Olas kosmosā: vai Dončičs tuvojas Džordanam?

Izcili sasniegumi pirms NBA debijas

Maikls Džordans līgā debitēja 1984. gada 26. oktobrī, pirmajā iznācienā trāpot 5 no 16 metieniem. Jaunais aizsargs 16 punktiem pievienoja sešas atlēkušās bumbas un septiņas piespēles, bet Čikāgas “Bulls” pieveica Vašingtonas “Bullets” ar 109:93.

Tas nebija Maikla pirmais iznāciens uz lielās skatuves – divarpus mēnešus iepriekš viņš ASV izlases sastāvā kļuva par Losandželosas spēļu čempionu. “Zvaigžņoti-svītrainos” vadīja leģendārais “Indiana” treneris Bobs Naits, bet Džordans kļuva par valstsvienības rezultatīvāko spēlētāju.

Pirms došanās uz Eņģeļu pilsētu izlase trenējās Blūmingtonā, kā arī aizvadīja astoņas treniņspēles pret NBA “All Star” dalībniekiem. Naitam nācās pieņemt vairākus pretrunīgus lēmumus – viņš negaidīti atskaitīja spēka uzbrucēju Čārlzu Bārkliju un aizsargu Džonu Stoktonu.

Piekrītu, ka pēc kustībàm izskatās palēns, bet ir łoti laba tehnika, bumbas kontrole, arī strauja virzienu maiņa. Kā arī liela kustību amplitūda - viņš ar savu step back dabū 2-3 m space metienam. Tāpat arī caurgājienos covero lielu laukumu. Un, protams, bbola IQ un olas kosmosā. https://t.co/UdayTAdxEq

— Edgars Buļs (@EB__23) August 24, 2020

Džordana rēķinā bija arī vēl kāda pieredze, kuras nav daudzām mūsdienu superzvaigznēm – 1982. gadā, pārstāvot “North Carolina” universitāti, viņš kļuva par NCAA čempionu. Zīmīgi, ka tas notika trenera Dīna Smita 21. sezonā ar “Tar Heels” puišiem.

Dončiča dzīvesgājums neatpaliek. Deviņpadsmit gadu vecumā viņš ieradās Dalasā ar tīnim nebijušu sasniegumu sarakstu – Slovēnijas izlase pirmo reizi triumfēja Eiropas čempionātā, bet “Real Madrid” pievienoja kārtējo trofeju Eirolīgā.

Jauneklis, kuram vēl nedīga ūsas, nebija statista lomā. Lai gan finālā pret serbiem pirmo vijoli – 35 punkti, septiņas atlēkušās bumbas, trīs piespēles – spēlēja Gorans Dragičs, trīspadsmit gadus jaunākais Dončičs kļuva par otro jaudīgāko ieroci Igora Kokoškova arsenālā.

Astoņpadsmit gadus vecais Luka izcīnīja visvairāk atlēkušo bumbu (vidēji 8,1 spēlē), kā arī uzrādīja otro labāko rezultātu gūtajos punktos (14,3) un rezultatīvajās piespēlēs (3,6). Par Dončiča galveno upuri kļuva...Latvija. Ceturtdaļfinālā viņš sameta 27 punktus, izcīnīja deviņas bumbas zem groziem un nopelnīja labāko lietderības koeficientu 29.

Sašas Dončiča un Mirjamas Poterbinas dēlam tobrīd bija jau piecu gadu pieredze “Real Madrid” sistēmā. Sestais gads “balto” krāsās kļuva par vissekmīgāko – Karaliskais klubs Eirolīgas finālā sakāva Žeļko Obradoviča trenēto “Fenerbahce”, bet jaunais slovēnis nopelnīja MVP balvu.

Džordans 1984. gada NBA draftā tika izvēlēts ar trešo numuru. Trīsdesmit četras vasaras vēlāk situācija atkārtojās – Fīniksas “Suns” ģenerālmenedžeris Raiens Makdonafs un Sakramento “Kings” boss Vlade Divacs varēja kost pirkstos, ka atdeva Dončiča izvēles tiesības Atlantas “Hawks” (Džordžijas klubs aizmainīja slovēni uz Dalasu).

Labāks sniegums izšķirošajās spēlēs

Otrā pazīme – Dončiča nozīme pieaug tieši izšķirošajās spēlēs. Tā notika Eiropas čempionāta ceturtdaļfinālā pret Latviju un pusfinālā pret Spāniju, tā notiek viņa pirmajā NBA “play-off” sērijā.

Džordana statistika izslēgšanas spēlēs ir fenomenāla. Vidēji 33.4 punkti, 6.4 atlēkušās bumbas un 5.7 rezultatīvas piespēles, taču tas vēl nav viss. Finālsērijās viņa skaitļi ir pat labāki – vidēji 33.6 punkti, 6.0 atlēkušās bumbas un 6.0 piespēles.

Vismaz līdz pirmajam gredzenam būtu netaisnīgi pieminēt Dončiču un Džordanu vienā sarunā. Pirmais piedalījies tikai četrās NBA izslēgšanas spēlēs, kamēr dižajam Maiklam tādas ir 179. Neraugoties uz to, slovēnis debijā ar pieticību nav izcēlies.

Dončiča skaitļi – vidēji 31.5 punkti, 10.5 atlēkušās bumbas un 9.8 rezultatīvas piespēles. Salīdzinājumam – regulārajā sezonā vidēji 28.8 punkti, 9.4 bumbas zem groziem un 8.8 piespēles. Neslikti, zinot, ka “Mavericks” pirmajā kārtā tiekas ar vienu no līgas favorītēm.

Arī, ja Dončičs turpinās pašreizējā garā – lai izdodas! – viņam būs ļoti grūti panākt Maiklu. “Viņa lidojošā gaišība” nezaudēja nevienā no sešām finālsērijām, labākajos piegājienos uzrādot kosmiskus ciparus – 11,4 piespēles 1991. gadā pret “Lakers” un 41,0 punktu 1993. gadā pret “Suns”.

It`s all about the money

NBA ir pirmkārt, biznesa, nevis sporta līga. Otrkārt, tas ir superzvaigžņu, nevis treneru vai komandu turnīrs. Starp biznesu, sporta lēmumiem un superzvaigžņu prasībām nav viegli atrast kopsaucēju, taču, ja tas izdodas, rezultāti var būt graujoši.

Džordana gaitas NBA nebeidzās ar “snīkeru” iecelšanu plauktā. Maikls jau spēlētāja karjeras laikā izveidoja superveiksmīgu (lasi – ienesīgu) zīmolu, kura radītā ienākumu straume nav apsīkusi līdz šai dienai. Viņš kļuva par “Nike” un basketbola seju nr. 1 – groza bumbas nekronēto vēstnesi vairāk nekā 200 pasaules valstīs un teritorijās.

Dončičs jau 21 gada vecumā ticis pie trīs iespaidīgām atbalsta bāzēm. Viņu mīl visā Eiropā, uzskata par savējo spāniski runājošā pasaulē un dievina Dalasā. Nav šaubu, ka jaunieti iemīlēs arī Āzijā, kur atrodas valstis ar lielāko iedzīvotāju skaitu – Ķīna un Indija.

Lai gan Dončiča lēmumi laukumā var šķist savtīgi – bumbas pārturēšana, “hero ball” spēļu galotnēs – nav neviena cita līga, kurai tas piestāvētu vairāk par NBA. Par kautrīgumu elitē neviens nemaksās, bet pozitīvu bezkaunību izcels kā paraugu.

Nevermind that no No. 7 seed has ever made the NBA Finals and only one West No. 7, Seattle in 1987, has made the conference final. Yes, I know the No. 8 seed Knicks made the NBA Finals out of the East in lockout-shortened 1998-99 season. https://t.co/vPvRexcCqw

— Brad Townsend (@townbrad) August 24, 2020

ASV profesionālais sports tiek būvēts ap superzvaigznēm, nevis komandām. Pēdējām paliek vieta FIBA un NCAA cīņās, kamēr “supernovām” lokālais – un ierobežotais – tirgus nederēs. Lebronu pasaulē vairāk pazīst kā Lebronu, nevis “Cavaliers”, “Heat” vai “Lakers” spēlētāju.

Kristaps Porziņģis nav ne par mata tiesu sliktāks. Priecāsimies, ka varam vērot abus meistarus uz vienas skatuves.