietas PK2002, tā arī ne reizi vairs nav kvalificējusies PK finālturnīram (piegājieni bija trīs). Varbūt šoreiz? Katrā ziņā izloze nevēlējās piepalīdzēt. Tāpat kārtīga izdzīvošanas skola šādā ellīgā grupā būs Ukrainas izlases jaunajam galvenajam trenerim Andrijam Ševčenko.

Komentārs: Horvātijai TOP5 līgu pārstāvju ir ne tikai skaitliski daudz, bet tie ir arī super-kvalitatīvi. Atliek pieminēt kaut vai centra pussargus – Luka Modričs, Mateo Kovačičs, Ivans Rakitičs, visi pārstāv “Barcelona” vai Madrides “Real”. Atceroties futbola nerakstīto likumu par pussargu nozīmi komandā, var pajokot un sacīt, ka pārējie pielasītie Horvātijas izlases dalībnieki drīkst būt arī pagalma līmeņa. Taču tā ne tuvu nav. Tai pašā laikā Ukrainas un Turcijas TOP5 līgu pārstāvju nelielais skaits neko daudz nenozīmē – Turcijai ir iespaidīgs nacionālais čempionāts (kaut UEFA rangā “tikai” 10. vieta), savukārt Ukrainai 18 no Ševčenko izsauktajiem 33 pārstāv grandus Doņeckas “Shakhtar” un Kijevas “Dynamo” – šie klubi Eirokausos sevi pierādījuši ne reizi vien, bet, galvenais, viens otru pazīst kā raibus suņus, un savstarpējā sapratne ir augstākajā līmenī.

Andrijs Ševčenko, Francijā esot galvenā trenera asistenta ampluā, mierina Romānu Zozuļu pēc izstāšanās no “Euro 2016”. Foto: AFP/Scanpix.

Ja notiks kā paredz bukmeikeri, finālturnīrā iekļūs Francija, Portugāle, Vācija, Serbija, Polija, Anglija, Spānija, Beļģija, Horvātija, bet "play-off" spēlēs astoņas no deviņām sekojošām komandām: Nīderlande, Šveice, Čehija, Velsa/Austrija, Dānija, Slovākija, Itālija, Bosnija un Hercegovina, Ukraina.