Gorkšs: "Spēļu prakses man pietrūkst - tas ir fakts"

Kaspar, vai paguvi noilgoties pēc izlases čaļiem?
Šis bija ilgākais laika posms, kad mēs pēc veiksmīgā Baltijas kausa viens no otra bijām atšķirti, ja tā var sacīt. Jā, sailgojos pēc čaļiem, sailgojos pēc spēlēšanas, sailgojos pēc spēlēšanas izlases sastāvā. No visa pa mazliet.

Vai tev ir svētku sajūta, ņemot vērā, ka atkal sākas jauns cikls, viss sākas no nulles, ir jaunas cerības?
Domāju, par svētkiem tos gluži nesauksi, bet noteikti pirms jauna kvalifikācijas cikla, tāpat kā pirms jebkā jauna, tu to saisti ar kaut kādām cerībām un kaut kādiem mērķiem. Tā teikt, sākt no baltas lapas, un mēs ceram, ka spēsim parādīt visu, uz ko esam spējīgi uz šo brīdi.

Pastāsti, kā tu pats šobrīd uzturi formu, ņemot vērā, ka tev nav kluba?
Kā māku, tā uzturu [smaida]. Pēdējā laikā trenējos ar "Skonto", esmu arī pats individuāli trenējies.

Nav pašam bažu pirms spēles ar Armēniju, ka varētu pietrūkt spēļu prakses?
Spēļu prakses man noteikti pietrūkst - tās nav bažas, tas ir fakts. Kā būs, to mēs redzēsim spēlē. Es domāju, ka treneriem būs iespēja arī treniņos iepazīties ar manu fizisko kondīciju un visu pārējo.

Nedrīkstu tev jautāt par klubu lietām, tāpēc vaicāšu tā - tagad tu spēlēsi ar izlasi, bet vai apzinies, ka nākamajās izlases spēlēs oktobrī un arī vēlāk tev var rasties problēmas ar iekļūšanu izlases sastāvā, ja joprojām būsi bez kluba?
Domāju, tas ir tikai normāli - ja tev nav kluba, tu neesi sastāvā. Neuzskatu to par kaut ko ārkārtēju.

Vai līdz oktobra spēlēm spēsi atrisināt šo jautājumu?
Domāju, ka citu variantu man gluži nav...

Par spēli ar Armēniju - vai ir īpašs izaicinājums uzspēlēt pret viņu lielāko zvaigzni Henrihu Mhitarjanu?
Aizsargam vienmēr ir izaicinājums uzspēlēt pret kādu top klases uzbrūkoša tipa spēlētāju. Protams, ka mēs esam viņu redzējuši spēlējam Čempionu līgā. Man liekas, ka mēs pat ar viņu esam spēlējuši Kiprā, kur aizvadījām pārbaudes spēli ar Armēniju [Kasparam taisnība - 2009.gada februārī tika nospēlēts 0:0, un pilnu spēli aizvadīja gan Gorkšs, gan Mhitarjans - aut.]. Man ir 32 gadi, bet man, protams, joprojām ir izaicināt sevi uz tāda fona.

Armēņi pēdējos gados ir progresējuši, ir spēlējuši tehnisku, uzbrūkošu, rezultatīvu futbolu. Vai apzinies, ka, iespējams, viņi būs mača favorīti?
Domāju, ja skatās pēc talantiem un pēc klubiem, kuros viņi spēlē, tad droši vien, ka viņi ir favorīti. Taču futbols ir komandas spēle un to, kurš ir stiprāks, parādīs tikai spēle futbola laukumā trešdien. Mums šī spēle ir sagatavošanās spēlei ar Kazahstānu. Mums galvenais ir izpildīt sev izvirzītos mērķus šai spēlē un pēc iespējas labāk sagatavoties tai spēlei 9.datumā.

Par došanos uz Kazahstānu - nav diskomforta sajūtas, ka, lai gan teorētiski esam Eiropas zonā, jādodas tik tālu uz Āziju?
Tas ir futbols [nopūšas]. Gadu laikā tev jāpierod pie tādām lietām, turklāt šo gadu laikā Latvijas izlase ir devusies vēl daudz tālāk, spēlējot pārbaudes mačos. Ja viņi ir ielozēti mūsu grupā, tad mums jāizdara maksimums, lai mēs sagatavotos tai spēlei. Tad jau redzēs, vai tas ir pluss vai mīnuss. Mēs visi esam profesionāli futbolisti, un šāds ceļojums, domāju, ir tas mazākais diskomforts.

Par Paharu - sākāt spēlēt viņa vadībā, kad cikls būtībā jau bija zaudēts. Tagad ir jauns cikls, un viņš sāk no baltas lapas - vai jūti, ka viņš šobrīd kaut kādā veidā ir mainījies, kopš brīža, kad tikko sāka trenēt izlasi?
Domāju, ka pārāk lielas atšķirības nav. Skaidrs, ka no viņa prasīs vairāk, tāpat kā no mums. Protams, ja tu atnāc uz cikla vidu, kad cikls vairs nav glābjams, tad spiediens uz tevi nav tik liels, bet tagad, es domāju, šī tiešām ir viņa komanda, viņa spēlētāji, viņa rokraksts, kādā viņš grib, lai komanda spēlē. Tas, protams, uzliek arī lielāku spiedienu.