SOK lēmums - kas rakstīts Olimpiskajā hartā, un vai agresori tiek diskriminēti?

Komitejas paziņojumā teikts, ka šo valstu sportistu piedalīšanās olimpiskajās spēlēs varētu būt iespējama tikai saskaņā ar “striktiem kritērijiem” – jau daudzviet ierasto praksi, startējot kā “neitrāliem” atlētiem un nekādā veidā nepārstāvot savu valsti vai kādu tās organizāciju. Tāpat dalība būtu ļauta tikai tiem sportistiem, kuri “pilnībā respektē Olimpisko hartu” – proti, tādiem, kas nav aktīvi atbalstījuši karu Ukrainā un “darbojušies pretrunā ar SOK miera misiju”, kā arī ievērojuši pasaules antidopinga noteikumus. Kritēriji jau izrādījušies gana pieņemami Āzijas Olimpiskajai padomei, lai tā pieņemtu lēmumu atļaut krievu un baltkrievu sportistiem piedalīties Āzijas spēlēs, kas šoruden notiks Ķīnā.

Saskaņā ar Olimpisko hartu, SOK apņēmusies “stingri turēties pie olimpiskās kustības vienojošās misijas, īpaši šajos – sašķelšanās, konfrontācijas un kara – laikos”. Olimpiskā harta pirmoreiz izdota 1908. gadā, nosakot olimpiskuma [“Olympism” – no angļu val.], olimpiskās kustības pamatprincipus un vadlīnijas. To sarakstījis mūsdienu olimpisko spēļu tradīcijas aizsācējs Pjērs de Kubertēns.

112 lappušu garajā dokumentā, kas pēdējo reizi aktualizēts 2021. gadā, definēti arī olimpiskās kustības pamatprincipi. Tajos uzsvērts, ka olimpiskums ir dzīves filozofija, savienojot sportu, kultūru un izglītību. “Tas cenšas radīt dzīvesveidu, kas balstīts uz gandarījumu ieguldītajā darbā un piepūlē, labā piemēra izglītojošo vērtību, sociālo atbildību un cieņu pret universāliem fundamentālajiem ētikas principiem.” Viena no hartā definētajām olimpiskās kustības pamatvērtībām ir arī miers un harmonija: “Olimpiskuma mērķis ir izmantot sportu kā instrumentu, kas kalpo harmoniskai cilvēces attīstībai, ar nolūku veicināt miermīlīgas sabiedrības veidošanos, savstarpēju cieņu.”

Kā šis mērķis īstenots praksē? 2022. gada Pekinas spēļu laikā skaļākais gadījums, kad kāds no dalībniekiem atklāti cēla trauksmi par tuvojošos karu Ukrainā, bija ukraiņu skeletonista Vladislava Heraskeviča īsa parādīšanās TV kamerās pēc finiša, turot rokā A4 lapu ar savas valsts karogu un uzrakstu “Nē karam Ukrainā”.

Kāpēc gan citiem sportistiem vai SOK amatpersonām neizmantot šādu platformu, lai paustu skaidru un nepārprotamu vēstījumu, saucot lietas īstajos vārdos? Arī šeit jāatgriežas pie hartas un olimpiskās kustības pamatprincipiem. Tajos noteikts, ka olimpiskās kustības organizācijām jāsaglabā politiskā neitralitāte, bet hartas 50. noteikumu punkts aizliedz bez īpašas SOK Izpildkomitejas atļaujas izņēmuma gadījumos izplatīt politiska rakstura vēstījumus un propagandu. Heraskeviča gadījumu, protams, izskatīja arī SOK, taču pēc tam paziņoja, ka sportists 50. punktu nav pārkāpis un nekādas sankcijas nesaņems. Pats ukraiņu atlēts vēlāk sarunās ar medijiem izteicās: “Tā ir mana pozīcija. Kā visi normāli cilvēki, es negribu karu. Es savā valstī vēlos mieru, un arī visā pasaulē. Tā ir mana pozīcija, tāpēc es par to cīnos, es cīnos par mieru.”

Krievu un baltkrievu sportistu startam Parīzes spēlēs kā galvenais arguments tiek minēts hartas punkts par diskrimināciju – proti, tajā noteiktās tiesības un brīvības tiek nodrošinātas ikvienam, nepieļaujot nekādu diskrimināciju, tostarp attiecībā uz politisko pārliecību, nacionālo un sociālo izcelsmi. Tāpat SOK paziņojumā teikts, ka “nevienam atlētam nevar aizliegt dalību tikai viņa pases dēļ” un ka valstu valdības nav tiesīgas izlemt, kuri sportisti spēlēs drīkst vai nedrīkst piedalīties. Latvijas Republikas Tiesībsarga biroja mājaslapā piedāvātā definīcija diskriminācijas jēdzienam vēsta: “Diskriminācija izpaužas tādējādi, ka pret cilvēkiem, kas atrodas vienādā situācijā, attieksme ir dažāda, lai gan šai atšķirīgajai attieksmei nav nekāda objektīva un saprātīga pamata un tās vienīgais iemesls ir piederība pie konkrētas personu grupas.” Atliek spriest, vai pašlaik spēkā esošais aizliegums starptautiskās sacensībās krievu un baltkrievu sportistiem startēt zem savu valstu karogiem balstīts tikai viņu izcelsmes un pases dēļ, un vai dažādai attieksmei nav nekāda objektīva un saprātīga pamata.

SOK lēmumu rosināt šo divu valstu atlētu atgriešanos olimpisko sacensību apritē nosodījušas arī Latvijas sporta organizācijas un valsts amatpersonas, uzsverot, ka agresorvalstu sportistiem nav vietas olimpiskajās spēlēs neatkarīgi no “neitrālā” statusa. Arī citur pasaulē gan valstu amatpersonas, gan mediju pārstāvji norādījuši uz acīmredzamām pretrunām komitejas paziņojumā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis Bahu apmeklēt Ukrainu, lai SOK prezidents pats pārliecinātos, ka “neitralitāte” karā neeksistē.

We know how often tyrannies try to use sports for their ideological interests. It is obvious that any neutral flag of Russian athletes is stained with blood. I invite Mr. Bach to Bakhmut. So that he could see with his own eyes that neutrality does not exist. pic.twitter.com/icSdvgpD87

— Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) January 27, 2023

Ukrainas Sporta ministrs Vadims Gutcaits paziņojis, ka gadījumā, ja krievu vai baltkrievu sportistiem tiks ļauts startēt Parīzes spēlēs, Ukraina būs gatava tās boikotēt: “Nevar būt nekādas vienošanās ar atlētiem no teroristiskām valstīm. Ceru, ka visas sporta federācijas, sportisti un visa pasaule tam pievērsīs uzmanību un mums nebūs jāpieņem šāds ekstrēms solis.”

Vienlaikus ar šīm ziņām Starptautiskā olimpiskā komiteja arī paziņojusi, ka “turpinās un stiprinās pilnīgu un nelokāmu atbalstu solidaritātei ar ukraiņu sportistiem, un Ukrainas Olimpisko komiteju, lai tā varētu izveidot spēcīgu komandu 2024. un 2026. gada spēlēm.”

Olimpiskajā hartā minētās frāzes par mācīšanos no labajiem piemēriem, miera un harmonijas veicināšanu, savstarpējas cieņas un fundamentālu ētikas principu ievērošanu gadu gaitā tikušas nonivelētas līdz to piesaukšanai tikai principa pēc - to apliecina gan valsts mērogā īstenotā Krievijas krāpšanās dopinga kontrolē Soču olimpiskajās spēlēs, gan pašu olimpisko spēļu rīkošana autoritāru un totalitāru režīmu uzturošās un atbalstošās valstīs. Vai olimpiskā uguns, olimpiskais gars un misija spēj ienest pasaulē mieru? Pajautāsim ukraiņiem...

Izmantotie resursi:
https://olympics.com/ioc/news/state...
https://stillmed.olympics.com/media...
https://www.tiesibsargs.lv/theme/di...
https://www.insidethegames.biz/arti...