1288 sporta skolu treneri var palikt bez darba

Krīze ar sporta skolu treneru algām izveidojusies pamatojoties uz valdībā veiktajiem valsts budžeta grozījumus, kas no 1.septembra pārtrauc finansējumu treneru darba samaksai 69 pašvaldību sporta skolās 2,39 miljonu latu apmērā. Arī 2010.gada valsts budžetā nauda šim mērķim vispār netiek paredzēta.

Sporta speciālisti uzskata, ka šādi grozījumi pārkāpj Bērnu tiesību aizsardzības likuma prasības un nenovēršami sagrauj jaunatnes sporta sistēmu valstī, atstājot trenerus bez algām. Šobrīd sporta skolās trenējas 35 000 audzēkņi.

Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe klātesošajiem norādīja, ka: „Situācija ar sporta skolām ir ciniska un graujoša. Bērnu un jaunatnes sports nekad nav bijusi prioritāte mūsu valstī un tagad mēs to uzskatāmi redzam.”

Zaļupe aicināja Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) meklēt trūkstošo finansējumu treneru algām ministrijas budžeta ietvaros.

Par Zaļupes priekšlikumu Izglītības un zinātes ministrijas par sportu atbildīgie ierēdņi Agra Brūne un Edgars Severs klātesošos informēja, ka pēdējo dienu laikā sporta skolu treneru atlīdzībai ir rasts risinājums un no 1.septembra līdz gada beigām IZM ir atradusi daļēju finansējumu gandrīz pus miljona latu apmērā sporta skolu problēmu risināšanai.

IZM ierēdņi sanāksmes dalībniekus informēja, ka apvienojot un optimizējot IZM padotībā esošās aģentūras, līdzekļi tiks pārdalīti par labu sporta skolu treneru atalgojumam. Ministre Tatjana Koķe par šādu līdzekļu pārdali 14.jūnijā vienojās arī Ministru kabinetā, lemjot par 2009.gada valsts budžeta grozījumiem.

Agra Brūne arī uzsvēra, ka sarunās ar Latvijas Pašvaldību savienības (PS) priekšsēdi Andri Jaunsleini rasta kopīga izpratne, ka arī pašvaldības savu iespēju robežās radīs iespējas un turpinās atbalstīt pašu dibinātās sporta skolas.

Sanāksmes laikā neapmierinātību ar radušos situāciju pašvaldību sporta skolu finansēšanā un satraukumu par to tālāko likteni pauda arī Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis, Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans, Latvijas Futbola federācijas ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis, Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidents Atis Strenga, Latvijas Peldēšanas federācijas viceprezidents Jānis Dzenis, Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Guntis Zālītis, biedrības „Latvijas Speciālā olimpiāde” valdes priekšsēdētāja Gaļina Kaņējēva un daudzi citi.

Noslēgumā sanāksmes dalībnieki vienbalsīgi apstiprināja Latvijas Olimpiskās komitejas, Latvijas Sporta federāciju padomes un Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes aicinājumu Saeimai, Valdībai, IZM un PS sakarā ar problēmām Latvijas bērnu un jaunatnes sporta finansēšanā.

LSFP, LOK UN Latvijas sporta izglītības iestāžu direktoru padomes aicinājuma teksts, kas adresēts Saeimai, Valdībai, Izglītības un Zinātnes ministrijai un Pašvaldību savienībai:

Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2009.gada 11.jūnija lēmumu (protokols nr.40, # 35) valdība pieņēmusi valsts budžeta grozījumus, kas no 1. septembra pārtrauc finansējumu treneru darba samaksai 69 pašvaldību sporta skolām 2,39 miljonu latu apmērā. Arī 2010.gada valsts budžetā nauda šim mērķim vispār netiek paredzēta.
Šobrīd valsts caur sporta skolām finansē treneru algas 38 sporta veidos, kuros nodarbināti 35 000 skolēni.
Sporta speciālisti uzskata, ka šādi grozījumi pārkāpj Bērnu tiesību aizsardzības likuma prasības, nenovēršami sagraus jaunatnes sporta sistēmu valstī, bet treneri paliks bez algām.

Konstatējām:
1. pašvaldību dibinātās sporta skolas ir viens no svarīgākajiem posmiem jauno sportistu sagatavošanai startiem sacensībās, t.sk. Latvijas jauniešu un junioru izlases komandās;
2. valsts finansējuma apturēšana sporta skolu treneru darba samaksas nodrošināšanai rada nopietnu risku sporta skolu sistēmas tālākai pastāvēšanai,
3. valsts sporta budžets pēc šā gada sākumā un jūnijā veiktajiem izdevumu samazinājumiem neparedz sporta skolu treneru darba samaksas vajadzības no septembra līdz gada beigām.
4. jautājums par sporta skolu treneru darba samaksas finansējuma novirzīšanu caur attiecīgo sporta veidu federācijām nav atbalstāms un nav šīs dienas darba kārtības jautājums

Aicinām:
1. Novērst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 4.p.4.pkt. pārkāpumu par „bērnu orientāciju uz veselīgu dzīvesveidu kā tautas izdzīvošanas objektīvu priekšnosacījumu”;
2. Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) nodrošināt finansējumu sporta skolu treneru darba samaksai no 2009.gada 1.septembra līdz 31.decembrim, tādējādi neizjaucot sporta skolu sistēmu un dodot pašvaldībām laiku jautājumu izlemšanai par sporta skolu tālāko likteni, gatavojot pašvaldību budžetus 2010.gadam;
3. Latvijas Sporta federācijām sadarbībā ar pašvaldībām aktīvi meklēt iespējas aizstāvēt savu sporta veidu programmas sporta skolās;
4. Sports ir valstiski svarīga un visai tautai ļoti vajadzīga sabiedriskās dzīves nozare. Mēs vēlamies, lai tiktu nodrošināta sporta dzīves organizācijas un pārvaldes pēctecība, un loģiska attīstība, kurā ar sportu savu dzīvesvietu tuvumā varētu nodarboties tūkstošiem bērnu un jauniešu.

Paziņojam, ka 2009.gada septembrī sasauksim Latvijas Olimpiskās komitejas, Latvijas Sporta federāciju padomes un Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes kopsapulci ar valsts un pašvaldību organizāciju pārstāvju līdzdalību par sporta skolu sporta un citu sporta programmu atbalstu un finansējumu 2010.gadā.

Andris Kalniņš
LSFP prezidents

Aldons Vrubļevskis
LOK prezidents

Diāna Zaļupe
Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes priekšsēdētāja

Aicinājums vienbalsīgi pieņemts LSFP valdes, LOK IK, Latvijas Sporta izglītības iestāžu direktoru padomes un 42 sporta veidu federāciju pārstāvju kopīgā ārkārtas sanāksmē Rīgā 2009.gada 16.jūnijā.

Informāciju sagatavoja:
LOK sabiedrisko attiecību speciāliste