Piezīmes par Šveices izlasi

• Šveices izlases treneris ir labi pazīstamais Otmārs Hicfelds. Lai gan dzima Vācijā, viņam sakars ar Šveici bijis jau no pirmsākumiem. Tieši Šveices „Basel” viņu noskatīja, kad Hicfelds kā uzbrucējs kūlās pa zemu Vācijas līgu. Piedalījies 1972. gada Mihenes olimpiskajās spēlēs Rietumvācijas olimpiskās izlases sastāvā. 1975. gadā pievienojās tolaik 2. Bundeslīgā spēlējošajai „Stutgart”, ar kuru aizvadīja slaveno Štutgartes simtnieka sezonu (vārtu attiecība 100:36). Kādā mačā Hicfelds guva sešus(!) vārtus, kas joprojām ir līgas rekords. Kad Štutgarte beidzot pārcēlās uz spēcīgāko klubu sabiedrību, izdevās izcīnīt augsto 4. vietu un atkal Hicfelds bija liels palīgs. Spēlētāja karjeru viņš noslēdza savās otrajās mājās Šveicē, spēlējot „Lugano” un „Luzern”. Tomēr lielākos sasniegumus guva kā treneris. Ar diviem klubiem četras reizes kļuvis par četrkārtēju Šveices čempionu, viņu pie sevis paņēma Dortmundes „Borussia”, ar kuru no 1991. līdz 1997. gadam Hicfelds ne tikai divreiz kļuva par Vācijas čempionu, bet 1997. gadā arī triumfēja UEFA Čempionu līgā. Pēc šī panākuma viņu savāca titulētais Minhenes „Bayern”, ar kuru līdz 2004. gadam Hicfelds četras reizes kļuva par Vācijas čempionu, kā arī 2001. gadā vēlreiz triumfēja Čempionu līgā (kopā tikai trīs treneri ar diviem dažādiem klubiem uzvarējuši šajā turnīrā, vēl Hapels un Mourinju). Pēc vienas mazāk sekmīgas sezonas Hicfeldam 2004. gadā „Bayern” nācās pamest. Viņš saņēma piedāvājumu no Vācijas izlases, taču Hicfelds nolēma paņemt atpūtu. Futbolā viņš oficiāli atgriezās 2007. gadā... atkal stājoties pie „Bayern” stūres. Hicfelds ar pirmo piegājienu izcīnīja piekto Vācijas čempionu titulu ar „Bayern” (arī kausu), taču izlēma ar Minheni neturpināt. 2008. gada vasarā pārņēma Šveices izlasi un kvalificējās ar to PK2010. Protams, Hicfelds pērnā gada septembrī bija arī Rīgā, kad Šveice spēlēja pret Latviju. Hicfelda iesauka – Ģenerālis.

• Vēl viena Hicfelda iesauka ir Džentlmenis. Viņš vienmēr ir pieklājīgs pret medijiem, arī pēc sāpīgiem zaudējumiem. Tāpat Šveices izlases futbolisti atzīst, ka Hicfelds nekad neliedz uz viņiem.

• Par izlases trenēšanu Hicfelds saka: „Vienmēr esmu gribējis kādu dienu trenēt nacionālo izlasi. Tomēr Vācijas piedāvājumi allaž nāca nelaikā. Šveice man ir kā otrās mājas un esmu laimīgs, ka pieņēmu šo darbu. Būtu izskatījis tikai divas alternatīvas – Vāciju un Šveici, nevienu citu. Man sevi jāidentificē ar konkrēto valsti, tāpēc nekad netrenētu Austriju, Grieķiju vai Angliju.”

• Pirmā spēle Šveicei būs ar Spāniju, kuru vada cits izcils treneris Visente del Boske. Par abu izcilību, kā arī daudzajiem savstarpējiem dueļiem var minēt kaut vai šādu faktus: 2000. gadā del Boske ar „Real” triumfēja Čempionu līgā, pa ceļam pusfinālā uzvarot Hicfelda trenēto „Bayern”; nākamajā sezonā, 2001. gadā, Čempionu līgā triumfēja Hicfelda „Bayern”, tieši tajā pašā stadijā, pusfinālā, uzveicot del Boskes „Real”; Visbeidzot vēl nākamajā sezonā, 2002. gadā, atkal triumfēja „Real” un del Boske. Uzminiet, kuru klubu Madride pieveica 1/4 finālā? Jā, Hicfelda „Bayern”...

• Kā pastāstīja Šveices izlases uzbrucējs Blaise Nkufo, tad Hicfelda moto ir „In football, you must act and not react” („Futbolā tev ir jārīkojas, nevis jāreaģē uz notikušo”). Tāpat Hicfelds uzsvēris, ka izlasē ņems tos, kas labāk spēlēs klubos, nevis balstoties uz pagātnes lauriem. Vēl kāds interesants Hicfelda pēdējā laika citāts: „Izlašu treneru darbs ir vienmuļš. Pēc būtības viņi nav treneri, viņi ir tikai selekcionāri.” (proti, tikai izvēlas sastāvu)

• 34 gadus vecais Nkufo paziņojis, ka pēc sezonas beigām pēdējo reizi mainīs klubu – pametīs Nīderlandes „Twenete”, lai dotos uz ASV un spēlētu MLS klubā „Seattle Sounders” (tur spēlē arī zviedrs Fredriks Jungbergs).

• Šveices izlase kvalifikācijas turnīrā spēlēja vienā grupā ar Latviju – mūsējie ar 1:2 zaudēja viesos, bet mājās nospēlēja neizšķirti 2:2. Šveice ieņēma 1. vietu grupā, bet Latvija – 3.

• Šveices izlasē daudz spēlējis Johans Fonlantens – ar kolumbiešu saknēm (Kolumbijā arī dzimis), bet jau kopš bērnības dzīvo Šveicē. Fonlantens: „Kad man bija pieci gadi, mamma Kolumbijā iepazinās ar šveiciešu puisi un tā nu tiku šeit. 16 gadu vecumā, spēlējot „Young Boys”, kļuvu par jaunāko vārtu guvēju Šveices Superlīgā.” Vai Fonlantenam nebija domas pārstāvēt dzimteni Kolumbiju? Atbild viņš pats: „Kad progresēju un mani sāka saukt uz Šveices izlasi, tas nebija tik vienkārši, jo apsvēru iespēju spēlēt Kolumbijas izlasē. Taču viņi par mani tā arī nekad ne reizi neizrādīja interesi – laikam jau uzvārda, kurš nav kolumbiešu, dēļ. Galu galā Kobi Kūns paņēma mani Šveices izlasē un piedalījos „Euro2004”. Tagad ļoti, ļoti gaidu PK2010, jo iepriekšējā reizē PK2006 guvu savainojumu jau pirmajā treniņā pirms finālturnīra.” Vēl viņš saka: „Hicfelds mums ir iemācījis nebaidīties ne no viena. Agrāk mačos ar Franciju un Itāliju gadījās, ka mēs pie sevis nodomājām: „Ak, ko tad mēs, mazā Šveice...” Kopš Hicfelds ir ieradies, viss ir mainījies.” Diemžēl Hicfelds Fonlantenu sastāvā neiekļāva, jo futbolistam bija savainojums.

• Labu sezonu klubā aizvadījis Stefans Grihtings – viņa pārstāvētā „Auxerre” Francijas čempionātā izcīnīja 3. vietu un nākamsezon spēlēs Čempionu līgā. Grihtings spēlē kreisā aizsarga pozīcijā. Grihtings: „Man ir 31 gads, bet nekad neesmu bijis labākā formā, kā tagad. Jūtos lieliski gan fiziski, gan morāli. Man ir paveicies, ka Hicfelds lielāku uzmanību pievērš spēlētāja sniegumam, nevis uzvārdam vai pārstāvētajam klubam. Mēs esam spēcīga izlase, ko pierādījām pēc zaudējuma Luksemburgai – daudzas komandas būtu sašļukušas, bet mēs sākām izcīnīt uzvaras. PK finālturnīrā mūsu mērķis ir izkļūt no grupas un nodrošināt sev 1/8 finālā sapņu maču ar Brazīliju [ja Šveice grupā palaidīs garām tikai Spāniju, bet G grupā 1. vietu iegūs brazīlieši, tad tā arī notiks – aut.piez.]. Tik mazai nācijai kā mūsējai tas būtu liels sasniegums. Šveice tad būtu lepna par mums.”

• Par vienu no turnīra labākajiem vārtsargiem pirms čempionāta daudzi sauca tieši šveiciešu vārtu vīru Djego Benaljo. Viņš bērnībā spēlēja uzbrucēja pozīcijā un tikai pēc 14 gadu vecuma sasniegšanas pārtapa par vārtsargu. „Kopš marta pastāvīgi spēlēju „Wolfsburg” un jūtos gatavs par 100%. Domāju, izloze mums ir normāla, tā varēja būt daudz sliktāka. Spānija ir grupas favorīte, nebūs viegli pret Čīli un Hondurasu. Mūsu priekšrocība ir tā, ka labi saprotamies kā uz laukuma, tā arī ārpus tā. Esam spējīgi finišēt 2. vietā aiz Spānijas.”

• Labs spēlētājs ir arī „Saint-Etienne” pussargs Gelsons Fernandezs. Kāds viņu raksturojis tā: „Gelsons ir kā mazāka Patrika Vjerā kopija – viņš nekad nepārstāj skriet un izdara daudz izklupienu.” Fernandezs ir intelektuāls cilvēks – viņš brīvi pārvalda piecas valodas (angļu, franču, itāliešu, vācu un spāņu). Un papildus (tā kā viņš dzimis bijušajā Portugāles kolonijā Kaboverdē) Fernandezs spējot runāt arī portugāļu valodā... Fernandezam ar visām šīm valodām nav gana: „Dzimu valstī, kurā runāja portugāļu valodā. Kad ar ģimeni pārcēlāmies uz Šveici, gāju skolā un mācījos franču, itāļu, vācu valodas. Pēc pārcelšanās uz Angliju, nācās iemācīties arī angļu valodu. Tagad mācos spāņu un ķīniešu valodas, taču, ticiet man, tas tikai intereses pēc (smejas)”. Runājot par viņa spēlētāja karjeru, viņš vispirms aizvadīja aptuveni 100 spēles „Sion”, tad pārcēlās uz „Manchester City” (S.J.Eriksons pēc līguma parakstīšanas ļoti slavēja viņu), tagad pārstāv minēto Francijas „Saint-Etienne”. Izlasē guvis vienus vārtus – PK2010 atlases ciklā pret Moldovu. Fernandezs netieši slavē Latvijas izlasi: „Mums jābūt ambicioziem. Galu galā kvalificējāmies finālturnīrā, apsteidzot pāris spēcīgas Eiropas komandas, un mums ir jauna, talantīga izlase. Varam aiziet tālu. Esmu pārliecināts par to.” Starp citu, pamatsastāva ierastā futbolista Barnetas pozīcijā, viņam dziedējot nelielu savainojumu, tika iemēģināts tieši Fernandezs, kurš sevi lieliski apliecināja. Tagad Hicfeldam jālauza galvu – dot priekšroku Barnetam vai Fernandezam.

• Fernandezs par pirmo pretinieci Spāniju: „Tā ir visu laiku labākā izlase, spēlē kā „Barcelona”. Būs lieliski spēlēt pret šādu komandu.”

• Šveices izlasē no 23 spēlētājiem septiņi pārstāv vietējo Šveices čempionātu, kurā šajā sezonā cīnījās arī mūsu Andris Vaņins. Tikpat, septiņi, ir arī no spēcīgās Vācijas Bundeslīgas. Vēl četri ir no Itālijas A Sērijas, trīs no Francijas „Ligue 1”, divi no Anglijas Premjerlīgas, bet viens, uzbrucējs Nkufo, no Nīderlandes.

• Vairāk par 50 spēlēm ir aizvadījuši četri futbolisti: Hakans Jakins (80), Aleksanders Frejs (73), Ludoviks Manjens (61) un Trankvillo Barneta (50).

• Šveice pirms PK2010 aizvadīja divas pārbaudes spēles. Pēc 0:1 neveiksmes pret Kostariku Ženēvā tika nospēlēts cienīgs 1:1 neizšķirts ar pasaules čempioni Itāliju.

• Pēc zaudējuma Kostarikai Hicfelds noteica: „Mums nav jāpievērš pārāk daudz uzmanības šim zaudējumam. Spēlētāju attieksme laukumā bija pareiza.”

• Komandu liela arī pieredzējušais pussargs Trankvillo Barneta: „Esam kļuvuši mazāk paredzami. Mainām savas pozīcijas biežāk. Cenšamies veidot ātrāku pāreju uzbrukumā. Varbūt biežāk jāsit no distances, īpaši ar šo jauno bumbu.”

• Hicfelds par maču ar Spāniju: „Zinām, ka būs grūti, taču arī Spānijai ir vājās vietas. Ja visu izšķirtu divu spēļu summa, ar spāņiem klātos ļoti smagi, bet atsevišķās 90 minūtēs var gadīties viss. Visi saka, ka uzvarēs Spānija. Tā arī ir mūsu iespēja – mazā Šveice var sakaitināt favorītus. Darīsim visu, lai sagādātu pārsteigumu.”

• Liels trieciens Šveicei ir Freja un Behrami nespēlēšana pret Spāniju savainojumu dēļ. Hicfelds attiecībā uz abiem kaļ plānus tā, lai viņi būtu gatavi, iespējams, izšķirošajam mačam – otrajai cīņai, kas būs pret Čīli.

• Filips Sendeross: „Mums pret Spāniju nav ko zaudēt, bet Spānija var zaudēt daudz.” Starp citu, Senderosa tētis ir spānis.

Slavas mirklis

Šveice trīs reizes sasniegusi 1/4 finālu un visas trīs reizes jau sen – 1934., 1938. un 1954. gadā, kad turnīrs norisinājās Šveicē. Pēdējā no tām Šveice grupas pārspēlē (arī tādas tolaik bija) Bāzelē ar 4:1 sagrāva Itāliju, kura līdz tam bija kļuvusi par pasaules čempioni divos no četriem finālturnīriem. Sasitot Itāliju, Šveice iekļuva 1/4 finālā un bija gatavāka arī lielākiem darbiem, taču... vienā no PK visu laiku slavenākajiem un visu laiku pašā rezultatīvākajā mačā ar 5:7(!!!) zaudēja Austrijai, kura vēlāk tika pie bronzas. Video no 4:1 uzvarētās spēles pret Itāliju.