Futbola izlases spēļu aizvadīšana "Daugavas" stadionā pagaidām nav paredzēta

„Šobrīd strādājam ar vairākām sporta federācijām,” izteicās Elmārs Martinsons par šodien publicēto „Daugavas” stadiona maketu. „Tikāmies arī ar LFF pārstāvjiem Jāni Mežecki un Edgaru Pukinsku, mums bija tādas kā iknedēļas sapulces, kas ir kā mājasdarbs, lai saprastu, kas tieši ir vajadzīgs un lai mūsu projektu varētu izmantot maksimāli plaši. LFF mums nesen pauda bažas par projekta neatbilstību nacionālās izlases prasībām, taču tieši to jau mēs šobrīd daram – runājam ar federācijām par konkrētām lietām, kas jāizdara, par telpu iekārtojumu, preses konferenču zālēm utt.”

„Šobrīd gan fakts ir tāds, ka izlase stadionā spēlēt nevarēs, tas tiesa. Taču tas viss vēl ir procesā, un nav īsti pareizi ķerties pie konkrētiem un galīgiem secinājumiem. Tagad lasu medijos Žuka kunga teikto, ka apgaismojums nebūs tāds, kā vajag. Šobrīd mēs paši skaidri nezinām, kāds būs apgaismojums „Daugavas” stadionā. Projektā vēl būs izmaiņas, protams, uz labo pusi un galarezultātā arī būs augstākajām prasībām atbilstošs apgaismojums.”

Martinsons apstiprināja, ka šobrīd vēl iespējamas un pat sagaidāmas izmaiņas plānos, kas attiecas arī uz Latvijas izlases iespējām aizvadīt starptautiskus mačus šajā stadionā, taču atgādināja, ka projekta pamatā šāds apsvērums nekad nav bijis: „Arī valdība, kad izvērtēja un apstiprināja šo projektu, par mērķi neizvirzīja izveidot starptautiska līmeņa futbola laukumu.”

„Vai LFF bija ieinteresēta šo projekta mērķi mainīt un piedāvāt savas ieceres? Viņi principā bija ieinteresēti tiktāl, kā tas attiecās uz LFF veidotajām „Futbola mājām”,” norādīja Martinsons. „Mums bija tikšanās, arī Izglītības ministrijā, kur LFF pārstāvji piedalījās un bija informēti par visu notiekošo un plāniem. Norādījām, ka mums pieejama Eiropas fondu nauda, kas nav paredzēta sporta infrastruktūras uzlabošanai, taču mēs ar šo, tā saukto kultūras naudu strādājām arī, lai renovētu infrastruktūru sportam. LFF pārstāvji to visu zināja un neiebilda, ka, sak, tas ir mūsu futbola stadions. Protams, strādāsim, lai „Daugavas” stadionā varētu spēlēt pēc iespējas augstāka līmeņa futbolu, taču sporta ziņā prioritāte ir vieglatlētika. Vieglatlētikā šis stadions varēs uzņemt visaugstākā līmeņa sacensības. Esam ieinteresēti, lai to darītu arī futbols, jo Eiropa arī nosaka, ka nacionālajām sporta bāzēm sevi jāuztur bez valsts līdzfinansējuma.”

Kas tieši „Daugavas” stadiona projektā vēl ir nepieciešams, lai tas atbilstu starptautisko futbola maču prasībām, un cik daudz papildus darba tas prasītu? Martinsons izteicās, ka tieši šo informāciju nepieciešams konkrēti izrunāt ar LFF pie viena sarunu galda: „Esam tikušies un runājuši, taču pie šāda satura jautājumiem netiekam, proti, kas tieši jādara, kas tieši vajadzīgs. Mēs noliekam visu priekšā, izstāstām savas ieceres un vaicājam, ko var pielāgot.

Vasarā bija trīs lielās tikšanās, kurās bija arī LFF pārstāvji, diskutējām, kādas vajag tribīnes, cik reāli tās ir piepildīt, kā uzturēt stadionu. LFF amatpersonas to visu zināja. Nevēlos kādu atsevišķi kritizēt vai ko tamlīdzīgu, vienkārši man personīgi radās sajūta, ka LFF vairāk tomēr noskaņojas savam „Futbola māju” projektam. Protams, tas loģiski, arī masu medijos tobrīd LFF akcentēja tieši to, un arī valdība un „Daugavas” stadiona projekta veidotāji to ņēma vērā, savā ziņā futbolu atstājot ārpusē.”