A.Ritenieks: "Lavrinovičs ir labi sagatavojies cīņai"

"Ar Mareku var teikt, ka esmu strādājis divos cēlienos – pirmais bija jau pirms jaunā gada, bet otrais - pēc. Viņš it kā skaitās profesionāls sportists, bet tai pašā laikā profesionālis viņš ir tikai attieksmes un treniņu ziņā. Ir arī darbs, maizes pelnīšanas jautājums, ikdienas rūpes un pienākumi," interviju iesāka Ritenieks.

-Uz ko strādājāt treniņos pēc jaunā gada?
-Sākumā bija vispārējā fiziskā sagatavotība, pēc tam strādājām uz tehniku.

-Cik daudz bija jāpiestrādā pie boksa tehnikas?
-Šajā sporta veidā jāiesaista tehnika, spēks, izturība, jābūt ļoti lielam sitiena spēkam. Tas kaut kādā mērā viņā bija iekšā, taču karatē "kyokushin" stils, ko viņš piekopj, ir mazkustīgāks nekā boksa ringā, kur jāpieslēdz arī rokas. Mums lielākā problēma bija kāju darbība. Vērojot cīkstoņus ringā var redzēt viņu izcelsmi – kurš ir viņu pamata sporta veids. Tai bokseri parasti cīnās uz vietas, kikbokseri ir viltīgāki, kustīgāki. Mēs centāmies to visu apvienot, lai Mareks nebūtu robusts, uz vietas stāvošs sitējs.

Pērn novembrī "Forward Challenge – European Grand Prix K1" turnīrā tieši piestrādājām pie pretinieku vājajām pusēm un izmantojām tās savā labā, jo tehniskais arsenāls to atļāva. Agrāk vairāk par diviem, trim sitieniem bija grūti izsist, jo, kā tas vispār ir raksturīgs Latvijas boksam, kāju darbība bija ļoti sliktā līmenī. Tagad esam panākuši pavisam citu līmeni.

-Vari teikt, ka tas ko tu gribēji, ir panākts?
-Uzskatu, ka jā. Ar tām iespējām, kādas mums dzīve ir pasviedusi, mēs esam sagatavojušies pietiekami. Kā jau Marekam teicu – viss, kas ir nepieciešams, jau ir viņā iekšā, tagad atliek tikai koncentrēties cīņai.

-Kādus trumpjus tu viņā saskati?
-Mēs, manuprāt, esam labi sagatavojušies konkrētajam pretiniekam. Stecurenko ir cīkstonis uz boksa bāzes, kurš reti strādā ar kājām, taču labi ar rokām. Patīk tuvcīņa. Ņemot šos aspektus vērā, gatavojām arī cīņas modeli.

-Trūkumi?
-Nedaudz uztraucos par Mareka kāju, kuru vajadzēja operēt jau pēc iepriekšējās cīņas, taču tā kā izskanēja runas par revanšu... Ņemot vērā Mareka sāpju slieksni, cīņas karstumā tam nevajadzētu nospēlēt kaut kādu lomu, bet visādi var gadīties. Treniņos kāja par sevi nelika just. Cīņas sportā pēc pirmajiem sitieniem viss var nākt gaismā, taču par to tagad nedomāsim un neuztrauksimies. Esam izlēmuši, ka sēdīsimies un domāsim par kārtīgu savainojuma sadziedēšanu. Ir iekaisušas saites, bet tādas lietas tik ātri vien nepāriet.

-Tu šobrīd aktīvi strādā kā treneris. Cik sportistu ir tavā pārziņā?
-Trenēju ne tikai bokserus, bet arī K-1, tai bokserus, kikbokserus un citus. Palīdzu cilvēkiem arī ar vispārējo fizisko sagatavotību. Dzīvoju Mārupē, esmu izveidojis savu boksa studiju. Ir cilvēki, kas nāk trenēties sev, bet ir arī nopietna līmeņa sportisti, tādi kā Mareks, Viktors Dubica un citi. Divi puiši startēja Latvijas K-1 čempionātā, viens no viņiem jau savā pirmajā turnīrā izcīnīja otro vietu. Tas, ko viņiem mācu, šobrīd strādā ļoti labi. Reiz rēķināju, ka nedēļas laikā sanāk ap 60 cilvēku, ar kuriem sanāk strādāt. Ir man arī grupu nodarbības.

-Maijā "Bigger's Better" turnīrā Viļņā boksā debitēs Konstantīns Gluhovs. Kā vērtē šo viņa izvēli?
-Domāju, ka tas ir loģisks lēmums. Cīņas sports lielā mērā iekļauj sevī visu, bet šādi var uzlabot lietas, kas viņam jāuzlabo, lai spertu nākamo soli attīstībā. Par roku darbību nevaru neko īsti komentēt, jo neesmu redzējis, taču domāju, ka viņam pieredzes trūkuma dēļ varētu traucēt smagsvara robustums, līdzīgi kā decembra "Bigger's Better" superfinālā bija Mairim Briedim, kad viņš uzņēma svaru un uz tā rēķina palika robustāks. Konstantīnam cīņa Viļņā būs pirmā boksā, bet pirmā cīņa vienmēr ir pirmā, neatkarīgi no tā, cik ilgi esi trenējies.

-Pirms vairākiem gadiem tika dibināts "Dūru brāļu ordenis" (DBO). Vai tas vēl eksistē?
-Varētu teikt, ka DBO ir iekonservējies, stagnē, tālāka attīstība nav, jo nesaskanēja attīstības modeļi gan ar cilvēkiem, kas bija valdē, gan atbalstītājiem. Tur viss ir apstājies, savukārt es esmu gājis tālāk savu attīstības ceļu.

-Cik bieži tu pats pēdējā laikā uzvelc boksa cimdus?
-No 29.marta līdz 1.aprīlim Talsos bija K-1 atklātais čempionāts – tur man nācās kāpt ringā un nedaudz audzēkņus pārbaudīt. Bija gandarījums, kad jutu, ka puikas aug un attīstās, bet man kļūst arvien grūtāk [ar viņiem boksēties]. Ikdienā praktiski boksa cimdus nevelku, vairāk uzturu sevi fiziskā formā – pacilāju svarus, paskrienu.

-Sadarbība ar Mareku Lavrinoviču tiks turpināta arī nākotnē?
-Domāju, ka jā. Mūsu sadarbības modelis ir diezgan efektīvs, esam arī kļuvuši par labiem draugiem. Kā esmu teicis Marekam un citiem saviem audzēkņiem – man lielā mērā par jums ir jāzina vairāk zina sieva, draudzene un mamma. Ar Mareku sazvanāmies trīs reizes dienā, tai lietai esam piegājuši ļoti nopietni.

-Kādu tu redzi sestdienas cīņas scenāriju, kas Marekam varētu atnest uzvaru?
-Jāturas pie tās taktikas, ko esam izstrādājuši. Iepriekšējās cīņās viņš apliecināja, ka var nostrādāt pēc uzdota uzdevuma. Galvenais, lai viņš no pārējiem atšķirtos ar to, ka tā nebūtu tikai stāvēšana un dumja kaušanās, bet būtu cīņas plāns, kuram viņš sekotu un to paveiktu. Vēl arī svarīgi brīžos, kad kaut kas nesanāk, pārāk nesatraukties. Ātrums Marekam ir, roku darbība ir vienkārši skaista, psiholoģiski viņš arī ir gatavs. Visam jābūt kārtībā. Mareks ir pareizticīgais, svētdien ir pareizticīgo Lieldienas, bet sestdien viņam būs pēdējais grūtais pārbaudījums pirms Jēzus Kristus augšāmcelšanās.

"Forward Challenge –Fight Nights" cīņu pāri