Pahars: "Aizsardzība bija augstākās klases, bet uzbrukums..."
Latvijas futbola izlase izbraukumā Trnavā nosargāja neizšķirtu pret "Euro 2016" finālturnīra dalībnieci Slovākiju (0:0). Valstsvienības galvenais treneris Marians Pahars pēc mača slavēja komandas darbību aizsardzībā, tomēr neslēpa, ka sarūgtinājis vājais sniegums un radošuma trūkums priekšējā līnijā.
- Kādas ir pirmās emocijas un secinājumi pēc spēles?
- Pāragri izdarīt secinājumus. Viens punkts [neizšķirts] ir, bet pietrūka radošuma uzbrukumā. Tas, ko varu pateikt tagad. Protams, visi ir malači un aizsardzība bija augstākās klases, bet uzbrukums…Jā, Rudņevs veica lielu darba apjomu, bet Šabalam, manuprāt, pietrūka spēļu prakses. Ļoti trūka Cauņas un Rakela.
- Otrajā puslaikā slovāku spiediens bija nospiedošs. Pagurāt, paši sākāt spēlēt sliktāk vai slovāki pēc pārtraukuma pielika savā sniegumā?
- Viņi spēlēja mājās, un līdzjutēji viņus dzina uz priekšu. Rezultāts bija 0:0, un mēs mazliet nosēdāmies. Tā bija problēma. Taču arī nogurums – Tarasovs un Savaļnieks bija jāmaina, un šīs maiņas nedaudz salauza komandas spēli. Tas ir izskaidrojams, jo jauniem spēlētājiem, kuri nespēlē no pirmajām minūtēm, ir grūti iekļauties tik ātrā spēlē. Tas bija redzams.
- Vai var teikt, ka ar rezultātu esi apmierināts daudz vairāk nekā ar spēles saturu?
- Ar rezultātu, protams, esmu ļoti apmierināts. 0:0 pret tik spēcīgu pretinieku viesos ir labs rezultāts. Runājot par spēles saturu, esmu apmierināts ar visu, ko izdarījām aizsardzībā. Ne tikai aizsargi, bet arī uzbrucēji, malējie pussargi. Savaļnieks debitēja un aizvadīja ļoti labu spēli. Šajā ziņā esmu apmierināts, bet, protams, ar uzbrukuma darbībām nevaru būt pilnīgi apmierināts. Tāpēc, ka vajadzēja izdarīt vairāk centrējumu – bija viens vai divi, bet pietrūka kvalitātes. Izlasē mums ir nepieciešams katrs labākais spēlētājs – Cauņa, Rakels…Savukārt pārējiem arī jābūt optimālā kondīcijā. Zjuzins diemžēl tādā nebija – jo viņš nespēlē klubā. Kad Zjuzins spēlēs savā klubā, kad to darīs Šabala, tad arī būsim konkurētspējīgāki.
- Cik ilgi pirms mača pieņēmi lēmumu, ka Savaļnieks debitēs jau pamatsastāvā?
- Protams, šaubas bija. Pat vēl vakar bija šaubas. No rīta izlēmām viņu iekļaut vienpadsmitniekā.
- Savaļnieks sākumā nebija izsaukts vispār, bet nu jau gāja pamatsastāvā. Vai tas nozīmē, ka viņš varbūt kandidātos bija jāiekļauj jau uzreiz?
- Varbūt jā. Taču, ja paskatās mūsu sastāvu, malējie pussargi ir liela problēma. Ja būtu Rakels, tad Savaļniekam varbūt nebūtu iespējas. Taču tad atkrita gan Rakels, gan Cauņa, un mums nebija citu izvēles iespēju. Jā, bija Kovaļovs, bet viņu izsaucām vēl pēc Savaļnieka (smejas). Bijām vēl domājuši par iespēju pamainīt pozīciju Zjuzinam vai Oļegam Laizānam un aizsūtīt kādu no viņiem uz flangu. Un Oļegs, izejot maiņu, šajā pozīcijā vispār izskatījās ļoti labi.
- Par Savaļnieku jau sacīji, bet kā vērtē otru malējo pussargu Ikaunieku? Cik labi viņam izdevās palīdzēt aizsardzībā, jo pa viņa malu spēlēja slovāku līderi – Vaiss un Hamšīks, kurš regulāri no vidusdaļas gāja uz malu?
- Jā, Hamšīks bieži nāca uz malu, bet tā ir nevis Jāņa Ikaunieka, bet Gabova vai balsta pussarga problēma. Un, manuprāt, viņi šodien ar to tika galā ļoti labi. Arī Savaļnieks un Ikaunieks nebija tik slikti – kā jau teicu, mūsu galvenā problēma bija kvalitātes trūkums uzbrukumā. Visi redzēja spēli, tas bija acīmredzami. Diemžēl tagad nevaram [kvalitatīvi uzbrukt]. Kāpēc? Manuprāt, uzbrūkošā futbolā viss ir atkarīgs no spēlētāju individuālās meistarības. Tagad ir grūti. Jānis klubā nespēlē regulāri un tagad to nedara vispār, tikai dublieros. Savukārt Savaļniekam bija debija, pirmā spēle. Viņš ir labs puisis, malacis.
- Protokolos, ko žurnālistiem deva pirms spēles, Latvijai bija norādīts izvietojums 4-3-3. Tā bija kļūda vai pārgājāt uz 4-2-3-1, jo pamanījāt, ka slovāki spēlēs tikai ar vienu balstu?
- Tā bija kļūda. Zinājām, ka viņiem būs tikai viens balsta pussargs, un izvēlējāmies šādu taktiku. Bet ne tikai tāpēc. Tagad izskatās, ka mums ir labi balsta pussargi, un domāju, ka arī nākamajā reizē spēlēsim ar diviem.
- Pašās beigās Tarasovu nomainīji pret Jagodinski, kurš dažas palikušās minūtes nospēlēja kā balsta pussargs, nevis centra aizsargs.
- Tā bija taktiska maiņa. Spēles laikā nebija domas pāriet uz pieciem aizsargiem.
- Rudņevs nebija gājis pamatsastāvā pusotru gadu – kopš zaudējuma pret Islandi (0:3). Kā viņš sevi parādīja?
- Ļoti labi. Pirmajā puslaikā viņš sākumā, manuprāt, nebija tik efektīvs, jo spēlēja starp centra aizsargiem Djuricu un Škrtelu, kuri uzvarēja visas divcīņas. Rudņevam pret diviem lieliem aizsargiem bija grūti un visu laiku nācās spēlēt ar muguru pret vārtiem. Pēc tam ieviesām mazas korekcijas un viņš sāka atvērties flangos, kur saņēma daudz bumbu. Manuprāt, viņš izskatījās ļoti labi. Rudņevs ir fiziski spēcīgs, labs spēlē viens pret vienu, gaisā.
- Tad var teikt, ka kopš spēļu prakses atgūšanas Hamburgā viņš atkal ir kļuvis par pavisam citu [labāku] spēlētāju?
- Domāju, ka jā. Ceru, ka arī citi tā domā.
- Visbeidzot, par nākamo spēli Gibraltārā – rotēsi ar sastāvu vai sūtīsi laukumā visus spēcīgākos?
- Pagaidām nezinu, cik izmaiņu varētu būt. Redzēsim, kā jutīsies Savaļnieks, jo viņš spēlē dabūja kaut kādu savainojumu. Ceru, ka visi būs gatavi. Mūsu mērķis būs tikai un vienīgi uzvara, tāpēc par sastāvu pagaidām vēl nevaru teikt.
Sportacentrs.com no Trnavas, Slovākijā
Latvijas izlase dodas atpakaļ uz Spāniju. Komandai oficiāli pievienosies @fkjelgava aizsargs Vladislavs Sorokins. pic.twitter.com/YdDrGdLfoQ— Latvijas FF (@kajbumba) March 25, 2016
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-4 [+] [-]
+1 [+] [-]
+11 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+7 [+] [-]
-4 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+5 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]