"Barcelona" veic krasas pārmaiņas un tiek atalgota

Pirms spēles
Komandu rezultāti pēdējā laikā bija ievērojami atšķirīgi. "Barcelona" pirms uzvaras pār Lakorunjas "Deportivo" (2:0) desmit dienu laikā piedzīvoja trīs zaudējumus trīs svarīgās spēlēs – pa vidu iespraucās uzvara pār "Sevilla" (2:1), bet arī četru spēļu laikā katalāņi tik daudz zaudējumu nebija cietuši gandrīz piecus gadus. Savukārt "Milan" atradās teicamā formā – pēdējos deviņos mačos septiņas uzvaras, divi neizšķirti un vārtu bilance 16:5.

Mājiniekiem pēdējās pārbaudēs zaļā gaisma tika dota centra pussargam Čavi Ernandesam, toties nedaudz negaidīti malā palika kapteinis Karless Pujols, kuram bija nelielas sāpes ceļgalā – Pujolu aizsardzības centrā aizvietoja Havjērs Maskerāno. Tikmēr viesiem savainojuma dēļ nevarēja palīdzēt smailes uzbrucējs Džampaolo Pacīni, kura vietā laukumā devās tikai 18 gadus vecais Mbajs Niangs, bet centra aizsargam Filipam Meksesam, līdzīgi kā Čavi, tika ļauts iziet pamatsastāvā. Vidējā līnijā Matjē Flaminī aizstāja Saliju Muntari.

"Barcelona" upurē Fabregasu un Albu
Pirms spēles rakstīju, ka "Barcelona" ir pārāk daudz spēlētāju, kurus treneri augstās meistarības dēļ nevēlas ierobežot vai pat atstāt rezervē – proti, runa bija par Džordi Albu un Fransesku Fabregasu. Pēc pēdējiem zaudējumiem treneru korpuss nolēma riskēt un pilnībā mainīt spēles zīmējumu. Alba no uzbrūkošā malējā aizsarga pārtapa par piesedzošo aizsargu, kā funkcijas šajā flangā agrāk pildīja gan Eriks Abidāls, gan Adrianu, gan Maksvels.

Līdz ar to pretējā malā krietni brīvākas rokas (kājas) kļuva Dani Alvešam, kuram tika uzticēts nosegt visu labo flangu. Brazīlietis gan neaizmirsa arī par pienākumiem aizsardzībā, tiesa, lielu daļu spēles "Milan" viņam to nemaz nelika darīt, līdz ar to "Barcelona" formācija no ierastās 4-3-3 pārtapa par 3-4-3. Ja Alba tika ierobežots, Fabregasa laukumā nebija vispār. Viņa vietā devās Davids Vilja, savukārt Andress Injesta no malējā uzbrucēja pozīcijas atgriezās vidējās līnijas centrā, atjaunojot sevi jau sen pierādījušo pussargu trio Injesta-Busketss-Čavi.

Īpaša atkāpe nepieciešama Viljam, kurš laukumā netika sūtīts ar mērķi paplašināt uzbrukumu un veikt reidus aiz aizsargiem, bet gan ar mērķi novērst Meksesa uzmanību no Lionela Mesi. Pirmajā mačā tieši francūzis bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Mesi bija tik nemanāms – Lionelam atrodoties aiz vai pie balsta pussargiem (citreiz arī dziļāk laukumā), Meksess viņu sedza individuāli, maksimāli apgrūtinot piespēles saņemšanu un tālāku uzbrukuma turpinājumu. Mesi joprojām tika pieskatīts īpašāk nekā citi, taču tagad argentīnietim krietni biežāk izdevās izspēlēt sieniņas un ieskrieties ar bumbu.

Spēlētāju izvietojums pirmajā spēlē Milānā un otrajā spēlē Barselonā (līdz 33.minūtei).

Viljas sūtīšana laukumā sevi attaisnoja jau piektajā minūtē. "Barcelona" ar piespēli vienā pieskārienā ārpus savas pozīcijas noķēra Masimo Ambrozīni, kurš nepaspēja nosegt nākamās piespēles līniju, bet Serhio Busketss ar teicamu piespēli nogādāja bumbu Mesi, kuram pēc sieniņas ar Čavi apkārt bija četri pretinieki, taču viņam vienalga pietika laika, lai izdarītu sitienu starp Meksesu un Kristjanu Sapatu un atklātu rezultātu (1:0). Lai arī nedaudz ar pozīcijas izvēli kļūdījās Stefans El Šāravi, kurš tobrīd sedza Mesi, iepriekšējā mačā šādā epizodē Mesi bumbas saņemšanas brīdī uzreiz klāt būtu Meksess un, pirmkārt, apgrūtinātu sieniņas izspēli, un, otrkārt, visticamāk, neļautu Mesi saņemt bumbu atpakaļ (ar vai bez noteikumu pārkāpuma).

"Milan" nespēj tikt ārā no savas laukuma puses
Taktiskās izmaiņas ļāva "Barcelona" atgūt uzbrukuma plašumu, palielināt piespēļu tempu un atbrīvot telpu Mesi, taču katalāņu spēlē atgriezās vēl kāda Pepa Gvardiolas ēras raksturiezīme – presings. Gan Milānā, gan šīs sezonas "El Clasico" barseloniešu presings bija kļuvis daudz pielaidīgāks – centra pussargi joprojām centās segt augstu, taču presinga pirmajam vilnim reti sekoja nākamie un regulāri brīvi tika atstāti malējie vai centra aizsargi, tādējādi ļaujot izspēlēt caur viņiem. Milānā pirmajā puslaikā "Barcelona" tikai septiņas reizes atguva bumbu pretinieku laukuma pusē, toties Barselonā 45 minūšu periodā šis rādītājs gandrīz trīskāršojās.

Taču tas nebija tikai presinga agresivitātes pieauguma dēļ – lielu lomu spēlēja arī pati "Milan", kas mēģināja pēc atgūtas bumbas nekavējoties ievadīt pretuzbrukumu un noķert "Barcelona", kamēr tā vēl nav paspējusi sagrupēties. Taču šīs piespēles, kuras vairākkārt bija sasteigtas, bija gaužām neprecīzas, un līdz Mesi gūtajiem vārtiem "Milan" nevienu (!) reizi no astoņām nespēja pārejā no aizsardzības uzbrukumā ar bumbu tikt pāri centra līnijai. Pretuzbrukumu ievadīšana acīmredzot neapmierināja arī Masimiljāno Alegri, kurš 33.minūtē no tehniskās zonas deva ziņu Kevinam Prinsam Boatengam, lai viņš samainās vietām ar Niangu.

Tādējādi Boatengam vajadzēja kļūt par mērķa uzbrucēju un acīmredzot ar ātru tālo piespēli nogādāt bumbu Niangam, kurš spēlētu vienatnē pret Albu. Taču pirmo piespēļu kvalitāte neuzlabojās, un trešie vārti otrā puslaika sākumā tika gūti tieši pēc tam, kad Maskerāno apsteidza Boatengu (nepagāja pretī bumbai) un ievadīja "Barcelona" pretuzbrukumu. Labākā iespēja spēlē Niangam gan bija tieši no centra zonas. Neilgi pēc viņa apmaiņas ar Boatengu "Barcelona" izspēlēja stūra sitienu – Niangs centra aplī palika divatā ar 10 centimetrus īsāko Maskerāno, un argentīnietis rupji kļūdījās pēc Rikardo Montolīvo tālas piespēles – Niangs izskrēja vienatnē pret Viktoru Valdesu, taču trāpīja pa vārtu stabu.

Alegri ar spēlētāju maiņām mēģina atspēlēties
Rezultāts 0:3 "Milan" vairs nederēja, un tagad bija Itālijas kluba kārta uzbrukt. Alegri uz ielaistajiem vārtiem atbildēja uzreiz ar divām maiņām. Muntari nomainīja Ambrozīni un ieņēma Montolīvo vietu, kurš savukārt pārņēma gan Ambrozīni kapteiņa apsēju, gan viņa funkcijas. Priekšējā līnijā Robinju nomainīja Niangu. Boatengs atgriezās labajā malā, bet Robinju kļuva par centra uzbrucēju. Galvenā izmaiņa bija labā flanga pastiprināšana – Boatengs, komandai spēlējot bez bumbas, vairs neatkāpās tik dziļi aizsardzībā, un krietni vairāk uzbrukumiem pieslēdzās Injacio Abate, kurš līdz šim bija pārāk aizņemts ar Pedro Rodrigesu.

74.minūtē pirmo maiņu veica Džordi Roura – Aleksis Sančess devās Viljas vietā. Čīlieša pienākumi gan bija citi – viņš spēlēja kā labās malas uzbrucējs, un Alvešs varēja vēl vairāk pievērsties aizsardzībai, nevis uzbrukumam. Uzreiz pēc tam Alegri iztērēja pēdējo maiņu – "Barcelona" audzēknis Bojans Krkičs nomainīja Flaminī. Bojans spēlēja zem uzbrucēju trio, un viņa loma bija diezgan brīva – Bojans gan bieži pieslēdzās kreisajā flangā, gan ieskrēja Robinju atstātajā telpā pie centra aizsargiem.

Abas atlikušās "Barcelona" maiņas bija ar domu par rezultāta noturēšanu. Pujols nomainīja Maskerāno (piespiedu maiņa), bet Adrianu devās Pedro vietā – brazīlieša uzdevums bija pieskatīt Abati un nepieļaut, ka Alba savā malā tiek atstāts mazākumā. 90.minūtē Alegri signalizēja Meksesam, lai viņš dodas uzbrukumā, un "Barcelona" pēc neveiksmīgas standartsituācijas izspēles to teicami izmantoja – Meksesa pozīcijā spēlējošais Montolīvo nespēja pārtvert Sančesa piespēli, un uzbrukumu simboliski noslēdza Alba, kurš sprintu sāka no sava soda laukuma un kuram neviens nesekoja.

Spēlētāju izvietojums pēc visām maiņām.