Smakovs: "Lai kaut deguns asiņo, bet Latvija ir jāuzvar – nekāda neizšķirta!"

- Samat, pievienojos sveicējiem sakarā ar jūsu atgriešanos Kazahstānas izlasē. Kā bija vakar spēlēt? Kā nekā pirmā spēle izlasē pēc liela pārtraukuma…
- Gribētos attaisnot līdzjutēju cerības. Uzskatu, ka nevajadzētu maldināt sevi ar to uzvaru, kas tika sasniegta vakar. Latvija – tas ir pavisam cits līmenis. Tai ir pietiekami daudz labu futbolistu, kuri spēlē Eiropā, tāpēc devītajā septembrī būs pavisam cita spēle. Mačā pret Latviju būs pavisam cita noskaņošanās un pavisam cita spēles disciplīna, tāpēc tās kļūdas, kuras pieļāvām pret Kirgizstānu – bet tādas bija, latvieši mums nepiedos. Ja mums ir vajadzīga uzvara, aizsardzībā jāspēlē ar maksimālu koncentrēšanos.

- Kādu vielu pārdomām dod spēle pret Kirgizstānu? Jo vienmēr atradīsies cilvēki, kuri teiks – ko gan viņi uzvarēja…
- Runas būs vienmēr. Pirmām kārtām, spēle deva vielu pārdomām treneru štābam. Tā pārstāvji skaidri ieraudzīja, kādas kļūdas pieļāva mūsu komanda – kā aizsardzībā, tā arī uzbrukumā. Spēlē pret skaļāku pretinieku mums par šīm kļūdām vienkārši nepiedos un mēs varam tikt sodīti.

- Cik komfortabli juties balsta pussarga pozīcijā, jo esam pieraduši jūs redzēt lielākoties aizsardzībā?
- Tāpēc futbolisti arī ir profesionāļi, lai izpildītu galvenā trenera norādījumus. Jā, protams, mēdz būt neērti salīdzinājumā ar spēli klubā – te ir pavisam cits spēles zīmējums un uzstādījums. Tomēr spēles gaitā pārkārtojies.

- Pret Kirgizstānu Jurija Krasnožana uzstādījums jums bija dot priekšā pēc iespējas lielāku brīvību Islamhanam?
- Bauržanam bija citi pienākumi nekā mums ar Anatoliju Bogdanovu. Islamhans ir brīvais mākslinieks. Viņš rada, būvē, atdot rezultatīvas piespēles. Bet savākt bumbas un skriet – to mēs darām viņa vietā.

- Noteikta daļa līdzjutēju gaidīja, ka pret Kirzgizstānu jūs komandu laukumā izvedīsiet kā kapteinis…
- Man tam nav nekādas nozīmes. Vai esi kapteinis vai spēlētājs, kurš iet uz maiņu, tev ir jālepojas ar to, ka esi izsaukts uz izlasi. Velkot izlases kreklu – neatkarīgi no tā, vai esi vai neesi kapteinis, tev ir pienākums atdot visus spēkus valsts labā. Dzimtenes labā. Par godu karogam.

- Kā jums Nuserbajevs patīk kapteiņa lomā? Jūs, kā cilvēks, kurš ne reizi vien atbildīgākajās spēlēs esat izlasi izvedis laukumā ar kapteiņa apsēju ap roku, dodat Tanatam kādus padomus?
- Viņš pats kādos brīžos tos prasa. Vienmēr pasaku priekšā – gan laukumā, gan sadzīvē. Tanats ir puisis ar raksturu, viņam viss vēl ir priekšā un viss izdosies.

- No kura spēlētāja Latvijas izlases sastāvā mums jāuzmanās visvairāk?
- Pēdējā spēlē pret Armēnijas izlasi viņiem divus vārtus guva Valērijs Šabala. Viņš ir uzbrucējs, kapteinis [izlases kapteinis gan joprojām ir Kaspars Gorkšs – A.S.], ļoti labi spēlē standartsituācijās. Un Latvijas izlase kopumā ir labs un disciplinēts kolektīvs. Domāju, ne velti viņi savā laikā iekļuva Eiropas čempionāta finālturnīrā.

- Vai uzskatāt, ka pret Latviju mūsu izlasei ir jāizcīna trīs punkti?
- Protams! Spēlēsim mājās, savu līdzjutēju priekšā! Kā komanda sāks šo atlases ciklu, tā viņa to arī aizvadīs. Devītajā septembrī, lai kaut asinis tecētu pa degunu, nekāda neizšķirta, jābūt tikai uzvarai!

- Ņemot vērā smago grupu, cik daudz punktu šajā atlases ciklā ir reāli izcīnīt?
- Godīgi, nekad neņemos kaut ko prognozēt. Komandas mūsu grupā savākušās tiešām draudīgas, bet prakse rāda, ka visus var uzvarēt, ja vien esi pārliecināts par sevi. Jā, cienīt pretinieku vajag, bet ne bīties. Mājās visiem ir jāsarūpē cīņa un visi ir jāapspēlē.

- Ko vēlētos pateikt kazahu futbola cienītājiem Latvijas spēles priekšvakarā?
- Gribas, lai līdzjutēji atbalstītu Kazahstānu, mūsu izlasi! Saprotu, ka viņi ir nogaidījušies uzvaras, bet uzskatu, ka mūsu līdzjutēji ir paši pacietīgākie. Kazahu futbola līdzjutēji ir pelnījuši skaļas uzvaras, kaut kādus sasniegumus. Tomēr, ja viņi mīl izlasi, viņiem ir jāierodas un jāatbalsta komanda.

- Esat gatavi otrdien plēsties dzimtenes labā?
- Protams! Visu dzīvi to vien arī daru!

Izmantotie resursi:
Самат Смаков: «С Латвией, кровь из носу,...