Eirokausu vasara galā: apmierinoši paredzama, cerības uz nākamo gadu

Trešās kārtas augstā barjera
Kā allaž, jāatgādina, ka Eirokausu kvalifikācijā ir divas dažādas pasaules – čempionu un nečempionu (jeb līgas) zars -, kuras arī jāvērtē un jāanalizē ļoti atšķirīgi. Kopš UEFA kausa likvidācijas jeb Eiropas līgas debijas sezonas 2009. gadā Latvijas klubi tikai septiņas reizes ir spēlējuši Eiropas līgas vai Eiropas Konferences līgas nečempionu zara trešajā kārtā, vēl nekad to nav pārvarējuši, nav izcīnījuši nevienu uzvaru un 14 spēlēs guvuši tikai četrus vārtus. Mājās 3. kārtas līgas zara bilance ir 0-3-4 (vārti 3:11), bet izbraukumā 0-1-6 (vārti 1:17). Tā ka "Riga" kapitulācija "Twente" nav nekas ārkārtējs – nepatīkami, bet jāpriecājas, ka jau trešo gadu pēc kārtas un ceturto reizi piecu sezonu laikā kādam no klubiem izdevās sasniegt šo kārtu.

Latvija trešās kārtas līgas zara kontekstā nebūt nav unikāla, jo ļoti līdzīgi klājas arī pārējām otrā ešelona līgām. No ranga ceturtā, piektā un sestā desmita valstīm "play-off" kārtu šovasar izdevās sasniegt tikai divām nečempionēm, turklāt tas notika dueļos pret citām otrā ešelona valstu komandām – Slovēnijas "Celje" izrēķinājās ar Grodņas "Neman" (1:0 mājās, 4:1 viesos), bet Kazahstānas "Tobol" pendelēs pieveica Ziemeļīrijā bāzēto Īrijas pārstāvi "Derry" (1:0, 0:1). Abi klubi stiprus pretiniekus gan uzvarēja otrajā kārtā - attiecīgi Gimarainšas "Vitoria" un "Basel". Pārējie deviņi otrā ešelona klubi trešo kārtu nepārvarēja, turklāt 18 spēlēs piedzīvoja 17 zaudējumus un neuzvarēja nevienā spēlē (Kazahstānas "Aktobe" no pirmās spēles Rumānijā pārveda 1:1, bet mājās piekāpās ar 0:1). "Play-off" kārtā slovēņi tiksies ar Telavivas "Maccabi", bet kazahi – ar Plzeņas "Viktoria".

Ja kluba rangs ir mazāks par valsts ranga piektdaļu, tad tiek izmantota valsts ranga piektdaļa – šādi gadījumi izcelti ar iekavām.

Jāizvēlas – sensācijas Virslīgā vai panākumi Eiropā
Jaunajā Eirokausu sistēmā otrā ešelona valstu galvenā cerība ir čempionu zars, taču arī valmierieši par spīti trim relatīvi labām izlozēm netika tālāk par trešo pakāpienu. Visai paredzami, jo tā vairs nebija tā "Valmiera", kas pagājušajā gadā dominēja Virslīgā (tiesa, pieredzes trūkuma dēļ tāpat nebūtu gatavs derēt arī par kaujas sastāva tikšanu grupu turnīrā, turklāt esošajā scenārijā "play-off" kārtā būtu stiprs pretinieks - "Astana"). Objektīvi "Valmiera" bija mūsu vājākā čempionu zara komanda piecu gadu laikā, un te nu neitrālie līdzjutēji sastopas ar dilemmu – visi vēlas redzēt pārsteigumus un sensācijas vietējos turnīros, taču, ja skatāmies izolēti uz Eirokausiem, tad tajos daudz lielāki panākumi iespējami tad, ja pārsteigumu tieši ir mazāk jeb ir stabila elite un ja vērtīgāko ceļazīmi iegūst klubs, kas pēc pusgada būs visgatavākais to izmantot.

Arī šai ziņā, protams, neesam unikāli – stabilas elites neesamība ir viens no galvenajiem, piemēram, Francijas klupšanas akmeņiem. Ja neskaita PSG dominanci, tad bieži vien Čempionu līgas vai Eirokausu ceļazīmes iegūst klubi, kuri pēc labas sezonas izpārdod līderus un nespēj augstā līmenī aizvadīt vairākas sezonas pēc kārtas, vai arī klubi, kuri ceļazīmju cīņā būtisku priekšroku guva labāka kalendāra dēļ, bet Eirokausu divu spēļu nedēļas grafiku izturēt vairs nav spējīgi. Pēc ilgiem varas maiņas gadiem nu gan izskatās, ka Virslīgas augšgalā atkal sāk nostabilizēties konkrēti milži. Vai tas ir labi vai slikti – tas droši vien atkarīgs no katra prioritātēm, kuras pilnīgi pamatoti var ļoti atšķirties.

"Valmieras" sastāva stratēģija šogad izpelnījusies lielu kritiku no līdzjutējiem, tādēļ vēlreiz tomēr atgriezīšos pie tēmas, kuru jau iztirzāju iepriekšējā blogā. Pirmkārt, līderu izpārdošana maksimālajā (tirgus vērtības un sasniedzamo panākumu) punktā un dzīvošana viļņainos ciklos ir norma 90%+ pasaules klubu, jo tāda ir profesionālā sporta barības ķēde. Otrkārt, visaktīvākais tirgus Eiropas futbolā ir tieši vasarā, kas lielai daļai potenciālo pircēju ir starpsezona vai pats sezonas sākums, kamēr mums – sezonas vidus un arī ne pārāk izdevīgi vasaras pāreju perioda datumi, kas apgrūtina līdera aizvietošanu (lielvalstu klubiem gan tāpat ir līdzīga problēma – tiem, kuriem par grupu turnīru vēl jācīnās, bieži vien vēl nav iegūti līderu aizvietotāji vai vēl nav iespēlēts jaunais sastāvs, kas nereti maksā ar kvalifikācijas nepārvarēšanu). Treškārt, transfērus veikt pašiem izdevīgā brīdī var tie klubi, kuri ir konkrētās situācijas noteicēji. Visbiežāk tas nozīmē, ka viņiem pārdošana nav akūta nepieciešamība un ka viņi var atļauties gaidīt citu logu vai ideālo piedāvājumu. Jāapzinās, ka Latvijas klubi lielajā daļā transfēru situācijas noteicēji nebūs – budžeta, sezonas posma un tirgū pieejamo alternatīvu dēļ. Turklāt vēl jāatceras iespējamās situācijas, kad tiek taupīts arī vēl nepārdots spēlētājs, lai negūtu savainojumu vai lai drīkstētu pieteikt citā Eirokausu klubā.

"Valmieras" gadījumu īpašu padara īpašnieku saites, tas ir ceturtais punkts – sadraudzības klubu, mātes un fārmkluba attiecības futbola pasaulē kļūst arvien izplatītāka parādība un izskatās, ka ir uz palikšanu. Kādam nepatīk, ka "Valmiera" nav ķēdes augšgalā? Tāda diemžēl ir dzīve – ar dažu miljonu budžetu, kas ir piliens jūrā uz Eiropas fona un nav nekas īpašs arī uz Polijas fona, ķēdes augšgalā būt ir grūti. Iespējams, kļūdos, bet "Valmieras" un bieži vien arī Latvijas izlases spēles stila kritiku neviļus gribas saistīt ar to, ka vairums futbola cienītāju, kuri interesējas arī par ārzemju futbolu, pārsvarā interesējas par Naudas līgas augšgala klubiem. Pilnībā normāli, bet tas vienlaikus rada situāciju, ka cilvēki ir pieraduši, ka šie grandi pērk un pārdod, kā, ko un kad vēlas, un spēlē, kā vien vēlas. Bet nav raduši būt otrā pusē – pie tiem, kuri spēlē nevis ar 65% bumbas kontroli, bet gan 35%, un pie tiem, kuri savus līderus pārdod, nevis labākos talantus pērk. Ja kluba filosofija ir audzināt jaunos tirgum, kas ir pilnīgi saprotams mērķis pašpietiekamības panākšanai, tad pie cikliem ir jāsāk pierast – līderi tiks pārdoti, bet svarīgākais, vai viņi tiks pienācīgi aizvietoti. Ja netiks, tad vislabākais kritiķis būs rezultāts un lielais risks palikt bez nākamās Eirokausu vasaras.

Nākamo sezonu sāksim aiz Fēru salām
Ja par kaut ko "Valmiera" Eirokausos ir pelnījusi kritiku, tad noteikti par to, ka četru Eirokausu sezonu bilance pret nepundurvalstu klubiem ir 0-1-8 un ka vadībā ir būts tikai vienā no šīm deviņām spēlēm – izņemot debiju Poznaņā, pārējās kārtās "Valmiera" it kā bija turpat līdzās, bet savu tā arī nepanāca. Lielākoties favorīti bija pretinieki, bet ne tik milzīgi, lai vienu no šīm kārtām nepārvarētu. Un daudzie zaudējumi ir aspekts, kādēļ par šo Eirokausu sezonu Latvijas klubiem kopumā negribas likt vairāk par sešinieku – ja sasniegto kārtu ziņā visi klubi nostartēja tā, kā no tiem arī varēja gaidīt, tad valsts ranga krāšanas ziņā cerēts bija drusku vairāk. Četrās uzvarētajās kārtās Latvijas bilance bija 6-0-2 (vārti 21:5), bet piecās zaudētajās kārtās 0-1-9 (vārti 6:21), vienīgo neizšķirtu atnesot debitantei "Audai" – 1:1 vairākumā pret Trnavas "Spartak". Bez "Audas" vistuvāk savam potenciālam nostartēja RFS – nullītei otrajā kārtā pretī liekams maksimums pirmajā kārtā, solīdas 3-4 spēles un pēcgarša, ka ar labāku realizāciju un bez noraidījuma bija iespējams sasniegt arī ko vairāk. Savukārt "Riga" arī pirmajās divās kārtās netrūka negaidīti vāju nogriežņu un zaudēts visos izbraukumos – trīs kārtas bija optimāls iznākums, bet 2-0-4 vietā varēja gaidīt par pāris neizšķirtiem vai vienu uzvaru vairāk. Taču atkārtošos – "Riga" un RFS galvenais uzdevums ir titulcīņa, Eirokausos galvenais bija neizgāzties, bet viss pārējais varēja būt kā patīkams bonuss.

Trešajā kārtā Latvija ar četriem zaudējumiem četrās spēlēs palika bešā – līdzīgi kā tiešās konkurentes Armēnija, Somija un vēl virkne citu valstu. Pateicoties "Derry" uzvarētajai atbildes spēlei, garām gan aizsteidzās Īrija, un Latvija rangā noslīdējusi uz 34. vietu – tieši aiz svarīgās robežas, kas jaunajā Eirokausu formātā 2025. gadā dotu garantētu vietu Eiropas līgā (uzsvars uz garantētu – Krievijas un Eirokausu trofeju ieguvēju dēļ beigās var derēt arī zemākas vietas). Iepriekšējo sezonu pabeidzām 35. vietā, šo sezonu sākām 35. vietā un tagad esam 34. vietā – tātad joprojām ir vienas pozīcijas kāpums. Eirokausu sezonu gan visdrīzāk pabeigsim 1-3 vietas zemāk, jo atšķirībā no mums cīņu vēl turpina Kosovas ("Ballkani" pret BATE), Kazahstānas ("Astana" pret "Partizani") un Somijas (HJK pret "Farul") čempiones un Kazahstānai vēl palikusi arī "Tobol" (pret "Viktoria"). Nākamo sezonu sāksim ne augstāk par 36. vietu un būsim vietu aiz Fēru salām – te gan vairāk uzsverama Fēru salu ļoti labā Eirokausu vasara, vēsturiskais grupu turnīrs un divu vietu kāpums.

Bez Fēru salām jāizceļ arī Slovēnijas trīs vietu, Armēnijas četru vietu, Islandes piecu vietu, Kazahstānas divu vietu un Andoras trīs vietu kāpums, tomēr Andorai sapni par četriem Eirokausu klubiem atņēma Ziemeļmaķedonija, kas pacēlusies uz 50. vietu – ceturto klubu zaudēs Velsa. Armēņiem gan nāks nost daudz punktu, un nākamo sezonu viņi sāks divas uzvaras aiz mums. Turpretī četras vietas pagaidām zaudējusi Somija, septiņas – Lihtenšteina (Vaduca), bet sliktāko Eirokausu sezonu kopš 2002. gada aizvadīja Igaunija, kas nezaudēja tikai vienā spēlē, šosezon palika pēdējā (neskaitot Krieviju) un noslīdēja par piecām vietām. Ranga stiprajā galā jāizceļ Turcija, kas līdz šim uzvarējusi visos astoņos dueļos, pašlaik ir sezonas ranga līdere (pirmās divas valstis iegūs papildu vietu Čempionu līgas pamatturnīrā, taču lielā punktu dalīšana vēl tikai sāksies no grupu turnīra – vadošais četrinieks Eirokausus vēl pat nav sācis) un no 12. vietas atgriezusies labāko desmitniekā.

Polijai un Kiprai pēc 4/4 bilances otrajā kārtā šoreiz bija 2/4 un 1/4, bet Horvātijai pēc 3/3 – 1/4. Bez Igaunijas par kvalifikācijas lielo zaudētāju uzskatāma arī Zviedrija, kas šovasar par neizšķirta tiesu atpaliek no mums un palikusi vienīgi ar čempioni "Hacken", kas gan spēlēs grupu turnīrā un situāciju vēl var uzlabot. No pirmā desmitnieka vienīgā ar zaudētiem klubiem, turklāt – diviem, ir Portugāle, kas otrajā kārtā palika bez Gimarainšas "Vitoria" (4:3, 0:1, zaudējums pendelēs "Celje") un trešajā kārtā zaudēja arī "Arouca" (2:1, 1:3 pret "Brann"). Portugāļu un Marseļas nedienas un pašas mazais punktu dalītājs ir ļoti nopietns arguments, lai Nīderlande saglabātu piekto vietu arī sezonas beigās un tiktu pie četriem Čempionu līgas klubiem – lai tas nenotiktu, Francijas grandiem būs vajadzīgs ļoti spēcīgs rudens un pavasaris.

Nepilni trīs miljoni un klubu ranga uzlabojums
"Valmierai" par šo Eirokausu sezonu solidaritātes maksājumos pienākas 1,1 miljons eiro jeb vairāk nekā iepriekšējās trijās vasarās kopā. "Riga" rezervējusi 850 tūkstošus, RFS – 550 tūkstošus, bet "Auda" debitēja ar 450 tūkstošiem. Kopsummā tie ir 2,95 miljoni eiro (atgādinājums gan, ka Eirokausi ir ne tikai ienākumi, bet arī izdevumi) – pagājušajā sezonā viena pati RFS gan prēmijās ieguva vairāk. Otrs būtiskais ieguvums no Eirokausiem ir klubu rangs (atgādinājums, ka līdz grupu turnīram tajā ir svarīga sasniegtā kārta – spēļu rezultātus, atšķirībā no līgu ranga, vērā neņem). "Valmiera" aizvadīja ceturto Eirokausu sezonu, rangā kļuva par Latvijas trešo spēcīgāko klubu un nākamgad KL 1. kārtā, ja tajā piedalīsies, jau varētu pretendēt uz izsēto statusu. RFS beidzot sakrāja pilnu piecgadi un rangu paaugstināja līdz 8,000 punktiem, kas neko taustāmu nākamsezon statusa maiņas ziņā gan vēl varētu nedot (nākamajos gados vajadzēs uzlabot pirmo divu sezonu punktus), bet "Riga" savu debijas sezonu uzlaboja par punktu un jau ir tikusi pie 11,000 punktiem, kas dod otro vietu Baltijā aiz Viļņas "Žalgira" (11,500).

Jau tagad ir skaidrs, ka šā gada titulu dalīs Rīgas lielklubi (pavisam drīz "Valmiera" čempiones pilnvaras zaudēs arī oficiāli). Ja no "Valmieras" grupu turnīru prasīt nevarēja (sasniegšana bija reāla, bet ne pieprasāma), tad no Rīgas grandiem tas gan būs prasāms. Jaunajā Eirokausu sistēmā kādā no trim pamatturnīriem (grupu turnīru vairs nebūs – katrā no trim turnīriem būs viena liela līgas tabula) iekļūs jau 37 Eiropas čempiones (šogad 35, vēl nesen – tikai 27), un, ja vien līdz nākamajai vasarai kaut kas šo klubu rocībā kardināli nemainīsies uz slikto pusi vai fatāli neveiksies ar izlozēm, tad abiem Rīgas milžiem iekļūšana grupu turnīrā būs reālāka nekā neiekļūšana. Jo īpaši tas attiecināms uz "Riga", kas Čempionu līgas 1. kārtā izsētā būtu bijusi gan pagājušajā, gan šajā gadā un pilnīgi droši tāda būs, ja tiks, arī nākamajā gadā – pašlaik "Riga" ir augstāk par 21 valsts visaugstāk izsēto klubu, plus Lietuvā par čempioni visdrīzāk kļūs Panevēža (4,000), nevis "Žalgiris", bet Zviedrijas līderu trio augstāks rangs par "Riga" ir vienīgi trešajā vietā esošajai "Malmo" (18,500, līderei "Elfsborg" (4,225), "Hacken" 5,500). RFS zemāk esošajā tabulā ierindotos aiz Armēnijas "Pyunik" un visdrīzāk Čempionu līgas 1. kārtā būs neizsētā – izsēto statusu varētu dot liela veiksme stiprākās līgās, taču tas visdrīzāk arī nozīmētu spēcīgu neizsēto sastāvu un izsēto statusa jēgas zaudēšanu.

Šī Eirokausu vasara bija apmierinoši stabila. Cerams, ka pēc gada varēsim pamatoti gaidīt ko vairāk par trešo kārtu.

Ranga 23.-55. vietu visaugstāk izliktie klubi