Kazakevičs: "Sākām katastrofāli, igauņi bija svaigāki, bet parādījām raksturu"

- Spēle nebija vienkārša, jo pretinieks izskatījās kustīgāks un svaigāks. Šādās spēlēs liela nozīme ir raksturam un spēles disciplīnai – šajā ziņā mūsu komandu varu tikai atzīmēt. Neskatoties uz to, ka brīžiem bija situācijas, kurās pretiniekiem bija iniciatīva un ilgāku laiku kontrolēja bumbu, disciplinēti bijām savās vietās, bijām organizēti un spēlējām pacietīgi. Bet tajā pašā laikā skaidrs, ka gribējām, jo īpaši otrajā puslaikā, lai spēle uzbrukumā mums būtu kvalitatīvāka. Ne tik daudz spējām pretiniekiem uzspiest pozicionālu bumbas kontroli viņu laukuma pusē. Neteikšu, ka vienīgais svarīgākais uzdevums ir rezultāts, bet šajā spēlē, ņemot vērā visus apstākļus, esmu ļoti priecīgs par galarezultātu, iekļūšanu finālā un rakstura parādīšanu spēlē, kurā ne viss padevās, kā gribētu.

- Vai apmierināja šīs spēles kvalitāte, un kā vari skaidrot tādu spēles sākumu?
- Spēles kvalitāte bija ļoti rudenīga – var teikt tā. Un, nē, neteikšu, ka mani viss apmierināja – tā nebija. Bet jau paredzēju, ka spēle nebūs vienkārša, redzot mūsu pašreizējās kondīcijas. Ja runā par spēles sākumu, tas, protams, bija katastrofāls – nebijām gatavi pirmajam standartam un uzreiz ielaidām vārtus. Būs ko analizēt – būs jāizdara pareizie secinājumi.

Spēles turpinājumā redzēji pozitīvas tendences?
- Redzēju pozitīvas tendences. Pēc tam mums jau izdevās labākas pārejas un praktiski uzreiz pēc ielaistajiem vārtiem arī pašiem bija supermoments, kas bija jāiesit. Kopumā pirmajā puslaikā spēlējām vairāk pretuzbrukumu futbolu nekā bumbas kontroles futbolu, bet domāju, ka pirmajā puslaikā mums uzbrukuma darbībās arī daudz kas izdevās. Daudz spēka prasīja tas, ka gribējām viņus agresīvi presingot – sapratām, ka viņiem vidusdaļā ir laba spēlētāju grupa un arī divi uzbrucēji, kuri mums var radīt problēmas. Ne vienmēr mani apmierināja kompaktums, tieši pirmajā puslaikā ejot presingā. Gribējām augstāku aizsardzības līniju, tādēļ pretiniekiem izdevās ļoti bīstami pretuzbrukumi, kad pārejas fāzēs bijām augstākās pozīcijās. Otrajā puslaikā spēlējām disciplinēti, bet ne tik daudz, kā gribētos, izdevās uzbrukumā.

- Kompaktuma trūka starp aizsardzības un vidējo līniju?
- Jā, pirmajā puslaikā trūka starp aizsardzības līniju un vidējo līniju. Kad gājām presingā, mūsu aizsardzības līnijai bija jābūt augstāk un šaurākai.

- Šāda spēles kvalitāte jau bija nojaušama pēc kondīcijām, sakrātā noguruma un treniņos redzētā?
- Nevarējām līdz galam zināt, kādas ir igauņu kondīcijas, - varējām rēķināties tikai ar to, kā izskatāmies mēs. Mums bija tikai viens pilnvērtīgs treniņš – vakar, līdz tam tikai atjaunojāmies. Bijām prātīgi saplānojuši treniņprocesu, lai kondīciju mums vispār pietiktu, jo šajā spēlē bija spēlētāji vai spēlētāju grupa, kas bija zem lielas jautājuma zīmes, vai viņi ir spējīgi nospēlēt 90 minūtes. Daļa no viņiem gan nospēlēja 90 minūtes un savam šā brīža stāvoklim – diezgan sekmīgi. Varēja paredzēt, ka ne vienmēr varēsim piekopt sev ierasti agresīvu spēles stilu, - tas, ka pirmajā puslaikā centāmies to darīt, prasīja diezgan daudz spēka. Plus arī bija sarežģīti ieiet spēlē no maiņas – centību nevienam pārmest nevarēja, bet nevaru reāli pateikt, ka uz maiņu izgājušie izmainīja spēles gaitu un ar svaigiem spēkiem pārņēma iniciatīvu.

- Vai pēc uzvārdiem pareizi noprotams, ka šādu pamatsastāvu arī biji iecerējis? Un kā vērtē Baloža debijas un Matrevica pirmo pilno spēli?
- Pamatsastāvā vēl bija pārdomas par vienu pozīciju, lēmumu pieņēmām pēdējā brīdī. Bija arī cits risinājums, bet citādi pamatsastāvs bija plānotais. Ar Riharda un Daniela debijām esmu apmierināts un neko daudz pārmest negribu – vēl jo vairāk, ka spēle bija sarežģīta, debitēt tādā spēlē nav vienkārši. Zināma nervozitāte darbībās bija, bet kopumā abi aizvadīja diezgan cienījamu spēli.

- Ko pozitīvu var izcelt šajā spēlē?
- Izcelšu komandu un komandas raksturu. Kā daudzkārt esmu teicis – tādas situācijas, kad ne viss izdodas, ir, bija un būs. Svarīgi, lai komanda paliktu spēlē un saprastu, ar kādām īpašībām konkrētajā spēlē var pretendēt uz pozitīvu rezultātu. Šādā kausa spēlē bija raksturs, pacietība, pašatdeve – augstākajā līmenī. Gan mēs, gan līdzjutēji gribēja pārliecinošāku sniegumu, bet tikās divas aptuveni līdzvērtīgas komandas – viena izskatījās svaigāka, bet citādi starpība meistarībā nav nekāda milzīgā. Gribu izcelt komandas kopējās darbības, raksturu un spēju uzvarēt spēlē, kurā ne viss izdodas.

- Minēji, ka uzbrukumā ne viss sanāca, bet vārtu guvumā sanāca gan piespēle, gan arī noslēguma sitiens.
- Jā, sanāca. Un ne tikai vārtu guvumā – bija kādas 3-4 ļoti labas epizodes. Saku to, ka visas spēles garumā mums neizdevās plānveidīgas pārejas uzbrukumā, īpaši otrajā puslaikā dažos brīžos bijām par dziļu nosēdušies aizsardzībā. Man gribējās, lai daudz agresīvāk izskatāmies un lai arī tad, kad spēlējam zemākā blokā, daudz kvalitatīvāk pārietu uzbrukumā.

- Par uzbrukumu vairākas tēmas, pirmā par Uldriķi. Kādēļ viņš tika nomainīts pirmais, un vai varēja just pārliecības trūkumu neveiksmīgā sezonas sākuma dēļ?
- Gan Roberts, gan Raimonds tika nomainīti veselības stāvokļa dēļ. Viņiem abiem bija zināmas problēmas, un viņi prasīja maiņu. Par pārliecību – grūti spriest. Droši vien, ka Roberts neatrodas ideālā kondīcijā, bet viņš darīja diezgan lielu darba apjomu un, viņam esot laukumā, vairāk varējām aizķerties un radīt pretspēli. Kopumā viņš šodien bija ļoti vērtīgs spēlētājs, bet optimālās kondīcijas viņam droši vien vēl nav.

- Ja Raimonds pats prasīja maiņu, vai Stugļa laišana uzbrukumā vispār bija plānota un kaut kādā veidā treniņos iespēlēta?
- Nē. Pirmām kārtām, vēlreiz jāatkārto, ka mums bija tikai viens treniņš, kurā bija ļoti ierobežots laika resurss, jo tas tomēr bija pirmsspēles treniņš. Skaidrs ir viens – tajā brīdī, kad Raimonds prasīja maiņu, versijas bija vairākas, bet sapratām, ka jau esam nomainījuši garo uzbrucēju un, iespējams, vēl būs standartsituācijas, tādēļ mums vajadzēja centimetrus aizsardzības standartsituācijām. No diviem līdzvērtīgiem variantiem šoreiz izvēlējāmies Elvi.

- Elvis arī sita piekto pendeli. Kā notika sitēju izvēle, un vai kaut ko jau izdevās mēģināt treniņos vai vismaz modelēt, kuri varētu sist?
- Tika gan mēģināts, gan modelēts. Pirmajā treniņā, kurā pirms divām dienām kaut ko darījām vismaz vieglā režīmā, visiem devām iespēju sist 11 metru sitienus, vakardienas treniņā – jau šaurākam lokam. Kad spēle beidzās, mums jau bija konkrēts spēlētāju saraksts, kurš sitīs pirmais, kurš otrais, kurš – piektais. Spēlētājiem to nosaucām un īpaši arī neprasījām, kurš ir vai nav gatavs. Lēmums tika pieņemts, un čaļi ir malači – pieci no pieciem ir labs rezultāts.

- Tehnisks jautājums – vai šajā turnīrā darbojas diskvalifikācijas? Gan Savaļniekam, gan vienam islandietim ir sarkanā.
- Darbojas.

- Zinu, ka Jagodinska jautājums tev jau ir apnicis, bet pēc šīs spēles Vitālijs sociālajos tīklos tev veltīja diezgan skarbu kritiku. Vai starp jums ir arī kāds konflikts, ņemot vērā, cik asus tekstus viņš šovakar ir uzrakstījis?
- Nē, nekādas konfliktsituācijas nav. Mūsu pasaulē katrs šobrīd var teikt un rakstīt, ko grib, un es uz to skatos ļoti mierīgi. Nedomāju, ka tas ir labais tonis no spēlētāja puses un ka tas par viņu liecina kaut ko labu, bet tā ir viņa paša izvēle. Nezinu, kādi ir šie teksti, un arī netaisos ar tiem pārāk iepazīties. Nekādu konfliktsituāciju nav bijis. Droši vien viņš pats uzskata, ka viņa nesaukšana uz izlasi nav pieņemama, un katram no mums var būt savs viedoklis. Ne šobrīd, ne kaut kad iepriekš, ne arī kaut kad pēc tam netaisos Vitālijam par to veltīt kritiku. Man ir savs viedoklis par viņa spēlēšanas līmeni un meistarības līmeni, man ir savi iemesli, kādēļ viņa izlasē nav un kādēļ viņa nav starp pirmajām izvēlēm. Tas arī lai paliek pie manis – publiski to pārāk neapspriedīšu.

- Precizējošs jautājums: vai pēc šādas kritikas, kas no spēlētāja trenera virzienā nav ierasta, durvis uz izlasi viņam nu būs slēgtas arī nākotnē, kamēr būsi pie stūres, ne tikai līdz šim?
- Man ir pretjautājums: ja gribi, lai es šajā ziņā kaut ko komentēju, nemaz nezinot, ko cilvēks ir uzrakstījis, kā es varu to komentēt? Šobrīd to arī pārāk neapspriedīšu. Man no tās situācijas būs savi lēmumi un savi secinājumi, tas arī viss. Mēs dzīvojam ļoti brīvā pasaulē, kurā katrs var izteikties par jebko. Šajā gadījumā vismuļķīgākais ir censties visiem iepatikties vai censties visiem atbildēt. Mani dzīves principi ir citi.

- Jautājums bija pavisam cits – vai durvis izlasē viņam ir ciet, ja tā ir taisnība, ka viņš publiski kritizē treneri?
- Durvis izlasē? Kā to var izprast? Mums ir daudz durvju – durvis uz ģērbtuvi, durvis stadionā, lai nāktu skatīties spēles. Ko tieši gribi precizēt?

- Izsaukšanu uz izlasi.
- Zin' kā – vēlreiz saku, ka nevaru atbildēt, jo šobrīd nezinu, ko viņš ir pateicis. Saprotu, ka domā, ka pilnīgi visi cilvēki pasaulē visu laiku sēž sociālajos tīklos un seko līdzi, interesējas, tikko spēle ir beigusies, kādi ir viedokļi. Tā nav! Ir cilvēki, kuriem tas īstenībā vispār ļoti maz interesē. Skaidrs ir viens: ja es redzēšu šajā sadaļā kaut kādu necieņu, tad es ar tādiem cilvēkiem nestrādāšu. Tas ir pilnīgi, absolūti skaidrs. Domāju, ka arī Vitālijam tas ir skaidrs un visiem tiem spēlētājiem, kuri ar mani ir strādājuši iepriekš.

- Tā kā šī ir gatavošanās jau nākamajam ciklam, labāk rakstura neizšķirts vai saturīgāks sniegums, ņemot vērā, ka jau trešo maču pēc kārtas aizvadījām ne tik pārliecinoši?
- Labāk ir uzvarēt ar fantastisku spēli, pārliecinošu rezultātu 5:0 un apmierināt pilnīgi visu cilvēku – fanu, treneru, mūsu pašu kolektīva – gaidas. Pateikt, kas ir labāk vai sliktāk, ir ļoti sarežģīti. Skaidrs, ka tas vienmēr ir pluss, ja spēj panākt sportisko rezultātu, bet pašlaik mūsu spēlē ir zināmas problēmas. Tām iemesli gan ir stipri dažādi, kurus vajadzētu analizēt daudz dziļāk, lai atbildētu uz šo jautājumu. Mēs gribējām uzvarēt, mēs to izdarījām un esam ļoti apmierināti, bet spēles kvalitāte varēja būt labāka. Tai vajadzēja būt labākai, un strādāsim pie tā, lai līdz nākamajai spēlei savu sniegumu uzlabotu, bet ir objektīvas problēmas, ar kurām šobrīd saskaramies un kuras atrisināt nemaz nav tik vienkārši.