Magone: "Nesolu, ka izdosies, bet mēģināsim atgriezt lielo basketbolu Jēkabpilī"

32 gadus vecais Renārs Magone savas profesionālās karjeras laikā paspēja paguva pierakstīties "VEF Rīga Junioros", "Liepājā", "Latvijas Universitātē", "Jēkabpilī" un "Ogrē", kopumā augstākajā līgā (LBL vai apvienotajā Latvijas - Igaunijas līgā) piedaloties 15 turnīru sezonās. Pagājušajā gadā Magone spēlēja Nacionālās līgas komandā "Līvāni", bet šosezon strādā pie basketbola jaunas augšupejas Jēkabpilī. Sākumā gan ar Magoni parunājām par Latvijas kausa izcīņas spēli pret "Valmiera Glass/ViA", kurā spēka uzbrucējs guva 21 punktu un izcīnīja deviņas atlēkušās bumbas, taču viņa vienība piekāpās profesionāļiem ar 72:107.

Objektīvais spēku samērs profesionālai komandai pret amatieriem ir visai skaidrs. Arī pārējās šīs kārtas kausa spēlēs tie rezultāti ir visai līdzīgi. Cik liela pašiem pirms spēles ģērbtuvēs ir tā cerība, ka var šādā spēlē aizķerties un iekosties?
Objektīvi runājot, nebija nekādu cerību, ka varētu viņus vinnēt. Mēs gājām ar domu, ka mums ir jāparāda labākais, uz ko esam spējīgi laukumā, lai atnākušie skatītāji nebūtu vīlušies. Uz to mēs ejam katrā spēlē - arī trešajā līgā jeb "Aizdevums.lv" līgā. Uz katru spēli ejam ar domu parādīt labāko sniegumu. Šo spēli iesākām labi. Protams, viņi trenējās katru dienu. Mēs trenējamies tad, kad atnākam uz spēlēm. Vienkārši pietrūka baterijas.

Trīs punktu metieni turēja pirmajā ceturtdaļā. Lai gan tobrīd jau bija liels pārsvars, tie deva arī labas emocijas trešās ceturtdaļas sākumā. Vai tas ir tas vienīgais, ko šādā spēlē var likt pretī, jo īsti groza apakšā netiekat? Vai arī vienkārši izmantojāt tās mīkstās rociņas?
[pasmejas] Mūsdienu basketbolā jau visi met tos trīspunktniekus. Mēs paši esam tāda komanda, kas ir tendēta uz trīs punktu metieniem. Protams, pret lielo komandu, kad klāt nāk lieli ķermeņi, ir grūti spēlēt postā un grūti tur tikt pie bumbas. Viņi ir fiziskāki. Mums, kā saka, pietrūkst duha tādai spēlei. Mēs varam spēlēt postā, bet nav jēgas to darīt, ja ar pusspēku ieej iekšā un tev bumba slīd no rokām ārā. Tādēļ ar mazajiem cenšamies veidot ātrus uzbrukumus, lai ir iespējas mest pa grozu un turēties spēlē.

Pavelkot svītru šīs sezonas "Jēkabpils" komandas dalībai "Užavas" kausā... Pārvarējāt "Tukuma" barjeru un atvedāt uz Jēkabpili augstākās līgas komandu. Kādu rezumē vari uzlikt komandas dalībai kausā?
Mūsu mērķi bija atvest augstākās līgas komandu uz Jēkabpili. Mēs lieliski esam izpildījuši savu mērķi. Domāju, ka mēs godam nospēlējām šo spēli. Pie tā resursa, kas mums ir, es nezinu, vai mēs iedevām "Valmierai" pasvīst, bet vismaz noteikti tas viņiem bija labs treniņš priekš tālākās sezonas. Kopumā teikšu, ka "Užavas" kausa sezona mums bija izcila. Es domāju, ka skatītājus, kas saprot basketbolu, mēs nepievīlām.

Paver mums nedaudz aizskaru. Kausā ir tā interesantā lieta, ka var pieteikt papildus divus spēlētājus no citām komandām. Vai kluba vadība nāk ar savām idejām? Vai spēlētāji izmanto savas personīgās pazīšanās? Gan ar Daumantu [Pabriežu], gan Rihardu [Strautu] iepriekš esi kopā spēlējis.
Redzi, kas ir kluba vadība? Kluba vadība esmu es un Mārtiņš [Mālnieks]. Mēs abi divi uzņēmāmies šo projektu un abi divi viņu veidojam. Mēs abi komunicējam, pieņemam lēmumus un skatāmies spēlētājus. Lai mēs turētos spēlē, mums vajadzēja metēju. Rihards Strauts tam ir piemērs. Viņš var mest ar augstu procentu metienus. Pluss viņam ir spēcīgs ķermenis, kas ļauj spēlēt no pirmās līdz piektajai pozīcijai. Lai mēs varētu iemest trīniekus, mums vajag papildspēkus, kas var pārvilkt bumbu pāri centram. Daumants to var izdarīt un ir arī lielisks aizsardzībā. Protams, viņi ir mani bijušie komandas biedri. Mēs visi nākam no Ogres. Tāpēc dodam viņiem priekšroku. Viņi spēlē "Līvānos", kur Mārtiņš pagājušajā sezonā bija menedžeris. Ir ļoti laba savstarpējā pazīšanās, tādēļ dodam priekšroku savējiem. Bijām paredzējuši piesaistīt Didzi Mališevu, bet nesanāca, jo klubs nepalaida. Pēdējā brīdī, komunicējot ar Salvi [Mētru], tikai sapratām, ka varam piesaistīt tikai divus spēlētājus. Plāni jau mums bija grandiozi...

Renārs Magone. Foto: Kaspars Siliņš

Tā jaunā lieta, ko no tevis dzirdēju, ka esi arī kluba vadībā. Pirms sezonas izskanēja, ka esi vienā no treneru pozīcijām. Kurā brīdī šī doma dzima par nepieciešamību dot restartu Jēkabpils basketbolam?
Tas brīdis bija pagājušogad, kad LBL 2. divīzijā spēlēju "Līvānos". Savu laiku jau esmu nodzīvojis, katru dienu mērojot ceļu no Jēkabpils uz Ogri. Dzīvoju Jēkabpilī, spēlēju Ogrē. Man jau bija apnicis braukāt. Arī Līvāni sāka šķist pārāk tālu. "Līvānu" sezonā braucām mašīnā ar Mārtiņu no treniņa Ogrē. Es viņam teicu, eu, klausies - vakarā zāle stāv tumša. Mums Jēkabpilī ir tāda perspektīva. Davai taisām! Es viens neuztaisīšu. Man vajag zinošu cilvēku. Taisām Jēkabpilī! Ir tāda infrastruktūra. Kaut kas ir jādara. Viņš padomāja un teica - maucam!

Tas būtu noziegums pavisam nesen uzbūvētai zālei stāvēt tukšai. Ir gan pietiekami daudz vietas skatītājiem, gan pilsētā ir pietiekami daudz cilvēku, kuriem uz spēlēm nākt. Kā šobrīd izskatās, vai sportiskā ceļā būsiet gatavi izcīnīt vietu augstāk, lai pēc tam grandiozi atgrieztu Jēkabpili līmeni augstāk?
Tāds ir mūsu mērķis. Sākam no pašas apakšas. Gribam to visu nopelnīt, nevis nopirkt. Jebkurš, ja ir pietiekami liela nauda, var aiziet spēlēt LBL2. Mēs sākumā nesavācām lielu naudu, lai nopirktu vietu LBL2. Sākam ar mazumiņu. Sākam sevi pierādīt. Varbūt kādam mēs iepatiksimies. Šogad mēģināsim uzvarēt LBL3. Cerams nākamgad LBL2. Tad jau redzēs, kas notiks tālāk. Ir pietiekami liela pilsēta. Es nesolu, ka izdosies, bet varbūt varam atgriezt lielo basketbolu Jēkabpilī.

Pietiekami garu karjeru esi aizvadījis un visur kur arī esi izspēlējies. No šī jautājuma izslēdzu "Jēkabpili", lai nav interešu konflikts. Kuras tev ir bijušas top 2 komandas, kurās ir bijis visinteresantāk, visforšāk un pašam vispatīkamāk spēlēt? Kuras ir bijušas komandas ar odziņu?
Jā, ir divas tādas komandas. Pirmo, ko gribētu teikt, ir "Liepāja". Bijām, es teiktu, visi mani vienaudži, kur kopīgi sākām pirmo profesionālo gājienu. Izbaudījām jaunību un apguvām profesionālā basketbola pamatus. Otrā, protams, vismīļākā komanda man ir "Ogre". Tur ir visi mani draugi - ogrēnieši. Vēl joprojām uzturam labas attiecības. Varu teikt tikai to labāko par "Ogri" un to, kāda mums bija komandas ķīmija. Sezona, kurā Covid dēļ palikām otrajā vietā - mums nebija pats labākais sastāvs, bet tā komandas ķīmija bija perfekta. Tad treneris Nikolajs Mazurs ienāca ar jaunām vēsmām. Vēl, protams, tās divas sezonas, kad ar Artūru Visocki-Rubeni izcīnījām LBL bronzas medaļas. Tās emocijas pārklājās un nāca līdzi. Viss "Ogres" laiks ir bijis fantastisks. Lepojos, ka savu profesionālo karjeru arī pabeidzu "Ogres" komandā.

Protams, tas, kur viss izšķirsies, būs Reģionālās līgas play-off. Skatoties, kā attīstās lietas tabulā, kuras ir tās komandas, kuras visvairāk vaktējat un pieskatāt, kas viņās notiek?
Zini, mēs pieskatām visas komandas. Tā kā Reģionālā līga man ir kaut kas jauns, es vēl apgūstu to basketbola meistarību, kas notiek tajā līgā. Protams, pieskatām pirmā trīnieka komandas - "Gulbenes Juniorus" un "Madonu". Par pārējām pusēm es neko nezinu, jo ienācu ar pilnībā nulle zināšanām par šo līgu. Vienīgais, ko zināju, ka Mikus Sokolovs spēlē "Madonā". [smejas] Ar to man beidzās zināšanas par šo līgu. Lēnām iepazīstu bļodiņu, kas tur notiek. Ir grūti, bet mēs mēģināsim izcīnīt labākās vietas, kādas iespējamas. Svarīgākais ir veselība komandā. Ja nebūs veselība, nebūs arī uzvaru. Svarīgi noturēt visus veselus.

Sezonas pirmā spēle Reģionālajā līgā bija šeit pat Jēkabpilī. Sanāca neliels spēriens pa dibenu no "Madonas". Vai tas bija tāds realitātes čeks, ka neviens to vietu augstākajā līgā tāpat vien nedāvinās?
Es īstenībā uz to spēli gāju divējādām sajūtām. Zināju, ka varam uzvarēt, bet no otras puses bijām tikko savākušies kopā. Es ar pusi no tiem čaļiem pirmo reizi iepazinos. Vasarā bumba nav tik daudz rokā turēta. Laukumā sajūtas īsti nekādas. Zinājām, ka varam dabūt pa mizu, bet bija sajūta, ka uzvarēsim. Beigās tomēr dabūjām pa mizu. Atkal tas, ka pietrūka spēks. Ja neesi trenējies, tu laukumā neko nesaproti.

Lasi vēl...

# Vačila: "Ir pilnīgi cita atmosfēra Cēsīs, kur cilvēki nāk un jūt līdzi"
# Veinbergs: "Limbažos esam objektīvi augstākajā līmenī, kādā varam būt"
# Odiņš paceļas no Liepājas dīķa un gatavs iekost arī Reģionālajā līgā
# "Jēkabpils" jauna uzrāviena priekšvakarā gatava mest izaicinājumu čempioniem