Gorkšs: "Mērķis nav tikai uzvara pret Luksemburgu"

„Īpaša eiforija mums gan nebija, varbūt tikai pēc pašas spēles. Treneri parūpējās, lai eiforijas nebūtu. Tikko izkāpām no lidmašīnas, jau sākām runāt par nākamo spēli,” teica Gorkšs. Šoreiz izlase uz Luksemburgu un atpakaļ lidojusi nevis ar līgumreisu, bet gan ar parastā reisa lidmašīnām. Kaspars uzskata, ka tas šoreiz nebūt nav nācis par sliktu, pat bijis nedaudz mierīgāk.

Vai uzvara ar 4:0 viesos nepārsteidza pašus puišus? „Varbūt daļēji pārsteidza lielais rezultāts, bet tik un tā šī uzvara bija gaidīta, varbūt ne tik pārliecinoša, varbūt ne ar tik labu sniegumu. Neizšķirts vai zaudējums neapmierinātu ne mūs , ne līdzjutējus. Nēsāt uz rokām, gan vēl mūs nevajag, bet ceru, ka iepriecinājām līdzjutējus. Atbildes spēlē gan Luksemburga būs pavisam cita komanda, vairāk mobilizējusies, bet tik un tā mēs spēlēsim uz uzvaru.” Pēc tāda spēles gan vēl īsti nevarot spriest par mūsu komandas spēku, to parādīs atbildes mačs Rīgā un pēcāk cīņa Izraēlā.

Luksemburgā bijis ļoti kvalitatīvs laukums agrajam pavasarim, toties pats laukuma izmērs nedaudz lielāks par ierasto. Tas ir atļauts, tomēr Kasparu Gorkšu pārsteigusi šāda izvēle - komandai , kura vairāk domā par aizsardzību, par labu parasti nāk kompaktāks laukums. Šajā ziņā Luksemburgai Rīgā spēlēt pat varētu būt vieglāk.

Kasparam bija prieks par mūsu jaunajiem spēlētājiem, īpaši Aleksandru Cauņu un Juriju Žigajevu: "Cauņa jau ļoti labi sevi ir parādījis, varbūt dažkārt traucējušas traumas, bet ar laiku viņš varētu kļūt par izlases līderi. To pašu varu teikt par Žigajevu, kurš nospēlēja ļoti labi.” Cauņa, tāpat kā Kaspars Gorkšs, ir Anglijas čempionāta klubā, tiesa Aleksandrs ir izīrēts "Watford" un laukumā netiek. ”Recepte ir pavisam vienkārša - cītīgi trenēties un tad gaidīt savu iespēju. Es esmu vairākkārt spēlējis pret "Watford" un neteiktu, ka viņu pussargi ir ar kaut ko labāki par Cauņu. Šī sezona viņam būs izšķirošā, ja tiks parakstīts līgums, būs arī spēles laiks, mēs jau abi tāpat gandrīz katru dienu sazvanāmies Anglijā.”

Pats Kaspars Gorkšs šosezon vēl nav guvis vārtus QPR sastāvā – cenšoties jau spēlēt tāpat kā iepriekš, bet kaut kā nav sanācis. Vēl gan līdz sezonas beigām ir iespēja to labot.

Pēdējā laikā izlasē tik labi neveicas Mārim Verpakovskim, kas arī šoreiz palika bez vārtu guvuma. „Māri gan atbalsta simtprocentīgi visi spēlētāji, viņš pats ir profesionālis, kas zina, kā noskaņoties spēlei. Māri visi atbalsta.” Kaspars Gorkšs gan uzsvēra , ka atbildes mačam Rīgā būs vēl vairāk jākoncentrējas, jo pretinieks būs labi izpētījis mūsu spēli un noskaņojies tai. Gorkšs izteicās, ka joprojām izlase domā arī par lieliem mērķiem, ne tikai par Luksemburgas apspēlēšanu. „Mērķim jābūt vienmēr, nevar jau gribēt apspēlēt tikai Luksemburgu. Zemapziņā tas lielais mērķis joprojām ir, kaut šobrīd tabulā neviens vēl neskatās un nav arī iemesla. Bet pēc nākamajām divām spēlēm arī būtu labi vēl saglabāt šo sapni, būtu skumji, ja tas būtu beidzies.”

Futbolists teica, ka bez Anglijas premjerlīgas vēl ļoti labprāt izmēģinātu spēlēt Itālijā, tas arī viņam šķiet saistoši. No nacionālajām izlasēm Kasparam jau gadiem ilgi simpatizējot Holande. Izlasē šoreiz Kasparam pašam neizdevās gūt vārtus, taču tas neesot viņa uzdevums. Viņš piedalās uzbrukumā pie pretinieku vārtiem tikai standartsituācijās. Gorkšs ir priecīgs par nosakņojumu komandā „Tādas spēles kā nupat ar Luksemburgu vēl vairāk saliedē komandu un dod papildu pārliecību.”

Raidījuma beigās futbolists vēl atbildēja uz daudzajiem līdzjutēju iesūtītajiem jautājumiem. Kas ir vislielākais jokdaris izlasē? „Laikam gan Deniss Romanovs, tie klusie ūdeņi visdziļākie...”

Kāds ir Kaspara rekords bumbas žonglierēšanā ? „Pēdējo reizi, kad skaitīju, bija 120, bet tas bija aptuveni 16 gadu vecumā. Kopš tā laika vairs neesmu speciāli skaitījis.”

Kā salīdzināt Zviedrijas virslīgu, kurā Kaspars savulaik spēlējis, ar mūsu LMT virslīgas līmeni ? „Tas vidējais līmenis Zviedrijā ir augstāks, komandas ir vairāk līdzvērtīgas, nav tādu autsaideru. Kad es vēl spēlēju Zviedrijā, domāju, ka „Skonto” varētu pacīnīties arī ar līderiem.”

Kā vērtēt to, ka QPR pagaidām Anglijas čempionātā ir dalītajā 10./11.vietā un līdz karotajam sešiniekam ( play –off pa iekļūšanu premjerlīgā ) ir astoņi punkti ? „Pagaidām mums tā sezona nav īpaši izdevusies, bet vēl jau tomēr ir iespēja tikt play-off un darīsim visu, lai to īstenotu. J a neizdosies, tad mērķis iekļūt Premjerlīgā noteikti būs nākamgad.”

Kā komandas vadība un līdzjutēji reaģē uz rezultātiem ? „Spiedienu var just no vadības, jo lieli līdzekļi ieguldīti, ļoti pieklājīgs sastāvs, prasa rezultātu gan fani, gan īpašnieki. Es gan pirms sezonas teicu, ka tiksim play-off un no saviem vārdiem arī tagad neatsakos.”

Kad pats atkal gūs vārtus Anglijā un kāpēc sākumā iznāca arī sēdēt uz rezervistu soliņa ? „Es ceru, ka vārtus gūšu vēl šosezon. Tā pāreja no „Blackpool” uz QPR man neiznāca īpaši veiksmīga tajā ziņā, ka tas bija starpsezonā, man tolaik nekāda prātīgā trenēšanas neiznāca, tikai tāda skraidīšana pa takām.”

Kā salīdzināt „Blackpool” un „Quens Park Rangers” klubu sistēmu un organizāciju? „Kā dienu pret nakti, pareizāk šoreiz būtu teikt – kā nakti pret dienu. QPR līmenis it visā ir stipri, stipri augstāks, arī ieguldītie līdzekļi un prasības.”

Nobeigumā Kaspars Gorkšs vēl aicināja visus līdzjutējus uz trešdienas spēli „Skonto” stadionā pret Luksemburgu.” Atbalsts Luksemburgā mums bija fantastisks, esot bijuši kādi 250 mūsu fani, bet likās, ka ir vairāk, spēlējām kā mājās. Tas palīdz , fanu klātbūtnē vienmēr patīkamāk spēlēt un ceram uz lielu atbalstu arī Rīgā.”