Minkevičs: "Otrajā aplī pret mums pretinieki centīsies noskaņoties uz 200%"

Iepriekšējās trīs sezonās Ivo Minkevičs bija pamatsastāva centra aizsargs Virslīgas komandā "Jelgava", taču ziemā komanda pajuka, 22 gadus jaunajam aizsargam paliekot bez komandas. Vasarā futbolists papildināja Nākotnes līgas līdervienību "Audu", kas pēc otrā apļa pirmās spēles saglabājusi trīs punktu pārsvaru pār tuvāko sekotāju "Tukums 2000".

Kāda ir pēcgarša pēc šīs dienas spēles ar tukumniekiem? Sajūta, ka punkts turnīra tabulā ir tomēr izcīnīts vai divi zaudēti?
Es teiktu, ka divi punkti ir zaudēti, jo kā nekā spēlējām mājās. Tagad priekšā divas grūtas spēles izbraukumā. Vēl arī papildus nāk fakts, ka esam turnīra līderi un katra komanda uz mums otrajā aplī centīsies noskaņoties uz 200%.

Kā tu noraksturotu, kas bija tas, kas izšķīra šīs spēles rezultātu?
Domāju, ka pirmās 15 minūtes viņiem vispār nebija momentu. Mūsu pašu kļūdas deva viņiem iespēju ieiet spēlē un sajust tās garšu. Zaudējām arī diezgan daudz divcīņas, kas bija otrs iemesls, kas ļāva viņiem turēties līdzi.

Kādus aspektus pirms spēles uzsvēra treneri no kā jāuzmanās "Tukuma" komandas spēlē?
Vienīgais uz ko mums tika akcentēts bija viņu garās piespēles. Viņi izmanto garās piespēles uz malējiem pussargiem un aizsargiem. Mūsu fokuss bija to nepieļaušana.

Aizsardzības centrā tiki pie jauna pārinieka. Pirmā pilnā spēle kopā ar Robertu Veipu. Kā atradi ar viņu sapratni?
Esam jau labu laiku pazīstami. Kopā esam spēlējuši jauniešu izlasēs. Ar saiknes atrašanu nav problēmas, ja iepriekš ir kopā ir bijusi pieredze. Tas tikai palīdz.

Pastāsti par savu starpsezonu. Kad kļuva zināms, ka vairs nebūs “Jelgavas”, vienu brīdi parādījies “Spartaka” pārbaudes spēlēs. Pastāsti par to ceļu kā nonāci līdz “Audai”.
Tas bija grūts periods, jo sākumā nebija nekādas ziņas par “Jelgavu”. Neviens iepriekš netika informēts, līdz pēkšņi parādījās ziņa, ka komandas vairs nav. Es un Ričards Korzāns bijām vieni no retajiem, kas bija palikuši “Jelgavas” rīcībā bez jebkādas iespējas spēlēt citus. Es devos uz Čehiju, bet tur bija personīgi iemesli kādēļ nesanāca un atgriezos atpakaļ. “Spartaks” mani savā komandā jau kādu laiciņu vēlējās un devos trenēties pie viņiem. Iemesls kādēļ nepaliku “Spartakā” bija tas, ka viņiem ir citas prioritātes un daudz leģionāru, kuru dēļ, varbūt, man neatradās vieta un līdzekļi komandā.

Komandas iekšienē paši runājas par Virslīgu? Spriežat par to cik stipri ar šo sastāvu būtu uz Virslīgas fona? Kā redzējām, “Mettu” Latvijas kausā apspēlējāt.
Jā, “Mettu” uzvarējām, bet tas nav rādītājs, jo mūsu fokuss šobrīd īsti nav uz Virslīgu. Spēlējam katru spēli kā pēdējo. Paši redzat, ka čempionāts šobrīd ir ļoti saspringts. Jebkurš var jebkuru vinnēt, tādēļ spēlējam uz maksimumu un no katras spēles cenšamies izspiest visu ko varam.

Kāds kopumā ir Nākotnes līgas līmenis? Pēc tam, kad vairākas sezonas esi aizvadījis Virslīgā, kā jūties šajā turnīrā?
Teikšu godīgi – pusgadu nebija nekādas spēļu prakses. Pirmajās spēlēs bija grūti ieiet, taču ar komandas biedru palīdzību nu esmu iejuties kolektīvā un sapratis mūsu spēles stilu. Arī citas komandas ir ar spēlētājiem, kas ir ar pieredzi Virslīgā. Nākotnes līga ir vieta, kur jauniem spēlētājiem ir iespēja sevi attīstīt un pierādīt.

“Audai” netrūkst augstākās līgas pieredzes. Daniils Ulimbaševs ir pieredzējis spēlētājs. Tagad klāt nācis arī Maestro (Oļegs Laizāns). Ko viņš dod komandai?
Domāju, ka šādi pieredzējuši spēlētāji komandā ir liels pluss. Viņi var palīdzēt jaunajiem spēlētājiem un laukuma piebremzēt tempu, vai tieši pretēji to uzkāpināt. Viņi ir tie, kas vada to spēli uz laukuma. Lai gan laukuma malā ir arī treneris, bet Daniils un Oļegs ir tie, kas satur spēli.

Ko tev novēlēt sezonas atlikušajā daļā un jau domājot par nākamo sezonu?
Visticamāk, ka pagaidām vajadzētu novēlēt veselību. Tas šajā brīdī ir pats galvenais. Gribas izturēt un nospēlēt visas sezpnas atlikušās spēles līdz beigām, ja ļaus veselība un visapkārt esošā situācija.