Beļajevs: "Franči mums bija ļoti pateicīgi"

Trijos mačos divi zaudējumi un neizšķirts – ar ne pārāk spīdošu, taču arī ne zemē metamu bilanci no Francijā notikušā Eiropas čempionāta atlases cikla pamatturnīra jeb Elites raunda vakar mājās atgriezās Latvijas U-19 futbolisti. Ja ņem vērā, ka pretī stājās trīs futbola lielvalstis (vairāk vai mazāk) – Francija, Norvēģija un Rumānija, tad uz kaut ko vairāk par neizšķirtu pamatoti cerēt būtu naivi (futbola saimniecību šajās valstīs labāk nesalīdzināt). Kamēr mūsu U-19 futbolisti (viņiem gan šīs bija pēdējās spēles U-19 vecuma grupā) gatavojas 12. klases gala eksāmeniem vidusskolā, uz sarunu aicinājām šīs izlases galveno treneri Vladimiru Beļajevu, kurš ikdienā vada arī LMT Virslīgas kluba Rīgas "Daugava" spēlētājus.

Atšķirībā no vairākiem amata brāļiem Latvijā, treneris Beļajevs latviešu valodu ir apguvis ļoti labā līmenī, un šī saruna norisinājās latviski. Runājam gan par tikko aizvadīto U-19 atlases cikla pamatturnīru, gan Rīgas "Daugavas" jaunumiem un nākotni.

- Lai arī augstāk par 4. vietu grupā pakāpties nevarējām, pēdējā mačā, nospēlējot neizšķirti 0:0, ceļā uz finālturnīru aizlikām kāju priekšā norvēģiem. Vai par šo izcīnīto vienu punktu ir gūts gandarījums?
- Gribējām pateikt paldies Francijai par visu, ko viņi šeit izdarīja mūsu labā, par labo uzņemšanu. Francijas sastāvs tomēr bija spēcīgāks nekā citiem, tās līmenis ir pietiekami augsts, lai spēlētu finālturnīrā. Rumāņi spēlēja nestabili, bet norvēģi tikai sita uz priekšu un cerēja uz standartsituācijām. Norvēģijai ir fiziski ļoti stipri puiši, taču viņi neļauj spēlēt citiem, taču arī paši to īsti nedara. Tāds stils mums nepatīk, taču tas nes rezultātus. Vēl pēdējā minūtē pret rumāņiem Norvēģija bija vadībā – ja būtu uzvarējusi, pret mums vairs varētu nespēlēt. Tomēr norvēģi ielaida kuriozu golu - aizsargs ieraidīja bumbu savu vārtu devītniekā pēc centrējuma (VIDEO – šī mača momenti)...

Skaidrs, ka pret mums norvēģi laukumā iznāca pašpārliecināti, ticēja, ka vienalga iesitīs vārtus – to varēja redzēt no malas. Taču viņi kļūdījās. Lai arī, manuprāt, norvēģi ir stiprāki par mums, mēs ļoti gribējām palīdzēt Francijai, patiešām. Ziniet, kādi norvēģi tur bija – neviens treneris viesnīcā nerunāja ar mums, viņu spēlētāji vienmēr kaut kur pa stūriem – kā tumšie zirdziņi [smejas]! Franči gan staigāja apkārt, mazliet palamājās, pasmējās utt. Arī rumāņi bija atvērtāki.

Taču pats galvenais motīvs bija tas, ka mēs ļoti gribējām labi nospēlēt savu pēdējo maču. Gribējām taču palīdzēt ne tikai Francijai, bet arī paši sev – parādīt, ka mazajā Latvijā prot spēlēt futbolu, ka esam tikuši tik tālu ar godīgu cīņu toreiz Moldovā. Protams, bija skumji, ka labi nenospēlējām ar Rumāniju – pretējā gadījumā būtu citādāk, taču tā spēle neizdevās. Bet mačs pret norvēģiem man ļoti patika – bija futbols, daudz piespēļu pa vidu, aizsargi nesita uzreiz uz priekšu. Mums bija labi momenti un sitieni, bet pirmoreiz mūžā redzēju, ka pretinieku vārtsargs [Mančesteras "City" sistēmā spēlējošais Tobiass Johansens - aut.] tver bumbas tik zibenīgi. Ārprāts! Višņakovs ar kreiso kāju izdarīja tādu sitienu stūrī – gandrīz devītniekā, bet vārtsargs zibenīgi izručīja.

Arī pirms tam Zjuzins sita no 20 metriem ļoti spēcīgi, vārtsargs to negaidīja, taču bumba trāpīja viņam pa ķermeni... Vārtsargs norvēģiem ķēra visas bumbas, ielaida tikai divus vārtus visā turnīrā. Pēdējās desmit minūtēs norvēģi sēdēja pie mūsu vārtiem un gribēja iesist. Uzmainīja trešo uzbrucēju, ko viņi nekad nedara. Viņiem vajadzēja tikai vienus, vienīgus vārtus, un viss [smejas]! Un tad Francija kaut vai 10:0 varēja uzvarēt. Bet norvēģiem vajadzēja vienus pret maziņo Latviju. Pēc mača norvēģi krita zemē un nevarēja piecelties – mēs to viņiem palīdzējām izdarīt.

- Vai Francija Latvijai pēc tam pateicās?
- Francijai viesnīcā bija svētki – dziedāja dziesmas utt. Mums blakus bija sapulce, un tikko ienācām viesnīcas telpās – uzreiz franči kliedza kā nenormālie! Sacīja paldies, bija lielas ovācijas, visi tumšādainie tikai "Thank you!", treneri un cilvēki no viņu federācijas dāvināja mums kreklus utt. Mūsu dakteris līdz pusnaktij sēdēja, lai satiktu Francijas dakteri un caur viņu dabūtu kreklu – un arī dabūja [smejas]! Arī no rīta Francijas futbola priekšniecība kliedza un māja ar roku, kad braucām prom. Ļoti silta atmosfēra (VIDEO – Francijas U-19 prieki pēc Latvijas – Norvēģijas rezultāta uzzināšanas). Tagad frančiem esam draugi, pie viņiem varam braukt. Taču diezin vai varam braukt pie norvēģiem [smejas]! Bet viņi paši vainīgi. Francija pelnīti būs finālturnīrā – smuka komanda, labi futbolisti utt. – tomēr tā ir Francija. Mūsu futbolistiem, kas tālāk spēlēs Olimpiskajā izlasē, šis turnīrs noteikti paliks atmiņā.

Latvijas U-19 izlase pie Senmišela klostera Francijā.

- Ar visu turnīru kopumā esat apmierināts?
- Vispār jā. Cīnījāmies, kaut ko rādījām pirmajā spēlē, otrajā – varbūt gan mazāk. Pirmais puslaiks pret Franciju gan bija normāls, spiediens uz mūsu vārtiem bija, taču Francija visu laiku ar bumbu nekontrolēja. Paši ielaidām muļķīgus vārtus, taču tie radās spiediena rezultātā. Čaļi tagad jūt, kas ir īstais futbols. Pretinieki šādā līmenī tomēr spēlē daudz vairāk – viņiem draudzības spēles ir Portugāli, Spāniju, Turciju utt. – vienmēr ar stiprām komandām. Mums bija ar Ukrainu – un tikai tāpēc, ka pirms tam pieveicām itāļus. Arī sagatavošanās periods bija pārāk mazs.

Atceros, ka Krievijas treneris savulaik man teica: "Mums tikai 40 dienu bija, lai sagatavotos! Tikai 40! Uz divām nedēļām nevarēju paņemt spēlētāju... Kas notiek pie mums? Bardaks!" Es paskaitīju – mums bija tikai desmit dienu. Spēlētājus es arī nevaru paņemt pat uz divām dienām – knapi divi treniņi un viss, jo ir sastādīts tāds kalendārs, ka spēlētāji ilgāk izlasē pabūt nevar. Protams, nav arī tik daudz līdzekļu – lai arī to ir mazāk nekā agrāk, mēs varam kaut ko sasniegt. Ja ne katru gadu, tad ik pa diviem trim gan. Varbūt pēc diviem gadiem atkal būs kāds notikums, bet katru gadu negaidiet, lūdzu [smaida]. Vienmēr tikt tālāk par pirmo kārtu ir pagrūti.

[LFF treneru padomes priekšsēdētājs Vladimirs] Serbins man pēc mūsu un Francijas mača teica: "Voloda, kas noticis? Es zinu, ka tavas komandas vienmēr spēlē futbolu!" Es arī atbildēju, ka tā ir, taču ar frančiem ir ļoti grūti spēlēt futbolu – viņi nedod bumbu, atņemt to ir grūti, jo Francija spēlēja kā nenormāla. Nekad citreiz pret Latviju franči nespēlēs ar tādu atdevi – un viņiem nevajag to darīt. Tomēr tajā spēlē Francija vairs nedrīkstēja kļūdīties. Protams, kad Moldovā spēlējām pret itāļiem (2:2), viņi mūs nenovērtēja. Ja mums pirmajā mačā pretī būtu Francija, varbūt būtu cits rezultāts...

Vispār jau nospēlējām par pusgadu ilgāk nekā daudzi plānoja – līdz ar uzvaru Moldovā varējām piedalīties šajā turnīrā, bet pirms tam aizvadīt pārbaudes mačus pret Ukrainu, Igauniju, piedalīties turnīrā Itālijā. Tā ka spēlētāji dabūja papildus pieredzi.

- Kuri spēlētāji, Jūsuprāt, Francijā sevi parādīja vislabāk? Kuri varētu izpelnīties izsaukumu uz U-21 izlasi un pievērst skautu uzmanību?
- Es domāju, ka [Kirils] Ševeļovs, kurš stabili spēlēja visas spēles. Tad [Vitālijs] Maksimenko, [Antons] Kurakins, taču viņš nav pie mums, bet gan Skotijā. Varbūt vēl [Juris] Hlibovs un [Deniss] Tarasovs bija stabili. Arī vārtsargi ir malači – nospēlēja normāli, lai arī bija daudz darba – nebija īpašu kļūdu. [U-21 izlases galvenais treneris Genādijs] Šitiks var ar viņiem rēķināties.

- Vai par mūsu spēlētājiem uz vietas esošie skauti interesi izrādīja?
- Konkrēti nē, taču tur sēdēja aģenti no Bulgārijas divos mačos. No mūsu futbolistu pārstāvētajiem Skotijas klubiem bija cilvēki. Arī Ļebedevs, kurš strādā ar [Eduardu] Višņakovu.

- Tagad U-19 cikls ir beidzies, un Jums būs laiks pievērsties tikai Rīgas "Daugavai"!
- Jā. Protams, čaļi ir jauni, viņiem vēl jāaug. Ja vien būs motivācija, tad viss būs kārtībā. Priekšā šosezon vēl daudz spēļu Virslīgā. Ir materiāls, ar ko strādāt – taču tas ir jādara un jācer uz visu to labāko! Tagad spēlētājiem priekšā grūts periods – eksāmeni skolā. Tie jāpārdzīvo. Arī man, kā saka, jānolaižas uz zemes pēc šiem braucieniem, kas uzreiz nav tik viegli. Francijā ir vīns, saule, Luvra utt. [smejas], bet tagad vajadzēs pastaigāt arī pa Grīziņkalnu!

Triumfs ar Rīgas "Daugavu" pērn 1. līgā (Foto: Romans Kokšarovs, Sporta Avīze, f64).

- Runājot par "Daugavu", kādi ir pēdējie jaunumi klubā? Vai arī nekas īpašs mainījies nav?
- Visi gaida atpakaļ komandas kodolu [smejas]. Trenējas septiņi, astoņi cilvēki – tas ir par maz. Leģionāri brauks projām. Aleksis [Ngambi], visticamāk, pie mums vairs nespēlēs. Arī ēģiptietis Karims [Gomā] vairs nespēlēs – viņam bija savainojums, kas tika ilgi ārstēts, bet tagad ir parādījies kāds variants. Viņi abi jau ir projām. Neko sīkāk gan vēl nezinu – tas jāprasa [Latvijas futbola aģentam Andrejam] Baharevam [arī uzbeks ar Vācijas pasi – Iličs Kandovs – devies atrādīties uz Izraēlu – aut.].

- Kāds iespaids radās par Ngambi? Viņa līmenis tomēr bija redzams...
- Jā, bet tas bija tāds kā eksperiments, jo Andrejam [Baharevam] bija iespēja šeit atvest. Tas mums nāca par labu. Līmeni, protams, redzēt varēja, bet viņam šeit bija grūti dzīvot, arī Virslīgas līmenis nav domāts viņam. Leģionāri tomēr ir cita opera, grūti tikt galā ar viņiem.

- Vai gaidāms, ka komandu varētu atstāt arī kāds no jaunajiem vietējiem futbolistiem?
- Skatīsimies. Darbs šajā virzienā rit, varbūt jaunumi būs jūlija sākumā, taču pagaidām nekā jauna nav. Bet, ja nu kāds kaut kur brauks, tad, visticamāk, tikai paskatīties, stažēties ārzemēs. Vēl futbolisti nav gatavi tam, ka kāds varētu viņus pirkt. Tādu spēlētāju mums vēl nav. Varbūt arī ir, bet tas ir darbs aģentiem, un krīzes situācijā nokārtot spēlētāja pāreju ir grūti. Nav arī tādas situācijas, lai obligāti vajadzētu kādu pārdot.

- Starp citu, kā "Daugavā" tiek dalīti pienākumi starp treneriem? Jūs esat galvenais treneris, Vladimirs Pačko – vecākais.
- Viņš ir vecākais tāpēc, ka es diezgan daudz braukāju apkārt ar izlasi, un tad Pačko paliek manā vietā, lai vadītu treniņprocesu. Protams, sastāva izvēle ir manā ziņā, tāpat kā citi nozīmīgi jautājumi. Viņa pārziņā parasti ir treniņprocess. Pačko ir pieredzējis, – lai pastrādā. Tagad varbūt būs izmaiņas šajā ziņā, jo ar izlasi vairs jābrauc nekur nebūs, taču šī amatu dalīšana nav tik svarīga – visu darām kopā, arī Baharevs daudz strādā individuālajā ziņā ar futbolistiem, piedalās treniņprocesā.

UEFA Eiropas U-19 jauniešu čempionāta kvalifikācijas turnīrs

5. grupa

Latvijas U-19 sastāvs Francijā

Latvijas U-19 izlases spēles