Savelkot galus kopā: Latvijas izlases pārbaudes spēles pirms debijas PK

Ja skatāmies tīri no statistikas, tad pārbaudes spēļu kalendārs Latvijai nebūt nebija ar garantētām uzvarām aizpildīts. Gan Puertoriko, gan Somija, gan Dominikāna ir augstāk par Latviju FIBA rangā, attiecīgi nevajadzētu uzvaras pār šīm valstīm nonievāt. Taču PK2023 sakarā jau tomēr gribam vairāk runāt par to, kā apakšgrupā tikt garām Francijai vai Kanādai, nevis tikai Libānai, un pret šāda kalibra izlasēm tika aizvadīta tikai viena spēle, proti, otrdien pret Lietuvu, un tā noslēdzās ar bezierunu zaudējumu.

Protams, labi, ka šāda sakāve bija pārbaudes mačā, nevis Indonēzijā pret Franciju vai Kanādu, un tādu "melno dienu" par galveno mērlīniju izmantot nevajadzētu, it sevišķi, ja nesenā pagātnē jau ir liela sakāve draudzības mačā pret Lietuvu, kam sekoja lielisks sniegums oficiālajos PK atlases mačos. Bet nenoliedzami, ka pārbaudes spēļu cikla beigas tiek sagaidītas ar vairāk problēmām nekā tika piesaukts augusta ievadā, un to īsti nemaina arī 5-1 bilance pārbaudes mačos.

LBS ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss "Delfi" studijā skaidroja, ka vēlme bijusi pārbaudes mačus aizvadīt Latvijā, kas esot bijis nelabvēlīgs arguments sarunās ar Grieķijas un Slovēnijas izlasēm. Tāpat nevar jau īsti pārmest izlases grafika plānotājiem, ka Somija un Dominikāna laukumā Rīgā devās bez Markanena un Taunsa.

Starp 32 PK dalībniecēm Latvijas pārbaudes spēļu bilance (5-1) ir piektā labākā (ņemot vērā FIBA apkopotos datus par oficiālajiem pārbaudes mačiem). Protams, nevienam nevajadzētu ar šo argumentu mēģināt kaut ko īpaši pierādīt, taču būs interesanti pavērot, ko paveiks citas izlases, kurām sagatavošanās posmā uzvaras nāca no rokas. Itālija ar ļoti pieklājīgu pretinieču loku (Turcija, Serbija, Grieķija, Brazīlija) iekrāja bilanci 7-0, Francija savāca 6-1, vienīgo zaudējumu piedzīvojot jau Japānā pret Austrāliju, kamēr Meksika pārbaudes mačus sāka jau jūlija vidū un kopumā aizvadīja 11 spēles, gūstot 10 uzvaras, tiesa, ar tikai vienu maču pret kādu Eiropas izlasi (Portugāli).

Cita Latvijas pretiniece Kanāda tika pie trim uzvarām piecās spēlēs, un interesanti atzīmēt, ka visas piecas spēles Kanādai bija ļoti rezultatīvas (vidēji gūti 94.8 punkti un vidēji ielaisti 89.6 punkti). Savukārt Libānas izpildījumā reģistrētas četras pārbaudes spēle ar bilanci 2-2, zaudējot Kotdivuārai un Meksikai, taču pieveicot Īriju un Ēģipti. Libānas sakarā jāpiemin pretēja tendence - nevienā mačā pirms PK šī izlase tā arī neguva vairāk par 73 punktiem.

Pārbaudes spēļu bilance PK dalībniecēm

Kā pēc spēles pret Latviju medijiem izteicās Lietuvas treneris Kazis Maksvīts, pārbaudes spēles gan nav domātas tam, lai skatītos uz pretiniekiem, tā vietā visi skatieni pievērsti sev. Kas saskatāms Latvijas nometnē? Pirmkārt jau tas, ka pārbaudes spēļu ciklā nācās samierināties ar faktu, ka būs jāspēlē pavisam citai komandai. Būsim godīgi, ar Porziņģi vai bez viņa - tās ir divas dažādas komandas, kuras spēlē citādi gan uzbrukumā, gan aizsardzībā.

Porziņģis NBA jau vairākus gadus pēc kārtas pierādījis, ka savus 15-20 punktus spēlē iemetīs pat tad, kad liekas, ka šoreiz jau tiešām spēle neiet no rokas, un šāds talants Latvijas izlasei ir milzu iztrūkums. Taču trauma ir trauma, un jāskatās, kurš (kuri) ņems punktu gūšanu uz sevi.

Dāvis Bertāns kā otrs mūsu NBA spēlētājs ir loģiska atbilde. Pārbaudes mačos gan viņš spēlēja maz, taču kopā aizvadītajās 37 minūtēs iemeta sešus tālmetienus no 17. Dāvim noteikti bija paredzēta liela loma mačā pret Lietuvu, bet ar divām nesportiskajām piezīmēm pašā sākumā viņš tika izraidīts no mača. Bet NBA iekrātā tendence, ka Bertāns vairs uzbrūk praktiski tikai no perimetra, gan bija redzama - pret 17 tālmetieniem trīs spēlēs noliekami trīs divpunktu metieni.

Vēlreiz jāuzsver, ka pārbaudes spēļu statistikas čempionus neviens kronēt negrasās, ieskaitot arī tādēļ, ka spēles laiks sadalās daudz līdzvērtīgāk un gaidāmos izlases līderus lieki nenoskraida. Taču fakts ir fakts - pārbaudes spēļu ciklā Latvijas izlasē neviens vidēji spēlē neguva vairāk par 13 punktiem, un tikai diviem - Pasečņikam un Šmitam - vidēji spēlē bija vairāk par 10 punktiem.

Pasečņiks pie 26 punktiem pamanījās tikt nieka 31 nospēlētā minūtē, kamēr Šmits piedalījās visos mačos un tieši pēdējais novilka viņa statistiku uz leju (neskaitot maču pret Lietuvu, kurā viņš iemeta tikai trīs punktus, Šmitam bija vidēji 14.2 punkti. Šmitam arī bija otrs lielākais spēles laiks (115 minūtes) sagatavošanās periodā. Vēl vairāk (kopā 122 minūtes) spēlēja tikai Kristers Zoriks, kamēr 100 minūšu robežu pārbaudes mačos pārsniedza arī Dairis Bertāns (110), Žagars (109) un Mejeris (104), kurš kā pēdējais kopā ar Jāni Timmu tomēr tika atskaitīts no galīgā PK sastāva.

Mejeris, starp citu, arī bija otrs labākais metienu bloķētājs Latvijas izlasē pārbaudes mačos, tikai aiz Gražuļa, kā arī labākais piespēlētājs starp garajiem spēlētājiem (vidēji mačā 2.2 piespēles) un trešais labākais cīņā par atlēkušajām bumbām uzbrukumā (1.7 vidēji spēlē). Kopumā Mejeris atlēkušo bumbu skaita ziņā bija septītajā vietā Latvijas izlasē, kamēr labākie šajā ziņā bija divi spēlētāji, kuri pret Lietuvu laukumā nedevās, proti, Rodions Kurucs un Klāvs Čavars.

Kurucs pirms PK vidēji mačā nospēlēja 20:24 minūtes (lielākais vidējais spēles laiks izlasē), kas savā ziņā saistāms ar "līdera" statusu arī citā kategorijā - pieļautajās kļūdās. Kurucs vidēji mačā zaudēja bumbu 2.2 reizes, kamēr veica vien 0.8 rezultatīvas piespēles. Piespēļu ziņā labākie bija Zoriks (3.7 piespēles pret 1.0 kļūdu) un Žagars (3.3 piespēles pret 1.7 kļūdām), un jāizceļ arī Artūrs Strautiņš ar 2.8 piespēlēm vidēji spēlē, turklāt tas nebija vienas atsevišķas sagadīšanās rezultātā - Strautiņam četrās no piecām spēlēm bija tieši trīs rezultatīvas piespēles.

Arī vājajā mačā pret Lietuvu Latvijas izlase prata tikt pie 18 rezultatīvām piespēlēm 26 grozos no spēles, kas bija tikai par vienu rezultatīvu piespēli mazāk nekā pašiem lietuviešiem. Vidēji mačā atdota 20.1 rezultatīva piespēle ir patīkams rādītājs, uz kura noturēšanu jātiecas - ja paskatās uz PK2019 statistiku, tad tikai tajā tikai deviņām izlasēm bija vairāk par 20 rezultatīvām piespēlēm vidēji spēlē.

Tiesa, ja reiz skatāmies šādās paralēlēs, tad noteikti jācer, ka finālturnīrā Latvijas spēlētājiem būs drošākas rokas no soda metienu līnijas. Pārbaudes spēļu ciklā trāpīti tikai 69.45% soda metienu, kas PK2019 32 izlašu konkurencē būtu tikai 30. labākais rādītājs. Un soda metieni ir viena no tām retajām lietām basketbolā, kur pretinieku spēks vai vājums vairs nevar būt galvenais arguments.

Spēles laiks un rezultativitāte Latvijas izlases pārbaudes mačos

Atlēkušo bumbu statistika

Citi statistikas rādītāji

Metienu precizitāte (vidēji spēlē)

Izmantotie resursi:
Sākumlapa - LBS
https://www.fiba.basketball/