Banki: "Esam ne tikai augusta skaistule, bet arī tie, kuri ziemā uzvar Grieķijā"

"Mēs esam iekļaujoša izlase, kurā katrs spēlētājs zina, ka viņi var tikt un ir pelnījuši būt izlasē. Kolīdz viņi atbrauc, viņi apjauš, ka šeit ir sistēma, kurā viņi var būt produktīvi. Reizēm gadās, ka šeit viņi var būt pat produktīvāki par to, kā viņus redz klubos. Tas rada lielu gandarījumu gan man, gan maniem palīgiem, gan, protams, arī federācijai. Tas bija viens no mūsu misijas galvenajiem uzdevumiem: projektu padarīt iekļaujošu un izveidot stilu, skaidru identitāti.

Mans paraugs darbā ar izlasēm ir [Eiropas čempiones Spānijas vadītājs] Serdžo Skariolo. Pārņemot izlasi, viņš bija pirmais, kuru apciemoju. Tāpat kā Veļko Mršičs, tā laika Horvātijas izlases treneris. Pusi dienas pavadīju pie Skariolo Boloņā, un viņš man izskaidroja, kā viņš strādā un kāda ir viņa vīzija sadarbībā ar federāciju. Nozagu tik daudz ideju un centos tās pārvest uz Latviju – viņa vīziju, darbu izlašu logos bez NBA un Eirolīgas spēlētājiem, sistēmas veidošanu.

Lielākoties man nebija dziļu zināšanu par Latvijas basketbolu. Fakts ir tāds, ka martā pēc Orlando [G līgas] burbuļa beigām atbraucu no ASV un metos jaunā piedzīvojumā. Sāku studēt spēlētājus un komandas, intervēju astoņus trenerus, lai veidotu savu palīgu komandu., centos iepazīt vietējo basketbola sabiedrību. Godīgi sakot, zināju [tikai] Latvijas vadošos spēlētājus. Brāļi Bertāni savulaik ir bijuši mani pretinieki, un, saprotams, vilināja tobrīd vēl tālā iespēja strādāt ar tādu spēlētāju kā Porziņģis. Bet par pārējiem zināju ļoti maz.

Guvu baudu no tā, ka varēju rakt un atklāt dažādas līgas, dažādus spēlētājus – par ļoti svarīgām figūrām komandā, piemēram, kļuva tādi spēlētāji kā Čavars, Lomažs un Leimanis, no kuriem vairums tādu pienesumu negaidīja. Izlasē spēlēja 37 spēlētāji, un izdevās atrast arī tādus spēlētājus, kuri jau bija pazuduši no izlases radara, kā Stumbris, Laksa vai pagājušajā logā arī Timma, kuram beidzot izdevās savus plānus saskaņot ar izlases plāniem. Runājot par Jāni, viņš ieradās ar lielisku attieksmi, gribēja spēlēt un Grieķijā kļuva par vadošo spēlētāju. Domāju, ka viņš bija pelnījis šādu brīdi un atgriešanos uz Latvijas basketbola kartes, kur arī ir viņa vieta. Publika arī Rīga viņu ļoti silti sagaidīja.

Kvalifikācijā divu gadu laikā piedalījās 37 spēlētāji. Ņēmu uz izlasi arī tādus puišus kā Mārcis Vītols un Roberts Stumbris, kurš tagad ir Itālijas 2. līgā. Visu cieņu šiem lieliskajiem puišiem, bet pamēģiniet iedomāties, ka viņi spēlētu vadošās lomas izlasē, kas grib tikt uz Pasaules kausu. Atradām tādu basketbola līderi kā Lomažs, tik stabilus spēlētājus kā Gražulis, Rodions Kurucs, Strēlnieks un Zoriks, tik uzticamus spēlētājus no zemākām līgām kā Čavars no Polijas vai Leimanis no Spānijas otrās līgas, vai Ate, Zoriks, Miška no VEF. Mēs esam ne tikai tā augusta skaistule ar Porziņģi un Bertānu, bet arī tā komanda, kas ziemā bez zvaigznēm uzvar Grieķijā.

Mums ir spēlētāju paaudze, kas ir acīmredzami gatava šāda līmeņa turnīram un ir ļoti daudz ieguldījusi sevī, lai šo mērķi sasniegtu. Šis spēlētāju kodols dalību Pasaules kausā redzēja kā iespēju atmaksāt par iepriekšējām dramatiskajām sakāvēm. Spējām atjaunot šo piederības sajūtu un radīt spēcīgu vēlmi atmaksāt un atriebties par pagātnes neveiksmēm. Attieksme bija ideāla – liela konkrētība, pazemība un koncentrēšanās, lai sasniegtu to, ko bijām pelnījuši. Šī paaudze ir gatava, un tā šos brīžus kopā ar piekto vietu Eiropas čempionātā atcerēsies kā vienus no lieliskākajiem izlasē. Lūzuma brīdis nebija mūsu uzvaras pārlielvalstīm. Lūzums bija 2022. gada februārī, kad divreiz uzvarējām Beļģiju, jo tas deva pārsvaru pār sāncenšiem. Beļģija ar tādiem spēlētājiem kā Van Rosoms, Obasohans, Bako un ļoti labu treneri kļuva par ļoti zīmīgu skalpu. Daudzi, spēlētājus ieskaitot, ir uzsvēruši, ka spējām uzvaras izcīnīt tieši ar aizsardzību, kas agrāk nebija iedomājams. Spējām mainīt spēles stilu un panākt stabilu un ļoti skatāmu sniegumu.

Porziņģa nespēlēšana vasaras pirmajā logā? Strādājot ar spēlētājiem, jācenšas saprast viņu ceļu. Spēlētāji strādā pie sava ķermeņa, līguma un karjeras, un šajā sezonas brīdī izlasei nevajadzētu noteikt prioritātes. Kristaps jūnijā un jūlijā nedrīkstēja sevi pakļaut traumu riskam, un ļāvām viņam sniegt intervijas un piedalīties izlases sociālajā dzīvē, tādējādi uzturot kontaktu. Tad augustā mūsu ceļi krustojās, un tas bija lieliski – īpaši viņa attieksme. Pirms tam viņš spēles vēroja no malas ielas drēbēs, kļūdams par komandas pirmo fanu, bet gatavošanās beigu posmā jau bija gatavs mums pievienoties. Viņam šajā sezonā ir svarīgs mērķis: censties pārvarēt 80% spēļu slieksni NBA [66 spēles regulārajā sezonā Porziņģis nav aizvadījis kopš otrās sezonas – A.S.]. Tas prasa lielu darbu un savainojumu novēršanu. Gribētos domāt, ka izlase viņam bija svarīgs posms, kas palīdzēja sagatavoties vienai no viņa svarīgākajām sezonām karjerā."

Pilnu interviju ar Banki, tostarp jauno darbu Strasbūrā, lasi ŠEIT. Runājot par atlikušajām kvalifikācijas spēlēm, Banki uzsvēra, ka februārī vēlēsies dot lielāku iespēju sevi pieradīt divtūkstošajos gados dzimušajiem spēlētājiem, kā Artūrs Kurucs, Artūrs Žagars un Mārcis Šteinbergs.