Šabala: "Pirmajos vārtos neredzēju vārtsargu un situ tālajā stūrī"
Pēc Latvijas izlases uzvaras pār Armēniju (2:0) viens no žurnālistu gaidītākajiem spēlētājiem "mix" zonā, protams, bija abu vārtu autors Valērijs Šabala. Nepilnus 20 gadus vecais uzbrucējs godīgi atzina, ka pirmajā vārtu guvumā vārtsargu nemaz nav redzējis, toties otrie vārti bija apzināti izspēlēta kombinācija. Tāpat Šabala uzsvēra, ka komanda perfekti darbojās kā vienots mehānisms un ka armēņu momenti radās vien pēc individuālām, nevis kolektīvām kļūdām.
- Pastāsti par gūtajiem vārtiem!
- Pirmajos vārtos Rudņevam virsū uzgāja divi centra aizsargi, es paliku viens, un viņš iedeva piespēli. Pirmais pieskāriens bija diezgan neveiksmīgs, bet ar otro jau noliku bumbu zemē. Vārtsargu tiešām neredzēju – nepaguvu acis pacelt uz augšu. Parasti situ tālajā stūrī un mēģināju tur sist. Otrajos vārtos Kaspars [Gorkšs] nometa bumbu, es skrēju līdz galam un ienesu bumbu vārtos. Vai tā bija apzināta izspēle? Jā, protams, tā bija kombinācija. Liku viņam bloku, un pēc tam mums sanāca veiksmīga saspēle.
- Tev bija vēl viens labs moments pēc standartsituācijas.
- Tur vienkārši nepaveicās. Redzēju, ka vārtsargs ir aizgājis uz vienu stūri, un gandrīz trāpīju – 30 centimetrus zemāk, un būtu vārti.
- Pēc standartsituācijām radījāt daudz labu iespēju. Vai pie tām daudz strādājat?
- Gan mēs, gan treneri saprotam, ka varam uzvarēt, pateicoties standartsituācijām. Varbūt nevaram vērpt kombinācijas un piecas minūtes turēt bumbu kā tie paši armēņi, bet varam iesist no standartsituācijām. Protams, skatījāmies, ka viņi ļoti daudz vārtu ielaiž tieši no standartsituācijām. Pret Vāciju [1:6], pret arābiem [4:3 pret AAE] viņi trīs vai četrus vārtus ielaida pēc standartsituācijām. Un, protams, aizsardzībā pie standartiem nospēlējām diezgan droši – šajā ziņā pret Lietuvu un Slovākiju mums bija problēmas.
- Pareizi teici, ka labi aizsargājāties pēc standartsituācijām, taču no spēles vairākkārt tomēr iekritāt. Piekritīsi, ka brīžiem mums paveicās, jo Armēnijai bija izcilas izdevības?
- Protams, ne bez veiksmes. Aleksandrs Koliņko izpildīja neticamu seivu. Taču momenti viņiem neradās pēc kombinācijām. Spēlējām ļoti kompakti, un viņi starp līnijām nevarēja brīvi pieņemt bumbu. Daudzi momenti pie mūsu vārtiem radās pēc tīri individuālām kļūdām – vienreiz bumbu pazaudēja Nauris [Bulvītis], vienreiz uz priekšu aizskrēja abi malējie aizsargi Gabovs un Maksimenko. Tās bija tīri individuālas kļūdas, bet kā komanda nospēlējām ļoti labi un izpildījām visus treneru uzdevumus.
- Cik lielas cerības ar šādu sniegumu ir uz labu rezultātu Kazahstānā?
- Vai būs tādi paši uzdevumi vai cita taktika, to šobrīd nezinu – treneris vēl neteica. Bet, ja mēs tāpat pildīsim treneru norādījumus un spēlēsim tik organizēti, tad, protams, iznākums būs pozitīvs. Tas ir atkarīgs tikai no mums pašiem – vienā spēlē varam uzspīdēt, bet citā nē. Ir jāmēģina pildīt visu kā šodien, un tad būs pozitīvs rezultāts. Un ne tikai Kazahstānā. Protams, šī spēle ir vairojusi mūsu pārliecību. Ja paskatāmies pēdējos Armēnijas rezultātus un vietu FIFA rangā [36.], tā ir diezgan laba izlase. Piemēram, izbraukumā 2:2 pret Itāliju. Arī spēlētāji spēlē diezgan labos klubos.
- Pēc otrajiem vārtiem aizskrēji svinēt pie faniem. Tādējādi pateici paldies par atbalstu spēlē?
- Jā, protams. Gribas, lai cilvēki nāktu uz spēlēm, un tas, protams, ir atkarīgs no mums, cik daudz viņu nāks. Ja būs rezultāts, tad nāks arvien vairāk cilvēku. Ja rezultāta nebūs, tad nebūs arī cilvēku. Cīnījāmies, lai būtu labs rezultāts un oktobrī atnāktu vēl vairāk. Ja uzvarēsim arī Kazahstānā, cilvēki varbūt padomās, ka vajag aiziet un paskatīties, ko izlase var. [Skriešana pie sektora] bija spontāns lēmums. Pirms spēles par to nedomāju vispār.'
- Valdes izvirzītais uzdevums trešā vieta grupā sakrīt ar tavu iekšējo noskaņojumu?
- Protams. Būsim reālisti – par pirmo vietu grupā mums nav nekādu variantu cīnīties. Arī par otro grūti, bet trešā vieta ir reāla. Jā, grupa nav no vieglākajām un varēja paveikties nedaudz vairāk, bet kā ir, tā ir. Trešā vieta ir diezgan reāla. Ja tā turpināsim, tad viss būs kārtībā.
- Kāpēc devies īrē uz Kipras "Anorthosis"?
- Tā komanda izlēma. Pēc viena no treniņiem mani pasauca sporta direktors un teica, ka viņiem ir piedāvājums no "Anorthosis", kas vēlas mani paņemt īrē. Klubs man neteica, lai eju uz turieni, bet gan prasīja, vai to vēlos. Sacīja, ka man labāk būtu spēlēt un nesūtītu mani īrē, ja nebūtu par 100% pārliecināti, ka es spēlēšu. Protams, ilgi nedomāju – ja paskatāmies uz sniegumu Eirokausos, Kiprā nav slikts čempionāts. Tur ir diezgan labs līmenis, un "Anorthosis" ir viens no pazīstamākajiem Kipras klubiem. Tāpēc ilgi nedomāju.
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]