Helmuts Rodke atbild - 11. daļa

Uzdod jautājumu Helmutam Rodkem!

MOSKOVSKAYA:
Vai ir vērts "pārmācīt" sevi un skriet ar tā saucamo "pose method"? Vai šī skriešanas metode tiešām ir efektīvāka un mazāk traumatiska par skriešanu, piezemējoties uz papēža?
Par “Phose Method” skrējējiem- kaut gan es nestrādāju ar gargabalniekiem, tāpat saviem audzēkņiem mācu skriešanas tehnikas nianses (tik labi, cik vien to protu), neuzsverot to, kā kaut ko īpašu, bet kā normu. Dažas šīs lietas ir pieminētas “Pose Method”, dažas nav. Noteikti no jebkā var kaut ko iemācīties. Var jau mēģināt skriet šādā tehnikā, vienīgi jāuzmanās, lai nesāk deformēties pēdas laivveida, ķīļveida, kubveida kauli, un lai neiekaistu pēdas un ahileja cīpslas, kas radīs vēl lielākas problēmas.

Jāņem vērā, ka ir dažādas distances, ātrumi, paātrinājums, sabremzēšana, reljefs, situācijas distancē un tml., un skriešanas tehnika mainās atkarībā no šiem apstākļiem. Es uzskatu, ka skrējējiem traumas drīzāk rodas no nepietiekamas un nesabalansētas fiziskās attīstības. Nevar tā vienkārši sākt skriet, nerēķinoties ar iespējamām sekām. Visam ir sava cena. Vāji attīstīta muskulatūra un kustību prasmes, slikta lokanība, pārforsēšana ar tempu, distances garumu un treniņu biežumu, liekais svars, neatbilstošs uzturs, antioksidantu nelietošana, un vēl citi faktori var radīt problēmas jebkuram skrējējam, jebkurā tehnikā.

Garās distances pilnīgi droši var skriet, liekot kāju pie zemes caur papēdi( un papēdis ir tieši paredzēts, lai uztvertu slodzi pārvietojoties). Ja nav fiziskās sagatavotības- problēmas būs arī pielietojot jebkuru citu skriešanas tehniku. Šaubos, vai skriet uz pirkstgaliem garu distanci ar lielāku soļu skaitu ir veselīgāk pēdām un ikru muskuļiem. Tāpat jaudīgāks solis būs, ja atspēriens ies caur papēdi, pēdai pārveļoties uz pirkstgalu. Cita lieta- sprints. Skrējējiem problēmas ar ceļiem rodas arī no tā, ka nepietiekami tiek trenēti kāju muskuļi ar spēka vingrinājumiem, īpaši sēžas muskuļi, kājas pievilcēji, un saliecēji celī. Tad arī slodzes lielākā daļa iet uz muskuli quadriceps femoris, un sākas problēmas ar ceļiem.

Birdman:
Sveiki! Esmu basketbolists un nodarbojos ar basketbolu 7 gadus un pagājušājā vasarā sāka parādīties ceļu problēmas, respektīvi, saišu iekaisums. Gāju pie dažādiem ārstiem tika arī spricētas zāles ceļos un šovasar sportoju ļoti maz un it kā viss pārgāja, bet tagad atkal atsāku treniņus basketbolā un sāpes atnāca atpakaļ. Dažreiz ir jūtamas diezgan spēcīgas, bet dažreiz, kad labi esmu iesilis viss ir labi varu lēkāt un darīt visu, bet pēc slodzes tāda dīvaina sajūta, it kā noguruši un jūtīgi, un mazliet sāp. Ko ieteiktu? Kādus vingrinājumus? Vai ko? Paldies!
Pirmais ieteikums- pirms sākt basketbola treniņus – nopietni pievērsties atlētiskajām nodarbībām! Sezonas laikā- pilnībā izmainīt fiziskās sagatavotības shēmu. Jāatceras, ka fiziskā kondīcija ir visu laiku jāuztur ar regulāriem treniņiem, iespēju robežās cenšoties vairāk vai mazāk, bet progresēt arī sezonas laikā. Sākam ar sirds, asinsvadu un elpošanas sistēmas trenēšanu ar līdzekļiem, kas nerada problēmas ceļiem, kaut vai veloergometrs vai peldēšana. Seko kāju un visu citu muskuļu grupu pakāpeniska nostiprināšana ar spēka vingrinājumiem trenažieru zālē.

Vārds “basketbolists” it kā nozīmē arī fiziski spēcīgu atlētu. Cik tas ir praktiski?… Tāpēc fiziskie vingrinājumi ar laiku jāizpilda ne tikai fitnesa vai veselības grupas līmenī, bet, ja tā var izteikties- jāspēj cilāt pietiekami nopietni svari, un pareizā tehnikā. Kaut gan man šāds formulējums ne īsti patīk, jo trenažieru zālēs ir divu veidu apmeklētāji- vieni cilā “dzelžus”, otri trenē muskuļus. Un tā ir milzīga atšķirība. Jāuztrenē kāju aizmugurējā muskuļu grupa, kājas pievilcēji un sēžas muskuļi, tad tie kļūs darboties spējīgāki, uzlabosies pārvietošanās un atspēriena tehnika, atslogosies priekšējais muskulis - quadriceps femoris - un problēmas pašas izzudīs. Tātad- pa priekšu jākļūst spēcīgākam, un tad varēs spēlēt basketbolu daudz augstākā līmenī, tā, ka pats sevi apbrīnosi!