Kaufmanis: "30 punkti liekas saldāki, ja komanda uzvar"

Trešdien "Valmiera Glass/ViA" uzbrukuma līderis Kaufmanis otro spēli pēc kārtas izcēlās ar 30 gūtiem punktiem, pagājušajā nedēļā šādu statistikas rādītāju sasniedzot arī pret Igaunijas čempionvienību Tallinas "Kalev/Cramo". Pret studentiem valmieriešu aizsargs realizēja desmit no 15 izdarītajiem metieniem. Savukārt sezonas pirmajā pusē Kaufmanis sasniedza savu personīgo rezultativitātes rekordu ar 36 punktiem pret Latvijas čempionvienību "Ventspili". Kopumā ar vidēji 21 gūtu punktu mačā Jānis Kaufmanis ir Latvijas - Igaunijas līgas otrais rezultatīvākais spēlētājs. Pēc cīņas ar LU valmieriešu līderis dalījās komentārā ar Sportacentrs.com.

Zinot, ka iepriekšējā spēlē piekāpāties un pēdējo gadu laikā "Latvijas Universitāte" ir bijusi valmieriešiem neparocīgs pretinieks, kāds bija noskaņojums pirms šī mača?
Noskatījāmies pirmās spēles video, kurā redzējām ka spēlējam kā puišeļi - bez agresivitātes un cīņas spara. Tas bija galvenais, kas bija jāizlabo, lai gūtu panākumu. Nedaudz pamainījām taktiku, bet galvenais bija tieši cīņas spars. Visa komanda nospēlējām labi aizsardzībā. Domāju, tas bija galvenais uzvaras iemesls.

Vai var teikt, ka šajā spēlē bijāt sīkstāki par "Latvijas Universitāti"?
Domāju, ka jā.

Cik svarīgi no turnīra tabulas viedokļa bija tikt pie panākuma?
Pirmkārt bija svarīgi uzvarēt. Otrkārt uzvarējām ar lielāku pārsvaru nekā zaudējām pirmajā aplī. Man personīgi nav nekāda eiforija uzvarot LU, jo, manuprāt, esam stiprāki par viņiem. Uzvara ir uzvara, bet nekas grandiozs vēl nav paveikts. Mums priekšā daudzas svarīgas spēles, lai tiktu play-off.

Otro spēli pēc kārtas guvi 30 punktus un kopumā šī atzīme pārsniegta ceturto reizi sezonā. Vai šī statistika Tev sāk kļūt par standartu?
Jau ceturto? Man liekas šī ir pirmā reize kad komanda uzvar, tāpēc šoreiz tie 30 punkti pašam liekas saldāki. Ja iemet 30, bet komanda zaudē, tad nekāda prieka par to nav. Taču šoreiz ir šie punkti sakrāti arī ar labu procentu no spēles. Prieks par komandu, kas nocīnījās aizsardzībā. Uzbrukumā man ir jāuzņemas vairāk nekā citās sezonās, bet neuzskatu, ka tas ir kas sevišķs.

Vai sajūtu līmenī jūti, ka šosezon spēlē savu karjeras labāko basketbolu vai tomēr nevar tā apgalvot?
Tā grūti spriest. Ļoti tuvu tam noteikti esmu. Treneris daudz uzticas un pavadu laukumā lielu spēles laiku. Fiziski jūtos ļoti labi un par to paldies jāsaka arī fiziskās sagatavotības trenerim Ivo Lakučam, pie kura vasaras sagatavošanās darbs bija savādāks nekā iepriekšējos gadus. Kopumā fiziski viss kārtībā ar veselību [trīs reizes piesit pie galda] un tā jāturpina vēl divus trīs mēnešus. Cerams, ka tiksim līdz pavasara spēlēm.

Ieminējies par treneriem. Kāda dinamika ģērbtuvēs veidojas ar treneri Robertu Zeili, ar kuru pietiekami labi pazīstami esat arī ārpus basketbola laukuma?
Vīņš ir treneris kopā ar Sandi Amoliņu un Edgaru Kuku. Mēs esam spēlētāji. Nav nekāds uķi-puķi un kaut kādi draudziņi vai tā. Viss notiek profesionāli. Šad tad mums pieredzējušajiem spēlētājiem ir jāsavācas, lai treniņprocess ir simtprocentīgs. Taču treneri ir jāuzslavē, gan iepriekšējā mājas spēlē pret Pērnavu bija pavisam cita taktika nekā šodien, gan šodien bija citi taktiskie risinājumi. Viņi skatās video un izanalizē spēles. To var redzēt arī spēles statistikā - Birkāns iemeta tikai piecus punktus, Jaunzemu noturējām uz 16. Domāju, tas ir liels treneru nopelns.

Šī kalendārā gada sākumā četrās spēlēs trīs uzvaras. Vai esat uzķēruši komandas spēles garšu?
Sezonas sākumā mūs pretinieki nezināja, tādēļ tikām nenovērtēti un uz tā rēķina tikām pie uzvarām. Tagad ir janvāra beigas un nāk sezonas svarīgākai posms. Neteiktu ka esam uzķēruši sajūtu līdz galam kur katram jābūt, taču tuvojamies tam. Nākamās trīs spēles priekšā līdz pārtraukumam ir tādas, kuras mums ir jāuzvar. Tad jau redzēs kā būs tālāk.