Grigorjeva: "Fināla video noskatījos vairākas reizes - tur bija 1 punkts"

Anastasija Grigorjeva 8. martā "Arēnā Rīga" kļuva par četrkārtējo Eiropas čempioni. Finālā viņai pretī stājās ukrainiete Jūlija Tkača, kuru uzvarēt izdevās, pateicoties labvēlīgam tiesnešu lēmumam. Galvenā diskusiju tēma pēc fināla bija cīņas pēdējās sekundes, kad sākotnēji Tkačai tika piešķirti divi punkti par veikto paņēmienu, taču pēc Latvijas puses protesta tika piešķirts tikai viens punkts. Ukrainas puse bija ļoti sašutusi, pēc cīņas pat atsakoties paspiest Grigorjevai roku.

"Šīs cīņas video pēdējās dienās esmu skatījusies vairākas reizes. Vakar skatījos to Krievijas kanālā, kur cīņu komentēja ļoti pieredzējis krievu speciālists. Arī viņš translācijas laikā uzsvēra to, ka jādod tikai viens punkts. Arī es uzskatu, ka tajā epizodē bija jāpiešķir viens punkts. Žēl, ka pretinieki pēc spēles sabojāja uzvaras priekus, jo šajā čempionātā pat nebiju plānojusi piedalīties, taču mēnesi pirms tā pārdomāju, kad uzzināju, ka uz to brauks bērni no Biķerniekiem un "Sporto visa klase" projekta. Es piedalījos viņu dēļ. Prieku par uzvaru atguvu tajā brīdī, kad stāvēju uz goda pjedestāla un dziedāju Latvijas himnu. Tieši tādu brīžu dēļ mēs cīnamies, šo 2-3 minūšu dēļ.

Šīs sacensības man bija kā treniņš. Patiešām ilgi domāju, vai vispār ir vērts piedalīties vai tomēr labāk gatavoties olimpiādei. Mans galvenais mērķis ir veiksmīgi nostartēt Riodežaneiro. Es esmu ieguldījusi milzīgu darbu, lai sasniegtu kāroto mērķi. Sacensības ir pats vieglākais, smagākais ir sagatavošanās process. Tagad vēl nedaudz atpūtīšos un atsākšu gatavoties," uz Eiropas čempionāta notikumiem atskatījās Grigorjeva.

Eiropas čempione uzskata, ka olimpiskajās spēlēs neuzvarēs stiprākā, bet gan psiholoģiski spēcīgākā sportiste: "Noteikti būs parsteigumi, jo olimpiskajās spēlēs neuzvar fiziski stiprākais, bet gan psiholoģiski noturīgākais. Ļoti svarīgi būt gatavai tieši psiholoģiski. Pēdējos gados katras sacensības esmu uztvērusi kā treniņu, tādēļ kopā ar treneriem Riodežaneiro būs jāiegūst sacensību sajūta. Vai zinu, kur notiks nākamā olimpiāde? Tokijā! Par to es vēl nedomāju. Mans mērķis ir Riodežaneiro. Tikai pēc tam es domāšu par savu nākotni.”

2015. gads Grigorjevas dzīvē nebija tas vieglākais, jo ne bez skaļa trokšņa un ažiotāžas nomainījās viņas treneris, laiku pa laikam izskanēja runas par to, ka viņai netiks piešķirts paredzētais finansējums, taču tas viņu nav salauzis: "Es vienmēr zināju, ka mani atbalstīs mana pilsēta. Daugavpils man ir bijis spēcīgs atbalsta plecs. Lai kas arī notiktu, es vienmēr varēju paļauties uz pilsētas vadības atbalstu. Sportistam svarīgākais ir atbalsts smagos brīžos, nevis priekos un panākumos. Par to es esmu bezgala pateicīga Daugavpilij.”

Gatavojoties olimpiskajām spēlēm, Grigorjeva kardinālas izmaiņas sagatavošanās procesā neveiks, taču treniņprocess lielā mērā būs atkarīgs no trenera Ahto Rasku: "Ar šo treneri es sāku strādāt oktobrī un kopš tā brīža daudz kas ir mainījies. Es neteiktu, ka mēs veicam lielāku darba apjomu, bet mēs to noteikti darām savādāk. Viņa piedāvātie treniņi ir ļoti interesanti, vienmēr tiek izdomāts kaut kas jauns. Ļoti svarīgi, ka šobrīd komandā ir izveidojusies ļoti pozitīva gaisotne.

Pēc nelielās atpūtas Daugavpilī man būs jādodas uz Vāciju, bet pēc tās uz Mongoliju. Treneris sola, ka Mongolijā fiziskās slodzes nebūs lielas un mēs tikai uzturēsim sevi tonusā, taču viņš tā vienmēr saka [smejas]. Sākot no maija, strādāsim uz pilnu jaudu.”

Kā atzīst Grigorjeva, Ruska vadībā meitenes katru dienu paveic varoņdarbu: "Kad devāmies uz treniņnometni ASV, tur bija visgrūtāk. Mums bija divi treniņi dienā katrs no tiem bija 3-4 stundas garš. Atnākot uz treniņu un ieraugot svarus, likās, ka to paveikt nav iespējams, bet mēs to vienmēr paveicām! Smaidot teicu meitenēm, ka mēs esam paveikušas neiespējamo!”

Atskaitot sportošanu, Grigorjevai ļoti patīk gatavot, taču izbraukumos un treniņnometnēs to bieži neizdodas darīt. "Ja nebūtu sportiste, es būtu pavāre," smejot noteic Anastasija. Ja kāds uzskata, ka cīkstoņi bieži mokās ar lieko svaru un diētām, viņi rūgti maldās: "Nekādu diētu man nav, tieši otrādi - man ir jāpalielina savs svars. Būs jāmaina savi ēšanas paradumi. Piemēram, iepriekš dienā izdzēru vidēji divus litrus kolas, bet tagad mēneša laikā labi ja puslitru [smejas]."