V. Valters: "2013. gadā izlase būs B grupā"

VEF ies uz lieliem mērķiem

"Lielas cerības lieku uz VEF, jo mana pieredze varbūt tikai vienā momentā bijusi vāja - finanšu piesaiste. Sportisko pusi nevarēja pārmest nevienā brīdī. Modelis, ko es redzu, ir ne ar vienu neapvienoties, iet savu ceļu lēnām, audzināt muskuļus un gadu gaitā izveidot spēcīgu komandu. Šī krīze tam tikai palīdzēs," Valters lūkojas nākotnē. "Skaidrs, ka ar pirmajiem gadiem nevar lekt ar galvu sienā. Šos divus gadus cenšos izvilkt no spēlētājiem visu, ko varēšu, tie, kas neizturēs, no tiem būs jāatvadās, kas izturēs - paliks. Piesaistīšu labākos izlases spēlētājus, ko, pēc cenas skatoties, varēšu. Piesaistīsim talantīgus ārzemju spēlētājus un nākamgad iesim uz lieliem mērķiem."

"Esam gatavi lēnām attīstīties, un baumas, ka mums ir finansiāli slikts stāvoklis, noraidu pilnībā. Kāds bija palaidis baumas, ka mums nav ko maksāt spēlētājiem un ka kāds grib ņemt nost mums spēlētājus. Esam gatavi paņemt [Kasparu] Bērziņu no "Barona", ja rastos tāda iespēja, bet par katru varu spēlētājus netaisāmies pirkt. Darbojamies pēc principa - cik ir naudas, tādi spēlētāji, un liekam galveno procesu uz attīstību, treniņprocesu, un pieredze liecina, ka rezultāti nav sliktāki."

Nav jāpārsola spēlētāji, ir jāaudzina jaunie spēlētāji

"Ja savulaik nebūtu bijuši entuziasti, kas izveidoja jaunatnes basketbola sistēmu, nevar zināt, kā tagad būtu," Valters atceras iepriekšējās reizes, kad valstī kopumā bijusi bēdīga ekonomiskā situācija. "Varbūt sistēma ir nedaudz vājāka nekā tai vajadzētu būt, bet tā strādā. Šobrīd lielākā ļaunuma ass ir klubi, kas spēlētājiem maksā neadekvātas summas. Jāmaksā tik, cik ir, un, ja nē, tad lai brauc spēlēt uz ārzemēm, nav jāpārsola spēlētāji," treneris dalās domās.

"Visi pārmet, ka mēs atpaliekam no Slovēnijas. Ļoti vienkārši – Slovēnijai ir "Olimpija", kas ir Eirolīgas klubs. Viņi ir sagatavojuši daudzus NBA spēlētājus. Mākslīgi jāizveido viens klubs, kas jāievelk Eirolīgā, un tad jāveido otrais, trešais, ceturtais klubs, nevis trīs klubi sitīsies par pirmo vietu," Valters atgriežas pie jau sen sevis izteiktajiem vārdiem par viena spēcīga kluba izveidošanu tik mazā valstī kā Latvija. "Savulaik piedāvāju, ka "Ventspils" varētu apvienoties ar "Brocēniem" un izveidot Eirolīgas komandu, toreiz Ventspils puse to savu apsvērumu dēļ nevēlējās, bet uzskatu, ka tā bija kļūda. Laikam jau latvieši apvienoties nevar - paskaties, kas notiek politikā, katrs velk deķi uz savu pusi, tāpat ir basketbolā."

"Visi tagadējie Latvijas izlases basketbolisti jau 16-17 gados spēlēja Eiropas kausos. Ko šodien dara [Lauris] Mizis - viņš visu mūžu spēlējis pa groza apakšu, kāju darbības nav, dribla nav, tagad viss jāmāca no jauna, bet viņš varēja būt tīrākais "Barona" audzēknis. Visi kaifo par [Dairi] Bertānu - viņam ir katastrofālā aizsardzība. Viņš ir enerģisks, grib uzvarēt, bet neviens ar viņu nav strādājis pēdējos gados. Desmit minūtes spēlēt Eiropas kausos ir daudz svarīgāk, nekā 40 minūtes skraidīt pa laukumu kaut kādā LBL otrajā divīzijā. Viņš progresē, bet progresē pārāk lēni. Vienīgais, kurš iet pēc kaut kādas shēmas, ir [Jānis] Strēlnieks, kurš šogad parādījis, ka ir līderis."

"Cipruss, Grafs, Janičenoks, Šķēle, abi Valteri, Blūms, Kambala - visi spēlēja 15-16 gados un bija līderi. Kas tagad notiek? 20 gados neviens nespēlē. Kā mēs varam iedomāties, ka pēc četriem gadiem viņi būs līderi? Nebūs! Nekādu panākumu nākotnē izlasē nebūs. Cik zinu, šogad visi spēlētāji ir gatavi nospēlēt savu pēdējo finālturnīru, pēc tam aizies četri pieci spēlētāji. Kas nāks vietā?"

"Nekas pa šiem gadiem nav izdarīts"

"Atcerēties 95. gadu būtu ļoti lietderīgi," treneris velk paralēles šī gada ekonomiskajai krīzei ar vairāk nekā desmit gadus veco krīzi 1995. gadā. "Tāpat kā toreiz Krauliņš sauca uz piketiem un stāstīja avīzēs, ka komandā ar trim lieliem burtiem [SWH] nemaksā naudu, arī tagad komandai ar trim lieliem burtiem ir tāda pati situācija. Savukārt "Bonusam" [otri 95. gada finālisti] it kā bija stabila finansiālā situācija, bet klubs sezonu pabeidza un aizgāja prom. Tagad varētu būt līdzīgi ar "Baronu" – stabila finansiālā situācija, bet tas, ko viņi dara ar spēlētājiem kopējā tirgū un visām mārketinga lietām, vienkārši grauj basketbola tirgu."

"Maz kuri atceras, ka arī toreiz no 93. līdz 94. gadam bija treknie gadi, tāpat kā tagad no 2006. gada līdz 2008. gadam," Valters velk paralēles ar jauno laiku Latvijas groza bumbas vēsturi. "Komandā, kur ir nauda, parādās cilvēki bez galvas, bez stratēģijas un vienkārši izmet naudu par spēlētājiem, uzstāda mērķi - varbūt kaut ko mēģināt vinnēt, un beigu beigās nekas netiek vinnēts, nekāda attīstība nenotiek un tikai spēlē savā starpā. Toreiz Daugavas Sporta Namā, tagad Arēnā, bet jau tagad līdzjutēju skaits sāk stipri sarukt līdz katastrofālam līmenim."

"Atkal pagājuši treknie gadi, ir pienākusi krīze un nekas pa šiem gadiem nav izdarīts," treneris rezumē, tiesa, atzīmējot, ka "Barons/LMT" pagājušajā sezonā izcīnītais FIBA Eiropas kauss ir sasniegums, kā prestižu nevar apšaubīt.

"Toreiz Latvijas basketbols praktiski pārveidojās par amatieru līmeņa sportu. Divas komandas – "Brocēni" un "Metropole" - tādā pusprofesionālā līmenī sāka virzīties uz augšu. Tika izveidots labs pamats nākotnei."

Valters uzskata, ka arī tagad pienācis laiks parūpēties par to, lai sagatavotu tuvākās rezerves, domājot par Latvijas izlasi: "Grūtajos gados [1996.-2000] tika ielikts fundaments šā brīža Latvijas izlasei. Atcerēsimies 95. gadu – Latvijas izlasi nevarēja savākt, jo viena komandas daļa brauca uz Ameriku, viena uz Lietuvu spēlēt ar piekto sastāvu, kas mūs sagrāva. Šobrīd situācija nav tik traka, jo ir sakārtotākas LBS saistības ar klubiem. Lai gan arī šobrīd klubi, neskatoties uz leģionāru limitu noteikšanu, grib tikai pirkt un pirkt jaunus leģionārus."

"Treknie gadi Latvijas basketbolam neko nedeva," turpināja treneris. "Vienu brīdi vispār spēlēja deviņi leģionāri laukumā – pieci no vienas komandas, četri no otras, un netika ielikti nekādi pamati tiem spēlētājiem, kuri nākotnē varētu kļūt par izlases kodolu. Ļoti ceru, ka ar nākamo sezonu Latvija varētu savilkt visas rezerves kopā un sākt tāpat kā 96. gadā – pamazām virzīties uz augšu un attīstīt latviešu basketbolistus. Toreiz tas bija vienīgais ceļš, jo nebija jau kur atkāpties."

"Tad, kad tā nauda ir, tad jāmēģina guldīt pašu spēlētājos un treneros, nevis dārgos ārzemniekos," uzskata Valters, prognozējot izlases iespējas tuvākajā nākotnē. "2011. gadā finālturnīrā var iekļūt, var arī neiekļūt, bet 2013. gadā mēs vispār paliksim B grupā. Tas noticis tieši šo trekno gadu laikā, kad nauda netika ieguldīta spēlētāju attīstībā un jaunās tehnoloģijās. Latvijai nav savas sagatavošanas sistēmas, un neviens lielais klubs ar to nenodarbojas. Bet modelis ir ļoti vienkāršs – trīs ārzemnieki, četri pieci pieredzējuši spēlētāji – astoņi, deviņi vilcēji, un vēl trīs perspektīvie." Lai arī klubos it kā tiek piesaistīti jaunie spēlētāji, ar tiem netiek strādāts. ""Ventspils", paldies Dievam, ir nomainījuši koncepciju, bet viņi to varēja izdarīt jau krietni agrāk."

"Neredzu iespējas ASK izdzīvot"

"Mums ir padomju skola, kaut kāda saraustīta dienvidslāvu skola, bet pašiem savas skolas nav," Valters norāda, ka jaunajiem treneriem tā vietā, lai uzreiz kļūtu par lielo klubu komandu treneriem, visupirms būtu jāstrādā ar jaunajiem spēlētājiem. "Biju viens no iniciatoriem ASK kluba radīšanai un palīdzēju sakārtot struktūru, bet izrādās, ka, nomainoties vadībai un vietā nākot "trekno gadu menedžeriem", kuriem nav saprašanas basketbolā, un kuri gāja Butauta pavadā, kuram svarīgs bija tikai rezultāts – pie kā esam nonākuši, tagad varam redzēt... Parādi klubam ir lieli, samaksāti tie nav, un komanda var izzust kā tāda, jo nedomāju, ka Rīgas dome vai vēl kāds to vēl varēs izglābt. Situācija ir katastrofāla, bet viņi tai pat laikā ņem jaunus spēlētājus – tā tāda ņirgāšanās par visiem kopumā."

"Liku lielas cerības uz ASK, bet... Nekādā gadījumā neuzskatu, ka vainīgs ir Šēnhofs, kurš pie tā kluba vispār netika pielaists un nodarbojās ar savu skolu un akadēmiju. ASK vadīja pilnīgi citi cilvēki, kuri no profesionālā basketbola bija ļoti tālu. Klintsona iecelšana bija ļoti liela kļūda, tāpat kā Butauta atstāšana amatā. Butauts paveica labu darbu - pacēla komandu, izcīnīja čempiontitulu, bet nākamajā gadā vajadzēja veidot attīstības modeli, jo bija lielas iespējas. Samazinot budžetu, kā to izdarīja "Ventspils", viss būtu citādāk. Ventspils iekļāva parādus šī gada budžetā, paņēma jaunos spēlētājus un tagad izskatās kā komanda. ASK, savukārt, izskatās bezspēcīgi."

"Kad atkal situācija normalizēsies, klubs nedrīkst atkal pieļaut tādas kļūdas. Tur jābūt cilvēkiem, kas redz stratēģiju nākamos piecus un vairāk gadus uz priekšu. Nevar strādāt vienai dienai – šodien uzvaram, par rītdienu vienalga." Valters uzskata – ir krīze, ir radušies jauni spēlētāji Latvijas izlasei, nav krīze – nav radušies. "Tā ir tā sistēma, kāda bijusi visus šos gadus."

"Klintsons ir trekno gadu menedžeris - viņš nevar atrast tikpat labu ēdienu par mazāku naudu, kā tikai dārgā restorānā. Viņš nemāk atrast naudu, viņš ir tērētājs, nevis devējs, un tā ir gan viņa, gan daudzu citu problēma. Es neredzu iespējas, kā ASK varētu izdzīvot, un nevajag mānīt tautu. ["Barona" prezidentam Ivo] Zonnem var pārmest daudzas lietas, bet šajā ziņā nekādi - viņš ir ekonomists, nekad parādi viņam nebūs, un uzņēmums strādā. ASK pat pie bumbu noliktavām drīz netiks. Ja ASK grib nākotni, tad viņiem vajadzēja paņemt "Juniora" spēlētājus un varbūt kādus divus trīs pieredzējušākus, ko var atļauties, un nospēlēt līdz galam šo sezonu. Tajā komandā nekas nav kārtībā, un tā arī uzraksti."