1. līgas apskats. Medaļnieces.

Lasiet vēl:

Apskata pirmā daļa – pastarīši.
Apskata otrā daļa – vidusmēra komandas.
Apskata trešā daļa – solis līdz medaļām.

Kā jau pēdējos gados ierasts, Sportacentrs.com aktīvi atspoguļo notikumus ne tikai LMT Virslīgā jeb Latvijas spēcīgākajā futbola līgā, bet arī 1. līgas čempionātā. 2009. gada sezona ir beigusies, un nu ir pienācis laiks, lai komandas varētu objektīvi atskatīties uz aizvadīto futbola gadu. Kā ierasts, izvērtējot aizvadīto sezonu, vārdu dodam katras komandas pārstāvim, jo tieši viņi visobjektīvāk ir spējīgi novērtēt, cik labs un spēkiem atbilstošs bijis komandas sniegums šogad.

Apskata ceturtajā un pēdējā daļā sīkāk rakstām par trim aizvadītās sezonas stiprākajām komandām 1. līgā – čempioni "Jelgavu", vicečempioni – Rīgas "Jaunību" un trešās vietas ieguvēju – "Liepājas Metalurgu-2". Lielā trijnieka komandu pārstāvjiem arī uzdevām papildus jautājumus par visā pasaules futbolā aktuālo totalizatora un sarunāto spēļu tēmu. Ar šo daļu Sportacentrs.com arī noslēdz atskatu uz aizvadīto 1. līgas sezonu. To centāmies atspoguļot pēc iespējas plašāk, piedāvājot lasītājiem pēc iespējas operatīvākus rakstus ar rezultātiem, vārtu guvējiem un treneru komentāriem, kā foto galerijas un šo to citu. Sakām lielu paldies visiem lasītājiem par 1. līgas interesentiem – vienmēr gaidīsim ieteikumus darba uzlabošanai. Nākamajai sezonai jāsagatavojas visiem – klubiem, skatītājiem un arī mums. Uz tikšanos nākamajā sezonā!

Katras komandas pārstāvim tika lūgts atbildēt uz jautājumiem par četrām dažādām tēmām:
1. Savas komandas sniegums (veiksmes, neveiksmes, iemesli, cerības, labākais komandas spēlētājs šosezon utt.);
2. Totalizatoru problēma komandā un Latvijas futbolā kopumā (vai ir bijusi saskarsme, dzirdētas runas, pārliecība par savas komandas tīrību utt.);
3. Čempionāta ritējums kopumā (vietu sadalījums, turnīra organizācija utt.);
4. Komandas un visas līgas iespējamā nākotne (plāni, cerības, ieteikumi utt.).

1. vieta. FK Jelgava

Uz jautājumiem atbildēja komandas galvenais treneris Dainis Kazakevičs.
1. Ja vērtē pēc rezultāta, tad noteikti esam apmierināti ar aizvadīto sezonu. Sezonas sākumā kluba vadība kopā ar mani izvirzīja trīs uzdevumus. Pirmais – iekļūt pirmajā trijniekā 1. līgā, un to ar uzviju arī izpildījām, izcīnot 1. vietu. Otrais – sapulcināt mājas spēlē vidēji vismaz 250 skatītāju, kas mums arī izdevās ar uzviju, jo statistika liecina, ka vidēji uz mūsu mājas spēli ieradās 345 skatītāji. Trešais – nopietni turpināt strādāt pie futbola infrastruktūras izveides Jelgavā, iekļaujot gan amatieru, gan jaunatnes sportu. Šajā sakarā var teikt, ka pirmie soļi ir izdarīti, taču darāmā vēl daudz. Ar līdz šim paveikto varam būt apmierināti.

Ja runājam tieši par komandas sniegumu 1. līgā – visu var sadalīt trijos posmos. Sezonas sākumā vairākās spēlēs nevajadzīgi zaudējām punktus pret komandām, kuras sezonas noslēgumā izcīnīja vietas tabulas lejasgalā – neizšķirts bija pret "Preiļiem", "Tukumu". Sezonas turpinājumā izdevās savu spēli uzlabot, iespēlējās daži jaunie futbolisti, kuri iekļāvās sastāvā. Viņi izprata gan manas prasības, gan komandas taktiku. Sezonas gaitā mūsu sniegums uzlabojās, un pirms izšķirošajām spēlēm bija izdevies iekrāt salīdzinoši lielu – septiņu punktu atrāvienu, taču paši sapratām, ka tas vēl neko negarantē, jo pēdējās trīs kārtās bija jātiekas ar trim galvenajiem konkurentiem. Šīs spēles neizvērtās vieglas, taču galu galā esam priecīgi, ka izdevās izcīnīt 1. vietu. To nemaz nebija tik viegli izdarīt – nebija nevienas spēles, kurā varējām būt pilnīgi droši par trīs punktu izcīnīšanu.

Protams, ir vairākas lietas, pie kurām vēl jāstrādā. Galvenokārt – bija vēlēšanās brīžiem parādīt daudz uzbrūkošāku futbolu, taču dažās spēlēs tas neizdevās. Var teikt, ka momentu realizācija sezonas gaitā dažkārt neapmierināja – gribējās aizvadīt rezultatīvāku sezonu gūto vārtu ziņā. Bija vairākas spēles, kas rezultativitātes ziņā iepriecināja, taču stabilitātes nebija.

Mūsu komanda atšķīrās ar to, ka bija diezgan vienmērīgs sastāvs – gan laukumā, gan uz rezervistu soliņa – bija futbolisti, kas spēles gaitā varēja pastiprināt spēli. Ja runā par līderiem – vārtsargu līnijā sezonas sākumā bija problēmas, jo mūsu ilggadējais vārtsargs Aleksandrs Čumakovs vēl nebija sadziedējis savainojumu, bet viņa aizstājēji nerādīja vēlamo sniegumu. Kad Aleksandrs atgriezās ierindā, viņš atguva stabila pirmā numura vietu un šosezon viennozīmīgi bija komandas labākais vārtsargs. Aizsardzībā jāatzīmē abi centra aizsargi - Valērijs Redjko un Vitālijs Lapkovskis. Pussargu līnijā – centra pussargu Igoru Lapkovski un malējo – Pāvelu Bormakovu, kurš, manuprāt, aizvadīja savu veiksmīgāko sezonu līdz šim. Sezonas gaitā mūsu rindas diezgan labi pastiprināja arī pussargs Vitālijs Petkevičs.

Pussargu līniju varētu atzīmēt kā visstabilāko. Uzbrucēju sniegums šosezon varēja būt labāks, taču, objektīvi vērtējot, bija dažādi iemesli. Sezonas pirmajā daļā Kārlis Kinderevičs bija mūsu uzbrukuma līderis, taču tad guva smagu traumu. Sezonas otrajā daļā stafeti no viņa ļoti veiksmīgi pārņēma Ēriks Pelcis, kas papildināja sastāvu augusta beigās un sezonas izskaņā jau demonstrēja ļoti atzīstamu sniegumu. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka uzvara čempionātā ir ļoti daudzu spēlētāju – arī to, kas treniņprocesā gādāja par labu konkurenci, taču reizēm netika pieteikumā – nopelns.

2. Mēs ar totalizatoru problēmu komandā nesaskārāmies, jo mums bija mazliet citi mērķi, nevis vienkārši uzspēlēt. Tomēr šī problēma, gan Latvijas futbolā, gan citur pasaulē, ir diezgan aktuāla. Manuprāt, šajā sakarā tas paliek uz katra cilvēka godaprāta. Tādi gadījumi noteikti futbolā būs arī turpmāk, taču es esmu pārliecināts, ka mūsu komandā šādu gadījumu nebija – mēs sastāvu esam vākuši ilgstošā laika posmā, un gadījuma cilvēku te nav. Esmu pārliecināts, ka mums totalizatoru problēma neeksistē.

3. Pirmkārt, jāsaka, ka šogad, manuprāt, pilnīgi visas komandas bija cienīgas spēlēt 1. līgā. Katrai bija savi uzdevumi un mērķi, bet jāatzīmē, ka ir prieks par to, ka aptverti visi Latvijas reģioni un ģeogrāfija ir pietiekami liela. Visas komandas, ieskaitot "Preiļus", "Jēkabpili" un "Spartaku", kas bija lejasgalā, rādīja pietiekami cienīgu sniegumu. Skaidrs, ka tas viņiem neizdevās visa čempionāta garumā katrā mačā, bet atsevišķās spēlēs noteikti varēja atzīmēt, ka šīs komandas cienīgi pārstāvēja savas pilsētas 1. līgā. Ļoti daudzās komandās bija jaunie spēlētāji, tāpēc 1. līga ir turnīrs, kas dod iespēju spēlētājiem ieiet Virslīgā.

Sportiskā līmeņa ziņā jāsaka, ka vadošo komandu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējām sezonām, bez šaubām bija krities, jo nebija profesionālu komandu ar obligātu mērķi tikt Virslīgā. Bija dažas komandas, kas to paturēja prātā, bet ne kā obligātu mērķi. Čempionāts arī pierādīja, ka komandu līmenis ir izlīdzinājies, un gandrīz katrā kārtā bija kāds pārsteigums – vadošās komandas praktiski neiztika bez punktu zaudējumiem pret vidusdaļas un pat lejasgala komandām.

Par organizatorisko pusi – domāju, ka būtisku problēmu nebija. Varētu atzīmēt vairāku klubu centību piesaistīt skatītājus. Spēļu organizācijas ziņā noteikti jāatzīmē "Metta", kas kvalitatīvi organizēja mājas spēles. Mēs centāmies to darīt, kas bija arī viens no kluba mērķiem – piesaistīt līdzjutējus. Patīkams pārsteigums bija arī tas, ka "Auda" izdeva programmiņas mājas spēlēm. Bija vairāki klubi, kas centās iespēju robežās piestrādāt, lai futbola spēli padarītu par notikumu. Domāju, ka šajā ziņā jāstrādā un jāiet kopsolī klubiem ar federāciju, lai futbola līmenis Latvijā celtos spēļu organizācijas ziņā – tad arī skatītāju skaits tribīnēs palielināsies gan Virslīgā, gan 1. līgā. Kalendārs šogad bija pietiekami ritmisks, organizācija – pieklājīgā līmenī. Ir, pie kā strādāt, taču, manuprāt, galvenais akcents šobrīd jāliek tieši uz spēļu organizāciju – jāstrādā maksimāli kvalitatīvi, lai spēle būtu pievilcīgāka skatītājiem. Lai bez futbola būtu vēl kaut kas, jo pats futbols šībrīža kvalitātē nespēj piesaistīt ļoti lielu skatītāju skaitu, tāpēc jāveido dažādi noteikumi, akcijas stadionā, kas varētu piesaistīt skatītājus.

4. Kā jau iepriekš bija zināms, mēs spēlēsim LMT Virslīgā – esam jau aizsūtījuši apstiprinājuma vēstuli federācijai. 15. decembrī komanda atgriezīsies no atvaļinājuma un sāks gatavošanos nākamajai sezonai. Skaidrs, ka ir plānots arī sastāva pastiprinājums, lai mēs būtu konkurētspējīgi arī augstākajā sabiedrībā. Pirmā gada uzdevums mums viennozīmīgi būs nostiprināties Virslīgā, aprast ar realitāti, kas ir tur. 1. līgā tomēr bijām sešas sezonas, un viss bija skaidrs, uz ko iet. Šobrīd mūs gaida jauns izaicinājums – gan spēlētājiem, gan kluba vadībai, gan treneru kolektīvam. Strādāsim, lai cienīgi pārstāvētu Jelgavu Latvijas augstākajā futbola sabiedrībā. Sagatavošanās posms norisināsies tepat, Latvijā. Trenēsimies Olimpiskajā Sporta centrā Rīgā, kā arī Olainē, jo mūsu pašu stadions tiks pabeigts tikai vasarā. Ceru, ka sagatavosimies labi un spēsim piesaistīt sastāvā dažus futbolistus ar Virslīgas pieredzi, kas mums ļautu mazliet drošāk ienākt Virslīgā. Visa pamatā, manuprāt, ir ļoti liels darbs, uz ko arī esam gatavi. Gatavi jauniem izaicinājumiem.

Šobrīd tiek risināti visi jautājumi saistībā ar mājas spēļu vietu, taču plānojam, ka mājas spēles aizvadīsim Ozolniekos – līdz jaunā Jelgavas Olimpiskā centra nodošanai ekspluatācijā. Noteikti turpināsim strādāt skatītāju piesaistes ziņā – tas ir viens no mērķiem līdzās sportiskajam – neizlidot no Virslīgas un nostabilizēties tur. Mums ir vēlēšanās pacensties skatītāju skaitu dubultot – Ozolniekos ir vietas 1 000 skatītājiem. Mērķa realizāciju mazliet sarežģī tas, ka mums vēl nav gatavs Olimpiskais centrs, bet sezonas otrajā daļā, cerams, skatītāju skaits būs pietiekami kupls. Spēlēšana Jelgavā noteikti būs lielāks atspaids, jo spēļu apmeklēšana Ozolniekos skatītājiem nav tik pievilcīga – kaut vai transporta dēļ. Cerams, ka mūsu parādītais sniegums atsvērs šīs neērtības. Olimpiskajā centrā plānotas 1 200 – 1 400 vietu. Strādājam pie tā, lai mūsu budžets būtu lielāks, taču tik un tā tas būtiski atpaliks no Latvijas vadošo klubu budžeta. Protams, galvenais uzdevums ir tāds, lai mēs būtu konkurētspējīgi gan budžeta, gan spēles ziņā ar otrā četrinieka komandām.

Par sastāvu runājot – mūs nepametīs liels spēlētāju skaits, jo plānojam pieteikt dublieru komandu 1. līgai. Protams, vēl daži jautājumi šajā sakarā ir jārisina, taču tāds plāns ir – tie, kuri nebūs konkurētspējīgi Virslīgā, varēs palīdzēt jaunajiem Jelgavas spēlētājiem augt un spēlēt 1. līgas līmenī. Domājam par to, lai neviens spēlētājs, kurš Jelgavai izcīnīja vietu Virslīgā, nepaliktu bez futbola aprites. Protams, būs spēlētāji, kas netiks iekļauti pirmajā komandā – varbūt tādu būs vairāk, varbūt – mazāk, taču viss būs redzams reālās konkurences apstākļos. Daudz atkarīgs būs arī no tā, cik kvalitatīvs būs papildinājums. Plānojam sastāvā arī leģionārus, taču tādu nebūs daudz un tikai tad, ja viņi reāli būs spēcīgāki par mūsu spēlētājiem. Tomēr konkrēti vārdi un uzvārdi būs zināmi tikai mirklī, kad mēs nolemsim atstāt viņus sastāvā – tad to oficiāli paziņosim savā mājas lapā. Plānojam, ka arī Ēriks Pelcis paliks sastāvā – cerams, ka viņš, izejot pilnīgu sagatavošanās posmu, jau uzreiz spēs dot pilnīgu artavu kopējos rezultātos.

Plānots, ka būsim pusprofesionāla komanda – visi spēlētāji strādās vai mācīsies, bet būs arī konkrētas atlīdzības par spēlēšanu. Veidosim maksimāli profesionālu treniņprocesu vakaros pēc darba – problēmas ar spēļu apmeklējumu nebūs. Tuvākajos divus-trijos gados arī neplānojam pāriet uz profesionālas komandas statusu, jo esam izdarījuši tādu izvēli – Latvijas futbolā vairāk par divām, maksimums – trim profesionālām komandām tīri ekonomiski pastāvēt nevar, tāpēc domāju, ka darbosimies pēc tāda kā Skandināvijas modeļa, kur ir pietiekami daudz pusprofesionālu komandu – pateicoties labai darba organizācijai, šī shēma darbojas labāk nekā profesionāla komanda ar nepietiekamu finansējumu, kad futbolistiem jāatsakās no daudzām lietām futbola vārdā, taču materiālais nodrošinājums to neatsver.

Gribu pateikt paldies mūsu komandas līdzjutējiem un atbalstītājiem, kas fanoja par mums! Centīsimies nākamsezon viņiem nesagādāt vilšanos!

Lielā mērā pateicoties "Mītavas patriotu" atbalstam, "Jelgava" šosezon izcīnīja čempionu titulu 1. līgā (Foto: Ivars Veiliņš, www.jelgavasvestnesis.lv)

2. vieta. F.C. Jaunība

Uz jautājumiem atbildēja komandas galvenais treneris Sergejs Davidovs un direktors Oļģerts Aleksāns .
1. Uzsākot turnīru, komandas pamatuzdevums bija iekļūt pirmajā trijniekā, kas arī tika izpildīts. Tāpat tika arī apsvērta iespēja par komandas iekļūšanu Virslīgā, tomēr sākumā tas nebija galvenais uzdevums, jo bija skaidrs, ka 2009. gada 1. līgas čempionātā būs vismaz trīs-četras komandas, kuras var reāli pretendēt uz divām iespējamajām ceļazīmēm uz Virslīgu. Atskatoties uz aizvadīto sezonu šādā aspektā, var secināt, ka komanda savu uzdevumu ir izpildījusi ar uzviju, jo tika iegūta gan 2. vieta turnīrā, gan arī pārspēļu rezultātā izcīnīta ceļazīme uz 2010. gada Virslīgas čempionātu.

2009. gada 1. līgas čempionāts "Jaunībai", salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izvērtās daudz grūtāks, jo būtisku iespaidu uz mūsu un droši vien arī citām komandām atstāja valstī esošā krīze. Neskatoties uz to, komandas vadībai sadarbībā ar mūsu sponsoriem izdevās nodrošināt gan atbilstošu treniņu procesu, gan arī mājas spēļu organizāciju. Komandas veiksmē lielu ieguldījumu deva arī paši spēlētāji, kuri ar savu pašaizliedzību un augsto komandas garu kaldināja panākumu. Liels "Jaunības" ieguvums šajā sezonā bija vārtsargs Antons Astrahancevs un uzbrucējs Niks Savaļnieks. Pirmā kontā septiņas "sausās" spēles pēc kārtas, bet otrā – 20 iesistie vārti, kas bija otrais labākais rezultāts turnīrā. Kā vienmēr, savos augstumos bija arī mūsu klubā jau ilgus gadus spēlējošie futbolisti – komandas kapteinis Jānis Skribis un Pēteris Nagla, kā arī mūsu vienīgais leģionārs – Dmitrijs Kuļikovs. Aizvien labāku sniegumu komandā demonstrē arī jaunie futbolisti, kuri sākuši trenēties un izauguši "Jaunībā": Viktors Golovizins, Mihails Cigankovs, Igors Šķirjatovs. Arī pārējo nenosaukto futbolistu ieguldījums ir neatsverams – it īpaši to, kuri palika kopā ar komandu līdz sezonas pēdējai spēlei.

Novērtējot 1. līgas sezonu kopumā, kā augstākais sasniegums jāatzīmē tas, ka beidzot esam iekļuvuši Virslīgā, kas, domājams, ir katras 1. līgas komandas galvenais sapnis. Kā negatīvu faktoru tomēr jāmin apstākli, ka šis turnīrs noritēja vispārējas krīzes laikā, kas bez šaubām nevarēja neatstāt negatīvu iespaidu arī uz komandu kopumā. Un kā smagāko slogu, kas "uzkrita" komandai, noteikti jāmin ārkārtīgi aktīvo spēlētāju plūsmu turnīra laikā. Tā, piemēram, "Jaunību" sezonas laikā dažādu iemeslu dēļ bija spiesti atstāt 14 futbolisti – gandrīz puse no pieteiktajiem spēlētājiem. Lielākā daļa futbolistu šādu lēmumu bija spiesti pieņemt finansiālu apsvērumu dēļ: bezdarbs, finansiālo ienākumu meklējumi ārzemēs, zemās algas utt. Tas viss ir ļoti saprotams, un futbolistiem šeit kaut ko pārmest būtu pilnīgi nevietā, jo 1. līga Latvijā varbūt ar ļoti retiem izņēmumiem tomēr joprojām atrodas amatieru statusā, tāpēc komanda var tikai cerēt uz pašu spēlētāju pašatdevi un mīlestību pret šo sporta veidu – un neko vairāk. Paldies, ka šādi spēlētāji mums vēl ir!

2. Protams, nevar neminēt arī futbola sezonas nepatīkamāko notikumu, kas saistās ar totalizatoru, kura rezultātā viens no klubiem tika diskvalificēts dalībai Virslīgas čempionātā. "Jaunībā" nekas tamlīdzīgs nav pieļaujams un notikt nevar. Un tomēr negribētos, ka spēļu azarts ņem virsroku pār sportisko, lai arī citā komandā un citā līgā. Nav nekas pret to, ja prognozes tiek veiktas spēlēm starptautiskajos turnīros, kas nekādā veidā nevar ietekmēt Latvijas iekšējo sporta dzīvi. Tomēr muļķot savus futbola līdzjutējus un kluba fanus – ja tas tā tiešām ir noticis – ir nepieļaujami.

3. Atskatoties uz aizvadīto sezonu, ir patīkami atzīmēt, ka šogad nebija izteikti vāju komandu. Līgas līmenis bija ļoti stabils. Nebija nevienas komandas, kuru varētu nosaukt par pašu stiprāko, tāpat kā nebija nevienas, kura būtu pati vājākā. Visu spēļu rezultāti bija neprognozējami. No komandām, kuras piedalījās turnīrā, īpaši gribētos izcelt "Liepājas Metalurgu-2", kas visas sezonas garumā 1. līgā radīja intrigu un neļāva atslābināties nevienai no komandām. Laba, sabalansēta komanda, kura, bez šaubām, bija viena no līderēm turnīrā. Gribētos arī atzīmēt Jelgavas komandu. Jelgavas pilsēta tiešām bija pelnījusi to, ka tai ir sava Virslīgas komanda. Izmantojot iespēju, jāapsveic visus Jelgavas fanus, jo tas, ka viņu komanda nākamgad cīnīsies augstākajā līmenī, neapšaubāmi ir arī viņu nopelns. Ļoti simpātiska ir "FS METTA/LU" komanda, it īpaši ar savu attieksmi pret jaunajiem futbolistiem. Cerams, nākamgad viņi būs trijniekā.

4. Ziemas periodā komanda gatavosies 2010. gada Virslīgas čempionātam. Treniņi un pārbaudes spēles notiks Olimpiskā Sporta Centra kompleksā. Papildus tam atkarībā no kluba finansiālajām iespējām varētu notikt arī 7 – 10 dienu ilga ziemas nometne ārpus Latvijas. Tiek plānotas draudzības spēles ar kādu no Igaunijas un Lietuvas Virslīgas klubu, kā arī vairākas spēles ar Latvijas Virslīgas un 1. līgas klubiem. Protams, ka viss aktivitāšu klāsts būs ļoti atkarīgs no nākamā gada kluba budžeta – kādus sponsorus un cik daudz izdosies piesaistīt.

Sakarā ar to, ka 2009. gada sezonas laikā komandu ir atstājuši 14 spēlētāji, nākamajam gadam plānojam pieaicināt jaunus spēlētājus gan no Latvijas, gan arī citām valstīm. Šī gada vasarā "Jaunībā" stažējās divi Igaunijas jaunatnes izlases spēlētāji, kuri, ļoti ticams, varētu pievienoties klubam 2010. gadā. Notiek pārrunas ar Uzbekistānas futbola kluba "Pakhtakor" pārstāvjiem par viena-divu šī kluba jauno spēlētāju iespēju piedalīties Latvijas Virslīgas 2010. gada čempionātā FK "Jaunība" sastāvā. Nav izslēgts, ka tiks uzaicināts arī kāds spēlētājs no Ukrainas.

Noslēgumā gribētos LFF ieteikt nākamās sezonas Virslīgas un 1. līgas reglamentā iestrādāt detalizētu pārspēļu procedūru starp otro 1. līgas labāko un otro Virslīgas vājāko komandu par pāreju vai palikšanu Virslīgā nākamajā sezonā. Šogad šī situācija bija visai nenoteikta un rezultātā varēja izvērsties nepatīkamā konfliktā, jo pārspēles noteikumi un kritēriji tika pieņemti burtiski pirms pašas pārspēles, kas, mūsuprāt, ir nepieņemami.

"Jaunības" futbolisti, triumfējot pārspēlēs, nodrošinājuši vietu LMT Virslīgā, kur arī plāno spēlēt nākamsezon (Foto: Romualds Vambuts, Sportacentrs.com)

3. vieta. SK Liepājas Metalurgs-2

Uz jautājumiem atbildēja komandas treneris Viktors Dobrecovs.
1. Nedomāju, ka Liepājas komandai 1. līgā ir liela atšķirība – 1., 3., 6. vai 8. vieta. Spēlēja dublieri, un galvenais uzdevums bija sagatavot futbolistus, lai viņi var spēlēt augstākajā līgā. Sanāca tā, ka Mežs, Aleksejevs, Rakels – kamēr viņi spēlēja, gājām bez zaudējumiem. Pēc tam, kad viņi aizgāja prom, viņi palīdzēja pirmajai komandai izcīnīt čempionu titulu Virslīgā! Mēs, treneri, darījām to darbu, kas dublieru komandā arī jādara. Ja būtu atsevišķa komanda – kā Ventspilij "Tranzīts" –, tad varētu vērtēt vietu turnīra tabulā. Pirmais uzdevums mums bija sagatavot spēlētājus pirmajai komandai – ceru, ka kaut kas izdevās.

Nepatika viena spēle – 6:6 pret Kauguriem. Bija iekšā kaut kas nepatīkams pēc tam... Mums bija liels atrāviens, taču tad daži aizgāja uz Virslīgas komandu. Lai arī viņu vietā nāca vēl jaunāki spēlētāji, tik un tā ar tādu atrāvienu vajadzēja cīnīties par uzvaru čempionātā. Varbūt pieļāvām kļūdu, ka pirmā apļa pēdējā spēlē pret "Jelgavu" – tad vajadzēja vienkārši nospēlēt neizšķirti, ar ko, manuprāt, būtu pieticis, lai beigās kļūtu par čempioniem, tomēr tad piedzīvojām pirmo zaudējumu sezonā.

Pirms sezonas bija bažas par to, ka jaunie, kuri ar Virslīgas komandu netrenējās, nebūs tik ļoti motivēti. Tomēr tad pienāca klāt Aleksejevs, Golovins un citi, kas trenējās ar pirmo komandu – viņiem bija jāpierāda sevi augstākās līgas trenerim, ka viņi var spēlēt. Līdz ar to motivācijas problēmu nebija.

Protams, jāizceļ Deniss Rakels – kā viņu var neizcelt? Virslīgā viņš darīja brīnumus augstākajā līgā. Sākumā visi smējās, ka 1. līgā viņš spēlē pret savu tēti – viņu viņš jau var apspēlēt, taču beigās izrādījās, ka var apspēlēt arī "Skonto", "Ventspili" un sist vārtus iekšā. Rakelam ir vienalga, vai viņš spēlē pret "Jēkabpili" vai "Ventspili" – cilvēks, kurš neredz un, šķiet, nemaz nejūt bailes. Vienalga, vai pretī būtu Mančestera vai Ilūkste, viņš atdos visus spēkus. Viņam ir liels talants. No dublieriem Igoram Aleksejevam progress ir baigi liels. Tādu, kas spēlēja 1. līgā no gada sākumā līdz gada beigām... Varētu izcelt Robertu Savaļnieku, taču arī viņš nespēlēja sezonas pirmo daļu, kad bija U-18 čempionātā, bet sāka 1. līgā spēlēt tikai sezonas otrajā pusē. Mums bija komandas spēle, puiši no sākuma līdz beigām pildīja trenera rīkojumus.

2. Par šo tēmu šosezon biju dzirdējis tik daudz, cik izlasīju – laikam aizdomīgs bija viens mačs 1. līgā. Tomēr totalizatoru slimība ir aktuāla visā Eiropā – par to daudz runā tagad, runāja arī par mani, kad es spēlēju – runā visu laiku. Varu pateikt – kad nebija galvenā trenera, es piegāju pie katra spēlētāja un pateicu – ja es Liepājā, kamēr 1. līgas komandā esmu trenera palīgs, dzirdēšu kaut ko par šīm lietām, izraušu sirdi ārā pa muti. Tā arī pateicu – domājiet paši tālāk, kā būs. To pat nezina galvenais treneris. Pateicu spēlētājiem – ja gribat melnu traipu dzīvē, tas ir viegli izdarāms, daudz prāta nevajag. Bija jau kaut kādas runas par to mūsu spēli, kura beidzās ar 6:6. Mēs ar treneriem noskatījāmies to maču trīsreiz un vēlreiz – ar komandu. Kādam varbūt ir aizdomas par to, ka desmit minūšu laikā no 6:2 rezultāts kļuva 6:6. Tomēr pirms tam desmit minūšu laikā paši iesitām četrus vārtus, kad rezultāts no 2:2 kļuva par 6:2. Varbūt kāds ir apgājis apkārt man, taču negribu ticēt un neticu, ka ar šo spēli kaut kas nebija tīrs.

3. Pats futbolu sāku spēlēt 1. līgā – pirms 17 gadiem. Grūti salīdzināt... Organizācija – protams, tas, ka "Preiļi" spēlēja citā pilsētā, turklāt laukumā, kuru būtu grūti pat ar traktoru izbraukt – tas bija vienīgais mīnuss. Vēl pastāv tā pati problēma, kas augstākajā līgā – mākslīgais laukums, uz kura spēlē Jūrmalas komandas, ir ļoti maziņš – nav domāts lieliem puišiem, teiksim – kuiļiem, skraidīt uz tāda maza laukuma. Virslīgā tāpat ir ar "Tranzītu" – viņiem tur ir priekšroka. Komandai, kas aizsargājas, uz tāda laukuma ir priekšrocības, jo atliek nostāties, un pretiniekam ir grūti kaut ko izdarīt, vienīgi ar standartsituācijām. Pret tiesnešiem nebija nekādu pretenziju.

"Jelgavas" uzvara čempionātā ir likumsakarīga, lai gan es priekšroku pat atdotu "Jaunībai", kas, ja godīgi, vismaz mūsu savstarpējā spēlē patika labāk nekā "Jelgava". Par citām komandām – daudzas komandas savācās tieši uz beigu daļu – "Kauguri", "Jūrmala" – parādījās konkurētspējīgas komandas. Žēl, ka šīs komandas pamodās par vēlu – ja tās komandas sāktu čempionātu tā, kā beidza, čempionāts būtu izvērsies daudz interesantāks.

4. Tagad ir liela domāšana un daudz runu par to, kā būs tālāk. Cik zināms, Abramčiks paliek – sākumā bija domāts, ka nepaliks, taču kluba vadība vienojās pa telefonu ar viņu. Abramčiks paliek, šī mēneša beigās atbrauks, un tad jau prezidents kopā ar viņu lems, kāds būs Liepājas futbols tālāk. Šobrīd nekas nav zināms – varbūt pēc kādas nedēļas būs lielāka skaidrība. Šobrīd spēlētāji atpūšas, 14. decembrī savāksies gan dublieri, gan Virslīgas komanda.

Ir ļoti daudz runu par to, vai Liepājai vajadzētu Virslīgā vēl vienu komandu – tādu, kāda ir "Ventspilij" un "Skonto" attiecīgi "Tranzīts" un "Olimps". Jau sen ir bijusi tāda doma, taču te sanāca tā, ka trīs gadi ir vienkārši tukšums – nav tik daudz konkurētspējīgu futbolistu. Agrāk bija tā, ka Jurģim Kalnam, Mihadjukam, vēl daudziem nebija vietas Virslīgas komandā. Viņi netika augstākajā līgā, taču dublieru čempionātu bija pārauguši. Tad nu visi brauca prom, kur nu kurš varēja tikt. Es nemāku pateikt, vai tagad būtu pareizi taisīt. Pēc būtības Liepājai šādu otru komandu vajadzētu – pēc gada, diviem, tad arī, manuprāt, būs komanda, kur ienāks jaunie. Latvijas U-16 izlases pamatsastāvā ir desmit futbolistu no Liepājas – tad jau laikam pēc pāris gadiem, kad viņi būs pieauguši, kaut kur būs jāspēlē. Kādreiz tāda otrās komandas izveide, manuprāt, notiks. Bet kad – to pateikt nevar.

Viss būs atkarīgs no galvenā trenera vēlmēm. Ja Abramčiks teiks, ka esmu vajadzīgs, tad būšu kā futbolists Virslīgas komandā. Ja ne – trenēšu dublierus. Jebkurš futbolists jau gribētu spēlēt futbolu līdz 50 gadiem, taču dzīvē notiek, kam jānotiek. Cerams, ka 1. līgas čempionāts nebūs sliktāks par šī gada turnīru!

"Liepājas Metalurgs-2" ar labu spēli priecēja līdz rudenim, kad "paaugstināti" tika vairāki komandas līderi (Foto: Ivars Veiliņš, www.jelgavasvestnesis.lv)

Turnīra tabula

Rezultatīvākie spēlētāji