Facebook
GoogleSkaidrojam: cik dārga ir pāreja no Nacionālās līgas uz LBL?
Kamēr Nacionālajā basketbola līgā pieteikušās 22 komandas, tikmēr Latvijas basketbola līgā arī šajā sezonā startēs sešas. Latvijas basketbola līgu direktors Kristaps Janičenoks iepriekš intervijā atklāja, ka jaunu komandu nepievienošanās līgai saistīta ar finansēm, tāpēc portāls ‘’Sportacentrs.com’’ skaidro, cik finansiāli apjomīga ir pāreja no Nacionālās līgas uz LBL.
Latvijas basketbola augstākajā divīzijā arī šogad startēs sešas komandas – ‘’VEF Rīga’’, ‘’Ventspils’’, ‘’Ogre’’, ‘’Liepāja’’, ‘’Valmiera Glass/ViA’’ un Latvijas Universitāte. Intervijā portālam ‘’Sportacentrs.com’’ Latvijas basketbola līgu direktors Kristaps Janičenoks atzina, ka šobrīd ir salīdzinoši tālu no sava izvirzītā sapņa - Latvijas basketbola līgas ar desmit komandām, taču šajā brīdī būtu apmierināts arī ar astoņiem klubiem.
Vasarā intensīvākais darbs veikts Jūrmalas atgriešanā augstākajā divīzijā, piesaistot Rīgas Tehnisko universitāti un piedāvājot veidot duālo karjeru – mācīties un profesionāli spēlēt basketbolu. Šajā sezonā ieceri īstenot nav izdevies, jo process uzsākts par vēlu, kā rezultātā Jūrmalas pašvaldība nav spējusi iekļaut budžetā paredzēto finansējumu. ‘’Lai pārceltos no Nacionālās līgas uz LBL, nepieciešams četras reizes lielāks finansējums,’’ tā intervijā atzina Janičenoks.
Lielākā atšķirība budžetos starp Nacionālo līgu un dalību Latvijas basketbola līgā saistīta ar spēlētāju atalgojumu, portālam ‘’Sportacentrs.com’’ skaidroja pirmās līgas dalībnieces ‘’Saldus’’ treneris un valdes priekšsēdētājs Edgars Buiķis. Ja par spēlēšanu pirmajā divīzijā klubs ar simbolisku samaksu par katru spēli atalgo tikai divus spēlētājus, tad, piedaloties LBL, atalgojums, kas lēsts no 1000 eiro mēnesī, pienāktos visiem basketbolistiem. Tāpat būtu jādomā par sportistu izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu. Ja šobrīd ‘’Saldus’’ trenējas divas līdz trīs reizes nedēļā, tad ar dalību LBL komandas treniņu darbs kļūtu nopietnāks ar treniņiem katru dienu. Nedrīkst aizmirst transporta izmaksas, kas ir būtiskas, dodoties izbraucienos uz tālākām Latvijas pilsētām kā Saldus gadījumā ir Valmiera, vai ceļojot uz Igauniju apvienotās Latvijas-Igaunijas līgas ietvaros. Spēlējot Rietumu divīzijā Nacionālajā līgā, tālākais izbraukums Saldum ir līdz Rīgai. Mazākā no starpībām ir dalības maksā – aptuveni 3000 pret 5000 eiro.
Kā intervijā pavasarī portālam ‘’Sportacentrs.com’’ atklāja Buiķis, tad, lai piedalītos LBL, nepieciešams no 120 līdz 130 tūkstošiem eiro liels budžets, no kā vienu ceturto daļu varētu segt vietējā pašvaldība. Pilsētas vai novada politiķu atbalstu kā nozīmīgu uzsvēra Janičenoks, atklājot, ka bez pašvaldības finansējuma uzturēt basketbola komandu Latvijā ir apgrūtinoši. Šobrīd ‘’Saldus’’ komandas budžets dalībai Nacionālajā līgā ir 30 tūkstoši eiro.
‘’Saldus’’ gan nav vienīgā Nacionālās līgas komanda, kura tās atsevišķus basketbolistus atalgo par spēlēšanu pirmajā divīzijā. Līdzīgu praksi piekopj ‘’Ķekavas’’, ‘’Jēkabpils’’, ‘’Gulbenes Buki’’, ‘’Jelgavas’’ un ‘’Kandavas/Anzāģes’’ komandas. Tāpat kā Saldus, arī šīs vienības maksā tās dažiem no spēlētājiem simbolisku samaksu par katru nospēlēto maču.
Pirmo spēli Nacionālajā līgā ‘’Saldus’’ aizvadīs 3. oktobrī savā laukumā pret ‘’Bausku’’, bet pirms tam šīs nedēļas beigās komanda ar spēli pret ‘’Tukums/TSS’’ sāks Latvijas kausa izcīņu.
Savu rubrikas “Skaidro” tematu vari ieteikt, nosūtot mums ziņu uz Sportacentrs.com profilu.
+6 [+] [-]
120 000 budžets nozīmē:
~30 mājas spēles
~ 500 skatītāju uz katru spēli
Biļetes cena 8 EUR
Viss atkarīgs no skatītāju intereses un tad nav jālūdzas pašvaldībai. Protams, Latvijas basketbolam šādi apmeklējuma skaitļi ir kosmoss. Bet, kā redzam kaimiņvalstī Lietuvā, viņi mierīgi nodrošina šādā veidā savu budžetu.
[+] [-]
+3 [+] [-]
+5 [+] [-]
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Ja runājam par komandu sponsorēšanu, jautājums ir - kā vārdā to darīt, kāda interese ir nākt iekšā sponsoriem? Ko viņi iegūs, kādas perspektīvas reklamēt savu biznesu? 100 skatītājiem??? Te viss arī apstājas. Nav laba produkta -> nav skatītāju intereses -> nav sponsoru -> nav naudas -> ļoti daudz komandu amatieru līmenī, kur īpašnieks iedod pēc spēles 50 EUR banknoti rezultatīvākajam spēlētājam pie ģērbtuvēm.
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Tiesnešu, komisāra, galdiņa maksas, tiesnešu transports, medicinās personāls, grīdas slaucītāji, biļešu/qr kodu kontrolieris, ūdeņi. Nacionālajā līgā viena mājas spēle izmaksā ~300 eur.
500 skatītāji ir utopisks cipars -> pēdējā daudz maz pilnajā sezonā, Saldum vidēji bija 452, pārējām tuvākajām sekotājām - Jēkabpilij (186), Kandavai (162), Jelgavai (157), Gulbenei (144), un tas ar brīvu vai ļoti simbolisku ieeju. Ņemot vērā vēl ierobežojumus valstī, visdrīzāk, šosezon šie cipari būs krietni mazāki...
Īsumā ar to gribēju teikt, ka ar biļešu tirdzniecību nekādu dižo budžetu nenopelnīsi... Viss balstās uz sponsoru naudām, kuras arī pēc sponsorēšanas likuma izmaiņām neklājas viegli savākt, pluss, protams, pašvaldība, kas kā zināms ir mega svarīgs faktors.
[+] [-]
+1 [+] [-]
Tas jāsaprot, ka bez skatītājiem klātienē nebūs arī sponsoru. Sponsoriem ir vienalga, cik izmaksā spēles komisārs, tiesnesis, medicīna! Sponsoram interesē ieguldītās naudas atdeve!
Sportā ļoti reti ir tā saucamie mecenāti, viss balstīts uz aprēķinu, ko var iegūt un ko dabūt no tā ieguldījuma atpakaļ!
Sorry, ar 100 skatītājiem tas vezums neies uz priekšu. tad uzreiz var vērt to bodīti ciet!
[+] [-]
Paskatamies, kas notiek tribīnēs Vefam un Ventspilij, tad jau viņiem arī jāver bodīte ciet?
Loģiski, ka katra komanda spēlē atbilstošā līgā pēc finansēm, un nevar cerēt, ka pēkšņi mazo pilsētu komandām ne no kurienes uzradīsies 200k budžets, un skatītāju pie 1000, ja lielāko daļu haļļu vispār tik lielas ietilpības nav.
Būsim reāli, tuvākajā laikā uz LBL neviena no šīm komandām, visdrīzāk neies...
[+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]