Viedoklis: Vai pasaules labākais treneris izvilktu Latviju no mēsliem?

Ievads

Ja nu kāds ticis tālāk par virsrakstu un lasa šo, pirmo, teikumu, uzreiz uzsvēršu divas lietas. Pirmkārt, Latvijas izlase “Euro 2020” kvalifikācijā spēlē zem tās potenciāla, sniegums un rezultāti ir drausmīgi un, ja godīgi, tad ne tikai spēlētājiem, bet arī Slavišam Stojanovičam būtu jāieskatās spogulī. Jā, jau tā esam mainījuši trenerus kā zeķes, taču, ja Latvijas izlases rādītāji ir otrie sliktākie starp 55 UEFA izlasēm (sliktāki nekā Gibraltāram, Andorai, Lihtenšteinai utt.), tad diemžēl domas pašas aizlido pie jauna zeķu pāra.

Otrkārt, trenera loma izlasē ir maznozīmīga tādā globālā izpratnē – izšķirošs ir pieejamais futbolistu arsenāls. Taču, protams, nenoliedzu, ka arī treneris var izšķirt pietiekami daudz – sevišķi, ja runa ir par komandām, starp kuru sastāvu kvalitāti nav milzīgas atšķirības. Un/vai izlasēm, grandiem, kuriem ir ārkārtīgi plaša spēlētāju izvēle un cīņās pret citiem grandiem jācīnās par katru snieguma procentiņu, lai tikai nosvērtu līdzīgos svaru kausus sev par labu.

Diemžēl tas nav stāsts par Latviju. Jā, Nāciju līgā apsteigt un uzvarēt savstarpējos mačos Andoru - tā ir cita lieta. Taču, ja runājam par "Euro 2020" kvalifikācijas grupu, tad no visām izlasēm, pat Ziemeļmaķedonijas, atpaliekam ārkārtīgi daudz. Tāpēc uzskatu, ka neviens treneris pasaulē Latviju šādā grupā objektīvi nespētu izcelt no pēdējās vietas. Skaidrs, ka ir tādi faktori kā veiksme, neticama pašatdeve, izcils treneris, sastāva balanss, pretinieku dažāda veida ķibeles utt., un tie reizēm palīdz vājākām izlasēm, taču es šeit runāju par objektīvo ainu. Kā jau minēju, noteikti varam un vajag spēlēt labāk, taču jebkurā gadījumā Latvijai diemžēl ir pārliecinoši vājākie futbolisti mūsu grupā. Mēģināšu pierādīt, ka tieši tam arī ir izšķiroša nozīme.

Pētījuma formula

“Pētījums” tam, ko izdarīju, skan pārāk bravūrīgi, taču galvenais šeit ir secinājums, kurš, manuprāt, ir grūti apstrīdams – pastāv ārkārtīgi spēcīga saikne starp futbolistu sastāva tirgus vērtību un izlases rezultātiem.

Lai novērtētu izlašu spēku, no populārā “Transfermarkt” paņēmu katras izlases futbolistu (septembra kandidāti) kopējo tirgus vērtību un izdalīju ar futbolistu skaitu, tādējādi iegūstot izlases kandidāta vidējo tirgus vērtību. Tālāk šo vērtību salīdzināju ar izlašu iegūto vidējo punktu skaitu pēdējā pusotrā kvalifikācijas turnīrā (PK2018 un “Euro2020”). Abus rādītājus varat salīdzināt zemāk attēlotajā grafikā.

Papildus aprēķināju statistisko korelāciju (R) starp abiem rādītājiem, un iegūtais rezultāts parāda, ka šī saikne patiešām ir ļoti, ļoti cieša. Proti, apmēram 82% no izlašu iegūto punktu svārstībām var izskaidrot ar izlašu futbolistu tirgus vērtību. Respektīvi, lai gan nenoliedzami ir nozīme patriotismam, degsmei, pašatdevei, trenerim, taktikai utt., vislielākajā mērā izlases sekmes nosaka tieši futbolistu sastāvs.

Grafiks nav vizuāli baudāms - lai to apskatītu labākā kvalitātē, lūdzu, spiest šeit.
Uz X ass ir iegūtie vidējie punkti PK2018 un "Euro2020" atlases ciklā.
Uz Y ass ir izlases futbolistu vidējā tirgus vērtība saskaņā ar "Transfermarkt" datiem.

Grafiks nav vizuāli baudāms - lai to apskatītu labākā kvalitātē, lūdzu, spiest šeit.

Iezīmētajai līknei izteikti pa labi esošās izlases (Beļģija, Šveice, Krievija, Ziemeļīrija un vēl dažas) uzrādījušas būtiski labākus rezultātus salīdzinoši ar to sastāva tirgus vērtību. Lai jūs nemulsinātu, piemēram, lieliskās Beļģijas pieminēšana pie tādām kā "pārsteiguma autorēm", šī komanda pēdējā pusotrā atlases ciklā 16 spēlēs uzrādījusi fantastisku bilanci 15-1-0, kas tomēr ir vēl krietni labāk nekā "normāli" vajadzētu būt. Precīzi tādu pašu 15-1-0 sasniegusi arī Spānija, taču tai vidējais futbolists izlasē ir 44 miljonus eiro vērts, kamēr Beļģijai "tikai" 26 miljonus vērts.

Iezīmētajai līknei izteikti pa kreisi esošās izlases (Nīderlande, Austrija, Serbija, Norvēģija, Dānija un vēl dažas) uzrādījušas būtiski sliktākus rezultātus salīdzinoši ar to sastāva tirgus vērtību. Piemēram, Nīderlandei ir septītais vērtīgākais vidējais futbolists (aiz Anglijas, Vācijas, Spānijas, Francijas, Portugāles un Itālijas), taču iegūto punktu ir mazāk nekā salīdzinoši pieticīgajām Īrijai, Ziemeļīrijai un Islandei.

Taču tie ir tikai daži izņēmumi - pat vizuāli grafikā redzat, ka vairums izlašu "draudzējas" ar līkni, ir tiešā tās tuvumā, norādot uz ciešo sakarību starp spēlētāju sastāvu un rezultātu. Un arī Latvija, kura pēc "Transfermarkt" ir ar sesto zemāko(!) vērtību starp visām Eiropas izlasēm, izcīnīto punktu ziņā atrodas tur, kur tai arī jābūt. Pēdējā pusotra cikla laikā mēs neizcīnām pat vidēji puspunktu mačā, un līkne rāda, ka, lai mēs varētu pretendēt, piemēram, uz vidēji vienu punktu mačā (apmēram Kipras, Bulgārijas sasniegtais, nekas īpašs), Latvijas vidējā futbolista tirgus vērtībai būtu jābūt nevis 0.3 miljoni eiro kā tagad, bet gan 1.2 miljoni eiro - tātad vidēji četras reizes vērtīgākam... Šobrīd esam ļoti tālu no vidusmēra.

Atļaušos iegūto rezultātu vēl mazliet interpretēt. Ņemot vērā, ka spēlētāja tirgus vērtību lielā mērā nosaka līga un komanda, kurā futbolists spēlē (neatradīsiet Virslīgā daudzus miljonus vērtu spēlētāju, tāpat lielajās līgās neatradīsiet lētus futbolistus ar retiem izņēmumiem, kas attiecas uz super veterāniem; futbolistu vērtība "Transfermarkt" aug un krīt primāri atkarībā no futbolista klubu karjeras līkločiem), tad šeit tikpat labi varam runāt par izlases futbolistu ikdienu. Proti, jo vairāk futbolistu ikdienā spēlē “Top5” līgās un, vēlams, vadošajās komandās, jo pozitīvāk tas raksturo izlasi.

Latvijas futbolisti pārsvarā spēlē Virslīgā. Meklējot attaisnojumus, varam minēt, ka daži Virslīgas džeki varētu spēlēt ārzemēs, ja ne limits un pieprasījums pēc viņiem pašmājās, taču diemžēl neticu, ka bez limita mūsējie mierīgi pārceltos uz "Top25" līgām. Lai gan kopš 2016. gada mūsu čempionāts, manuprāt, aug, nemēģināsim pat salīdzināt ikdienas rutīnu Virslīgā ar, piemēram, to intensitāti un līmeni, kāds ir “La Liga”, EPL vai A Sērijā. Ir arī desmitiem citu līgu, kas nav tik varenas kā “Top5”, bet tik un tā ar būtiski augstāku spēles līmeni nekā Latvijā. Polijas, Austrijas, Izraēlas, Slovēnijas un Ziemeļmaķedonijas izlasēs netrūkst spēlētāju spēcīgajās līgās. Mums trūkst. Un, tiekoties šiem futbolistiem aci pret aci laukumā, protams, izpaužas, kurš cik jaudīgā līgā un klubā spēlē ikdienā.

Skaidrs, ka “Transfermarkt” ir zināmas nepilnības, piemēram:
- mazo izlašu spēlētāji mēdz būt novērtēti greizi, un šie dati ir tāli no tirgus (taču runa par simtiem tūkstošiem eiro, kuri lielo ainu neizšķir),
- tirgus vērtības noteikšanā liela nozīme ir vecumam un veterāniem tirgus vērtība būtiski mazinās (taču katrā izlasē ir gan vecie, gan jaunie),
- dažām mazajām izlasēm (piemēram, Armēnijai Mhitarjans) viena futbolista vērtība var pārsniegt 50% no izlases vērtības.

Tāpat jāatzīst, ka aptuveni 16 spēles katrai izlasei nav tik daudz, un nejaušības faktoram, visticamāk, šeit arī ir nozīme. Tomēr, ja pētījuma formula neuzrādītu ciešu sakarību, tad varētu šaubīties un meklēt labāku formulu. Turpretī mani aprēķini pierādīja ārkārtīgi spēcīgu korelāciju. Protams, pastāv arī citi faktori, kas izšķir izlašu rezultātus, bet "dienas beigās" lielākā nozīme ir materiālam jeb futbolistiem.

Trenera nozīme ir ļoti liela tieši klubā, kur norit ikdienas darbs. Izlasē? Šeit varam kopā pasmaidīt, jo mūsu pašu izlases pēdējie treneri Miksu Pātelainens un Slaviša Stojanovičs ne reizi vien sūkstījušies, ka atvēlētais laiks izlasēm ir pārāk īss, lai kaut ko mainītu, tāpat bieži esam dzirdējuši retoriku, ka "izlases treneris nevar divās dienās iemācīt futbolistam spēlēt futbolu" utt. Uz izlasi sabrauc profesionāļi, savu valstu labākie futbolisti, kuri laukumā vienkārši atrāda to, ko dzīves laikā ir iemācījušies.

Tāpat apšaubu, ka pēdējā pusotra cikla pozitīvo piemēru (Beļģijas, Šveices, Krievijas, Ziemeļīrijas) treneri ir ar daudz lielāku vārdu un vēsturiski lielākiem panākumiem, nekā negatīvo piemēru (Nīderlande, Austrija, Serbija, Norvēģija, Dānija) treneri. Savukārt, piemēram, mazo Horvātiju pērn līdz pasaules vicečempiones titulam aizveda Zlatko Daličs, kurš pirms tam pārsvarā vadīja Horvātijas pieticīgā čempionāta viduvējus klubus un "vārdu uztaisīja", strādājot Āzijas klubos, nevis Čempionu līgā vai citās lielās nacionālajās izlasēs, kur viņam pieredzes joprojām nav.

Latvija un mūsu vājākā pretiniece Ziemeļmaķedonija

Atkārtojos, ka Latvijas izlases objektīvais vājums nav pamats regulāri zaudēt ar tik pazemojošiem rezultātiem kā 0:5 un 0:6, laukumā demonstrējot totālu bezcerību. Taču tāpat atkārtošu, ka arī ar labāku sniegumu (sniegumu, kas atbilstošs Latvijas spējām jeb virs pundurvalstu rādītā!) mūsu objektīvā vieta šajā grupā ir pēdējā.

Lūdzu, zemāk Latvijas salīdzinājums ar Ziemeļmaķedoniju dažādos griezumos. Izvēlējos Ziemeļmaķedoniju, kas ir vājākā no mūsu grupas pretiniecēm. Kā redzat attēlos, Latvija vienos vārtos piekāpjas Ziemeļmaķedonijai futbolistu tirgus vērtībā un pārstāvēto klubu/līgu ziņā. Mūsu vērtīgākais spēlētājs ir tikai drusku dārgāks nekā Ziemeļmaķedonijas vismazāk vērtīgākais spēlētājs... Taču īpaši aicinu aplūkot kolonnu “kluba vieta līgā” tieši attiecībā uz Ziemeļmaķedoniju - bieži vien tās ir ne tikai labas/cienījamas līgas, bet arī komandas, kas šajās līgās augstu kotējas un cīnās par augstākajiem mērķiem. Tie ir līderi.

Citas piezīmes (lai apskatītu, spied "vairāk"):

Kamēr mūsu vērtīgākie spēlētāji pārsvarā cīnās (jā, arī izcīna) par Virslīgas titulu, Ziemeļmaķedonijas spēlētāji, atskaitot dažus pastarīšus “La Liga” un A Sērijā, tēmē uz augstākajām vietām labās līgās. Horvātijas flagmanis Zagrebas “Dinamo”, Ungārijas vicečempione (divi spēlētāji), Kipras vicečempions, Itālijas vicečempions(!), Anglijas “Championship” trešā vieta, Portugāles trešā vieta. Mēs Latvijā esam laimīgi par, piemēram, Pāvelu Šteinboru un Mārci Ošu, kuru komandas pavasarī par mata tiesu izglābās no izkrišanas no Polijas un Šveices augstākās līgas…

Futbols ilgtermiņā kļūst aizvien taisnīgāks. Interneta sniegtās iespējas, vienkāršā apmaiņa ar informāciju, statistikas portāli, skauti visā pasaulē, futbola analītiķi ar gluži vai zinātnisku pieeju, video – tas viss futbolā nopietni iesaistītajiem aizvien labāk ļauj novērtēt un izmērīt spēlētājus. Ja vēl pirms 10-15 gadiem mēdza atgadīties, ka lieli klubi kuriozā veidā ļāva sev iesmērēt "nespējniekus", tad tagad labos klubos nejauši futbolisti vairs gandrīz nenokļūst. Un, ja mūsējie nespēlē labos klubos, tad tas nav tāpat vien. Tik vienkārši.

P.S. Jā, šis materiāls ir no sērijas "Captain Obvious" - arī muļķim skaidrs, ka jo stiprāki spēlētāji, jo spēcīgāka izlase. Taču statistiski parādīju, cik nospiedošs pārsvars tieši izlašu futbolā ir šim faktoram, kamēr sakrāt procentiņus no citiem faktoriem (tautā populārie saukļi par "kapāšanu", "patriotismu", "īsto treneri") ir sarežģīti. Citā reizē lūkošu salikt galvenos uzsvarus, kāpēc tad mūsu spēlētāji nav pieprasīti labās līgās un klubos - to izanalizēt jau ir grūtāks uzdevums.

Spied pogu "vairāk", lai apskatītu izejas datus un Latvijas kopējo tirgus vērtību salīdzinoši ar citām mazajām izlasēm:

Izlase	punkti	spēles	vidējie punkti	vidējā vērtība
Belgium	46	16	2.88	26 240 000
Spain	46	16	2.88	43 913 043
Germany	42	15	2.80	44 142 857
England	38	14	2.71	46 250 000
Italy	41	16	2.56	29 192 308
Portugal	35	14	2.50	31 310 000
Switzerland	35	14	2.50	12 086 957
Russia	15	6	2.50	7 801 923
France	38	16	2.38	39 065 217
Poland	38	16	2.38	12 792 593
Iceland	34	16	2.13	3 200 000
Northern Ireland	31	15	2.07	1 522 667
Croatia	30	15	2.00	11 156 522
Republic of Ireland	30	15	2.00	3 700 000
Ukraine	30	15	2.00	6 625 000
Denmark	29	15	1.93	14 717 391
Netherlands	27	14	1.93	26 521 739
Sweden	30	16	1.88	5 467 391
Turkey	30	16	1.88	6 046 154
Serbia	28	15	1.87	15 458 000
Slovakia	27	15	1.80	6 920 833
Wales	23	14	1.64	7 240 385
Slovenia	26	16	1.63	6 930 435
Czech Republic	24	15	1.60	5 565 909
Austria	25	16	1.56	11 295 652
Bosnia and Herzegovina	24	16	1.50	6 672 917
Greece	24	16	1.50	5 362 500
Scotland	24	16	1.50	6 850 000
Hungary	22	15	1.47	2 892 308
Romania	23	16	1.44	3 330 417
Albania	22	16	1.38	2 858 000
Norway	22	16	1.38	5 236 957
Finland	21	16	1.31	1 338 000
Israel	20	16	1.25	2 167 391
Montenegro	18	15	1.20	2 488 966
North Macedonia	19	16	1.19	2 368 750
Cyprus	17	16	1.06	675 000
Armenia	16	16	1.00	1 457 200
Bulgaria	15	15	1.00	1 104 839
Kazakhstan	13	16	0.81	1 219 565
Azerbaijan	11	15	0.73	664 348
Estonia	11	15	0.73	351 304
Luxembourg	10	15	0.67	552 083
Georgia	9	15	0.60	1 301 923
Kosovo	9	15	0.60	1 890 000
Faroe Islands	9	16	0.56	195 455
Belarus	8	15	0.53	617 391
Lithuania	7	15	0.47	347 917
Latvia	7	16	0.44	268 182
Moldova	5	16	0.31	622 083
Andorra	4	16	0.25	56 522
Malta	4	16	0.25	156 522
Liechtenstein	1	16	0.06	102 174
Gibraltar	0	15	0.00	6 667
San Marino	0	16	0.00	18 478

20 vismazāk vērtīgākās futbola izlases (pēc "Transfermarkt" datiem), vidējā futbolista tirgus vērtība miljonos eiro