Regža: "Citi izlases uzbrucēji spēlē ārzemēs – varbūt arī man jādomā par nākamo soli"

"Uzdevums no trenera bija parādīt savu labāko sniegumu, neuztraukties, un domāju, ka man tas arī sanāca. Kaut gan vismaz vienu no tiem momentiem vajadzēja realizēt. Kā uzbrucējam svarīgi, ka momenti ir, un cerams, ka nākamajās spēlēs tikšu arī pie vārtu guvuma. Reālākais no tiem momentiem bija otrajā puslaikā, kad Cigaņiks uzcēla, bet aizsargs diezgan labi nospēlēja, sitiena brīdī ielidojot man ķermenī un izsitot no līdzsvara, tādēļ arī nesanāca tik labi trāpīt pa bumbu," 26 gadus vecais uzbrucējs sacīja portālam Sportacentrs.com.

"Analizējot pretiniekus, šķita, ka viņi spēlēs nedaudz citādi, bet viņi sāka ar trim centra aizsargiem un bija nedaudz grūtāk pārslēgties un saprast, kā veidot uzbrukumus. Mūsu uzsvars bija standartsituācijas, kuras ļoti daudz atstrādājām treniņos. Kaut kas no tā visa arī sanāca, piemēram, pirmajā puslaikā, kur Vapne man iemeta.

Pret viņu trijnieku spēlēt bija nedaudz vientuļi. Pussargi [5-4-1 shēmā] centās palīdzēt, lai man nebūtu jāskraida šurpu turpu, bet bija nedaudz nepierasti, jo klubā tomēr spēlējam atšķirīgi. Ja klubā augstu presingojām, te ļāvām saspēlēties ar bumbu, un bija jāsaprot, kurā brīdī jāsāk presings. Ceru, ka man tas sanāca. Mūsu plāns bija ļaut viņu centra aizsargiem kustēties un, kad viņi pietuvojas laukuma centra aplim, virzīt viņus uz vienu pusi, lai viņi dotu tālo piespēli, kur mēs cīnītos, dabūtu otro bumbu un sāktu jau savu uzbrukumu.

Godīgi sakot, šo izsaukumu nebiju īsti gaidījis, taču [Uldriķa, Šita, Kroļļa] traumu dēļ sarakstā laikam biju nākamais un nopelnīju izsaukumu. Manā uzskatā, cerams, labi parādīju sevi arī treniņos, lai sauktu arī nākamajās reizēs. Uzbrukumā mūsu ir daudz, un man ir nedaudz grūtāk konkurēt, jo spēlēju Latvijā – pārējie uzbrucēji pārsvarā ir no ārzemju klubiem. Tādēļ, tuvojoties kontrakta beigām ar "Riga", varbūt ir jāveic pārdomas un jāsper nākamais solis.

Kontrakts ir līdz decembrim – pašlaik palieku, koncentrējos darbam līdz decembrim, un pašlaik arī tabulā esam pirmie, tādēļ vienīgais mērķis ir šogad izcīnīt čempiontitulu. Un tad jau redzēs. Dzīve ātri mainās. Citiem uzbrucējiem [klubā] varbūt bija kādas kļūdiņas, un tiku pie iespējas. Varbūt vairāk jāriskē, jātiek pie momentiem, vairāk jāuzņemas iniciatīva, tad palielināsies arī spēles laiks. Klubā un izlasē prasības atšķiras. Klubā daudz prasa presingu, kas varbūt nav mana stiprākā puse – esmu spēcīgs tieši soda laukumā, kad vienā divos pieskārienos ir jānoslēdz uzbrukums. Izlasē savukārt no manis grib, lai uzlaboju bumbas saglabāšanu, lai caur mani var iziet no aizsardzības uzbrukumā."