LFF un UEFA prezentēs pētījumu par futbola pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecību
Otrdien, 11. septembrī, plkst. 10:00 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Latvijas Futbola federācija (LFF) un Eiropas Futbola asociāciju savienība (UEFA) prezentēs pētījumu par futbolā veikto investīciju pozitīvo ietekmi uz visas Latvijas tautsaimniecību.
UEFA GROW attīstības programmas investīciju sociālās atdeves (Social Return on Investment jeb SROI) pētnieciskais modelis ir ekonometrisks rīks, kas mēra futbola vērtību un pienesumu sabiedrībai. Šo pētniecisko modeli izveidojuši sporta, sociālo zinātņu un ekonomikas eksperti no 13 Eiropas universitātēm, un tas guvis gan Eiropas Padomes, gan Pasaules Veselības organizācijas oficiālu atzinumu. Līdz šim pētījums izvērsts Zviedrijā un Rumānijā, kā arī visnesenāk – Latvijā. Tā ieviešana turpinās arī Baltkrievijā, Krievijā, Maltā, Skotijā, Nīderlandē, Polijā un Itālijā.
LFF prezidents Kaspars Gorkšs: "Šī pētījuma rezultāti ir svarīgi ne tikai futbolam, bet visam Latvijas sportam un tautsaimniecībai kopumā. Balstoties uz šiem datiem, mēs par futbola ļoti pozitīvo ietekmi uz sabiedrības veselību un arī ekonomiku varēsim runāt ļoti konkrēti - ar argumentiem, nevis vispārīgi, atsaucoties uz citu valstu pieredzi.
Latvijas Futbola federācija kā prioritāti redz veselīgu un fiziski aktīvu sabiedrību. Vēlamies, lai sports netiktu vienmēr uztverts kā tikai dotējams, bet gan lai uz to skatītos kā uz investīciju valsts attīstībai daudz lielāku mērķu sasniegšanai. Tāpēc kopā ar UEFA šogad speciāli veicām šo pētījumu, kas atklāj, ka viens ieguldīts eiro futbolā atnes ievērojami vairāk atpakaļ Latvijas tautsaimniecībā. Ir svarīgi proaktīvi rīkoties valsts līmenī. Mēs daudz runājam par Islandes piemēru futbolā, taču tam visam ir spēcīgs arguments – Islandē tika pieņemts lēmums ieguldīt sporta infrastruktūrā un treneru izglītībā, lai cīnītos ar dažādām valstiskām problēmām kā fiziskā neaktivitāte, neveselīgs dzīvesveids un tamlīdzīgi. Viņi uzbūvēja daudz halles, un mēs redzam rezultātu."
Latvija ir trešā valsts pēc Rumānijas un Zviedrijas, kur ir veikts tik visaptverošs un dziļš pētījums. Šajās valstīs iegūtie dati apliecina, ka investīcija futbolā ienes milzīgus līdzekļus valsts ekonomikā – piemēram, rada jaunas darba vietas, un reizē ļauj valstij ietaupīt miljonus veselības aprūpē, noziedzības apkarošanā un citos būtiskos segmentos.
Piemēram, pētījums apliecinājis, ka 700 000 cilvēku, kas ar futbolu nodarbojas Rumānijā, valsts ekonomiku ietekmē 740 miljonu EUR apmērā, pateicoties tiešiem vietējiem ieguldījumiem, kā arī ietaupījumiem veselības sistēmā un sociālajās garantijās.
Gaidāmajā prezentācijā tiks demonstrēti rezultāti, kas iegūti Latvijā izvērstā pētījuma laikā, skarot ekonomiku, sabiedrības labumu, veselību un augsto sasniegumu sportu. LFF ar pētījuma ilustrēšanu vēlas apliecināt nepieciešamību pēc sistemātiskas sadarbības ar valsti futbola iesaistes attīstīšanā, tādējādi sniedzot jūtamu ieguldījumu Latvijas sabiedrības izaugsmē.
Prezentācija notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas 11. stāva pasākumu telpā Kore.
Informāciju sagatavoja
Toms Ārmanis
Latvijas Futbola federācijas
Sabiedrisko attiecību speciālists
+1 [+] [-]
-4 [+] [-]
Drīzāk vajadzēja pētījumu, no kurienes nāk tā LFF un UEFA minētā ieguldījumu nauda? Ja valsts finansējums tiek iesaistīts, kā Latvijā tagad grib, tad kur rodas tas atspaids?
Bezjēdzīgs pētījums, kurā tiek grūsts iekšā daudz līdzekļu, kurus varētu izmantot savādāk, lietderīgāk. Vienīgais pielietojuns šim pētījumam ir matetiāls ar kuru iet pie valsts iestādēm un ubagot naudu.
Tas ir no sērijas, ka Rīgai ir nepieciešams vēl viena stadions, jo redz futbola izlase sūkā un uz spēlēm nāk maz skatītāju, jo stadioni draņķīgi. Un tādu fufeli teica arī žurnālisti. Par tās pašas virslīgas zemo apmeklētāju skaitu vairāk parūpējas krievu maķerščina, nevis stadionu trūkums. Jaunais LFF prezidents būdams vēl Liepājas sastāvā izteicās, ka savu ģimeni dēļ lamāšanās vairs bekad nevedīs uz spēlēm Jelgavā.
Kad federācjas ķersies klāt īstai saimniekošanai, tad varbūt kaut kas notiks, bet šis pētījums ir naudas izšķiešana Eiropas līmenī.
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]