Facebook
GoogleBalodim un J. Ikauniekam vārti, Latvijai pirmā uzvara EČ 2024 atlasē
Šodien 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas cikla spēlē pirmo uzvaru D grupā izcīnīja Latvijas izlase, kas, otrajā puslaikā spēlējot mazākumā, ar 2:0 pārspēja Armēniju. Ar precīziem sitieniem izcēlās Jānis Ikaunieks un Daniels Balodis.
• Pirms spēles Latvijai bija pieci zaudējumi piecās spēlēs, kamēr Armēnija bija izcīnījusi septiņus punktus ar divām uzvarām un vienu neizšķirtu. Pirmajā savstarpējā spēlē armēņi izrāva uzvaru pašā izskaņā.
• Divas dienas pirms spēles Latvijas Futbola fanu asociācija izplatīja aicinājumu pēc himnas nodziedāšanas protesta akcijā pret galveno treneri Daini Kazakeviču pamest H sektoru visa pirmā puslaika laikā. Tieši tā arī notika, H sektora faniem neatrodoties tribīnēs pirmajās 45 minūtēs.
• Latvijas izlasei gan izdevās izcīnīt pirmo uzvaru. Abos vārtu guvumos iesaistīts bija uzbrucējs Roberts Uldriķis. Pirmajā puslaikā viņš pēc Jaunzema piespēles palaida bumbu sev garām Jānim Ikauniekam, kurš iesita savus 12. vārtus izlasē.
• Otrajā puslaikā Armēnija devās atspēlēties, un 53. minūtē Latviju mazākumā atstāja Mārcis Ošs, kurš saņēma otro dzelteno kartīti. Nākamās 15 minūtes domnēja Armēnija, taču vārtos droši spēlēja Roberts Ozols. Viņš šodien aizvadīja sesto sauso spēli Latvijas izlases rindās.
• Spēle salauzta tika 68. minūtē. Pirms tam armēņu vārtsargs ar bumbu izslīdēja ārpus soda laukuma, kā rezultātā standartsituāciju ieguva Latvija. Roberta Savaļnieka sitiens nopelnīja stūra sitienu, pēc kura pirmais pēc bumbas bija Roberts Uldriķis, tālāk jau pirmos vārtus izlasē gūstot Danielam Balodim.
• Armēnija šodien piedzīvoja trešo zaudējumu, kas izlasei var pabojāt izredzēs cīnīties par vienu no pirmajām divām vietām apakšgrupā.
• Latvija 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas ciklā atlikušas vēl divas spēles – pēc trim dienām izbraukumā gaidāma spēkošanās pret Turciju, bet 18. novembrī atlases cikls tiks noslēgts pret Horvātiju.
Latvija - Armēnija 2:0 (1:0)
Vārti: J. Ikaunieks 39', Balodis 68'
Brīdinājumi: Ošs - Harojans
Noraidīts: Ošs
Latvija: Ozols, Savaļnieks (Sorokins 88'), Ošs, Balodis, Cigaņiks, Emsis, Saveļjevs, Dašķevičs (Dubra 55'), Jaunzems (D. Ikaunieks 88'), J. Ikaunieks, Uldriķis (Regža 82')
Armēnija: Čančarevičs, Tikizjans, Mkrtčjans (Ranos 59'), Harojans, Arutiunjans, Spercjans, Barsegjans (Sevikjans 70'), Ivu, Dašjans, Brjasko (Serobjans 70'), Zelarajans (Bičahčjans 82')
Galvenais tiesnesis: Rede Obrenovičs (Slovēnija)
D grupa
| V | Komanda | S | U | N | Z | Vārti | P |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Horvātija | 4 | 3 | 1 | 0 | 9:1 | 10 |
| 2. | Turcija | 5 | 3 | 1 | 1 | 8:6 | 10 |
| 3. | Armēnija | 6 | 2 | 1 | 3 | 8:9 | 7 |
| 4. | Velsa | 5 | 2 | 1 | 2 | 6:7 | 7 |
| 5. | Latvija | 6 | 1 | 0 | 5 | 5:13 | 3 |
Latvijas izlases sastāvs septembra nometnei
| Pozīcija | Spēlētājs | Vec | Klubs | S/V |
|---|---|---|---|---|
| Vārtsargi | Roberts Ozols | 28 | Auda | 17 |
| Nils Puriņš | 25 | Riga | 3 | |
| Rihards Matrevics | 24 | Riga | 2 | |
| Aizsargi | Kaspars Dubra | 32 | Panevezys (Lietuva) | 61/3 |
| Roberts Savaļnieks | 30 | RFS | 54/2 | |
| Mārcis Ošs | 32 | RFS | 25/1 | |
| Vladislavs Sorokins | 26 | RFS | 9 | |
| Daniels Balodis | 25 | Valmiera | 6/1 | |
| Maksims Toņiševs | 23 | Valmiera | 1 | |
| Kirils Iļjins | 22 | Riga | ||
| Oskars Vientiess | 20 | Metta | ||
| Pussargi | Jānis Ikaunieks | 28 | RFS | 53/12 |
| Andrejs Cigaņiks | 25 | Lodz (Polija) | 46/2 | |
| Alvis Jaunzems | 24 | Stal Mielec (Polija) | 32 | |
| Eduards Emsis | 27 | Raufoss (Norvēģija) | 29/2 | |
| Kristers Tobers | 22 | Grasshopper (Šveice) | 26/1 | |
| Aleksejs Saveljevs | 24 | Auda | 13/1 | |
| Eduards Dašķevičs | 21 | Riga | 5 | |
| Bogdans Samoilovs | 23 | Tukums 2000/Telms | ||
| Uzbrucēji | Dāvis Ikaunieks | 29 | Jablonec (Čehija) | 45/6 |
| Roberts Uldriķis | 25 | Cambuur (Nīderlande) | 44/7 | |
| Raimonds Krollis | 21 | Spezia (Itālija) | 33/3 | |
| Marko Regža | 24 | Riga | 4 |
+1 [+] [-]
[+] [-]
Paldies tiem treneriem, kas iekļāva 17-18 gadīgos Pč vai vismaz pārbaudes spēlēs!
[+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-3 [+] [-]
Tajā brīdī, kad to dara publiskā sektora persona, viņš tikai pārfinansē līdzekļus (ieliek no vienas kastītes otrā), kurus viņam jau sākotnēji sagādāja privātais sektors.
Neviens jau nesaka ka "budžetnieki" nav vajadzīgi. Ir. Bez "budžetnieku" jomām valstij neiztikt.
Bet nu šitā d**šana, kas Tev te tikko bija... uuuj... izrādās Tu pat šo nesajēdz 🙈
Esi no tiem "bet es tak arī maksāju nodokļus" budžetniekiem. Nē, stulbeni! Tu nemaksā! Mēs - privātais sektors - gan Tavu bruto Tev iedevām, gan Tavu DDVSAOI 😁
[+] [-]
Ja tu nespēj ''iebraukt'' komentārā, kuru es uzrakstīju ļoti prasti un virspusēji, tad kas notiks, ja uzrakstīšu ļoti detalizēti un sarežģīti?!😁
-3 [+] [-]
Pat par kompensētajiem medikamentiem un/vai sociālu atbalstu maznodrošinātiem sektoriem no Tevis tā arogance ir kaitinoša. Kā no īsta kretīna.
Privātais sektors ģenerē šodienas sociālo budžetu, kurā valsts tikai nodrošina tā sociālatbildīgu sadali atbilstoši rietumnieciskas, attīstītas valsts nepieciešamībai. Prasti sakot, lai mums nav bagātnieku villas, kurām blakus ir favelās un dubļos sēdoši bērni ar plikām pakaļām, kuru vecāki sirgst ar dizentēriju.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Otrkārt, nevienam normālam parastam cilvēkam nav būtiski no kādas budžeta daļas tiek ņemti līdzekļi visām kompensācijām un dotācijām, jo vairums ne tuvu nezin, kā valsts budžets vispār tiek formēts.
Treškārt, zinu cilvēkus, kuri domā, ja, piemēram, sabiedriskais transports pensionāriem ir par velti, vai stipri samazinātu cenu, tad neviens par to nemaksā. Viņiem nav svarīgi, ka tās braukšanas ir dotētas no valsts vai pašvaldību budžetiem. Un šeit nav svarīgi no konkrēti kuras ministrijas budžeta, jo tas viss ir valsts budžets.
Un tādu piemēru ir bezgala daudz.
P.S. Un nevajag arī privāto sektoru iecelt dievu kārtā, jo mēs taču zinām cik līdzekļu Latvijā ieplūst no dažādiem ES struktūrfondiem, jo īpaši cik bija naudas no ES COVID-19 epidēmijas laikā. Domāju, ka tu zini, cik pandēmijas laikā privātais sektors saņēma naudu no valsts budžeta un ES. Un, es ceru, ka zini, kā formējas ES budžets.
P.P.S. Es nekādā mērā nevēlējos kaut kā nolikt privāto biznesu, jo tāpat skaidrs, ka tā nozīme valsts ekonomikā ir milzīga, bet.....šai dzīvē ne viss ir tikai balts vai melns.
Ceru, ka saprati par ko es šai komentārā rakstīju. Ja nesaprati, tad pārlasi to vēlreiz! 😁
[+] [-]
Tikai no 1999 gada tas ir u18 Pasaules čempionāts(iepriekš Eč) un dažus gadus klāt piedalījās tikai ASV, bet tad atbrauca arī Kanāda un tā izgāzās, ka lielākā daļa no izlases nekļuva par profesionāliem hokejistiem!
U20 čempionāti gan notiek kopš 1974.gada un interesanti, ka tur spēlējis arī Veins Greckis un 6 spēlēs savācis 17 punktus, bet tad tur bija 8 komandas!
+2 [+] [-]
[+] [-]
Slovāki tagad par NHL vietām cīnās arī ar vāciešiem, šveiciešiem un zaudē šiem kvantitātē!
Protams šveicietis, vācietis var vēsi atbraukt atpakaļ uz savām līgām, ko uzreiz nedarīs slovāks!
[+] [-]
"Treškārt" - šeit Tu atkal slavini vareno un pašaizliedzīgo valsts/pašvaldības budžetu.
Nē, 40 gadīgais Pēteris no SIA VellsZinKas maksā IIN Nekurienes pašvaldībai, lai tā pārdala to IIN tā, lai Pētera mamma Dzintra ar Nekurienes sabiedrisko transportu var braukt ar atlaidēm.
P.S. - struktūrfondi ir tā pati sociālā naudas pārdale, tikai jau plašākā - Eiropas Savienības, nevis Latvijas valsts mērogā.
Covid laika atbalsts uzņēmējdarbībai arī bija tas pats. Palīdzēšana donoram (privātajam sektoram) brīdī, kad donoram pienākuši grūtāki laiki. Bet uz kredīta. Jo paši donori šā kā tā apmaksā valsts budžeta deficītu + procentus.
Mēroga maiņa nemaina lietu būtību un arī ne patieso naudas avotu. Eiropas Savienība nav Latvijas donors caur struktūrfondiem. Latvijas donors ir DeutscheScheise GmbH, kurš uztur Vācijas valsti.
Nav jāceļ privātais sektors Dievu kārtā. Jo, godīgi sakot, privātais sektors jau ir Dievi no reālo finanšu viedokļa. Nekas tur nekur vairs nav ne jāceļ, ne jāgāž. Bez privātā sektora gluži vienkārši nav nekas no šiem abiem:
1) naudas publiskajam sektoram
2) naudas vērtības kā tādas. Publiskais var tikai piedrukāt naudu "kā papīrīti" bez kopprodukta reāla kāpuma. Lasi, radīt inflāciju.
Respektīvi... ja Tu smiesies par šo... tad padomā divreiz, kurš bez kura - privātais bez sabiedriskā, vai sabiedriskais bez privātā sektora - vispār var izdzīvot pat teorētiski. Atbilde ir - publiskais izdzīvot nevar. Privātais, savukārt, (un šeit es protams teoretizēju) pat visas (!) publiskā sektora funkcijas būtu pats spējīgs pārņemt. Ar potenciālu "izdzīvo stiprākais" nežēlīgu jauno lietu kārtību kā iznākumu, protams. Bet privātais var mierīgi pildīt to, ko dara sabiedriskais. Nu, kā tas notiek jebkurā pasaules valstī, kad publiskais sektors atsakās no kādas jomas nacionalizācijas, nododot to privātajam sektoram.
[+] [-]
Visi gāja caur lielo izlasi(17 gados jau lika izlasē, lai izcīna sev vietu)!
[+] [-]
Tāds jauniešu hokejs, piramīdas, amatieru hokejs parādījās pēctam!
Ap 1999 gadu sāka ko veidot!
[+] [-]
[+] [-]
Nav svarīgi kā Latvijā nonāk un tiek pārdalīta ES struktūrfondu nauda, un nav svarīgi, kurš no ES ir konkrētais Latvijas donors, jo tāpat skaidrs, ka Latvija nav un nebūs ES struktūrfondu donors. Pārējais viss parastam mirstīgam cilvēkam nav ne svarīgs, ne arī būtisks.
Es nerunāju par kredītiem pandēmijas laikā, bet gan par valsts dotācijām privātam sektoram. Un tā ir būtiska atšķirība.
Kamēr Latvijā 30+gadu pēc neatkarības atgūšanas privātā sektorā būs tik milzīgs ''aplokšņu algu'' un dubultās grāmatvedības procents, tikmēr es skaļi smiešos, ja kāds man stāstīs par privāto sektoru kā dieviem.😂
Es ļoti labi zinu, kas un kā notika ar ''aplokšņu algām'' un dubulto grāmatvedību sabiedriskās ēdināšanas sektorā pirms pandēmijas, un tāpēc bija reāli smieklīgi klausīties viņu vaimanāšanu par valsts attieksmi pret viņiem pandēmijas laikā. 😁 Nešaubos, ka arī citos privātā sektora uzņēmumos notiek kas līdzīgs. Vismaz metāllūžņu pieņemšanas un pārstrādes uzņēmumos noteikti.
Vēlreiz saku/rakstu, ka privātais sektors jebkuras valsts ekonomikā spēlē svarīgu, ja ne pašu svarīgāko, lomu, bet .........konkrēti Latvijas situācijā ir pārāk daudz neatbildētu būtisku jautājumu valsts un privātā sektora savstarpējā mijiedarbībā. Un tieši tāpēc mēs slikti izskatāmies ne tikai uz kopējā ES ekonomikas fona, bet arī uz visu trīs Baltijas valstu ekonomikas fona.
[+] [-]
Pasaki labāk, vai Alfa Romeo esi beidzot iegādājies, estēt hrenov?
[+] [-]
Dotācija privātajam sektoram, ja par finanšu avotu kalpo budžeta deficīts (aizņemta nauda) ir vistīrākā kreditēšana. Paši uzņēmumi, kuriem sniegts atbalsts, to atbalstu pēcāk, caur nodokļiem, atdod atpakaļ ar visiem procentiem (jā, labi, nelīdisim sīkāk faktā, ka Covid laikā vienbrīd starptautiskā finanšu tirgus procentlikmes bija negatīvas. Gandrīz visa pamatsumma jāatdod pat tādā gadījumā). Jo arī budžeta deficītu neapmaksā kaut kāda mistiskā VALSTS, bet gan nodokļu maksātāji 😁
Jēziņ 😁
[+] [-]
[+] [-]
Nē, to nepirku un nepirkšu. Uzturēšana ir, sorry, drīzāk tuvāka kaut kādam Lamborghini, nevis normālam ikdienas salona automobilim.
Tādēļ cita Giulia versija - Veloce - tika paņemta.