Cigaņiks: "Pirmajā puslaikā bijām bez bumbas. Lai šādi centrētu, man vajag bumbu"

Dario Šits: "Gatavojos jau no pirmās minūtes – domāju, ka, ja būs maiņa, jābūt gatavam. Tas arī izdevās. Par debijas vārtiem tik ļoti nedomāju, vairāk koncentrējos uz trim punktiem, jo tas ir vissvarīgākais. Mums vēl ir jāstrādā, jāstrādā un jādabū trīs punkti."

Roberts Uldriķis: "Zinājām, ka nebūs viegla spēle, kā to jau pierādīja arī iepriekšējās divas spēles Fēru salās. Viņi mājās un izbraukumā ir divas pavisam dažādas komandas un mājās visos mačos nospēlējuši neizšķirti. Varam būt ne priecīgi, bet apmierināti, ka mums izdevās izraut neizšķirtu. Protams, gājām pēc uzvaras, bet arī viens punkts ir svarīgs un vērtīgs.

Pirmajā puslaikā Fēru salas uzspieda savu spēli, sāka kontrolēt bumbu, spēlēt ar tālajām piespēlēm mums aiz muguras, bet otrajā puslaikā treneris nedaudz pārkārtoja sistēmu, kā aizsargājamies, bijām agresīvāki, izdevās labāk pāriet no aizsardzības uzbrukumā un no uzbrukuma aizsardzībā. Otrais puslaiks bija daudz labāks. Pirmo puslaiku labāk aizvadīja viņi, bet otro – mēs. Visticamāk, var teikt, ka 1:1 bija godīgs rezultāts.

No otrā puslaika uz nākamajām spēlēm varam paņemt to, kā spēlējām ar bumbu un nebaidījāmies to zaudēt. Pāris reižu aizsardzībā varbūt bija par daudz, arī tad, kad ielaidām vārtus, varbūt vajadzēja nospēlēt vienkāršāk. Bet tad, kad bijām vidējā blokā un uzbrukumā, centāmies veidot momentus, labi sadarbojāmies uzbrukumā ar Dario, bija vairākas labas kombinācijas un arī no pussargiem un aizsargiem saņēmām vairākas labas piespēles. Arī vārtos Ričs [Rihards Matrevics] vairākas reizes pavilka.

Maiņas noteikti deva lielu pienesumu. Treneris pussargu [Ikaunieku] pamainīja pret uzbrucēju [Šitu], priekšā bijām divi uzbrucēji, un tādā veidā arī iesitām – es aizskrēju uz tuvo [stabu], aizsargam bija jāizšķiras, vai ņemt mani vai Dario, un viņš izvēlējās mani. Andrejs Cigaņiks iedeva perfektu piespēli, un Dario lieliski nofinišēja. Gan treneris pieņēma labus lēmumus, gan arī iznākušie spēlētāji attaisnoja viņa uzticību."

Andrejs Cigaņiks: "Iznākums droši vien varēja būt arī sliktāks. Nesākām agresīvi, pirmais puslaiks nebija tas labākais, bet tādās cīņās par neizkrišanu uz D līgu ir jācīnās līdz pēdējam brīdim, un otrajā puslaikā mēs to izdarījām. Mani centrējumi? Pirmajā puslaikā mums nebija tik daudz bumbas – kad man ir bumba, tad arī varu kaut ko dot komandai. Varu arī skriet un cīnīties, bet ar bumbu varu spēlēt daudz labāk [nekā bez tās] un palīdzēt komandai.

Pirmajā puslaikā tā bija mūsu lielā problēma – mums vispār nebija bumbas, spēlējām kā otrais numurs, bet arī kā otrais numurs var nevis dominēt, bet kontrolēt spēli. Pirmajā puslaikā daudz skrēju bez bumbas un skatījos spēli, jo visu laiku spēlējām tikai uz labo pusi un spēli kontrolējām bez bumbas. Otrajā puslaikā sākām spēlēt, kad jau bija 0:1 un sapratām, ka šī ir spēle par neizkrišanu uz D līgu. Vairs nebija ko zaudēt, sākām spēlēt un veidot momentus. Tad spēlēju augstāk – pavisam vienkārši, vajag man vairāk dot bumbu, tad arī varu dot šādas piespēles, kādu iedevu Dario.

Treniņos šādas kombinācijas neatstrādājam. Tajos darām citas lietas, strādājam ar taktiku. Visas šādas lietas man ir jādara klubā – tā ir mana personība, mana kvalitāte. Ar šo kvalitāti braucu uz izlasi, lai dotu visu, ko varu. Un otra lieta, protams, ir tā, ka mūsu uzbrucējiem ir jāgūst vārti – esmu ļoti priecīgs, ka Dario iesita savā otrajā spēlē. Gribējām arī uzvarēt, pie 1:1 izveidojām vairākus momentus – nesanāca, bet nekas, Fēru salas mājās spēlē ļoti labi, arī Ziemeļmaķedonija un Armēnija šeit nevarēja uzvarēt."

Rihards Matrevics: "Kļūdas ir uz nepareizu lēmumu vai tehnikas rēķina. Jutu, ka netrāpu kārtīgi pa bumbu, tā atleca uzbrucējam, bijām ārpus pozīcijām – visi centās glābt situāciju, bet jau bija par vēlu. Nebija viegla spēle, kā to arī varēja gaidīt, bet varbūt bijām nedaudz pārsteigti, cik grūti šajā īpatnējā laukumā bija kontrolēt bumbu. Fēru salas labi spēlēja ar bumbu, pat nepaspējām viņus nopresingot laukuma malās. Viņi daudz mainīja malas, mums bija grūti tikt līdzi, arī nesanāca vinnēt divcīņās. Otrajā puslaikā tās visas lietas jau pagriezām uz labo pusi un beigās varējām arī izraut uzvaru. Trenera uzsvars pārtraukumā bija, ka jāiet un jāspēlē futbols. Pirmajā puslaikā bijām mazliet saspringti, zaudējām divcīņas, laukumā pietrūka sirds. Treneris tieši runāja, ka jāiet un jāspēlē futbols ar sirdi un uguntiņu, citādi šeit nebūs nekādu variantu."