MLS – ar pretenzijām uz izcilību

Līdz šim Latvijas futbola un sporta līdzjutējiem MLS čempionāts, vairāk vai mazāk ir asociējies ar divām (trim) lietām – to, ka šis turnīrs ASV nav diez ko populārs, kā arī to, ka tieši MLS čempionāta komandā Losandželosas "Galaxy" spēlē Deivids Bekhems. Dažiem, iespējams, arī MLS asociējas ar to, ka tajā spēlē viens no pēdējo gadu labākajiem ASV futbolistiem Lendons Donovans. Lai šos "robus" aizpildīt, sniegsim nelielu ieskatu līgas attīstības vēsturē un tās pašreizējā situācijā.

Sākums – pirms 14 gadiem.

ASV Augstākā futbola līga (MLS) ir dibināta 1996. gadā, kad tās atklāšanas sezonā piedalījās desmit vienības no visas valsts. Nomināli pirmais līgas pastāvēšanas posms iezīmējās ar vienas komandas "D.C. United" dominanci, jo tā triumfēja trijās no pirmajām četrām MLS sezonām. Taču tāpat šis posms iezīmējās ar citu tendenci – skatītāji nenāca uz spēlēm, komandas strādāja ar zaudējumiem, bet valsts sporta dzīvē iesaistītie pārmeta līgas vadībai to, ka tā nespēj sagatavot spēlētājus starptautiskajiem turnīriem, jo 1998. gada Pasaules kausa finālturnīrā ASV izlase nospēlēja ļoti vāji. Bija nepieciešamas pārmaiņas un tādas nāca 1999. Gadā.

1999. gads MLS bija nozīmīgs ar to, ka līgas komisāra krēslā sēdās Dons Gārbers, cilvēks, kurš 16 gadus bija pavadījis pie Nacionālās futbola līgas (NFL) starptautisko attiecību nodaļas stūres. Tieši ar šā cilvēka ienākšanu līgā sākās pārmaiņas, kas vēlāk noveda gan pie turnīra straujas attīstības, gan pie sporta veida kā tāda popularitātes celšanas. Līdz ar Gārbera ienākšanu MLS sev definēja jaunus mērķus – vietējo spēlētāju (gan jauno, gan arī pieredzējušo) "audzināšana", spēļu prakses nodrošināšana. Taču tāpat netika aizmirsts arī par līgas publisko tēlu, tāpēc vadība aktīvi čempionātam centās piesaistīt karjeras norietā esošās pasaules futbola zvaigznes.

Beigu beigās rezultāti neizpalika – 2002. gadā ASV izlase iekļuva Pasaules kausa ceturtdaļfinālā, bet pāris mēnešus vēlāk uz MLS finālspēli, kas norisinājās Losandželosā, visas "Gillete Stadium" 68 756 biļetes tika izpārdotas, kas bija tikai iesākums nelielam futbola "uzplaukumam" valstī. Savukārt pasaule iepazina tādus futbolistus kā Lendons Donovans un Demarkuss Bīslijs, kas bija tikai spožākās izlases un MLS čempionāta zvaigznes. Šāds visādā ziņā negaidīts notikumu pavērsiens lika arī Eiropas futbola dzīvē iesaistītajiem paskatīties pāri okeānam, lai secinātu, ka tā krasta puišus ir vērts pasaukt pie sevis, kas arī iesāka nu jau ierasto ASV futbolistu kursēšanu – rudenī-pavasarī spēles Eiropas klubos, vasarā, spēles MLS.
Visbeidzot, noslēdzot šo attīstības ciklu, MLS vadība, izmantojot valstī pieaugošo interesi par futbolu, veica vairāku gājienus, lai par līgu sāktu runāt arī starptautiskā mērogā. Vispirms, 2004. gadā, "D.C. United" komanda savās rindās uzņēma 14 gadus veco tā laika futbola brīnumbērnu Frediju Adu, kurš vēlāk kļuva ne tikai par jaunāko spēlētāju, kas jebkad ir piedalījies MLS spēlē, bet arī par jaunāko turnīra futbolistu, kas ir pamanījies gūt arī vārtus. Otrs punkts bija tā sauktā "Izņēmuma spēlētāja likums", jeb tautā dēvēta par "Bekhema likumu" ieviešanu, kas komandām, visai zemu "algu griestu" apstākļos, ļāva nolīgt atsevišķus spēlētājus, par daudz lielākām summām, tādējādi līgai piesaistot ne tikai rietošas futbola zvaigznes, bet arī labus futbolistus karjeras labākajos gados. Un bija arī spēlētāji, kas to izmantoja, jo bez pieminētā Bekhema uz ASV pārcēlās Fredriks Ljumbergs, bet mājās atgriezās viens no visu laiku labākajiem ASV futbolistiem Klaudio Reina. Treškārt, MLS vadība visām līgas komandām kā obligātu noteica jaunatnes sistēmas izveidi, lai ne tikai cerētu uz ārzemju zvaigznēm, kas papildinātu spēlētāju rindas, bet tiktu audzināti arī vietējie spēlētāju, kurus pēc tam varētu veiksmīgi pārdot pasaules futbola grandiem Eiropā. Visbeidzot kā ceturtais punkts ir jāmin "SuperLiga" izveidošana, kas ir turnīrs, kurā MLS komandas sacenšas ar Meksikas labākajām vienībām, tādējādi ļaujot vienībām tikt pie regulāras starptautisku maču prakses.

Pašlaik – ķerot "lielo četrinieku"

Pašlaik MLS, pateicoties gan ASV izlases lieliskajam sniegumam, gan veiktajām izmaiņām līgas popularitātes veicināšanā, ir pietuvojusies tā sauktajam "lielajam četriniekam", t.i., lielākajām un veiksmīgākajām Ziemeļamerikas (un arī pasaules) profesionālā sporta līgām – MLB, NFL, NBA un NHL. Ik pa laikam jau tiek atzīmēts arī viss "lielais piecinieks", taču patiesībā par šī piecinieka izveidošanos runāt vēl ir pāragri. Kā jau mūsdienās gadās, visā šajā tuvošanās procesā ir viens liels šķērslis – nauda.
Kā ir izpētījuši Ziemeļamerikas finanšu analītiķi, tad MLS, kopš tās dibināšanas līdz šai sezonai ir zaudējusi aptuveni 400 miljonus ASV dolāru. Galvenais iemesls kāpēc ir vērojamas šādas tendences ir nevis, kā sākumā varētu likties, futbola nepopularitāte ASV, bet gan kopējās infrastruktūras nepiemērotība futbolam. Spēles, vairākumā gadījumu, tiek aizvadītas MLS realitātei nepiemērotajos un pārlieku lielajos NFL komandu stadionos, kas arī "noēd" lielu daļu no ienākumiem.
Vēl vairāk, ar peļņu strādā tikai dažas vienības. 2008. gadā tādas bija trīs – Losandželosas "Galaxy", "Toronto FC" un "FC Dallas", bet pagājušajā sezonā vairs tikai divas, jau pieminētā Toronto komanda kā arī čempionāta jaunpienācēja – Sietlas "Sounders".

Tāpēc, lai uzlabotu līgas kopējo finansiālo stāvokli, kā arī izlīdzinātu visu komandu finansiālās iespējas, ir izveidota sistēma, kas paredz, ka visas līgas vienības kontrolē MLS vadība. Tāpat spēlētāji līgumus slēdz nevis ar konkrētām komandām, bet gan ar MLS.
Šāda situācija ir izdevīga MLS, attīstot sporta veidu un līgu, jo tādā gadījumā spēlētāju algām tiek tērēts daudz mazāk nekā tas būtu, ja līgumus slēgtu ar komandām un tām nebūtu nekādu ierobežojumu. Savukārt spēlētāji, protams, ar to nav īsti apmierināti un šogad bija gatavi streikot, ja vien MLS nesāks, viņuprāt, godīgi dalīt ieņēmumus ar spēlētājiem.

Visbeidzot vēl viens aspekts, kas, pēc MLS vadības domām, palīdzēs čempionātam kļūt konkurētspējīgākam un finansiāli stabilākam, ir līgas paplašināšanās. Pagājušās sezonas veiksmīgās paplašināšanās (Sietlas "Sounders") iedvesmoti, MLS vadības vīri cer, ka arī turpmāk paplašināšanās dos tādus pašus rezultātus – konkurētspējīgas komandas un lielu fanu bāzi, tāpēc jau šosezon MLS pievienojās Filadelfijas komanda "Union", bet no nākamās sezonas līgā būs par divām komandām vairāk, jo tai pievienosies Portlendas "Timbers" un Vankūveras "Whitecaps".

Līdz ar to, vērojot kopējās tendences var secināt, ka MLS pašlaik ir uz pareizā ceļa, taču atrodas šī ceļa pašā sākumā. Tāpēc, lai arī pašlaik interese par sporta veidu pieaug arī "parasto amerikāņu" vidē un arī pati līga visai strauji "aug", tuvākā un tālākā nākotnē būs jāveic liels darba apjoms, lai šo interesi noturētu un MLS attīstītu kā, vismaz piekto ASV populārāko profesionālā sporta līgu un kā vidēja līmeņa futbola līgu pasaules mērogā.

MLS komandas un izspēles sistēma

MLS turnīra izspēles kārtība ir visai ierasta Ziemeļamerikas sportam – 16 komandu regulārā sezona, kura sākas marta beigās un ilgst līdz pat novembrim, kam seko izslēgšanas spēles. Regulārajā sezonā katra komanda aizvada 30 spēles (katra spēlē ar katru mājās un izbraukumā), kurās arī noskaidrojas tās astoņas (četras no katras konferences) labākās vienības, kas turpina cīņu play-off turnīrā. Izslēgšanas spēlēm savukārt ir mazliet neierastsāka izspēle, jo mājās-izbraukumā spēlē tikai MLS kausa ceturtdaļfinālos, pusfinālā un finālā veiksmīgākās komandas tiek noskaidrotas vienā mačā.

Austrumu konference

Rietumu konference

Pievienosies nākamgad

Pēdējo 10 sezonu MLS čempioni

Izmantotie resursi:
wikipedia.org
mlssoccer.com