Latvijas izlase kā bezpajumtniece - tik blandās pa pasauli...

Uzreiz jāsaka, ka materiāla virsraksts šoreiz nav saistīts ar dramatisko situāciju ar nacionāla stadiona trūkumu (sak, kur izlase spēlēs, kad nojauks "Skonto" stadionu?!). Šoreiz stāsts būs par izlases pārbaudes spēlēm. Jā, rīt spēlēsim ar Luksemburgu, taču runa ir par kopējo bildi. Ar statistiku pierādīšu, ka Latvijas futbola līdzjutējs tiek apdalīts.

Protams, cītīgākie futbola līdzjutēji var iztikt bez statistikas un labi zina, ka pārbaudes mačus savā laukumā aizvadām gaužām reti. Tāpat šādi līdzjutēji ir perfekti informēti par LFF skaidrojumu - redz, tas saistīts ar finansiālo situāciju un pretinieku piedāvājumiem visu apmaksāt – sak, tā ir saimnieciska rīcība.

Atļaušos to neuzskatīt par pietiekami labu ieganstu. Futbola izlase ir ne tikai katras valsts vizītkarte pasaulē, bet arī attiecīgās valsts līdzjutēju pielūgsmes objekts (tā vismaz tam vajadzētu būt). Objektīvi vērtējot, ne katram ir iespēja doties līdzi izlasei izbraukumos, bet pašu mīļajā Latvijā izlasi vērojam ārkārtīgi reti.

Nemaz nerunājot par tādu „sīkumu”, ka PK kvalifikācijas grozi tiek noteikti pēc FIFA ranga, savukārt FIFA rangā pietiekami liela nozīme ir pārbaudes spēļu rezultātiem, turklāt ranga veidošanā netiek vērā ņemts, vai izlase spēlējusi mājās vai izbraukumā. Respektīvi, pieņemot, ka savā laukumā tiek sasniegti labāki rezultāti, pārbaudes mačos ir izdevīgāk pēc iespējas vairāk spēlēt savu skatītāju priekšā – tas dos pozitīvu efektu FIFA rangā.

Bet Latvijas izlase atgādina (vai varbūt arī ir?) komandu bez savām mājām. Arī šogad – gadu sākām pret Slovākiju un Gibraltāru viesos. Jebkurā gadījumā šis 2016. gads tiešām nav sliktākais, jo papildus Baltijas kausa mačam pret Lietuvu jau rītvakar Rīgā uzņemsim Luksemburgu (materiāls sāka tapt labu laiku iepriekš un tobrīd šī spēle nebija izziņota). Tomēr kopumā aina izskatās bēdīgi.

Mazāk emociju, vairāk faktu. Lūk, kā izskatās grafiks, kurā ir pārbaudes spēļu skaits mūsmājās pa gadiem:

Un šeit tas pats pa piecgadēm:

Jūtat tukšumu kopš 2009. gada? Turklāt tieši Baltijas kauss pēdējo gadu ainu kaut cik uzlabo. Ņemot vērā, ka tradicionālo Baltijas kausa izcīņu ik pa laikam aizvadīt Latvijā ir „obligātā programma” (pirms tika ieviesta sistēma ar turnīra aizvadīšanu visās valstīs), ar pārējām pārbaudes spēlēm ir pavisam sērīgi. Kopš nu jau patālā 2008.gada, neskaitot Baltijas kausu, Latvijas izlase mājās nospēlējusi... divas spēles! 2011.gadā pret Somiju un 2014.gadā pret Armēniju. Divas mājas pārbaudes spēles deviņos gados! Jūs taču jokojat, ko? Rītvakar beidzot būs vēl kāda mājas pārbaudes spēle - uzņemsim Luksemburgu - taču, manuprāt, šai sakarā bija un ir liels pamats uzdot jautājumus LFF vadībai.

LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis: „Mēs devām priekšroku spēlēt izbraukumā tāpēc, ka šeit mums bija problēmas ar „Skonto” stadionu – īres maksas dēļ. Piekrītu, ka varbūt vajadzēja meklēt variantus kā kādreiz – piemēram, ar Kazahstānu savulaik esam spēlējuši Ventspilī, tāpat Baltijas kausu esam spēlējuši Liepājā. Principā to arī turpināsim tagad praktizēt – kā zini, arī šogad Baltijas kausa spēli aizvadīsim Liepājā [saruna notika pavasarī - aut.]. Par situāciju pēdējos gados – tāda nu mums ir bijusi šī stratēģija. Domāju, ka tomēr vajadzēja mums ieturēt līdzsvaru starp mājas un izbraukuma spēlēm.”

Prasu, vai „Skonto” stadiona īres maksa bijis galvenais iegansts nespēlēt mājās? Mežeckis: „Jā, taču vēl viens aspekts, ka mums bija labi piedāvājumi spēlēt izbraukumā – viss tika apmaksāts, braucām gan uz Hondurasu, uz Angolu, uz Ķīnu, kamēr izlašu pārbaudes spēļu datumu nebija tik daudz.” Piebilstu, ka Igaunija gan savus līdzjutējus lolo ar mājas spēlēm, turklāt pret top izlasēm. „Viņiem ir cita politika. Pohlaks slavenajiem pretiniekiem brazīliešiem maksāja miljonu, bet nez vai viss ir izmaksāts [smaida].” Visbeidzot taujāju, vai LFF plāno biežāk organizēt Latvijas izlasei mājas pārbaudes spēles tuvāko 2-3 gadu laikā, neskatoties uz neskaidrību par stadionu Rīgā? Mežeckis apsola: „Jā, spēlēsim vairāk mājās.” Kopš šīs sarunas mazs solītis uz priekšu sperts - atkal jau jāreklamē piektdienas spēle ar Luksemburgu.

Tomēr atgriežamies pie tēmas par pārbaudes spēļu skaita statistisku. Šai pašā laikā (2008.-2016.gadā), kurā mums bijušas smieklīgas divas mājas spēles, izbraukumā (ieskaitot neitrālā laukumā ārzemēs nospēlētos mačus, bet izslēdzot Baltijas kausa mačus) nospēlētas 27 spēles! Tātad – deviņos gados 2 mājas spēles un 27 izbraukuma spēles. Ko šeit lai vēl piebilst? Vai līdzekļu taupīšana atsver to, ka līdzjutēji neredz savu izlasi mājās un paši bojājam savu vietu FIFA rangā? Tas ir vēl viens veids, kā panākt, lai futbols nebūtu populārākais sporta veids Latvijā – vienkārši neatrādām savus futbolistus līdzjutējiem! Protams, ir kvalifikācijas turnīra spēles, taču tie ir pieci mači divos gados, un atkal - tā ir obligātā programma visiem.

Nelielai un ne tik nopietnai atkāpei - varbūt tieši šāda pārbaudes spēļu bilance ir kaut kādā mērā novedusi pie tā, ka „Euro 2016” kvalifikācijas turnīrā teicami spēlējām izbraukumā (mūsu nāves grupā tikai viens zaudējums piecās spēlēs – neizšķirti Turcijā, Čehijā, Islandē, Kazahstānā), kamēr savā laukumā būtībā izgāzāmies (neizšķirts pret Turciju un četri zaudējumi)?

Visbeidzot šeit jūsu uzmanībai tabula, kas parāda, ka Latvijas izlase pēdējos astoņos gados aizvadījusi 2.5 reizes mazāk mājas pārbaudes spēļu nekā vidēja Eiropas izlase. Tabulā apkopots sekojošais – visu Eiropas izlašu pārbaudes spēļu skaits savā laukumā pēdējos astoņos pilnajos gados (2008.-2015.):

Jāatgādina, ka Latvijas un Luksemburgas izlašu spēle piektdien tiešraidē tiks translēta Sportacentrs.com TV kanālā, bet pirms tās plānota arī pirmsspēles ekspertu studija. Studijas viesis būs bijušais Latvijas izlases futbolists Kristaps Blanks.

Izmantotie resursi:
Fédération Internationale de Football...