"Paldies un visu labu!" jeb iepriekšējo futbola izlases treneru darba beigas
Kamēr Latvijas Futbola federācija gatavojas 7. decembra valdes sēdei, kurā uzklausīs nacionālo izlašu galveno treneru atskaites par aizvadīto gadu, ieskaitot vīriešu izlases galvenā trenera Daiņa Kazakeviča ziņojumu par paveikto, noderīgs liekas īss ieskats nesenajā vēsturē, kā tad LFF klājies ar "paldies" pateikšanu iepriekšējiem izlases treneriem.
Iepriekšējos desmit gados Latvijas futbola izlases galvenā trenera amatu atstājuši četri treneri- divi atlaisti un divi aizgājuši paši, tiesa, abi aizgājušie to izdarīja brīdī, kad praktiski jau bija skaidrs, ka cita ceļa vairs nemaz nav. Kopumā tas gan vērtējams kā normāls process - valstsvienības vadīšana nav amats, ko ieņemt uz mūžu, un rotācija, biežāka vai retāka, ir pašsaprotama.
Kopš 2020. gada sākuma Latvijas izlasi vada Dainis Kazakevičs, kuram ar kritiķiem bija jācīnās jau no paša sākuma, jo viņa nonākšana šajā amatā jautājumus raisīja jau uzreiz. Kritiķu Kazakevičam nav trūcis arī pēc tam, un skepse pilnībā nepazuda arī 2022. gada piecu uzvaru sērijas laikā, taču šogad sauklis "DainisOut" sasniedzis savu zenītu - 2023. gadā bijušas desmit spēles, ciesti deviņi zaudējumi, turklāt kopš septembra sākuma sešos mačos gūti tikai divi vārti (uzvarā pār Armēniju, kurā fanu sektors demonstratīvi atstāja tribīnes 1. puslaikā, pieprasot trenera atkāpšanos).
"Vērtējot mūsu izlasi pēc punktiem turnīra tabulā, rezultāts ir neapmierinošs" un "Vērtējot visu aizvadīto gadu, gribētos no izlases sagaidīt vairāk" - tādi bija vārdi, ko portālam Sportacentrs.com novembra beigās teica LFF prezidents Vadims Ļašenko, norādot, ka par to, vai galvenais treneris joprojām bauda viņa uzticību šajā amatā, atbildēs pēc 7. decembra valdes sēdes.
Patīk tas vai nē, bet izlases galvenā trenera jautājums būs galvenais, kas rītdienas LFF valdes sēdē piesaistīs līdzjutēju uzmanību. Trenera jautājums gan reti kad bijis vienkāršs, un atmiņas uzspodrināšanai likās piemēroti atskatīties, kā tad LFF iepriekšējās vadības (vēl pirms Ļašenko stāšanās amatā) tika galā ar iepriekšējo treneru aiziešanu/atlaišanu.
Slaviša Stojanovičs - "ekonomiski" atlaists 2020. gada janvārī
Slovēņu trenera Slavišas Stojanoviča atgriešanās Latvijā sākās ar ilgstošām baumām un viņa apstiprināšanas amatā aizkavēšanos formālu iemeslu dēļ, un tieši tāpat arī noslēdzās viņa darba posms Latvijas izlasē. Stojanoviču pie Latvijas izlases stūres bija vēlējies tobrīdējais LFF prezidents Kaspars Gorkšs, taču Gorkšs 2019. gada rudenī pats zaudēja savu amatu, un Slaviša palika bez sava lobija un ar ļoti vāju statistiku, ko izmantot atskaitēs - "Euro 2020" atlases cikls tika pabeigts ar deviņiem zaudējumiem desmit spēlēs, vārtu statistiku 3-28, turklāt vienīgā uzvara tika gūta pēdējā spēlē pret spēcīgo Austriju, kurai tobrīd tā spēle vairs neko neizšķīra.
Ironiskā kārtā tieši Slavišas labākā spēle pie Latvijas izlases stūres arī palika kā pēdējā. Austrija Rīgā tika pieveikta 2020. gada 19. novembrī, un Stojanovičam tobrīd līgumā ar LFF vēl bija palikuši divi pilni gadi. Taču decembrī un janvārī arvien skaļāk uzvirmoja runas, ka viņš amatu zaudēs, jo jaunās vēsmas LFF vadībā labprāt redzētu citu treneri.
Publiskajos komentāros gan tas tika pamatots ar izdevumu samazināšanu, jo Stojanovičam Latvijas apstākļiem bija visnotaļ pieklājīga alga (tiesa, arī nekādi miljoni - no 2020. gada janvāra tie būtu bijuši 14 tūkstoši mēnesī). Par LFF loģiku "samazināt izdevumus, kamēr trenera līgumā paredzēta atlaišanas kompensācija apmēram 150-200 tūkstošu eiro apmērā" smīnētāju netrūka.
Kopš Stojanoviča pēdējās spēles izlasē pagāja divi mēneši līdz viņa atlaišana tika noformēta oficiāli - tas notika 2020. gada 20. janvārī LFF valdes sēdē, turklāt interesantā veidā, jo uzreiz no azotes tika izvilkta nākamā kārts, tajā pašā sēdē par jauno galveno treneri nozīmējot Daini Kazakeviču. Arī tas sanāca interesantā veidā, jo LFF preses relīzē izziņoja jauno galveno treneri, kamēr informāciju par Slavišas atlaišanu "paslēpa" šī paziņojuma pēdējā rindkopā:
"LFF valde nolēmusi pārtraukt darba attiecības ar līdzšinējo Latvijas nacionālās izlases galveno treneri Slavišu Stojanoviču. LFF valde un federācijas vadība pateicas trenerim par nesavtīgi ieguldīto darbu un enerģiju izlases vadīšanā, paužot pārliecību, ka viņa paveiktais ilgtermiņā sniegs jūtamu pozitīvu ietekmi uz izlases attīstību. LFF novēl Slavišam Stojanovičam veiksmi un panākumus turpmākajos karjeras ceļos."
Miksu Pātelainens, 2018. gada decembris - paspēja aiziet pats
Somu speciālists Miksu Pātelainens tika nolīgts uz pārbaudes laiku 2018. gadā ar iespēju sadarbību pagarināt uz vēl diviem gadiem. Pātelainenam nekādi milzu uzlabojumi Latvijas izlases rezultātos savā īsajā darba laikā neizdevās, Nāciju līgā paliekot bez uzvarām. Viņa pēdējā spēle kopā ar Latvijas izlasi bija neizteiksmīgs neizšķirts 0:0 viesos pret Andoru, kas, protams, nevienā, izņemot Andoras atbalstītājus, sajūsmu neizraisīja.
Pēc tam LFF vadība plānoja tikšanos ar Pātelainenu decembra sākumā, lai apspriestu līguma pagarināšanu vai nē. Valdes sēdē 4. decembrī tika pieņemta somu trenera atskaite, pēc kuras nekāda skaidrība netika ieviesta, un LFF prezidents Gorkšs pusdienlaikā norādīja, ka divu nedēļu laikā izvērtēs, kuram piedāvāt ilgtermiņa līgumu pie Latvijas izlases stūres - Pātelainenam vai tomēr kādam citam.
Taču Pātelainens nebija noskaņojumā gaidīt vēl divas nedēļas un pēc dažām stundām portālam Sportacentrs.com pavēstīja, ka nepretendēs uz līguma pagarināšanu. "Lai turpinātu darbu, man bija nepieciešams skaidrs ceļš un pilnīga skaidrība," viņš sacīja pāris stundas pirms plānotās tikšanās ar Gorkšu, acīmredzot norādot, ka LFF valdes sēdē "skaidrs ceļš" un "pilnīga skaidrība" viņa ausis nesasniedza.
Protams, tobrīdējais konteksts liecināja, ka LFF vadība diez vai būtu piedāvājusi Miksu jaunu līgumu, taču pateikt "es aizeju" viņš paspēja pirmais.
Aleksandrs Starkovs - "Starkov, atkāpies!" noslēdzas ar atlaišanu
Aleksandrs Starkovs Latvijas izlasi vadījis trīs reizes, un var izteikt nožēlu, ka sports ir tik nežēlīgs - kad viņš trenēja Latvijas izlasi 2017. un 2018. gadā, kad tajā bija patiešām smagi laiki, trenera iepriekšējos nopelnus līdzjutēji pārsvarā jau bija aizmirsuši. Atmiņa cilvēkiem gan kopumā ir īsa - tie, kas tagad apgalvo, ka "DainisOut" ir Latvijas sportā vēl neredzēts līdzjutēju dusmu vilnis, vienkārši paspējuši aizmirst vārdu savienojumu "Starkov, atkāpies!", kas uzvirmoja atkal 2018. gada sākumā.
Starkova vadībā 2018. gada pavasarī tika aizvadītas vairākas pārbaudes spēles, kas sekoja pēc 2-1-7 bilances PK 2018 kvalifikācijā. Vispirms 22. martā tika nospēlēts 1:1 pret Fēru salām, kam pēc trim dienām sekoja pagalam nepatīkamais 0:1 pret Gibraltāru. Atkāpšanās pieprasījumi kļuva vēl skaļāki, un LFF prezidents Guntis Indriksons, kurš pats tobrīd nebaudīja lieliskus reitingus līdzjutēju vidū (maigi sakot) un jau bija paziņojis par drīzu aiziešanu no amata, jau pēc divām dienām sasauca valdes ārkārtas sēdi.
Tajā valdes locekļiem priekšā tika likts konkrēts balsojums - atlaist Starkovu vai nē? Seši balsoja par, trīs, ieskaitot Indriksonu, pret, un lēmums tika izziņots 2018. gada 4. aprīlī. "Ceru, ka šis lēmums nāks par labu Latvijas futbolam," pēc valdes sēdes sacīja Starkovs.
Marians Pahars - aiziet ar otro atlūgumu
Latvijas futbola leģenda Marians Pahars izlasi vadīja četrus gadus, un, neskatoties uz tobrīd mazo pieredzi trenera amatā, sākumā sasniedza atzīstamus rezultātus, tiekot pie neizšķirtiem pret tādiem pretiniekiem kā Turcija, Čehija, Ukraina, Slovākija un Islande. Vēl 2016. gadā Latvijas izlasei bija sešu nezaudētu spēļu sērija, taču PK2018 atlases cikla sākumā ar 0:2 tika ciesta neveiksme pret Fēru salām.
Pahars esot vēlējies atstāt amatu jau tobrīd, 2016. gada oktobrī, taču esot pierunāts tomēr vēl turpināt. Sekoja vēl trīs zaudējumi PK2018 ciklā, un 2017. gada 28. martā pienāca kārta pārbaudes spēlei Gruzijā. Tā izvērtās par murgu ar rezultātu 0:5, un Pahars pats preses konferencē teica, ka "būtu dīvaini, ja paliktu amatā".
Sekoja gan neskaidrību pilna diena, jo Pahars pats tā pilnīgi skaidri par savu atkāpšanos preses konferencē nepaziņoja, kamēr LFF vadība publiski norādīja, ka sagaida tieši šādu rīcību. Atšķirībā no nākamajām reizēm, šoreiz neskaidrība patiešām nebija ilga, jo Pahars iesniedza oficiālu atlūgumu, ko LFF 29. marta pēcpusdienā apstiprināja.
Vai 2023. gada 7. decembris arī paliks Latvijas futbola izlases vēsturē? Par to, ka Kazakevičs būtu noskaņots pats atkāpties no amata, nekādu signālu īsti nav. LFF valdes noskaņojums grūtāk nosakāms, taču daiļrunīga šoreiz ir arī LFF prezidenta izvairība šajā jautājumā - gan intervijā mūsu portālam, gan "Sporta studijā" nedēļas sākumā, kas attiecīgi atstāj iespējas valdes sēdē lūkoties abos virzienos.
Latvijas futbola izlases galvenie treneri pēc neatkarības atjaunošanas
Treneris | Darba periods |
---|---|
Jānis Gilis | 1992.-1997.g. |
Revazs Dzozuašvili | 1998.-1999.g. |
Gerijs Džonsons | 1999.-2001.g. |
Aleksandrs Starkovs | 2001.-2004.g. |
Jurijs Andrejevs | 2004.-2007.g. |
Aleksandrs Starkovs | 2007.-2013.g. |
Marians Pahars | 2013.-2017.g. |
Aleksandrs Starkovs | 2017.-2018.g. |
Miksu Pātelainens | 2018.g. |
Slaviša Stojanovičs | 2019.-2020.g. |
Dainis Kazakevičs | 2020.-? |
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
Tas ir psc, kāds zābaks 🤬
-1 [+] [-]
[+] [-]
Ja Ventspils nebūtu mēģinājusi uzpirkt tiesnešus, tad arī varētu cīnīties par 3. vietu virslīgā.
Ja Liepājas Metalurgs nebūtu bankrotējis, tad Liepājas Metalurga komanda būtu vēl šodien.
Ja daži labi nespēlētu toto spēlītes, ak cik mums daudz klubu būtu.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Jāni, dažreiz, tāpat kā Dainim, Tev vajag vienkārši paklusēt, jo katrā otrajā komentārā no Tevis, var saprast, ka Tu nemaz tik daudz neseko līdzi, nezini un nesaproti par situāciju.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Tu tagad izcel Krolli un Uldriķi. Bet tikko taču tu stāstīji, ka mums nav nekādu talantu. Un ja tā ņem - kādi ir viņu sasniegumi? Viens B sērijas lūzeros netiek pie teikšanas, otrs neko īpašu nerāda Holandes 2. līgā.
[+] [-]