Cīņas sporta entuziastam – 70 gadu jubileja

"Boļeslavs ir īsts vīrs – varonīgs cīnītājs gan dzīvē, gan uz paklāja, viņš darījis mūsu augstskolas vārdu slavenu," saka bijušais LLU rektors profesors Voldemārs Strīķis, kurš savulaik trenēja toreizējās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas (LLA) cīkstoņus. V.Strīķa aizsākto darbu pārņēma Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūta students B.Matusevičs. Viņam tolaik tikai 22 gadi.

Lai arī jauns, taču ne iesācējs sportā – pavisam neilgi pirms pārcelšanās uz Jelgavu B.Matusevičs bija izcīnījis PSRS junioru čempionātā trešo vietu un kļuvis par sporta meistaru. Ar cīņas sportu B.Matusevičs sāka nodarboties 15 gadu vecumā, kad iestājās Rīgas Komunālās celtniecības tehnikumā.

"Tehnikumā izmēģināju visus piedāvātos sporta veidus, bet mani nekur nepieņēma. Taču cīņa man iepatikās. Mūs trenēja 1936.gada Berlīnes Olimpisko spēļu dalībnieks Alberts Zvejnieks," stāsta jubilārs. Saistīt savu tālāko dzīves ceļu ar sportu nebija mērķtiecīgs lēmums – B.Matusevičs plānoja kļūt par celtnieku un studēt Rīgas Politehniskajā institūtā. Tomēr, vairoties no iesaukšanas armijā, izvēlējās studēt Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā. Līdztekus studijām Boļeslavs strādāja vairākās vietās vienlaikus – par ūdenslīdēju, glābēju, fizkultūras metodistu, treneri, bet 1962.gadā saņēma piedāvājumu vadīt LLA cīņas sporta sekciju.

B.Matusevičs, lai arī pirmajos darba gados saviem audzēkņiem vienaudzis, bija stingrs un prasīgs treneris, tāpēc sekcijā palika tikai mērķtiecīgākie, kurus cīņas sports patiešām interesēja, atzīst bijušie audzēkņi. Vienlaikus stingrs, bet vienlaikus apveltīts ar labestīgu raksturu – konfliktsituāciju komandā nekad nav bijis.

"Spilgtā atmiņā ir laiks, kad B.Matusevičs mūs veda uz treniņu nometnēm," atceras bijušais audzēknis, LLU Lauksaimniecības fakultātes Agrobiotehnoloģijas institūta direktors profesors Aleksandrs Adamovičs. "Tolaik visiem studentiem obligāts bija darbs kolhozos un sovhozos, taču treneris mums, cīkstoņiem, noorganizēja braucienu visiem kopā – gan strādājām, gan trenējāmies. Treniņi bija ļoti intnesīvi, no rīta veicām rīta rosmi."

A.Adamovičs stāsta, ka pirms atbildīgām sacensībām treniņu nometnes bijušas vienmēr – vienu vai divus mēnešus.

"Tolaik mūsu cīņas sekcija bija viena no spēcīgākajām republikā, piedalījāmies arī PSRS studentu sacensībās. Kad kolhozos rīkoja ražas svētkus, bijām aicināti piedalīties ar paraugdemonstrējumiem – gan mēs, cīkstoņi, gan vingrotāji. Priekšnesumi līdzinājās teātra izrādei," A.Adamovičs dalās atmiņās par laiku, kas pavadīts trenējoties B.Matuseviča vadībā. Bijušais audzēknis atzīmē, ka sadzīvē, trenējoties plecu pie pleca, atklājušās trenera dziļi cilvēciskās īpašības, atsaucība, izpalīdzība.

"B.Matusevičs bija ne tikai treneris, bet arī sportists, kurš tolaik aktīvi piedalījās sacensībās un savās zināšanās labprāt dalījās ar studentiem. Viņš ir cilvēks, kam cīņas sports patiešām ir dzīvesveids," saka A.Adamovičs.

Sportists - trīskārtējs Latvijas PSR čempions brīvajā cīņā, treneris, neskaitāmu sacensību organizators un tiesnesis. B.Matusevičs min, ka vienas no pirmajām viņa organizētajām vērienīgākajām sacensībām bija 1964.gadā – republikas čempionāts, kur cīņas norisinājās LLA aulā uz skatuves. Arī pats organizators bija cīkstoņu vidū. Visu šo daudzo darba gadu laikā neizpalika B.Matuseviča audzēkņu panākumi – augstskolas komanda 29 reizes uzvarēja universiādē, regulāri atradās republikas sacensību labāko trijniekā, 30 viņa trenētie cīkstoņi ieguvuši Latvijas sporta meistara nosaukumu. Arī pats treneris izcīnījis uzvaras veterānu konkurencē – iegūtas sudraba un bronzas godalgas pasaules čempionātos.

B.Matusevičs vadījis treniņus ne vien brīvajā cīņā, bet arī grieķu – romiešu cīņā, sieviešu cīņā, džudo, futbolā un virves vilkšanā. Pašreiz treneris gan atteicies no LLU futbola izlases gatavošanas, atstājot to savu audzēkņu pārziņā, taču joprojām trenē fakultāšu treniņgrupas un lepojas ar meiteņu futbola komandu.

Līdztekus darbam ar studentiem B.Matusevičam arī šobrīd pietiek enerģijas un entuziasma tiesāt un organizēt sacensības – nupat Jelgavā aizvadīts Latvijas čempionāts brīvajā cīņā, grieķu – romiešu cīņā un sieviešu cīņā. LLU Sporta katedras lektors ir vienīgais Goda tiesnesis cīņas sporta veidos valstī, viņš tiesā ne vien visas sacensības Latvijā, bet arī neatsakās doties uz Lietuvu, Igauniju, Poliju, Zviedriju, Somiju.

Enerģiskais septiņdesmitgadnieks spēj audzēkņus iedvesmot arī ar personīgo piemēru, pērn piedaloties Latvijas riteņbraucēju vienības braucienā un par godu LLU 70 gadu jubilejai ar velosipēdu veicot ceļa posmu no Rīgas līdz Jelgavai.

Uz jubilejas svinībām LLU Sporta katedrā B.Matusevičs aicinājis arī savus bijušos studentus.

"Reizi piecos gados mēs tiekamies salidojumā, pārrunājam notikušo, sacenšamies dažādās sporta disciplīnās," stāsta jubilārs.

Informāciju sagatavoja
Laine Orbidāne
LLU Sabiedrisko attiecību daļa