Mihelsons: "Izlašu treneru un spēlētāju nerunāšana latviešu valodā nav pieņemama"

Sarunā piedalījās futbola skolas METTA ģenerālsekretārs Ģirts Mihelsons, kurš plašāk informēja par organizācijas darbību un mērķiem, kā arī komandas vecākais treneris Andris Riherts. Viņš sīkāk pastāstīja par aizvadīto sezonu 1. līgā un plāniem Virslīgas sakarā.

Par to, kā radās METTA un kas slēpjas aiz šiem pieciem burtiem, stāsta Ģirts Mihelsons: "Mūsu filozofija ir futbols – ģimene – izglītība. Visas darbības tiek veiktas, lai realizētu visas trīs nosauktās lietas. Futbols ir mūsu sirdslieta, ar kuru aizraujamies jau no bērnības. Laika gaitā esam nonākuši pie secinājuma, ka futbols nevar būt tikai parasta spēle. Puišiem un arī meitenēm, kuri trenējas, jāiedod kas vairāk, tāpēc ģimeniskās vērtības un izglītība ir kā pievienotā vērtība futbolam. Mūsuprāt, cilvēkiem pēc tam būs vieglāk aiziet citu ceļu, ja neizdosies kļūt par profesionālu futbolistu.

Laikā, kad organizācija tika dibināta (2006. gads), bijām samēra jauni, tas bija emocionāls laiks. Tad ticējām (un arī tagad vēl ticam), ka milzīga draudzība, azarts un mīlestība pret to, ko dari, nes rezultātu gan uz laukuma, gan ārpus. Tā arī vārds METTA pie mums atnāca. Tulkojumā tas nozīmē: draudzība, atklātība un pārējās lietas. Kopā esam no 2000. gada, bet oficiāli klubu nodibinājām sešus gadus vēlāk. Tad pie mums trenējās 1990.-1992. gadā dzimušie puiši, kuriem nākamais attīstības posms prasīja komandas izveidi. Domāju, ka, ja šo puišu nebūtu, tad nebūtu arī 1. līgas komandas. Tas sakrita ar laiku, kad 1. līgā bija reorganizācija. Cilvēki mums noticēja, ne bez grūtībām, taču sākām.

Pastāstiet, lūdzu, par METTA piramīdu.
A. R.: Pašreiz mums ir izveidoti trīs jauniešu apmācības centri – Rīga, Ķekava un Mārupe. Pie mums trenējas bērni no četru gadu vecuma. Nākotnē plānojam sadarbību ar JDFS Alberts. Vēlamies izveidot labu sadarbību ar Rīgas klubiem. Ar katru grupu nodarbojas vismaz trīs treneri. Treniņu metodika atšķiras no citām skolām. Mūsu nodarbības iedalītas trīs daļās, cenšamies attīstīt uzreiz vairākus virzienus: tehniku, kustību koordinācijas un, protams, arī spēlēšanu. Treniņā (ilgums viena stunda) to arī intensīvi cenšamies darīt. 4-6 gadus veciem bērniem divi treniņi nedēļā, 6-10 gadus veciem trīs dienas, bet no 11 gadu vecuma – jau četras reizes nedēļā. Treniņi notiek vakaros, vasarā varam trenēties arī no rītiem, bet ziemā gan tikai vakarā. Skaitot visas grupas kopā, trenējas ap 500 bērnu.

Mums ir dažādi jauniešu projekti. Viens no tiem ir "Sports pirmsskolas izglītībā". Tas paredz t.s. futbola vēstnešu, kuri ir METTA treneri, braukšanu pa bērnudārziem Ķekavā, Mārupē un Rīgā (kopumā 13), informējot to audzēkņus par futbolu. Tiek izvestas arī nodarbības. Tādā veidā mēģinām bērnus iesaistīt futbolā un veicināt aktīva dzīvesveida piekopšanu. Vēl viens projekts ir "Ziķeris". No visiem apciemotajiem bērnudārziem uzaicināti bērni uz futbola dienu. Spēlējam 3 pret 3, mazie iegūst iespējas iegūt dažādas balvas, diplomus. Vecāki ierauga, kas ir futbols, tā vide. Ja tomēr bērni nepaliek futbolā, tad vismaz nenobīstas no tā un atceras pozitīvi.

Minējāt par meitenēm. Cik liela interese ir par sieviešu futbolu?
Ģ. M.: Meiteņu grupu izveidojām pavisam nesen – 19. septembrī. Paies gads, lai meiteņu grupas komplektācija būtu pastāvīga. Šobrīd pie mums trenējas 16 meitenes, kas nav maz. Rīgā daudzi sūdzējās, ka meitenēm futbols nepatīk. Secinājām, ka galvenais ir patīkama vide. Šobrīd viņām ļoti labi iet. Protams, vēl nevar runāt par kaut kādiem futbola rezultātiem.

Vai futbols Latvijā ir vairāk krievu iecienīts sporta veids?
A. R.: Visai nosacīti. Var tā teikt, ka vairāk krievvalodīgu ar to nodarbojas, taču viss mainās. Man liels prieks par to. Nav jēgas šķirot – krievs vai latvietis.

Kādu tautību pārstāvji pie jums dominē?
Mums ir ļoti dažādi. Nāk pat grieķi, angļi, portugāļi, ir arī turks. Tie ir iebraucēju bērni, piemēram, no vēstnieku ģimenēm. Saprotamies angļu valodā. Galvenās lietas, kā skriet, sist, dot piespēli visi saprot. Ir viens deviņus gadus vecs puisis, kurš zina sešas valodas, no kurām viena ir etiopiešu. Mazajiem jau vairāk interesē spēles, emocijas, nevis runāties laukumā.

Ģ. M.: Mums ir uzstādījums, ka treniņi notiek latviešu valodā. Ja kādam ir problēmas, viņam tiek papildus paskaidrots gan krievu, gan angļu valodā. Viņi ātri visu apgūst. Tas pats attiecas arī uz lielo komandu. Kā spilgtu piemēru varu minēt pašreiz "Jelgavā" spēlējošo Vladislavu Kozlovu. Viņš agrāk zināja tikai krievu valodu, taču šajā vidē apguva latviešu valodu. Runājot par valodu lietām, ar lielu neizpratni skatos uz to, ka Latvijas izlašu treneri un arī spēlētāji komentārus masu medijiem nesniedz latviešu valodā. Tas nav pieļaujams, nav pareizi. Mūsu komandā nav neviena spēlētāja, kurš nevarētu sniegt interviju latviešu valodā. Tie, kuriem tā nav dzimtā valoda, mācās.

Skolu izveidojāt divus gadus pēc Latvijas izlases iekļūšanas Eiropas čempionātā. Tādējādi jūs uz to lielo bumu netrāpījāt. Kurā gadā ir bijusi vislielākā interese no vecākiem vest bērnus trenēties futbolā?
Ģ. M.: Domāju, ka tie, kuri pie mums tagad atnākuši, varētu būt dzimuši buma laikā (smejas). Visvairāk bērnu ir arī tieši no 2004. un 2005. gadā dzimušajiem.

Treneru darbs balstīts uz entuziasmu vai viņi tiek stimulēti arī finansiāli?
Ģ. M.: Ir treneri, kuri trenēšanu apvieno ar savu pamatdarbu. Neesam sporta skola, nevaram iedot savas likmes. Mēģinām sadarboties ar pašvaldību, kurā treneri ir piesaistīti. Jāskatās, kā varētu viņiem pateikties un atalgot. Ļoti ceram, ka no 2012. gada janvāra tiks ieviesta jaunā sistēma, kas paredz valsts atbalstu ne tikai pašvaldību sporta skolām, bet arī privātām organizācijām. Proti, nauda tiks veltīta bērniem, tad varētu šo finansējumu virzīt treneriem, kuri šajā gadījumā ir kā pedagogi.

Cik vienā sezonā izmaksā 1. līgas komandas uzturēšana, konkrēti METTA situācija?
Ģ. M.: 80 000 latu. Naudu kā tādu jau neredzam. Atbalstītāji sedza dažādas pozīcijas – laukums, treniņu izmaksas, transports, ekipējums. Ir lietas, par kurām var samaksāt, taču ir tādas, par kurām diemžēl ne. Cilvēki ir pretimnākoši. Esam jau visiem pateikuši, ka agru vai vēlu būs iespēja visiem pateikties, bet šobrīd tas ir vairāk kā sirsnīgs paldies.

A. R.: Minētajā summā ir iekļautas arī mācības. Mums ir piešķirtas 12 vietas Latvijas Universitātē. Uz apmaksātām vietām var pretendēt spēlētāji, kuri ir pamatsastāvā vai tuvu tam. Viņi var pretendēt uz studiju atvieglojumiem jebkurā fakultātē. Šobrīd izmantojam 11, bet nākamajā gadā plānojam izmantot visas 12 vietas. Mums komandā ir obligāts noteikums – jāmācās skolā vai augstskolā. Šogad ir četri absolventi. Tālāk divi varianti – turpināt maģistratūrā vai kādu gadiņu iepauzēt. Respektīvi, futbols bez izglītības nav mums pa prātam.

Tagad tādas lietas taču nav modē. Agrā vecumā tiek pirmajā komandā, izglītībai tiekot atvirzītajai tālākā plānā...
METTA tā nevar būt. Piemēram, jau pieminētais Kozlovs. "Blāzmā" pateica, ka viņš tur nav vajadzīgs. Kozlovs gribēja spēlēt futbolu, beigās varēja visu apvienot. Viņam ir bakalaurs, tagad Kozlovs var pilnībā ziedoties futbolam. Ja neizdosies, varēs strādāt savā profesijā.

Ja komandā ir kāds ļoti labs spēlētājs, bet viņš beidzis mācīties. Kas ar viņu notiek?
Tādā gadījumā viņam ir jau vismaz 23 gadi. Tas nozīmē, ka viņam jau jāpāriet citā līmenī vai tomēr jāpaliek šeit. Neizslēdzam iespēju, ka METTA augs un nākotnē cīnīsies par medaļām. Grūti pateikt, kad tas notiks. Līdz ar to arī veidosies dublieru komanda. Ja galvenajā komandā gribas sasniegt rezultātu, tad līdz 23 gadu vecumam te vēl var spēlēt. Pēc tam jau vajadzētu spēlēt citā līmenī – ārzemēs.

Ģ. M.: Ja šogad neizdotos uzvarēt 1. līgā, 60% spēlētāju tiktu piedāvāti citiem klubiem, jo mūsu futbolistiem jāturpina attīstīties. Ja kāds no mūsu futbolistiem pēc nākamās sezonas būs sasniedzis tādu līmeni, ka varēs cīnīties par medaļām Latvijas čempionātā, bet mūsu organizācija to nespēs, neliksim šķēršļus viņa attīstībā.

Vai ir interese par jūsu futbolistiem, sekojot uzvarai 1. līgā?
A. R.: Nosacīti, uzvara nerada interesi par atsevišķiem futbolistiem. Arī agrāk bija interese. Skautu un viltnieku tagad ir vairāk nekā vajag. Nav noslēpums, ka mums ir spēlētāji Latvijas jaunatnes izlasēs, par viņiem tad arī interesējas. Cita lieta, ka spēlētāji apzinās, ka šeit vide ir labi sakārtota, ir iespējas attīstīties, tāpēc nekur neraujas.

Ģ. M.: Ar spēlētājiem esam to izrunājuši, ka esam viens pret otro godīgi - viņi nav saslēgti roku dzelžos. Viss ir pakārtots tam, lai spēlētājs progresētu. Ir bijuši vairāk gadījumi, kad spēlētājam pienāk klāt un runā, neziņojot par to mums. Futbolisti uzreiz paziņo par to. Ja patiešām ir kāds interesants piedāvājums, tad runājam par to. Bet ir ļoti daudz piemēru, kad ir daudz viltvāržu, kuri nodarbojas ar murgu. Bija par vienu spēlētāju piedāvājums no Virslīgas lejasgala komandas, taču pats futbolists saprata, ka viņam pie mums būs labāk.

A. R.: METTA ir lieliska sadarbība ar "Jelgavu". Pirmais, ko saviem futbolistiem uzreiz iesakām, ir "Jelgava", ja grib izvēlēties vidusmēra komandu, kurā attieksmes ziņā viss būs kā pie mums. Ja gribas kaut kur augstāk, Ventspils vai Liepāja, tad jāsaprot tas, ka vairs nebūs mācību, bet tikai spēles un treniņi, kā arī gulēšana viesnīcā.

Vai iekļūšana Virslīgā ir slogs?
A. R.: Domāju, ka nē. Tas prasīs lielāku darbu. Ja to uztvertu kā slogu, tad nebūtu jēgas cīnīties par uzvaru 1. līgā. Ģirts jau minēja, ka spēlētājiem jāpārceļas uz nākamo līmeni, tagad arī organizācijai tas būs jādara. Ja mums būtu mērķis uzvarēt 1. līgā, to varētu izdarīt vienā sezonā. Jāsavāc pieredzējuši spēlētāji, jāsamaksā viņiem naudiņa, un lieta darīta. Taču mēs balstījāmies uz saviem principiem – perspektīvi skolēni un studenti. Pirmkārt, gan savi audzēkņi. Arī to arī nākotnē jārēķinās, ka komanda tiks veidota pārsvarā no pašu izaudzinātajiem spēlētājiem. Pirmajos gados noteikta mērķa par katru cenu tikt Virslīgā nebija, taču zinājām, ka ar laiku darbs nesīs rezultātu. Šogad jau uzstādījām tādu mērķi, ka esošie futbolisti to var izdarīt.

Kāda ir METTA nākotnes vīzija Virslīgas sakarā?
Nākamgad primārais ir nostiprināties Virslīgā. Par izkrišanu negribam domāt. Katrā spēlē jāiegūst pieredze, kas nākotnē ļautu cīnīties par medaļām.

Zinot Latvijas čempionāta īpatnības, var sanākt, ka nemaz neizkrīt no Virslīgas, lai gan visu sezonu pēdējā vieta par to uztraucas, taču vēlāk sekotu līgas dalībnieču skaita palielināšana...
Mums ir diezgan savdabīgs čempionāts. Arī ļoti inteliģents. It kā Latvijas čempionāts, taču viss notiek citā valodā. Prieks, ka stadionos var dzirdēt arī mūsu valodu. Gribu uzsvērt to, ka mums nav nekas pret krievvalodīgajiem, taču nedrīkst pazust Latvijas identitāte. Latviešiem jābūt lepniem par savu valsti. Protams, ir daudz ārzemju treneru, taču nevaru saprast to, ka, piemēram, atbrauc Antons Jore un viņam pirmā valoda, kas jāiemācās, ir krievu. Tā daudzi saka, taču mēs atbildam: tu esi kaut ko sajaucis.

Aizvadīto sezonu nospēlējāt visnotaļ stabili, iztiekot bez lieliem kritumiem.
Jā, pirmajā vietā bijām no 1. kārtas līdz pat pašām beigām. Kritums bija pavisam neliels, kad pēc jūlija pauzes zaudējām ritmu. Vasarā gadījās, kad bija trīs nedēļas bez spēlēm. Visas sezonas laikā 1. līgas komanda trenējās kopā ar 2. līgas vienību, kas ir ļoti svarīgi. Šogad, ieskaitot pārbaudes spēles un izlašu mačus, dažiem sanāca ap 60 mačiem, kas ir par daudz. Visu laiku spēlēt nevar, vajag trenēties, it īpaši šajā vecumā. Ja nākamajā sezonā Virslīgā būs 36 spēles, tad ies grūti, jo visu laiku būs režīms: spēle – atjaunošanās – spēle, bet laika trenēties un labot kļūdas nebūs.

Vai šajā vecumā futbolisti spēj uztvert to, cik svarīgi ir trenēties, vai tomēr visu laiku grib tikai spēlēt?
Pie mums ar to nav problēmu, viņi to saprot. Tie, kuri atbrauc no citām pilsētām, uzreiz nevar pierast. Jo mums nav tā, ka tu izkāp no gultas, pārej pāri ielai un esi treniņa vietā. METTA ir sarežģītāk, jāgatavojas, jābrauc. Treniņš un ceļš turp un atpakaļ kopā sanāk ap četrām stundām. Tas nogurdina, taču cenšamies spēlētājiem izskaidrot, ka tas ir nepieciešams. Ir arī individuālie treniņi, kas pieejami nepieciešamības gadījumos. Trenējamies piecas reizes nedēļā, vēl arī spēles. Treniņi notiek Arkādijā, kas rīdziniekiem nav tālu, taču mums brauc arī cilvēki no Tukuma, Ogres un Ķekavas.

Arkādijs būs jūsu mājas spēļu vieta?
Tas vēl nav zināms. Šobrīd attīstās arī zāle Hanzas vidusskolā. Iespējams, arī tur būs stadions ar mākslīgo segumu un tribīni, taču tas plānojas tikai ap nākamā gada jūliju.

Arī vasarā domājat spēlēt uz mākslīgā seguma?
Jā, tāda ir situācija. Šogad mājas spēles aizvadījām sešos stadionos. Problēmas dažādas – kaut kur dejo, citur nelaiž, kādā stadionā nav ģērbtuvju vai tas ir pārplūdis, kā šosezon gadījās. Protams, gribam spēlēt uz Arkādija zaļā laukuma, taču par to jāvienojas ar Rīgas domi un Rīgas Futbola skolu. Tas viss ir procesā, ceru, ka vienosimies. Tomēr pastāv variants, ka spēlēsim uz sintētiskā. Tas nav nekas neparasts. Piemēram, vairākas komandas Zviedrijā un Norvēģijā spēlē hallēs.

Vai jau ir skaidra bilde, kā notiks gatavošanās pirmajai sezonai Virslīgā?
Ģ. M.: Visu var sadalīt divās daļās: organizatoriskā un sportiskā. Par pirmo varu pateikt, ka centīsimies turpināt jau iesāktās lietas. Vēlamies nodrošināt katras mājas spēles kvalitatīvu tiešraidi ar ekspertu studiju, kas notiks gan pirms, gan pēc spēles, tāpat arī pārtraukumā. Vēl aktīvāk popularizēt komandu un spēlētājus. Galvenais uzdevums – uz spēlēm dabūt 90% cilvēku, kuri ir mūsu sistēmā, tātad bērnus, vecākus, studentus un viņu draugus. Jāpiesaista arī cilvēki no malas. Pirmā komanda var spēcīgi spēlēt, ja tiek stiprināta jauniešu sistēma.

A. R.: Ja runājam par nometni Turcijā, tādas nebūs. Arī Lietuvā ne. Darbosimies tepat, protams, uz pārbaudes mačiem uz Lietuvu aizbrauksim, varbūt arī uz Igauniju. Klasiskās nometnes nebūs, taču dienas nometne tiek plānota, iespējams, pat ar diviem treniņiem dienā. Nākamnedēļ būs Virslīgas klubu sapulce, tad arī varēs veidot gatavošanās plānu. Par pārbaudes spēlēm runājot, gribam pārsvarā spēlēt ar Virslīgas komandai un augstāko līgu komandām no Igaunijas un Lietuvas, lai pierastu pie ātruma, kas ir pavisam cits. Jābūt gataviem, jo Virslīgā mūs sagaidīs citādāks ātrums nekā bija 1. līgā.

Kā var īsumā raksturot METTA spēles stilu?
Mēs spēlējam ar Latvijai neraksturīgu taktiku ar 4-3-3. Pirmajā līgā centāmies spēlēt uzbrūkošu futbolu, Virslīgā turpināsim to pašu līniju. Skaidrs, ka nevarēsim to darīt visas 90 minūtes. Daudz kas arī būs atkarīgs no pretinieka, jo ar Ventspili vai Liepāju sacensties uzbrukuma futbolā mums nav iespējams. Darīsim visu, lai spēlētāji un komanda attīstītos. Sēdēt visu laiku aizsardzībā un sist bumbu uz priekšu nav mūsu stils. Dažās spēlēs gan tas ir vajadzīgs, it sevišķi, kad piekūstam, tāpēc spēles beigās nāksies arī padomāt par aizsardzību. Ja iegūsim pārliecību par saviem spēkiem, arī pēdējās 20 minūtēs nesitīsim bumbu prom. Mūsu lielākais mīnuss būs jaunība, taču sezonas laikā uzkrāsim pieredzi.

Arī malējie aizsargi "lido" uz priekšu, aizsardzībā paliekot tikai vārtsargam un abiem centra aizsargiem?
1. līgā tā bieži vien bija, taču Virslīgā uz tādām avantūrām nevarēsim iet. Kausā pret FC "Jūrmalu" beigās radās situācija, kad viņiem bija uzbrukums četri pret vienu mūsu aizsargu. Virslīgā jāgaida, ka katra spēle būs saspringta. Šogad spēlē pret "Ogri" bija grūti motivēt savējos. Virslīgā tādu maču, domāju, nebūs.

Varbūt pret "Olimpu", ja tas paliks. Starp citu, kādas prognozes par pārspēlēm?
"Olimpam" vajadzētu zaudēt, ja salīdzina abu komandu sastāvus.

Kā bija motivēt spēlētājus uz maču pret "Ogri", kas ir 1. līgas versija par "Olimpu"?
Pirmajā spēlē bija "tikai" 4:1, pēc pirmā puslaika 1:1. Atslābinājāmies. Tas arī iekrita uz to laiku, kad pēc sezonas sākuma, kurā sitām daudz, vairs nevarējām tik viegli iesisti. Sitieni "lidoja pa priedēm". Arī jāatzīmē nesavākšanās, var teikt, ka maza bedre. Otrajā spēlē uzvarējām ar 8:0, toreiz spēlējot bez vairākiem pamatsastāva spēlētājiem. Šādos mačos izmantojam iespēju rotēt ar sastāvu. Virslīgā ar 12-13 spēlētājiem nospēlēt būs ļoti grūti. Traumas, psiholoģiskais nogurums, tāpēc svarīgi uzreiz iesaistīt komandā kādus 17 cilvēkus, lai nedraud vēlāk problēmas.

Lai nebūtu kā "Jūrmalai V.V.", kam Virslīgas spēles pieteikumā rezervistos nereti ierakstīti otrais vārtsargs, komandas menedžeris un galvenais treneris.
Tas mums nedraud, taču cita lieta, ka nevaram ar citām komandām konkurēt ar soliņa kvalitāti. Skaita ziņā problēmām nevajadzētu būt, šogad visās komandās bija 18 futbolisti. Mums kodols ir diezgan liels – 22 cilvēki.

Cik cilvēku no pagājušās sezonas sastāva nākamajā sezonā METTA vairs nebūs?
Plānojam, ka paliks 70% no iepriekšējā sastāva. Visi līderi paliks, daži nav nobrieduši, cits neizturēs konkurenci. Ir doma 1. līgā laist spēlēt dublierus. Ir tāda doma, jācer, ka Sacensību daļa ļaus to darīt. Citām komandām ir, kāpēc lai mums nebūtu? Pagājušajā sezonā no 2. līgas komandas uz 1. līgas vienību tika pieci cilvēki. Dublieru čempionāts ir svarīgs.

Kurās pozīcijās nepieciešams pastiprinājums?
Vājākā pozīcija bija uzbrukums. Sākām lieliski, taču pēc tam radās problēmas jeb uzbrucēji spēlēja nestabili. Sezonas vidū viņi pavisam pazaudēja ožu. Pietrūka psiholoģiskās stabilitātes. Aizsardzībā ir ļoti saskaņota sadarbība. Aizsargi daudz gūst vārtus, visi no pamatsastāva guvuši vārtus, rezultatīvākajam aizsargam pat astoņi vārti. Uz mūsu vārtiem šosezon nebija nozīmēts neviens 11 metru soda sitiens. Paši sitām astoņas un iesitām visas. Sit aizsargi, kuri ir pārliecināti, ar "betona seju" (smejas).

Tad jau nākamgad Virslīgā būs jāatdod pendeļu parādi.
Iespējams, redzēsim (smejas). Pie aizsardzības ļoti aktīvi strādājam, un aizsargi ir iemācījušies pareizi spēlēt. Tagad jāatrod balanss uzbrukumā.

Ģ. M.: Ir arī kļūdas, taču no tām mācāmies. Arī bērniem sakām, ka viss jādara tā, kā to prasa futbols. Ja arī kaut kur kļūdīsimies, tā būs laba pieredze. Jaunajiem jāsaprot, ka viņu futbols nebeigsies ar METTA, tāpēc jāizkopj savas īpašības, lai viņi varētu spēlēt augstākā līmenī. Tieši tāpēc viņiem jāspiež spēlēt tā, kā to prasa augsta līmeņa klubs.

Jāspiež?
Sākumā tieši tā – jāspiež. Vecāki no malas bļauj, lai sit bumbu tālāk, bet mēs liekam izspēlēt. Kļūdīsies, ielaidīsim vārtus, nekas traks nebūs noticis.

Kam klausa – treneriem vai vecākiem?
A. R.: Viennozīmīgi treneriem. Tas arī ar vecākiem tiek izrunāts. Vecākiem jāuztraucas par to, lai bērns būtu apģērbts, paēdis, ietu uz skolu un būtu ar skaistu frizūru.

METTA futbola skolā visiem jābūt kā Krištianu Ronaldu?
Cilvēkam jābūt sakoptam, tas taču ir pašsaprotams. Ar želeju matos gluži nav jānāk uz treniņiem, taču solīdi izskatīties gan vajag. Ja kāds no lielajiem futbolistiem atnāk nepareizās getrās vai ar veca modeļa džemperi, būs jāpārģērbjas.

Ar disciplīnas lietām, vairāk domājot par šķidrajām atkarībām, ir problēmas?
Futbolistiem ir pateikts, ka viņi ir piemērs sabiedrībai. Negribam redzēt nepiedienīgas bildes, nedz arī ko līdzīgu. Viss ir labi saprotams. Komanda ar šīm lietām arī tiek iepazīstināta, tāpat METTA uzbūvi, vēsturi un mērķiem. Ir arī obligātā sabiedrības pasākumu programma, kurā spēlētājiem jāpiedalās.