Gailītis par otro spēli un taktiku, debitantiem un līderiem, novembra logu kopumā

''Lomikam [Rihardam Lomažam] bija kaut kas ar elkoni. Nedomāju, ka tas ir kaut kas nopietns, taču tas nav īsti jautājums man,'' par to, kādā veselības stāvoklī Latvijas izlases basketbolisti atgriezīsies klubos, sacīja pirmās spēles galvenais treneris un otrā mača galvenā trenera asistents Jānis Gailītis.

Latvijas valstsvienība abas spēles pret Beļģiju aizvadīja vienādā sastāvā, izmantojot 11 spēlētāju rotāciju. Vaicāts, kāpēc šoreiz sastāvs starp mačiem netika mainīts, treneris Gailītis sacīja: ''Artūrs [Visockis-Rubenis] pieņēma lēmumu saistībā ar otro spēli. Acīmredzot, bija kaut kādi apsvērumi saistībā ar spēles plānu.''

Ja Latvijas izlase abas spēles aizvadīja ar vienu un to pašu divpadsmitnieku, tad beļģiem uz otro spēli sastāvā bija viena izmaiņa. Komandai pievienojās Riharda Lomaža komandas biedrs Turcijas Superlīgas klubā ''Merkezefendi'' Vrencs Blaienbergs, kurš bērna dzimšanas dēļ izlaida pirmo maču. Kā atklāja Beļģijas izlases galvenais treneris Dario Džerdža, 24 gadus vecais uzbrucējs pirms mača pret Latviju paguva aizvadīt tikai vienu treniņu. 208 centimetrus garajam un kustīgajam uzbrucējam nepilnās 15 minūtēs vien trīs punkti. Viņš gan bieži tika izmantots spēlē ar muguru pret grozu, kad aizsardzībā darbojās augumā īsāks latviešu basketbolists. To apliecina arī Synergy dati – ja pirmajā spēlē Beļģija latviešus postēja vien sešas reizes, tad otrajā spēlē šo uzbrukuma elementu piekopa trīsreiz vairāk.

''Protams, ka viņi ar Blaienbergu mēģināja noturēt izmēru trešā numura pozīcijā un palielināt rotācijas spēlētāju daudzumu, kas kaut kādā mirklī varbūt izdevās, bet tomēr uzskatu, ka tā spēle viņus bremzēja un neradīja lielu pienesumu – tādu, kādu viņi gribētu. Artūrs Strautiņš un arī Artis Ate izdarīja pieklājīgu darbu aizsardzībā, lai neatdotu auguma pārsvaru. Kopumā, manuprāt, viņa pievienošanās nebija mūsu lielākā problēma,'' beļģu sastāva izmaiņu otrajai spēlei un Blaienberga radītos akcentus uzbrukumā komentēja Gailītis.

Pirmajā mačā ilgāko spēles laiku garajā galā izpelnījās klubu līmenī Itālijā spēlējošais Kārlis Šiliņš, kurš Rīgā iesaistījās no soliņa, bet Šarleruā jau tika sūtīts pamatpieciniekā. Tiesa gan, 27 gadus vecajam centram otrais mačs pret Beļģiju neizdevās tik spilgts – piezīmju nasta krietni ierobežoja viņa minūtes laukumā (nospēlētas 7:56 minūtes, kurās četras piezīmes) un to akcentēja arī treneris Gailītis.

''Spēles plānā viņa loma bija lielāka. Viņa ātrās piezīmes un pēc tam vēl ātrās piezīmes – tā, protams, arī viņam ir mācība, ka jāprot spēlēt kā pamatsastāva spēlētājam. Līdz ar to piezīmju problēma ir viena lieta, no kā spēlētājiem ir jāizvairās. Skatoties uz tām piezīmēm, šķiet, ka varēja arī no dažām izvairīties. Gribējās, lai viņš būtu vairāk laukumā, taču, manuprāt, Krišs [Helmanis] viņu aizvietoja veiksmīgi,'' Šiliņa situāciju skaidroja Latvijas izlases treneris.

Otro maču Latvijas izlasē aizvadīja ''Rīgas Zeļļu'' saspēles vadītājs Toms Skuja, kurš izbraukuma mačā netika pie tik liela spēles laika kā ''Arēnā Rīga''. Skuja praktiski visas savas 4:20 laukumā pavadītās minūtes aktīvi darbojās aizsardzībā pret beļģu gados jauno saspēlnieku Žo van Bugenhautu – Latvijas izlases treneru korpuss reaģēja tieši uz beļģa nākšanu laukumā, no soliņa pieceļot Skuju, un arī pēc tam, mājinieku aizsargam tiekot nomainītam. Taujāts par apzinātajiem centieniem ar enerģiju no soliņa maksimāli apgrūtināt Beļģijas uzbrukuma veidošanu, treneris teica: ''Skuja ir ātrs spēlētājs, kurš, kā mēs redzējām, prot izdarīt spiedienu. Domāju, ka viņa pienesums abās spēlēs bija liels un nozīmīgs, kaut vai minūšu ziņā ne tik liels. Tas ir viens no spēlētājiem, kurš šajā logā ļoti labi sevi parādīja. Jauns uzvārds.''

Latvijas basketbolisti pirmajā puslaikā pieļāva vairākas kļūdas, kas noveda pie ļoti ātriem Beļģijas uzbrukumiem otrā laukuma galā. Gan tās, gan pārejas aizsardzību kopumā kā problēmu mača pirmajā puslaikā akcentēja Jānis Gailītis. ''Pirmajā puslaikā bija septiņas vai astoņas kļūdas, pie tam dzīvās kļūdas, kur viņi varēja uzskriet. Arī pēc metieniem ieņēmām diezgan pasīvas pozīcijas no stūriem un no 45 grādiem. Tā saucamās tālās atlēkušās bumbas viņiem radīja vieglas situācijas. Mēs ātri iztērējām piezīmju normu, līdz ar to arī ne vienmēr varējām izmantot taktiskās piezīmes. Es teiktu, ka spēlētāji varbūt metienu izvēlēs nebija izcili un arī reakcija uz metieniem nebija tik laba, ko arī treneris uzsvēra puslaikā un minūtes pārtraukumos. Transition [pārejas] spēle bija pirmā puslaika lielākā problēma.''

Beļģijas izlases uzbrukuma līderis Retins Obasohans abās spēlēs pret Latviju pirmajos puslaikos bija krietni rezultatīvāks nekā otrajos. Treneraprāt, Latvijas basketbolisti aizsardzībā pret viņu darbojušies gana labi. ''Obasohana sniegums abās spēlēs vairāk vai mazāk ir saistīta ar spēles raksturu. Pirmajā puslaikā spēlei ir tendence būt vairāk atvērtai, mazāk pieci uz pieci, mazāk adaptācijas. Otrajā puslaikā, manuprāt, Obasohans nevienā no spēlēm netrāpīja trīspunktniekus, kas arī ir milzīga atšķirība. Domāju, ka kopumā izdarījām pietiekoši solīdu darbu pret viņu, rēķinot viņa lomu Beļģijas izlasē. Procents bija zems, viņa spēja iesaistīt komandas biedrus arī nebija tik izcila. Manuprāt, labi nosedzām pikenrola sadarbības. Protams, jāņem vērā, ka viņiem ir arī top spēlētāji, kas var atvērt viņam vairāk caurgājienus, bet tomēr izdarījām pietiekoši solīdu darbu,'' sarunā ar portālu ''Sportacentrs.com'' izteicās Jānis Gailītis.

Spēles otrajā puslaikā, uzsākot atspēlēšanos, Latvijas izlase pie beļģu pick'n'roll sadarbībām daudz mainījās. Kā norādīja treneris Gailītis, maiņas aizsardzībā bija arī pirmajā puslaikā, taču ne tik regulāras un ne tik aktīvas kā treneru korpuss vēlētos.

''Maiņas aizsardzībā ir savā ziņā piespiesta lieta. Bija situācijas, kur atdevām vieglas rotācijas un vajadzēja mainīt ritmu. Maiņas bija [arī pirmajā puslaikā], bet tās bija nedaudz pasīvas tieši tendencē uz spēlētāju ar bumbu. Neapgrūtinājām viņu bumbas ceļu zem groza, viņi atrada vieglus punktus. Manuprāt, uzlabojām spiedienu uz bumbu un piespēlētāju, atstājot mismatch risināšanu no āras. Viņu efektivitāte bija krietni zemāka. Ar Obasohanu centāmies nemainīties, lai neatvērtu viņa stiprās puses. Manuprāt, šī aizsardzība pārsvarā gadījumu deva vislabāko rezultātu no visām aizsardzībām.''

''Domāju, ka Zoriks aizvadīja divas ļoti labas spēles, rēķinot minūtes, intensitāti un lomu. Strautiņš pierādīja savu enerģijas, agresivitātes un pašpārliecinātības līmeni – to, ko viņš arī dara klubā. Mārcis [Šteinbergs] lieliski pabeidza otro spēli – liels prieks par viņu, jo viņa aizsardzības kvalitātes, enerģija un veicinātāja loma viņam vienmēr bijusi laba, bet bumba negāja grozā. Spēles beigās viņa centieni un aktivitāte mums palīdzēja. Šķiet, ka viņš iemeta desmit punktus ceturtajā ceturtdaļā, tā kā viņš bija viens no galvenajiem spēlētājiem. Lomažs, protams, ir spēletājs ar lielu ietekmi uz rezultātu. Protams, ka viņa spēja uzvarēt spēles un beigas – tās ir viņa. Lomaža personība un šajā gadījumā arī augstais sportsmanship, īpaši momentā, kad apturēja spēli, kad pretinieks satraumējās, parāda to, ka varbūt viņš ir nekaunīgs, bet viņš ir džentlmenis laukumā. Prieks, ka ne tikai rādām uzvaras, bet arī kaut kādus piemērus laukumā ar daudziem spēlētājiem,'' izlases vadošo spēlētāju Kristera Zorika, Artūra Strautiņa, Mārča Šteinberga un kapteiņa Riharda Lomaža sniegumu komentēja Jānis Gailītis.

WELL PLAYED LATVIA 👏#EUROBASKET X #MAKEYOURMARK pic.twitter.com/SbjTzwkta0

— FIBA EuroBasket (@EuroBasket) November 25, 2024

Nopietnas debijas Latvijas valstsvienībā novembra spēļu logā piedzīvoja divi Latvijas-Igaunijas līgas klubu basketbolisti – Kristaps Ķilps no ''Liepājas'' un Toms Skuja no ''Rīgas Zeļļiem''. Trenerim Gailītim prasīju, ko minēto basketbolistu visai spožās debijas kā vēstījumu nodod citiem basketbolistiem, kuri izlasē vēl nav spēlējuši vai iepriekš tai atteikuši.

''Pēdējā laikā daudzi ir sapratuši, ka izlase nav slēgts klubiņš. Izlase nav kaut kas, kas ir tikai spēlētāju talants. Ir daudz kas cits. Viena no īpašībām ir lojalitāte, kas noteikti visspilgtāk izpaužas Čavara piemērā. Viena no īpašībām, kas ir ļoti svarīga izlasē, ir vēlme tur piedalīties. Mēs kā treneri un kopā cilvēki, kas iesaistīti izlasē, gribētu vairāk un vairāk vārdus. Izlase ir daudzreiz palīdzējusi spēlētājiem pacelt vērtību tirgū, jo tā ir skatuve, bet tajā pašā laikā spēlētājiem nebūtu jājūtās slikti vai ierobežoti, dodoties uz izlasi un nedaudz ziedojoties. Tā vietā viņiem būtu jābūt lepniem par šo iespēju. Tas, visticamāk, sākas no jauniešu izlasēm. Tas ir darbs, ko pēdējā laikā mums izdodas veikt labāk un labāk – jauniešu izlasēm ir mazāk atteikumu,'' atbildēja Vācijas Bundeslīgas kluba ''Syntainics MBC'' stratēģis.

''Protams, ka parādījās uzvārdi, kaut vai Skuja un Ķilps, kas ieinteresēs cilvēkus,'' atbildot uz jautājumu, par spēlētājiem, kuri pārsteidza vai pacēla savas akcijas ''EuroBasket 2025'' kontekstā sacīja treneris. ''Vai tas izmainīs viņu vērtību tirgū vasarā? Tas noteikti būs vairāk atkarīgs no tā, kā viņi performēs sezonā un kādas izvēles izdarīs kopumā. Patīkami, ka ir tādi spēlētāji kā Šteinbergs, kurš nav zināms kā ļoti rezultatīvs spēlētājs, un parāda, ka var mest punktus. Šiliņš mums nav pārsteigums. Kopumā Itālijā viņš aizvada izcilu sezonu. Spēlētājiem var būt lielākas lomas un viņi pierāda, ka tās var izmantot.''

Lukas Banki ērā abas spēles pret Beļģiju bija kas jauns Latvijas izlasei un tās treneru korpusam. Pirmajā mačā izlases galvenā stratēģa pienākumus uzņēmās Jānis Gailītis, bet otrajā duelī pie valstsvienības stūres stājās Artūrs Visockis-Rubenis. Treneris Gailītis gan norādīja, ka, izlasi lielā mērā vadot bez itāļa līdzdalības, daudz palīdzējušas iepriekšējās iestrādnes, kas radījušas augsta līmeņa vidi valstsvienībā.

''Grūti pateikt par kaut kādām atziņām. Filozofiski neskatos, bet logi ir tāda spēlētāju sadaļa. Ja klimats, vide, attiecības un vērtības ir augstā līmenī organizācijā, tad domāju, ka šajos logos spēlētāji performēs ar citu degsmi. Manuprāt, taktiskā iesaiste ir vairāk saistīta ar spēlētāju un virknējumu pareizu atrašanu, iesaistīšanu un piesaistīšanu – kuru spēlētāju kad un kurā mirklī izmantot ar taktiskām shēmām. Zināmā mērā, salīdzinot ar klubiem vai salīdzinot ar čempionātiem, kur gatavojies ilgāk, haoss laukumā ir pietiekami liels. Tā kapacitāte divreiz, trīsreiz vai četrreiz spēlēt to pašu situāciju un apspēlēt pretiniekus taktiski ir salīdzinoši maza, jo pašam savas sagataves un to kvalitāte arī tomēr ir ierobežota. Līdz ar to improvizācijai, instinktiem, atvērtai gribai, virknējumiem, tam, kāda ir spēlētāju ķīmija, kā viņi sadarbojas un pārvar situācijas, ir lielāka nozīme. Tā ir stāja. Ja izlasei ir laba stāja, tad viss ir kārtībā,'' noslēdza Jānis Gailītis, kurš nu devies atpakaļ uz Vāciju, lai turpinātu darbu Bundeslīgā, kur svētdien viņa vadītajai komandai paredzēta izbraukuma spēle Braunšveigā.

Latvijas vīriešu valstsvienībai pirms ''EuroBasket 2025'' finālturnīra vēl gaidāmas divas oficiālās spēles pēc Jaunā gada – 22. februārī mājās pret Eiropas čempioni Spāniju un trīs dienas vēlāk izbraukumā pret Slovākiju.

''EuroBasket 2025'' finālturnīrs Latvijā, Somijā, Polijā un Kiprā norisināsies no 27. augusta līdz 14. septembrim. Grupu turnīra izloze gaidāma 2025. gada martā.