Meļņičenko: "Ar pendeļu atvairīšanu nekad nav gājis tik labi kā šogad"

Dažas dienas kopš varenās spēles ar "Spartaku" pagājušas. Vai emocijas ir norimušas?
Spēle bija grūta un principā to arī paredzējām vēl pirms starta svilpes. Mums mazliet pietrūka, lai uzvarētu pamatlaikā, ielaidām pendeli un nācās spēlēt pagarinājumu. Paveicās, ka uzvarējām 11 metru sitienu sērijā.

Uzvara bija tiešām dramatiska. Varbūt vari atcerēties pēdējo reizi, kad izjuti tādu prieku pēc uzvaras?
Īstenībā pēc katras spēles, kas uzvarēta, ir prieks, bet tādas emocijas kā šoreiz ir tikai pēc lielām uzvarām. Turklāt šajā reizē arī no manis daudz kas bija atkarīgs, tāpēc bija jo patīkamāk. Šīs foršās sajūtas bija vienu dienu, tagad gan par to jau domāju mazāk. Vēl jāspēlē kausa fināls, tur būs vēl grūtāk, bet tagad jau jādomā par tuvākajām spēlēm Virslīgā. Nākamajā kārtā mums pretī ir "Skonto", tā ka nav daudz laika priecāties.

Turpinot par kausa spēli, vai tev bija īpašs prieks par uzvaru tāpēc, ka tika pārspēts "Spartaks", kuru pats pārstāvēji pagājušajā gadā?
Parasti vienmēr ir tā, ka, kad spēlē pret savām bijušajām komandām, tas ir sevišķi principiāli. Taču šoreiz es neteiktu, ka man tas bija ļoti principiāli - vienkārši cenšos katru spēli nospēlēt maksimāli labi, rādīt visu, ko protu, rādīt labu spēli. Man ir palikušas labas attiecības ar "Spartaka" spēlētājiem, ar "Spartaka" treneri, tāpēc nebija tā, ka tieši šo komandu pārspēt būtu super principiāli.

Par pēcspēles pendelēm - labi, vienreiz pretinieks trāpīja pa vārtu stabu, bet fakts paliek fakts, tu ielaidi tikai vienu no četrām. Ja vēl atceramies Virslīgas spēli Daugavpilī, kur tu arī atvairīji vienu 11 metru soda sitienu, tad tava pendeļu statistika šosezon ir vienkārši fantastiska. Atgādini man un lasītājiem, vai arī iepriekš esi bijis šī elementa speciālists?
Tik labi nekad nav gājis. Cik pēc atmiņas pats atceros, tad iepriekš vispār tikai divreiz esmu atvairījis pendeli - vienreiz, kad vēl spēlēju Ungārijā, un otra reize bija pagājušajā gadā Virslīgā pret "Jelgavu". Tas laikam arī viss, oficiālos turnīros laikam neko vairs neesmu atvairījis. Bet šosezon, kas nav mazsvarīgi, ļoti vados pēc iekšējām sajūtām. Un īstā sajūta bija arī šoreiz pret "Spartaku" - vēl pirms pendeļu sērijas zināju, ka atvairīšu. Bija tāda iekšēja pārliecība, ka man izdosies.

Vai tu pirms katra 11 metru sitiena pieņēmi lēmumu pēdējā brīdī vai varbūt tev bija kāda īpaša stratēģija?
Tas vairāk bija intuitīvi. Ar savām kustībām mēģināju pretinieku izpildītājus izsist no līdzsvara, likt viņiem mainīt lēmumu pēdējā brīdī, kā arī stāvēju līdz pēdējam, lecu pēdējā brīdī. Tas viss izdevās. Kad neatvairīju pirmo pendeli [to izpildīja Bespalovs - aut.], man bija pārāk daudz emociju. Pēc tam mēģināju nomierināties, pieiet tam visam mierīgāk, un tad jau viss sāka sanākt.

Atgriežamies mazliet pagātnē! Labi zinām, ka "Ventspili" jau pārstāvēji pirms tam, 2012.gadā, un šogad atgriezies šai klubā. Nezinu aizkulises, kā tas viss notika, taču vismaz no malas pārāk pozitīvi nešķita - proti, 2012.gada sezonas pirmajā pusgadā biji "Ventspils" pamatvārtsargs, bet tad atnāca Uvarenko, izkonkurēja tevi, tu nokļuvi rezervē un vēlāk klubu pameti. Nebija toreiz aizvainojums uz klubu? Kas ļāva atgriezties "Ventspilī"? Saglabāji labas attiecības?
Īpaši negribētu runāt par kluba iekšējām lietām - bija tā, kā bija. Protams, mazliet aizvainojums toreiz bija - skaidrs, ka nevienam nepatīk sēdēt uz soliņa. Tomēr attiecības ne ar vienu nebojāju - tās palika labas gan ar treneri, gan ar kluba vadību. Tāpēc bija iespējama situācija, ka mani paaicināja vēlreiz. Šoreiz mani ņēma kā pirmo vārtsargu, zināju to, un man galvenais ir spēlēt. Šoreiz manas un kluba intereses sakrita par visiem 100%.

Vēl par Uvarenko tēmu - viņš tomēr bija, ja ne labākais, tad starp labākajiem Virslīgas vārtsargiem. Tagad tu esi viņu aizvietojis. Vai nav īpaša atbildības sajūta un pat spiediens, ka tev jāturpina viņa iesāktais un čempionu komandā nedrīksti to latiņu nolaist zemāk?
Es neteiktu, ka atbildības slogs ir saistīts ar to, ka viņš labi spēlēja. Nē. Atbildības slogs ir tāpēc, ka es spēlēju čempionu komandā. Tāpēc jā, bet ne jau Uvarenko dēļ. Nevar teikt, ka vispār par to domāju - vienkārši eju katrā spēlē un rādu labāko, ko es varu. Vienkārši mēģinu palīdzēt komandai pēc iespējas vairāk.

Noslēgumā par kausa finālu. Līdz šim Latvijas kausu esi ieguvis vienreiz, turklāt sargāji "Ventspils" vārtus 2013.gada finālā "Skonto" stadionā. Šodien kļuva zināms, ka šī gada fināls risināsies Ventspilī. Vai tas ir iemesls, lai emocijas finālā būtu jo īpašas?
Jā, protams, ka mājās spēlēt vienmēr ir patīkamāk un, teikšu, ērtāk. Pagājušajā gadā finālā "Jelgavai" bija priekšrocības pār "Skonto", jo fināls notika Jelgavā, šogad līdzīgs pluss ir mums. Protams, ka mums palīdzēs savas sienas, savs pierastais stadions, savi līdzjutēji.