30 gadu veiksmīgākā Ziemeļīrijas izlase: no Premjerlīgas līdz 4. līgai

Lēciens no piektās vietas uz pirmo
Latvija pēc neatkarības atgūšanas pirmoreiz kādā no kvalifikācijām piedalījās 1994. gada Pasaules kausa ciklā. Kopš tā laika aizvadīti jau 12 kvalifikācijas grupu turnīri, un, lai arī šajā ciklā Ziemeļīrija un mēs finišējām pilnīgi pretējos polos – pirmajā un sestajā pozīcijā -, kopumā rezultāti bijuši ārkārtīgi līdzvērtīgi. Piecos ciklos labāki esam bijuši mēs, piecos – viņi, bet pārējos divos iegūtā vieta grupā bijusi identiska Ja sarēķina vidējās izcīnītās vietas, tad abas izlases var uzskatīt par ceturtā groza komandām, taču Ziemeļīriju - par nedaudz spēcīgāku. Arī aizvadīto spēļu bilance ZIemeļīrijai ir tikai pavisam nedaudz labāka.

Ziemeļīrija bijusi stabilāka, līdz šim ciklam esot no trešās līdz piektajai vietai, bet interesanti, ka gan mūsu, gan Ziemeļīrijas vēsturiski labākais cikls sakritis ar otras izlases vēsturiski sliktāko (nosacīti, protams, jo grupu spēks var atšķirties). Ja 2004. gadā mēs debitējām Eiropas čempionāta finālturnīrā, Ziemeļīrija šajā ciklā piecu komandu grupā palika pēdējā. Savukārt mēs šajā ciklā pirmoreiz esam palikuši pēdējie, bet Ziemeļīrija uzstādīja lielāko kāpumu no visām izlasēm – pēdējos divus ciklus pabeigusi piektajā vietā, šajā tā uzlēca uz pirmo. Ziemeļīrija bija viena no tikai trim izlasēm, kas iepriekš finišēja zemāk par ceturto, bet šajā ciklā izkļuva no grupas – vēl to iespēja arī Velsa (no 5. uz 2.) un Albānija (no 5. uz 2.). Šis būs pirmais Eiropas čempionāta finālturnīrs Ziemeļīrijas izlases vēsturē un lielākais panākums gandrīz 30 gadu laikā - 1986. gadā Ziemeļīrija piedalījās Pasaules kausa finālturnīrā, kas tai bija trešais vēsturē.

Ziemeļīrijas grupa šajā ciklā

Savstarpējā bilance Ziemeļīrijas labā
Arī savstarpējo spēļu bilance ir par labu Ziemeļīrijai, un zīmīgi, ka ziemeļīri bija mūsu grupā abos pirmajos kvalifikācijas turnīros kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmoreiz abas komandas savā starpā tikās 1993. gada 2. jūnijā "Daugavas" stadionā Rīgā, kad viesi bija pārāki ar 2:0. Latvijas izlasi kapteiņa statusā laukumā veda Jurijs Ševļakovs, bet no pašreizējās valstsvienības toreiz pamatsastāvā devās tagadējais Pahara asistents Vitālijs Astafjevs. Pretinieku rindās sākumsastāvā bija Maikls O'Nīls, kurš tagad ir Ziemeļīrijas galvenais treneris.

Pirmajā ciklā zaudējām abās cīņās – 1:2 (vārti Aināram Linardam) un 0:2 -, taču abos pārējos panākumi dalīti uz pusēm. 1995. gada aprīlī Rīgā gan atkal zaudējām (0:1), bet jau pēc pusotra mēneša Belfāstā Latvija svinēja pirmo nozīmīgo uzvaru izbraukumā – 2:1 (vārti Armandam Zeiberliņam un Vitālijam Astafjevam). "Euro 2008" ciklā Latvija izbraukumā zaudēja ar 0:1, bet mājās revanšējās ar 1:0 (savos iesita Kriss Bērds, kurš izlasē spēlē joprojām). Visos trīs ciklos, kuros izlases bijušas vienā grupā, allaž augstāk finišēja Ziemeļīrija.

Māris Verpakovskis un Juris Laizāns pēdējā savstarpējā spēlē 2007. gada septembrī (1:0 Rīgā). Toreiz pamatsastāvā devās arī Andris Vaņins un Kaspars Gorkšs, bet cikla pirmo spēli Belfāstā sāka Marians Pahars. Aleksejs Višņakovs izbraukumā tika pie četrām minūtēm. Foto: SCANPIX BALTICS

Aizsardzībā pieci Premjerlīgas spēlētāji
Ziemeļīrijas līga UEFA rangā ieņem tikai 46. vietu, un starp izlases kandidātiem velti meklēt kādu, kurš pārstāv pašmāju klubu. Vēl vairāk – tādus, kas pieaugušo karjerā kaut reizi spēlējuši Ziemeļīrijas čempionātā, var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Vairums spēlētāju mēģina izsisties caur Angliju, Skotiju vai Īriju, un starp pašreizējiem 22 kandidātiem lielākā pārstāvniecība – septiņi futbolisti – ir "Championship" jeb Anglijas pēc spēka otrajai līgai.

Klubu ziņā uz papīra spēcīgākā ir aizsardzības līnija, kuru pēdējā spēlē pret Somiju (1:1) O'Nīls varēja nokomplektēt no Premjerlīgas futbolistiem – daudzi treneri viņu par to varētu apskaust. Pret Latviju tā gan, visticamāk, nenotiks, jo savainoti ir abi malējie aizsargi Kriss Brants (WBA) un Padijs Maknērs (Mančestras "United") – pēdējais, saņēmis kluba atļauju, gan trenējas kopā ar valstsvienību, taču rītvakar ar viņa veselību netiks riskēts. Toties ierindā ir atgriezies Džonijs Evanss, kurš pēc ilgiem gadiem Mančestras "United" šovasar pārgāja uz WBA, kas viņu nopirka par 8,3 miljoniem eiro. Interesanti, ka, visiem spēlētājiem esot veseliem un O'Nīlam izvēloties optimālo virknējumu, trīs no četriem aizsargiem būtu no viena kluba (WBA). Turklāt bez jau nosauktajiem pieciem Premjerlīgas spēlētājiem O'Nīla kāršu kavā ir arī veterāns Ārons Hjūzs, kurš ilgus gadus spēlējis Premjerlīgā, bet tagad pārstāv komandu no Austrālijas pilsētas Melburnas. Tālais ceļš arī ir viens no iemesliem, kāpēc 36 gadus vecā centra aizsarga nav ierindā - viņam dota iespēja atlabt pēc traumas un pilnvērtīgi iejusties jaunajā klubā.

Ziemeļīrijas pamatsastāvs pēdējā spēlē

No Premjerlīgas līdz Anglijas 4. līgai
Ja pēdējā mačā Somijā ziemeļīru pamatsastāvā devās seši Anglijas Premjerlīgas spēlētāji, viena no Ziemeļīrijas lielākajām problēmām, kā jau citām mazajām izlasēm, ir sastāva nesabalansētība – kā pa līnijām, tā komandā vispār. Blakus Premjerlīgas futbolistiem pašreizējā kandidātu sarakstā var atrast arī trīs spēlētājus no Anglijas pēc spēka trešās līgas un vienu – pat no Anglijas pēc spēka ceturtās līgas. Tas ir 38 gadus vecais vārtsargs Rojs Kerols, kurš spēlējis gan Anglijas Premjerlīgā, gan Glāzgovas "Rangers", gan arī Pirejas "Olympiakos", bet viņa tagadējais klubs "Notts County" iepriekšējā sezonā no "League One" izkrita uz "League Two".

Cikla sākumā Kerols bija izlases pamatvārtsargs (tagad tas ir Antona Kurakina kluba biedrs Maikls Makgoverns), taču neilgi pirms sestās kārtas spēles pret Rumāniju iedzīvojās savainojumā. Viņa trauma noveda pie kāda pavisam komiska gadījuma – kadru deficīta apstākļos spēlei tika pieteikts izlases vārtsargu treneris Maiks Teilors, kurš karjeru bija beidzis pirms trim gadiem un kuram šoruden apritēja jau 44 gadi. Uzskatāms piemērs sastāva nesabalansētībai ir tas, ka pret Latviju savainotos Premjerlīgas spēlētājus Brantu un Maknēru, visticamāk, aizvietos divi Anglijas pēc spēka trešās līgas spēlētāji - Šeins Fērgusons un Konors Makloflins. Pirmais, starp citu, ir Ņūkāslas "United" audzēknis un šim klubam pieder joprojām, bet Makloflins gandrīz visu ciklu līdz brīdinājumu normas pārsniegšanai bija stabila pamatsastāva figūra. Fērgusons nav vienīgais "ne-Premjerlīgas" spēlētājs, kurš ir absolvējis kādu no tās klubu akadēmijām - Korijs Evanss, gluži kā vecākais brālis Džonijs, ir Mančestras "United" audzēknis.

22 kandidātu sadalījums pa līgām (neskaitot Maknēru)

Kandidātu saraksts

V - vārtsargs, CA - centra aizsargs, KA - kreisās malas aizsargs, LA - labās malas aizsargs, CP - centra pussargs, MP - malējais pussargs, CU - centra uzbrucējs. Pie spēlētāja pārstāvētās līgas iekavās norādīta vieta, kurā klubs pašreiz atrodas. Ar "Premjerlīgu" domāta tikai un vienīgi Anglijas Premjerlīga.

Lafertija uzplaukums un prakses problēmas
Starp Latvijas vēsturisko "Euro 2004" un Ziemeļīrijas pašreizējo varoņdarbu ir daudz līdzību. Viena no tām – izteikts uzbrukuma līderis. No komandas 16 vārtiem teju pusi iesitis viens pats Kails Lafertijs, kurš ar septiņiem precīziem sitieniem šajā ciklā atpaliek tikai no Roberta Levandovska (13), Tomasa Millera (9), Artjoma Dzjubas (8) un Zlatana Ibrahimoviča (8). Līdz šim ciklam Lafertijs izlasē gan bija iesitis vien deviņus vārtus, un klubu karjerā par individuāli meistarīgākajiem un sekmīgākajiem Ziemeļīrijas spēlētājiem droši vien var uzskatīt kapteini Stīvenu Deivisu un Džoniju Evansu, kamēr Lafertijs, lai arī beidzot nokļuvis Premjerlīgā, nespēj izturēt konkurenci par vietu sastāvā.

Par to norūpējies ir arī izlases galvenais treneris O'Nīls: "Nedomāju, ka Noridžā viņam ir tikusi dota iespēja. Tas ir acīmredzams, ka vārti izlases rindās nav ietekmējuši viņa situāciju. Šobrīd vienīgā izeja ir ārkārtas īre, kas savukārt nozīmē, ka viņam ir jādodas uz "Championship", un tādā gadījumā viņa klubam būtu jāsniedz finansiāla artava. Lai kas arī nenotiktu starp šo brīdi un janvāri, galvenais ir tas, lai Kails iejustos un sava miera labad atkal tiktu pie spēles laika."

Iepriekšējā sezonā Lafertijs no "Norwich" uz pusgadu devās īrē uz Turcijas apakšgala komandu "Rizespor", bet iepriekš karjerā viņš pārstāvējis ne tikai "Burnley", Glāzgovas "Rangers" un "Palermo", bet vienu sezonu bijis arī Andra Vaņina komandas biedrs Sionā. Bez nesabalansētā sastāva un Lafertija spēļu prakses trūkuma viena no būtiskākajām Ziemeļīrijas problēmām ir vecums. Ja šajā ciklā un vasarā gaidāmajā finālturnīrā tas diez vai būs aktuāli, tad, ļoti iespējams, ka pēc Francijas vai nedaudz tālākā nākotnē ardievas izlasei teiks virkne spēlētāju. Centra aizsargi Gerets Makolijs un Hjūzs ir dzimuši 1979. gadā, Krisam Bērdam ir 33 gadu, vēl vairākiem ir ap 30.

Lafertijs joko, ka "Euro 2016" grib spēlēt pret Mesi vai Neimāru

Pārbaudes spēlēs nav uzvarēts septiņarpus gadus
Lai arī Ziemeļīriju rītvakar varēsim uzskatīt par favorīti, tai ir kāda zīmīga un ļoti negatīva sērija – pēdējā uzvarētā pārbaudes spēle nu jau ir vairāk nekā septiņarpus gadus senā pagātnē. 2008. gada 28. martā Ziemeļīrija ar 4:1 sakāva Gruziju, bet kopš tā laika 23 pārbaudes mačos septiņreiz cīnījusies neizšķirti un 16 reizes zaudējusi (vārti 6:42). Latvija šajā laika periodā aizvadījusi 30 spēles, zaudējusi 14 un uzvarējusi piecas (vai septiņas, ja skaita arī uzvaras pendelēs). Ja parasti sūkstāmies, ka pārbaudes spēles aizvadām izbraukumā, Ziemeļīrijai stadiona rekonstrukcijas dēļ pēdējā pārbaudes spēle mājās bija 2012. gada augustā pret Somiju (3:3).

Pašreizējā galvenā trenera O'Nīla vadībā Ziemeļīrija desmit pārbaudes spēlēs tikusi pie četriem neizšķirtiem un sešiem zaudējumiem. Viņam šo statistiku atgādināja vietējie žurnālisti, bet O'Nīlam tā īpaši neuztrauc: "Esam spēlējuši viesos pret tādām komandām kā Čīle (0:2), Urugvaja (0:1) un Nīderlande (0:6). No šādām valstīm parasti neatgriežas ar trim uzvarām, un mums tajās nebija optimālā sastāva."

"Nekoncentrējos uz pārbaudes spēļu rezultātiem, bet gan uz to, kā mums iet kvalifikācijā," O'Nīls turpināja. "Pat neuzvarot pārbaudes spēlēs, tās ir padarījušas savu darbu, jo iepriekšējā gadā Dienvidamerikā "atradām" Konoru Makloflinu un šogad Skotijā "atradām" Stjuartu Dalasu. Paskatieties, kā viņi ir spēlējuši pēc tam. Daudz labprātāk tajās "atradīšu" vienu vai divus spēlētājus nekā uzvarēšu, teiksim, trīs no četrām pārbaudes spēlēm. Ja tiešām gribētu tajās uzvarēt, tad mēs nebūtu aizvadījuši tās spēles, kuras esam aizvadījuši."

23 spēles bez uzvarām (no jaunākās līdz senākajai)

Dzimuši Ziemeļīrijā, spēlē Īrijas izlasē
Kas zina, cik gadus ātrāk Ziemeļīrija, iespējams, būtu piepildījusi sapni par Eiropas čempionāta finālturnīru, ja to pārstāvētu visi reģiona labākie futbolisti. Nav noslēpums par republikāņu un lojālistu vēsturiski saspīlētajām attiecībām, un tās ievērojami atsaucas arī futbolā. Ziemeļīrijā dzimušām personām ir tiesības jau kopš dzimšanas tikt pie Īrijas pilsonības, un tādā gadījumā šīm personām ir arī atvieglota iespēja iegūt Īrijas futbola pilsonību un spēlēt Īrijas izlasē. Īrija par ceļazīmi uz Franciju cīnīsies pārspēlēs pret Bosniju un Hercegovinu, un tās kandidātu sarakstā ir četri Ziemeļīrijā dzimuši spēlētāji, no kuriem trīs pārstāv Anglijas Premjerlīgas klubus.

Tie ir aizsargi Marks Vilsons ("Stoke", spēlējis Ziemeļīrijas U15 izlasē) un Šeins Dafijs ("Blackburn", spēlējis no Ziemeļīrijas U16 līdz Ziemeļīrijas U21) un pussargi Džeimss Maklīns (WBA, spēlējis Ziemeļīrijas U21) un Derons Gibsons ("Everton"). Gibsona futbola pilsonības maiņa savulaik izvērtās lielā skandālā. Viņš tika iekļauts Ziemeļīrijas U16 izlasē, taču tika no tās atskaitīts, kad nolēma doties braukt uz atrādīšanos Mančestras "United". Gibsons pēc pilsonības maiņas vainoja Ziemeļīrijas Futbola savienību un izlašu maiņu uztvēra mierīgi: "Tas ir viņu zaudējums." Taču cita Gibsona piezīme skaidri norāda uz galveno iemeslu, kādēļ tik daudz Ziemeļīrijas spēlētāju pāriet pie Īrijas: "Ikviens no Derijas vēlas spēlēt pie Īrijas ["Derry City" pat spēlē Īrijas čempionātā]. Uzaugu, atbalstot Īriju, tāpēc tā man bija dabiska izvēle."

Ziemeļīrija mēģināja cīnīties un aizliegt saviem futbolistiem pārstāvēt Īrijas izlasi, taču mēģinājums Sporta arbitrāžas tiesā beidzās ar prognozējamu sakāvi. Ziemeļīrijas izlasē futbola pilsonības maiņas sakarā gan netrūkst arī pozitīvu piemēru – uzbrucēji Billijs Makejs un Vils Grigs, kā arī Olivers Norvuds ir dzimuši un auguši Anglijā, bet radniecības dēļ drīkstēja pāriet pie Ziemeļīrijas. Norvuds bija spēlējis arī Anglijas U16 un U17 izlasēs.