Morozs: "HJK neļāva atvērties brīvajām zonām, tādēļ bija grūti veidot uzbrukumus"

Zinājām pretinieka spēcīgās puses. Zinām, ka tā ir komanda ar bagātu vēsturi, valsts čempioni un pagājušajā sezonā spēlēja Eirokausu grupu turnīrā. Mēs noteikti esam komanda, kas var spēlēt vienlīdzīgi pret HJK. Mēs to gribējām darīt, bet ja runājam par pirmo puslaiku, tad tā sanāca kā iesildīšanās priekš Čempionu līgas. Mēs nebijām jau no paša sākuma par visiem 100% gatavi. Kaut kas mums traucēja - varbūt nervozitāte. Otrais puslaiks jau bija daudz labāks un spēlējām krietni agresīvāk. Mums nebija lielisku iespēju gūt vārtus, tomēr momenti veidojās. Domājot par rezultātu, mums vēl ir visas iespējas ieķerties otrajā spēlē.

- Par pirmajiem ielaistajiem vārtiem, vai redzi ka tā bija Stefana Paniča individuāla kļūda vai problēma ir dziļāka?
Es redzu dziļāku problēmu, jo mēs vispār runājām, ka negribam tā spēlēt. Zinājām, ka pretinieks ir bīstams un viņiem ir daudz ātru spēlētāju. Negribējām tik daudz bumbu kontrolēt savā laukuma pusē. Pirmajā puslaikā ielaistie vārti nebija vienīgā reize, kad tā darījām. Domāju, ka kļūda bija ne tikai individuāla, bet vispār spēlētāju kopējai grupai.

- Vai vari nokomentēt kā redzēji tieši šo konkrēto kļūdu?
Padziļināti neskatoties video, kļūda bija piespēlē no Šāriča. Kļūda bija arī Paničam, jo viņš nereaģēja pietiekami ātri. Domāju, ka arī Vitauts Čerņausks varēja kaut kā tajā situācijā palīdzēt, redzot, kas notiek, viņam bija iespēja būt augstāk. Vairāk pagaidām nevaru teikt, jo vēl neanalizēju to situāciju video. Mēs pārtraukumā ar spēlētājiem to izrunājām, jo bija vēl līdzīgas kļūdas pirmajā spēles pusē, bet otrajā puslaikā jau bija labāk.

- Kas ar Šteinboru notika?
Vakardien bija savainojums. Es nedomāju, ka tas ir nopietns savainojums, tomēr šodien spēlēt viņš nevarēja.

- Pieminēji, ka nebija daudz bīstamu momentu, bet otrajā puslaikā jau tuvojāties kaut kam. Bieži tikāt līdz soda laukuma, bet tā klasiskā pēdējā piespēle pietrūka.
Pretinieki spēlēja ļoti piesardzīgi un dziļi savā laukumā. Viņi skatījās mūsu spēles un neļāva šodien atvērties brīvajām zonām. Viņiem ir spēlētāji ar labu pieredzi un mums bija ļoti grūti kaut ko izveidot, jo nebija plašums zonās. Mums pašiem Andrejs Iličs pirms spēles aizvadīja tikai divus treniņus. Viņam sāpēja un tas noteikti bija iemesls, kas traucēja laukumā.

- Redzēju, ka no otrā puslaika vidus Iličs jau piekliboja. Vai viņš pats nesūdzējās par sāpēm un vai nebija doma nomainīt, lai nepadziļinātu problēmu?
Es tā neredzēju, bet sapratu, ka var būt situācija, ka viņu būs jāmaina. Viņš teica, ka ir gatavs turpināt. Viņa savainojums ir tāds, kurš nevar kļūt sliktāks. Ir muskuļa savainojumi, kuri var pasliktināties, bet viņam ir tāda trauma, kas vienkārši sāp. Ar kartu dienu kļūst labāk. Ja viņš teica, ka var turpināt, tatad tik ļoti nesāp. Mums galvenais, lai ar veselību viss ir kārtībā un viņš bija gatvs.

- Maiņas veici maz un ļoti vēlu. Uzskatījām, ka komanda pastiprināja sastāvu ar domu tieši pirms Eirokausiem, taču daudzus jaunos spēlētājus laukumā šodien neredzējām? Vai tas saistīts ar adaptāciju komandā?
Nav tā ka mēs pastiprinājāmies tikai Eirokausiem. Ar jaunajiem spēlētājiem ir ilgtermiņa kontrakti. Redzat jau no iepriekšējiem gadiem, ka arī pieredzējušiem spēlētājiem nav viegli uzreiz ienākt komandā un kļūt par pamatsastāva spēlētājiem. No pagājušā gada tiem pašiem Villelam un Micevskim, lai gan viņi ir kvalificēti spēlētāji, tomēr pie mums viņi nebija pirmā izvēle vienpadsmitniekam. Pienākot klāt jaunajiem spēlētājiem, nav tā ka viņi uzreiz spēlēs, jo viņiem daudz kas ir jāsaprot. Tas ka Virslīgā nebūs viegli. Mēs gribam būvēt nevis katru gadu komandu no jauna, bet jau izveidot uzvarētāju garu. Tas nav viegli, jo spēlētājiem ir vajadzīgs laiks, lai to visu saprastu, un mēs uzticētos, ka viņi var palīdzēt.

- Kaspars Dubra jau ir pieredzējis spēlētājs, bet šosezonu spēles laiks nav tik liels. Lielākoties uzsvars ir uz Žigu Lipuščeku un Vitāliju Jagodinski. Kāpēc tā?
Līdz izlases pārtraukumam mēs rotējām ar trīs centra aizsargiem. Tomēr redzam, ka tas īsti labi nestrādā. Teorētiski ar Kasparu pastiprinājām savu aizsardzību, bet ja skatamies ielaisto vārtu statistiku, tad tā kļūst lielāka. Tagad jau esam ielaiduši tikpat cik visā pagājušajā sezonā kopā. Mēs un spēlētāji sapratām, ka nav normāli tik daudz rotēt aizsargus. Viņiem ir jāsparot vienam otru laukumā. Pašlaik izvēle ir par labu Vitālijam, tomēr tas jebkurā brīdī var mainīties. Kaspars nav slikts spēlētājs, tā vienkārši ir šī brīža situācija komandā. Man šķiet, ka tagad viņš arī treniņos sāka strādāt daudz apņēmīgāk un mums tas patīk. Tā ir normāla sportiskā konkurence, bet mēs ceram, ka arī Kaspars spēlēs un dos savu ieguldījumu.