Izlases treniņi: kad vienam sanāk labāk un otram ne tik labi...

Skaidra lieta, ka futbola izlases treniņos spēlēt futbolu izlases dalībniekam neiemācīsi - visi tāpat ir profesionāļi un katra spēju robežas ir tādas, kādas tās ir. Izlases treneriem jāatlasa sastāvs un treniņos lielākoties vienkārši jāuztur futbolisti tonusā, ir jāsaliedē viņi, jāpanāk labs noskaņojums un tamlīdzīgi. Protams, ir arī tā saucamie "mājas darbi", ko var uztrenēt - spilgtākais piemērs šai ziņā ir standartsituācijas, tāpat aizsardzības līnijai jāsaskaņo darbības, kā arī, protams, taktiskās nianses pret konkrētu pretinieku.

Runājot par futbolistu "uzturēšanu tonusā", futbola ritmā, ir daudzi vispārzināmi vingrinājumi, ko izpilda spēlētāji. Ja kādam tas šķiet interesanti, ir visas iespējas apmeklēt izlases treniņus. Arī šodien, plkst.18:30, Arkādijā, izlases spēlētāji trešo reizi aizvadīs treniņu. Galu galā - ja īpaši neinteresē futbola vingrinājumi, tad ir iespēja apskatīt mūsu futbola lielākās zvaigznes, kuras Latvijā ir reti, tikai izlašu pauzēs. Šoreiz nav Andra Vaņina, taču tādi vīri kā Aleksandrs Cauņa, Kaspars Gorkšs, Artjoms Rudņevs komentārus neprasa.

Apmeklējot divus pirmos treniņus, patiesību sakot, atkal pārliecinājos, ka tie lielā mērā ir šī te manis pieminētā "futbola tonusa" rutīna. Un tas ir normāli, tā tam jābūt. Taču viens vingrinājums šķita aizraujošs. Kāds? Nu bet, protams, tāpat kā bērnībā, kad pašam visvairāk patika sist pa vārtiem, arī izlases uzbrūkošo futbolistu sitieni pa "kasti" ir interesantākā daļa.

Valērijs Šabala, Artjoms Rudņevs, Oļegs Laizāns, Ritvars Rugins un Jurijs Žigajevs katrs pēc kārtas devās uz soda laukumu, lai saņemtu piespēles no pārējiem četriem, plus tehniskā Mariana Pahara un sistu pa vārtiem. Vispirms katrs izpildīja, šķiet, 10 sitienus (divos piegājienos, 5+5) ar diviem pieskārieniem (respektīvi, bumbas apstrāde un sitiens), bet pēc tam vēl pieci sitieni uzreiz ar pirmo pieskārienu. Zemāk redzamajā attēlā sarkanie punkti bija aptuvenās piespēlētāju pozīcijas, bet dzeltenie "konusiņi" ierobežoja sitošā spēlētāja teritoriju. Piespēles brīžiem bija neērtas, pa gaisu - visticamāk, tāds bija Pahara norādījums, to no tribīnēm nevarēja saklausīt. Vārtus sargāja neizsauktais, taču uz vienu treniņu pieaicinātais vārtsargs Kaspars Ikstens. Jāpiebilst, ka "divu pieskārienu" vingrinājumā viss bija jādara ļoti ātri, citādi Pahars pat precīzu sitienu neieskaitīja.

Uzreiz sacīšu, ka turpmāk aprakstīto nevajag uztvert pārāk nopietni - tas bija tikai treniņš, tas bija tikai viens futbola elements (kurš, piemēram, Oļegam Laizānam kā centra pussargam nebūt nav svarīgākais) un tie bija tikai padsmit mēģinājumi, tātad arī sakritības klātbūtne bija būtiska. Un tomēr.

Sitieni no gaisa, atklāti sakot, reti kuram sanāca (un arī piespēles nereti bija ļoti neērtas), toties divu pieskārienu vingrinājumā spilgti varēja redzēt, kādas kuram spēlētājam ir iemaņas. Ļoti akadēmiski (gluži kā robots), tehniski un prasmīgi visu darīja Šabala - šķiet, viņam arī visvairāk precīzo sitienu. Ja godīgi, tas arī laikam ir tas, ko Šabala futbolā pieprot vislabāk - ātri lēmumi, labi/akurāti sitieni vārtu apakšējos stūros. Tomēr vēl labāku futbola apstrādi demonstrēja O.Laizāns - lai kāda sekotu piespēle, viņš katrā epizodē pareizi novērtēja, ar kuru ķermeņa daļu bumba jāapstrādā, darīja to ārkārtīgi "mīksti" (protams, labā nozīmē), vienīgi sitieni īsti nesanāca. Nosmēju, ka Laizāns lieliski prot sist tikai no tālākām distancēm - 20-35 metriem, bet pretinieka soda laukums viņam ir mazliet pasvešs. Bumbas apstrādes ziņā Laizānu izlasē varbūt varētu pārspēt tikai Cauņa, kura šī rīta treniņā vēl nebija un kura veselība joprojām ir zem jautājuma zīmes (domājams, plkst.17:00 Pahara preses konference ieviesīs skaidrību).

Rudņevs... ar pirmo pieskārienu gandrīz katru reizi sarežģīja sev situāciju, ļaujot bumbai vai nu uzlidot augstu gaisā, vai atlecot tālu prom. Slikti. Toties tas, ko viņš darīja izcili (vismaz uz pārējo mūsējo fona), ir "izlīšana" no sev sagādātas neērtas pozīcijas. Proti, lai kur atlektu bumba, Rudņevs prata diezgan asi uzsist pa vārtiem. Dažbrīd tas pat izskatījās ērmoti, tomēr fakts paliek fakts - līdz sitienam viņš tika un vienreiz ieraidīja bumbu Ikstena vārtos tehniski ļoti sarežģītā veidā, disbalansā pāri sev.

Futbola triku slavenība Žigajevs, redzot tādu Rudņeva meistarstiķi, protams, nebija mierā un vēlējās to pārspēt. Lai gan Pahars pieprasīja akurātu uzdevuma izpildi, Žigajevam tas viss piekliboja un šis vingrinājums īsti negāja, tomēr savu Jurijs panāca - vispirms viens sarežģīts triks neizdevās (Rudņevs, malā lieliski redzot, ko mēģina paveikt izlases biedrs, ķircinot labsirdīgi novilka: "Kā tad..."), bet nākamais piegājiens bija izcils. Šķiet, ar papēdi Žigajevs bumbu uzmeta augstu gaisā un tad no gaisa puspagriezienā ļoti spēcīgi to raidīja zem pārliktņa, izpelnoties komandas biedru ovācijas. Tomēr pakratīsim pirkstu - kopumā Žigajeva sekmes nebija tās labākās.

Šķiet, ne no tās kājas šodien bija pamodies Rugins, kuram šoreiz, godīgi sakot, nesanāca nekas - bumba atlēca tālu un neizdevās ne tikai sitieni pa vārtiem, bet arī būtībā elementāras piespēles, kad sita kāds cits. Pahars mēģināja uzmundrināt, bet nekas neizdevās. Nekas, citu reizi, varbūt kādā svarīgā spēlē? Pahars, ejot malā, mums, pāris žurnālistiem, apjautājās, kurš tad, mūsuprāt, bija labākais šai elementā. Viņam gan kā uzbrucējam pašam viss ir skaidrs.

Ja aprakstītais jums šķiet interesants, tad aicinu nākt uz izlases treniņiem un skatīt to savām acīm. Vēl tikai piebildīšu, ka milzīgu centību demonstrēja Pāvels Šteinbors - treniņos viņš spēlē bez maskas, tomēr tāpēc nav mazāk biedējošs. Aizsmakušā balsī viņš skaļi deva norādījumus partneriem pat tādos vingrinājumos (spēlēs), kuros šķietami tas nemaz "neprasījās".

Trešdien visi uz stadionu! Latvija pret Armēniju!