Skaidrojam: ko partijas pirms Saeimas vēlēšanām sola īstenot sporta jomā?

Galvenais normatīvais akts, kas Latvijā regulē sporta nozares politikas plānošanu, ir Sporta likums. Valdības līmenī nozare atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas [IZM] pārvaldībā, kas izstrādā arī valsts sporta politikas pamatnostādnes konkrētajam plānošanas periodam [šobrīd – 2021. līdz 2027. gadam]. Sporta politikas plānošanā kā konsultatīva institūcija piedalās arī Latvijas Nacionālā Sporta padome [Sporta likums, 9. pants], kas sniedz arī priekšlikumus finanšu līdzekļu sadalē, sniedz atzinumus par starptautisku sporta pasākumu rīkošanu un objektu atbilstību nacionālo sporta bāžu statusam.

Šī gada maijā IZM nolēma, ka no nākamā gada valsts sporta budžeta līdzekļu piešķiršanu sporta federācijām un citām sporta organizācijām centralizēti nodrošinās Latvijas Sporta federāciju padome [LSFP]. Saskaņā ar Sporta likumu, LSFP ir vienīgā sporta organizācija valstī, kas pārstāv un īsteno visu Latvijā atzīto gan olimpisko, gan neolimpisko sporta federāciju intereses individuālajos, komandu un tehniskos sporta veidos. Latvijas Olimpiskā komiteja, savukārt, pārstāv olimpisko sporta veidu intereses.

Atsevišķos 14. Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstos ar sporta nozari saistītie plāni netika aprakstīti vispār, bet galvenie uzsvari tika likti uz sporta nozīmi veselīga dzīvesveida veicināšanā un sporta nodarbību pilnveidošanu skolās. Viena partija savā programmā pieminējusi elites sportu, šajā sakarā gan arī neizplūstot tālāk par “atbalstīsim”. Jāatzīmē, ka par pamatu tika ņemtas visu sarakstu standarta 4000 zīmju programmas, taču atsevišķiem sarakstiem, kuru mājaslapās atrodamas arī nopublicētas garās programmas, tika analizētas arī tās.

Starp lielajām partijām visplašāk ar sportu saistītus jautājumus sava saraksta garajā programmā aprakstījusi “Attīstībai/Par!”, no kuras uz vietu Saeimā kandidē gan Latvijas basketbola leģenda Anete Jēkabsone-Žogota [#3 Zemgalē], gan Spānijas 2. spēcīgākās basketbola līgas kluba “Palencia” centrs Dāvis Rozītis, kurš ir viens no trim profesionāliem sportistiem visu sarakstu kandidātu lokā.

“Attīstībai/Par!” īpašu uzsvaru liek uz sporta aktivitāšu pieejamību skolu jauniešiem un universitāšu studentiem, programmā paredzot sporta nodarbībju pieejamu universitātēs. Programmā ir arī uzstādījums nodrošināt valsts apmaksātas konsultācijas pie uztura speciālistiem, kā arī pilnveidot sporta nodarbību saturu skolās, atbilstoši “Skola 2030” programmai iekļaujot arī veselības jautājumus. Tāpat 16. vēlēšanu saraksts atzīmē cilvēku ar kustību vai dažādiem attīstības traucējumiem integrēšanu sporta treniņos un aktivitātēs, nodrošinot arī piemērotu trenažieru pieejamību sporta namos.

Par sporta nodarbībām un to saturu skolās savā programmā raksta arī viena no mazajām partijām “Suverēnā vara”, aicinot palielināt stundu skaitu nedēļā un atgriezt sporta nodarbībās valsts izstrādātos normatīvus, nodrošinot bērnu vispārējo fizisko attīstību un dažādu sporta veidu pamatu apguvi, kā arī veikt sekmju novērtējumu, balstoties uz individuāliem sasniegumiem. Partija vēlētos ieviest arī valsts apmaksātas peldētapmācības visiem sākumskolas skolēniem, taču diezgan droši var apgalvot, ka sīkpartiju plāni arī paliks vien programmu līmenī, balstoties uz partiju reitingiem.

Izmaiņas sporta nozares pārvaldībā valsts līmenī piedāvā olimpiskā svarcelšanas medaļnieka Viktora Ščerbatiha [#4 Vidzemē] pārstāvētā partija “Latvija Pirmajā Vietā”, izveidojot Jaunatnes un sporta lietu ministriju. Kā šādu reformu mērķis tiek deklarēts “nodrošināt bērnu un jauniešu iesaisti sportā, pasargājot jauniešus no atkarībām un kriminālās vides ietekmes”. Atsevišķas partijas sola sporta jomā lielāku atbildību un patstāvību nozares pārvaldībā nodot pašvaldībām (“Latvijas Krievu savienība”, “Tautas kalpi Latvijai”), “veicināt privātā un publiskā sektora sadarbību, iesaistoties veselīga dzīvesveida veicināšanā un sporta aktivitāšu pieejamībā” (ZZS).

Sportu kā metodi veselīga dzīvesveida veicināšanai savās programmās norādījuši vairāki saraksti. “Progresīvie” sportu un citas fiziskās aktivitātes redz kā pamatu sabiedrības veselībai un cīņai pret mazkustīga dzīvesveida izraisītajām slimībām. “Apvienotais saraksts” aicina bērnu un jauniešu fiziskās aktivitātes organizēt, lai mērķauditoriju maksimāli ieinteresētu sportot un atbildīgi izturēties pret savu veselību, paredzot arī agrīnu atbalstu fiziskās veselības nodrošināšanai. Partiju apvienība sola nodrošināt arī “aktīvu, veselīgu un radošu dzīvesveidu senioriem.”

Sīkpartijas “Apvienība Latvijai” un “Republika” norādījušas, ka atbalstīs tautas sportu kā veselīgu dzīvesveidu, bet “Republika”, kuras līderis ir bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidenta amata kandidāts Sandis Ģirģens, ir vienīgais no 19 vēlēšanās kandidējošajiem sarakstiem, kas savā programmā iekļāvis vārdu salikumu “elites sports”, solot atbalstīt arī to. “Republika” iecerēs paredzējusi arī valsts līdzfinansējumu sporta aktivitāšu nodrošināšanai katram bērnam.

Premjera pārstāvētā partija “Jaunā Vienotība” vēlētājiem piedāvā vien standarta 4000 zīmju programmu, sporta jomā solot “nodrošināt sporta aktivitāšu pieejamību veselīgas sabiedrības pamatam.” Cita šī brīža koalīcijas partija “Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"” savā priekšvēlēšanu programmā sporta jautājumiem nav pieskārusies, tāpat kā lielākā opozīcijas partija “Saskaņa”, kuras rindās ar trešo numuru Rīgas apgabalā startē bokseris Mairis Briedis. “Saskaņa” gan plašāk to iztirzā partijas kopējā, lielajā programmā, uzsverot sporta nozīmi veselīga dzīvesveida veicināšanā un cīņā ar mazkustīgu dzīvesveidu. Tāpat partija atzīmē, ka “skolas jānodrošina ar sporta darba organizatoriem,” īpaši uzsverot darbu ar skolēniem no sociālā riska grupām un skolēniem ar īpašām vajadzībām.

Saeimas un Ministru kabineta līmenī 13. parlamenta sasaukumā sporta nozares pārvaldība bijusi “Konservatīvo” [iepriekš – JKP] pārziņā – Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisiju vadīja deputāts Sandis Riekstiņš [#2 Zemgalē], bet Izglītības un zinātnes ministrijas, kas uzrauga arī sporta nozari, vadībā atradās Ilga Šuplinska, ko vēlāk ministres amatā nomainīja Anita Muižniece. Savā priekšvēlēšanu programmā 14. Saeimai “Konservatīvie” sporta jomā gan sola vien “veikt lielākas investīcijas jauniešu fiziskajā sagatavotībā”.

13. Saeimas Sporta apakškomisijas sastāvs

Skaidrs, ka sporta politikas un pārvaldības jautājumi nebūt nav starp būtiskākajām problēām, kas valsts pārstāvjiem parlamentā šobrīd un turpmākos četrus gadus būtu jārisina, un tas atspoguļojas arī priekšvēlēšanu programmās. Novērojams, ka atsevišķas partijas reitingu augšgalā [JV, NA, “Saskaņa”] tam atvēlējušas vien simbolisku viena teikuma piebildi vai nav pieminējušas nemaz, savukārt nedaudz plašāk savas ieceres aprakstījušas vairākas sīkpartijas [“Suverēnā vara”, “Republika”].

Uz vietu 14. Saeimā no visiem sarakstiem kopā kandidē teju 40 ar sportu saistīti cilvēki – sportisti, treneri, funkcionāri un citi. Starp aktīvajiem sportistiem partiju sarakstos ir jau minētais basketbolists Rozītis no “Attīstībai/Par!”, kā arī divi “Saskaņas” kandidāti – bokseris Mairis Briedis [#3 Rīgā] un hokejists Ēriks Ševčenko [#14 Vidzemē].

Ar sportu saistītie cilvēki 14. Saeimas vēlēšanu kandidātos

Izmantotie resursi:
https://www.izm.gov.lv/lv/jaunums/n...
https://likumi.lv/ta/id/68294-sport...
https://sv2022.cvk.lv/pub