Latvijas Eirokausu sērija: Eiropas līderi, prēmiju miljoni un tukšas tribīnes
Ceturtdien Latvijas spēcīgākie futbola klubi "Riga" un RFS pret Maltas "Hibernians" un Beļģijas "Gent" sāks UEFA Eiropas Konferences līgas kvalifikācijas trešo kārtu un jau šodien ap plkst. 15:00 uzzinās iespējamos pretiniekus kvalifikācijas "play-off" kārtā, ja izdosies tajā iekļūt, bet šajā rakstā vēl nedaudz atskatīsimies uz iepriekšējās divās kārtās, jo īpaši iepriekšējās trīs spēļu nedēļās, paveikto.
Briesmīgs sākums un lielisks turpinājums
Eirokausu vasara Latvijas klubiem sākās drausmīgi, RFS Slokā zaudējot Fēru salu līderei KI (2:3), "Liepājai" mājās izlaižot uzvaru pret Ziemeļmaķedonijas "Struga" (1:1), "Valmierai" izskaņā zaudējot Marijampolē (1:2) un salīdzinoši pieklājīgāko rezultātu sasniedzot "Riga", kas izbraukumā un mazākumā nosargāja minimālu deficītu pret Zviedrijas "Malmo" (0:1). Taču šī Eiropas kampaņa ir lielisks atgādinājums, cik strauji viss var mainīties. Nākamajās trijās spēļu nedēļās Latvijas klubi nezaudēja nevienā no desmit spēlēm (6-4-0) un otrajā kārtā sešās spēlēs un vienā pagarinājumā jeb kopumā 570 minūtēs neielaida nevienus vārtus. Otrajā kārtā bez ielaistiem vārtiem izturēja arī Portugāle un Fēru salas, taču tās aizvadīja tikai divas spēles. "Valmiera" galvaspilsētā gan tā arī neatslēdza "Sūduvas" vārtus (0:0), un "Liepāja" pēc atkārtota bezvārtu neizšķirta pendelēs tomēr piekāpās Sofijas CSKA, tomēr pirmās divas kārtas kopumā vērtējamas ļoti pozitīvi – gan no rezultātu, gan ranga punktu, gan arī parādītā snieguma viedokļa.
Pēc šīs sezonas kvalifikācijas kārtās iegūtā ranga punktu skaita Latvija pašlaik ieņem augsto otro vietu – līdere ar 2,250 punktiem ir Polija, tad ar 2,125 punktiem seko Horvātija, Latvija un Slovēnija, bet pie 2,000 punktiem tikušas Zviedrija, Īrija, Ungārija un Kosova (to pārstāv tikai trīs klubi, un tā 0,666 punktus ieguva Čempionu līgas priekšsacīkšu kārtā). Taču iepriekšējo trīs spēļu nedēļu laikā visvairāk punktu ir tieši Latvijai – ja pirmajā nedēļā mūsu klubi valsts rangam kopumā deva tikai 0,125 punktus (vienu neizšķirtu jeb puspunktu (par uzvaru atlases spēlē pienākas punkts), kas bija jādala ar klubu skaitu jeb četri), tad nākamajās trijās spēļu nedēļās valsts sezonas rangs tika papildināts ar vēl 2,000 punktiem. Šajā trīs nedēļu periodā otro vietu ar 1,875 punktiem ieņēma Horvātija, bet pēc tam ar 1,750 punktiem sekoja Zviedrija un Polija. Jāuzsver gan, ka spēļu skaits valstīm nav vienāds. Piemēram, vadošo piecu līgu klubi Eirokausu sezonu vēl nemaz nav sākuši, taču 2020. gada ranga, pēc kura tiek dalītas kvotas šajā sezonā, otrā desmitnieka noslēdzējas Serbija un Horvātija, kvalifikācijā jau ir aizvadījušas attiecīgi astoņas un desmit spēles.
Valsts | Kvalifikācija | Valsts | Trīs nedēļas |
---|---|---|---|
Polija | 2.250 | Latvija | 2.000 |
Horvātija | 2.125 | Horvātija | 1.875 |
Slovēnija | 2.125 | Zviedrija | 1.750 |
Latvija | 2.125 | Polija | 1.750 |
Zviedrija | 2.000 | Serbija | 1.625 |
Īrija | 2.000 | Īrija | 1.625 |
Ungārija | 2.000 | Norvēģija | 1.500 |
Kosova | 2.000 | Izraēla | 1.500 |
Somija | 1.875 | Ungārija | 1.500 |
Moldova | 1.750 | Somija | 1.375 |
Pagājušo sezonu Latvija UEFA rangā pabeidza 40. vietā, šo sezonu, dzēšoties 2016./17. g. punktiem, sāka 41. pozīcijā, bet šobrīd ir pakāpusies uz 36. vietu. Nieka viena neizšķirta attālumā ir Luksemburga, bet bosnieši un lietuvieši gan vēl ir diezgan tālu. Ja agrāk Latvijas vieta rangā, neizkrītot uz sesto desmitu (kā Igaunija, kas ir zaudējusi ceturtā kluba kvotu, bet nākamo Čempionu līgas sezonu visdrīzāk sāks priekšsacīkstēs) vai nepakāpjoties uz trešo desmitu, bija diezgan vienaldzīga, tagad gan tai var izrādīties svarīga nozīme – piemēram, Lietuvas kausa ieguvēja "Panevežys" šosezon Eiropas Konferences līgu sāka ar otro kvalifikācijas kārtu, jo Lietuva 2020. gada rangā bija 35. vietā, kas kā pēdējā deva šādu iespēju. Pašlaik gan nav skaidrības, kāds varētu būt dalījums nākamajā sezonā, jo to parasti ietekmē, piemēram, Eirokausu trofeju ieguvējas un tālāk sekojošas ceļazīmju pārbīdes. Eirokausu sistēmas sākotnējā provizoriskajā dalījumā sākšana ar otro kārtu bija paredzēta tikai 29. un augstākas vietas ieguvējām – Latvija no 29. pozīcijas atpaliek par piecarpus punktiem jeb ļoti tālu.
Atsevišķas vērtības apaļošanas dēļ var atšķirties par tūkstošdaļu no oficiālajām vērtībām.
Vislielāko fiasko pirmajās divās kārtās piedzīvojusi Baltkrievija, kas pamanījās zaudēt visus četrus klubus un rangā noslīdēja uz 32. vietu (sezonas rangā baltkrievi finišēs trešie no beigām). Pārsvars pār Lietuvu gan vēl ir saglabājies pieklājīgs, taču Baltkrievijai tā bija jau trešā briesmīgā Eirokausu sezona pēc kārtas, un šo trīs sezonu kopsummā Baltkrievija atrodas tikai 44. vietā, kas jau drīzumā sola krituma turpinājumu. Turklāt, ja baltkrievi punktus vairs nekrās, konkurenti gan to centīsies darīt – bez klubiem šosezon vēl ir tikai Ziemeļmaķedonija (divus klubus izslēdza Latvija), Lihtenšteina, Melnkalne, Andora un Sanmarīno.
Baltkrievijas čempione Soļigorskas "Shakhter" Čempionu līgas pirmajā atlases kārtā ar 0:1 un 0:1 zaudēja Valda Dambrauska "Ludogorets", bet Konferences līgā ar 1:2 un 0:1 piekāpās arī Luksemburgas "Fola Esch", Romanam Grigorčukam no amata atkāpjoties vēl pirms atbildes spēles. Brestas "Dynamo" ar 1:2 un 1:2 zaudēja Plzeņas "Viktoria", Barisavas BATE, pēc trim puslaikiem mājās būdama vadībā ar 2:0, ar 1:0 un 1:4 zaudēja Batumi "Dinamo", bet Žodzinas "Torpedo" ar 1:4 un 0:5 kapitulēja "Kobenhavn". Baltkrievijas klubiem noteikti nepalīdzēja tas, ka vienīgi BATE mājas spēli tiešām aizvadīja mājās, kamēr pārējiem mājas spēles nācās aizvadīt Ungārijā, Serbijā, Krievijā vai Armēnijā. Pie vainas Baltkrievijas varas iestādes, kas maijā nolaupīja lidmašīnu un izraisīja Baltkrievijas izolāciju pasažieru gaisa satiksmē. Šā iemesla dēļ arī Baltkrievijas izlasei septembra spēles Pasaules kausa atlasē pret Velsu un Beļģiju būs jāuzņem Krievijas pilsētā Kazaņā.
Solidaritātes maksājumos rezervēti nepilni trīs miljoni
Kopš UEFA mainīja Eirokausu kvalifikācijas sistēmu un čempionvienībām deva iespēju kļūdīties, Latvijas čempiones visās četrās sezonās sasniegušas vismaz trešo kārtu un attiecīgi – solidaritātes maksājumos garantējušas vairāk nekā miljonu eiro. Šī ir pirmā sezona jaunajā trīsgadu ciklā, un par spīti jauna turnīra ieviešanai solidaritātes maksājumi arī pirmajās kārtās ir palikuši gandrīz identiski, pat minimāli pieauguši. Drusku gan mainīta aprēķināšanas kārtība. Ja agrāk konkrētu summu atvēlēja par dalību kārtā, tad jaunajā trīsgadē klubam par dalību katrā kārtā pienākas pa 100 tūkstošiem eiro operatīvajiem izdevumiem, bet lielā solidaritātes maksājumu daļa tiek maksāta atbilstoši Eiropas Konferences līgas kārtai, kurā klubs izkrīt. Izkrišana pirmajā kārtā – 150 tūkstoši, otrajā – 350 tūkstoši, trešajā – 550 tūkstoši un "play-off" kārtā – 750 tūkstoši. Vēl 260 tūkstoši kā titula bonuss pienākas čempionei, kas nekvalificējas grupu turnīram.
Attiecīgi "Riga" šobrīd provizoriski var rēķināties jau ar 1,11 miljoniem eiro – 3x100 tūkstošiem par dalību trijās kārtās, 550 tūkstošiem par izkrišanu ne agrāk kā trešajā kārtā un 260 tūkstošiem, ja netiek sasniegts grupu turnīrs. RFS garantējusi nosacītus 850 tūkstošus, "Liepāja" – 550 tūkstošus, bet "Valmiera" – 250 tūkstošus. Trīskārtējā čempione "Riga" trīs sezonu laikā solidaritātes maksājumos būs ieguvusi ap 3,57 miljoniem eiro. Ja izdosies pārvarēt trešo kārtu, tie būs vēl 300 tūkstoši eiro. Iekļūšana grupu turnīrā, netiekot pie fiksētā maksājuma par izkrišanu kvalifikācijā un "Riga" gadījumā arī titula piemaksas, nozīmētu, kā minimums, aptuveni trīs miljonus eiro (drusku vairāk nekā pienāktos iepriekšējās Eiropas līgas sezonās) un 4x100 tūkstošus par dalību četrās kārtās pirms grupu turnīra. Kādēļ tik bieži rakstīju vārdus "nosacīti" vai "provizoriski"? UEFA piecas sezonas izlīdzinās pandēmijas radītos zaudējumus, tādēļ beigās reāli saņemtās summas var būt drusku mazākas, nekā tām vajadzētu būt normālos apstākļos.
Latvijas klubu solidaritātes maksājumi desmit sezonu laikā (tūkstoši eiro)
Klubs | 12/13 | 13/14 | 14/15 | 15/16 | 16/17 | 17/18 | 18/19 | 19/20 | 20/21 | 21/22 | Kopā | Piecgade |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Ventspils | 340 | 390 | 375 | 550 | 215 | 215 | 500 | 780 | 500 | 3865 | 1995 | |
Riga | 240 | 1380 | 1080 | 1110 | 3810 | 3810 | ||||||
Liepāja | 580 | 440 | 240 | 500 | 550 | 2310 | 1730 | |||||
Spartaks | 200 | 215 | 580 | 1080 | 2075 | 1660 | ||||||
Jelgava | 120 | 410 | 635 | 215 | 1380 | 215 | ||||||
RFS | 240 | 240 | 850 | 1330 | 1330 | |||||||
Skonto | 100 | 250 | 410 | 760 | ||||||||
DaugavaD | 100 | 375 | 120 | 595 | ||||||||
Valmiera | 240 | 250 | 490 | 490 | ||||||||
Metalurgs | 200 | 120 | 320 | |||||||||
DaugavaR | 120 | 120 |
"Riga" gāž "Ventspili" no troņa
Ja līgas rangu veido spēlēs iegūtie punkti un līgu rangu izmanto valstu kvotu dalīšanai un izvietošanā pa kvalifikācijas kārtām, tad klubu rangs, kas ir svarīgs lielā daļā izložu, līdzinās solidaritātes maksājumiem. Klubu rangā punktus dala atkarībā no tā, kurā atlases kārtā klubs izstājas, un spēļu rezultātus līdz grupu turnīram nemaz neņem vērā. Un klubu rangā pēc ilgiem laikiem Latvijai ir jauna līdere – par to, kā jau nojaušat, kļuvusi "Riga", kas pārtraukusi "Ventspils" 17 gadus ilgo atrašanos Latvijas klubu ranga virsotnē. Tiesa gan, "Riga" to būtu paveikusi pat tad, ja nolemtu nepiedalīties šajā Eirokausu sezonā, jo "Ventspilij" nāca nost 0,500 punkti par 2015./16. g. sezonu un "Riga" jau sezonas ievadā bija priekšā ar 5,500 punktiem pret 5,250. Klubi, kas izstājas Konferences līgas pirmajā kārtā, saņem 1,000 punktus, otrā kārta ir 1,500 punktu vērta, trešā – 2,000, bet "play-off" kārta – 2,500.
Klubs | 2016.-2021. | Klubs | 2017.-2022. |
---|---|---|---|
Ventspils | 5.750 | Riga | 7.500 |
Riga | 5.500 | Ventspils | 5.250 |
Liepāja | 4.000 | Liepāja | 4.500 |
Spartaks | 3.250 | RFS | 4.000 |
RFS | 2.000 | Spartaks | 3.000 |
Jelgava | (1.250) | Valmiera | 2.000 |
Valmiera | (1.000) | Jelgava | (0.250) |
Piezīme: rangs iekavās norādīts, ja tas ir mazāks par piektdaļu no līgas ranga. Šādos gadījumos izlozēs klubu izsēj pēc līgas ranga piektdaļas.
Viegli pamanīt, ka Latvijas klubu ranga punkti aizvadītajās sezonās būtiski auguši, taču nepieļaujiet Adlana Šišhanova kļūdu – ne vienmēr tas liecina par kluba kāpumu rangā, jo Eirokausu sistēmas izmaiņu dēļ punktu kopsummas kāpj arī citu valstu klubiem. Taču Rīgas klubi rangā tiešām kāpj, jo tie vēl tikai krāj Eirokausu stāžu un, atšķirībā no daudziem konkurentiem, neaizstāv punktus par senākām sezonām, un pamazām svītro nullītes piecgades sākumā. Ilgus gadus uzsveram, cik būtiski ir tikt pie izsēto statusa Čempionu līgas pirmajā kārtā, un "Riga" šovasar palika kā pirmā aiz strīpas. Ja izloze ar šiem pašiem klubiem būtu jāveic atkārtoti, "Riga" (7,500) jau būtu izsētā, apsteidzot Ņikitas Kovaļonoka pārstāvēto Gibraltāra čempioni "Lincoln Red Imps" (7,250) un Melnkalnes "Budučnost" (7,000) un starp 32 klubiem pakāpjoties uz 15. vietu. Tiesa gan, maz ticams, ka tie paši klubi spēlētu arī nākamās sezonas Čempionu līgas atlasē (arī pašai "Riga" nokļūšana tur būs grūts uzdevums), un "Riga" joprojām apsteidz diezgan mazu daļu citvalstu ranga līderu.
No 34 potenciālajām pirmās kārtas dalībvalstīm (18. vieta un uz leju) rīdzinieki pašlaik pārspēj tikai 10 valstu ranga līderes. Parasti gan visas ranga vadošās komandas arī neuzvar savos čempionātos, tādēļ "Riga" varētu cerēt beidzot tikt pie izsētās statusa, bet tas joprojām būtu zem lielas jautājuma zīmes un atkarīgs no citu čempionātu iznākuma. Atšķirībā no 2023. gada vasaras, kad gan "Riga" visdrīzāk jau būs izsētā, ja vien spēlēs nākamajā Eirokausu sezonā, papildinot ranga punktus, un ja vien kļūs par 2022. gada Latvijas čempioni. Citiem klubiem līdz izsēto godam Čempionu līgā vēl tālu, bet Konferences līgā gan RFS, gan "Liepājai", domājams, nākamvasar izsēto statuss būs diezgan drošs. Ja izlozes ar tiem pašiem klubiem, kas spēlēja šosezon, būtu jāatkārto, "Liepāja" tagad starp 66 klubiem no 17. vietas atkāptos uz 19., bet RFS no 38. paceltos uz 24. "Valmiera" paliktu ap to pašu 50. vietu.
Apmeklētība rezultātiem līdzi netur
Ja rezultātu ziņā pirmajās divās kārtās esam bijuši starp vadošajiem Eiropā, tad apmeklētības ziņā – diemžēl vieni no pēdējiem. Var aizbildināties ar pandēmiju, "Valmieras" spēlēšanu Rīgā un RFS spēlēšanu Jūrmalā, taču arī "Riga" un "Liepājas" Eirokausu spēļu apmeklētība ir bijusi briesmīga. Latvijas klubu labākais rādītājs šajā Eirokausu sezonā ir 637 skatītāji "Skonto" stadionā pret "Malmo", uz otru "Riga" spēli pret "Shkendija atnāca 601 skatītājs, bet uz "Liepājas" mājas spēlēm – 157 ("Struga") un 453 (CSKA) skatītāji. Valmieriešu maču klātienē esot vērojis 451 interesents, bet RFS spēles piesaistīja 352 un 315 skatītājus. Vidējais Latvijas klubu rādītājs ir 423,7, kas ir piektais sliktākais Eiropā, ja neskaita valstis, kuras vēl nav spēlējušas (Anglija, Spānija, Itālija, Vācija, Francija) vai kuras spēlējušas tikai un vienīgi aiz slēgtām durvīm (Lihtenšteina un Krievija).
Pat nerunājot par līderiem vai kaut bosniešiem, gruzīniem un armēņiem, Latvijas klubu apmeklētība ir ievērojami atpalikusi arī no pārējām Baltijas valstīm. Baltijas apmeklējuma labāko desmitniekā ir tikai Igaunijas un Lietuvas klubu mājas spēles, un kaimiņvalstīs kā vienīgais izteikti negatīvais piemērs minams Kauņas "Žalgiris", kas Gibraltāra "Europa" (400) un Velsas TNS (550) uzņēma Marijampolē. Un arī Kauņas kluba vidējais rādītājs ir augstāks par Latvijas. Desmitnieku noslēdz "Sūduvas" 900 skatītāju pret "Valmieru", bet pārējie deviņi Igaunijas un Lietuvas mači pulcējuši no 1076 līdz 3651 skatītājam. Labākais rādītājs pieder Tallinas "Flora" un Varšavas "Legia" duelim, tad seko 2032 skatītāju spēlē starp Viļņas "Žalgiri un Budapeštas "Ferencvaros" un 1875 skatītāju Tallinas "Levadia" un Raivja Jurkovska "Dundalk" cīņā.
Valsts | Apmeklētība | Valsts | Apmeklētība | Valsts | Apmeklētība |
---|---|---|---|---|---|
Nīderlande | 24556.0 | Ungārija | 4818.2 | Ziemeļmaķedonija | 1520.8 |
Austrija | 12757.5 | Rumānija | 4386.8 | Slovākija | 1401.6 |
Izraēla | 11532.0 | Horvātija | 4073.0 | Moldova | 1397.3 |
Polija | 10938.0 | Bulgārija | 4016.0 | Lietuva | 1154.9 |
Šveice | 9833.7 | Zviedrija | 3914.4 | Portugāle | 1000.0 |
Ukraina | 7655.0 | Beļģija | 3823.0 | Ziemeļīrija | 850.7 |
Grieķija | 7488.3 | Azerbaidžāna | 3713.8 | Melnkalne | 797.5 |
Turcija | 7139.5 | Kipra | 3609.3 | Islande | 652.4 |
Baltkrievija | 7120.0 | Armēnija | 3127.3 | Luksemburga | 574.0 |
Skotija | 6454.0 | Norvēģija | 2974.0 | Gibraltārs | 517.0 |
Dānija | 6232.0 | Īrija | 2566.7 | Fēru salas | 478.0 |
Čehija | 5927.0 | Slovēnija | 2524.7 | Latvija | 423.7 |
Serbija | 5665.5 | Somija | 2242.7 | Malta | 217.9 |
Kazahstāna | 5650.7 | Igaunija | 1970.2 | Sanmarīno | 209.0 |
Gruzija | 5404.8 | Albānija | 1686.3 | Velsa | 197.3 |
Bosnija un Herc. | 5362.3 | Kosova | 1622.7 | Andora | 100.0 |
Piezīmes: 1) Iekļautas tikai tās spēles, kuras nenotika aiz slēgtām durvīm. 2) Treknrakstā izceltas apmeklētības tajās valstīs, kuru klubi pie atvērtām tribīnēm aizvadījuši vismaz piecas mājas spēles.
Gaidām ceturtdienas spēles un ceram uz nākamajiem prieka mirkļiem uz Eiropas skatuves!
+4 [+] [-]
Veiksmi Latvijas klubiem eirokausos!
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]