Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:2979, Did:0, useCase: 3

Jānis Blūms un "Bilbao Basket" ziedu laiki

Andrejs Siliņš

Jānis Blūms un "Bilbao Basket" ziedu laiki
Jānis Blūms. Foto: Bilbao Basket

Sestdien Saldū norisināsies ilggadējā Latvijas valstsvienības kapteiņa Jāņa Blūma basketbolista karjeras noslēdzošā spēle. Klāt būs ne vien Jāņa komandas biedri sporta skolās, klubos un izlasēs, bet arī lietuvietis Renalds Seibutis un horvāts Marko Baničs. Ar abiem Jānis ielika pamatus tam, lai spāņu “Bilbao Basket” no maza, viduvēja budžeta Spānijas kluba kļuva par atpazīstamu vārdu visā Eiropā.

Pa Eiropas turnīriem jau kopš karjeras pirmsākumiem

Jānis Blūms leģionāra gaitas sāka ļoti agri savā karjerā, jau 2003. gadā dodoties pa vienaudža Armanda Šķēles iemīto taciņu uz Vloclaveku. Uzreiz komandā, kas spēlēja ne tikai vietējā Polijas čempionātā, bet arī uz starptautiskās skatuves. Tas nebija nekas neierasts jaunajam saldeniekam, jo jau ar "Brocēniem" un "Skonto" bija sajusta pirmā Eiropas basketbola garša. Toreiz Šķēle bija izteikts “Anwil” līderis, bet arī Jānis savā pirmajā sezonā ārzemnieka statusā demonstrēja ļoti pieklājīgu sniegumu, FIBA Eiropas līgā vidēji gūstot 8,3 punktus, atdodot 2,2 piespēles un pārtverot 1,4 bumbas. Mačā pret “Khimki” 21 gadu vecais saldenieks iemeta visus septiņus izmestos trejačus un sakrāja pat 27 punktus. Tiesa, komandai pasākums ātri beidzās, jo jau pirmajā “playoff” kārtā tika atzīts Saloniku “Aris” pārākums.

Pēc sezonas ārzemēs Blūms atgriezās dzimtajā Kurzemē, pievienojoties ambiciozajai “Ventspils” vienībai. Divas labas sezonas ventspilnieku rindās (10,6 punkti + 3,3 piespēles un sasniegts ceturtdaļfināls, bet otrajā sezonā 11,3 punkti + 2,7 piespēles un Top16 turnīrs) pavēra aizkaru jaunam ceļam leģionāra maizē. 2006. gada vasarā Blūmu kā otro saspēles vadītāju aiz Roberta Štelmahera savās rindās gribēja redzēt Lietuvas grands Viļņas “Lietuvos Rytas”, kas pēc sezonas Eirolīgā gatavojās atgriešanās sezonai ULEB Eirokausā ar vienu vienīgu mērķi - uzvarēt un atgriezties Eiropas elitē.

Apspēlē Ādolfu un Teodosiču, finālā pietrūkst

Aiz Štelmahera stabilās muguras Blūms spēlēja mazāk nekā iepriekš, taču pirmoreiz profesionāļa karjerā tika līdz reālai cīņai par starptautisku kausu. Astotdaļfinālā “Rytas” izlīda caur adatas aci. Pirmajā mačā viesos tika atzīts Kristapa Valtera diriģētās Udīnes komandas pārākums ar trim punktiem, un tā nebija arī izteiksmīgākā spēle Jānim - Štelmahera prombūtnē Jānis kļuva par starta sastāva saspēlnieku, bet 20 minūtēs guva 3 punktus un sakrāja četras piezīmes. Atbildes mačā 10 000 līdzjutēju klātbūtnē Viļņā Štelmahers bija atgriezies ierindā, taču tieši Blūms, nākot no maiņas, ienesa vajadzīgo enerģiju mačā un ar desmit punktiem un sešām bumbām sekmēja “avīžnieku” panākumu ar +5, tādējādi triumfējot arī divu spēļu summā un iekļūstot ceturtdaļfinālā.

Tajā pretī stājās Strasbūra un atkal “Rytas” izglābās pēc neizteiksmīga pirmā mača, kurā iekrāja 13 punktu deficītu. Atbildes spēlē mājās uzvara ar +16 un vieta pusfinālā. Tur pretī nāca Belgradas FMP ar uzlecošo serbu zvaigzni Milošu Teodosiču sastāvā. Arī šai duelī uzvaras tika dalītas uz pusēm, bet kausi pirmajā mačā Viļņā tika nosvērti vairāk uz “Rytas” pusi, kas ļāva triumfēt arī visā duelī un atgriezties tur, kur komanda jau bija pirms diviem gadiem - 2005. gada pavasarī, Štelmahera diriģēta, “Rytas” izcīnīja ULEB kausu un tika pie ceļazīmes uz Eirolīgu.

Dalību nākamās sezonas Eirolīgā šoreiz jau bija garantējusi vien iekļūšana finālā, taču tas nemazināja motivāciju izcīnīt kausu. Finālā uzvarētājs tika noskaidrots vienā mačā, un tas notika Beļģijas pilsētā Šarleruā. Desmit dienas pirms savas 25. jubilejas Blūms piedalījās Eiropas otrā prestižākā klubu turnīra finālā, izejot laukumā uz 30 sekundēm pret Madrides “Real”. Pret klubu, ko dažus gadus vēlāk apspēlēs, lai tiktu ACB līgas finālā un debitētu Eirolīgā. Treneris Aleksandars Trifunovičs izšķirošajā kaujā par titulu uzticējās vairāk pieredzējušiem vīriem, taču tas neattaisnojās - karaliskais klubs aizvadīja izcilu trešo ceturksni, un no tā trieciena Viļņas spēlētāji vairs neatguvās.

Pārsteidz Eiropu ar pirmo piegājienu

Iekļūstot Eirolīgā, “Rytas” izvēlējās iet virzienā, kurā treneris Trifunovičs neredzēja lielu lomu Blūmam, un 2007. gada 17. jūlijā Jānis, kurš tobrīd gatavojās Eiropas čempionātam, tika izziņots kā jaunais “Eldo Napoli” spēlētājs. Kluba, kas nule kā bija aizvadījis savu pirmo un vienīgo sezonu Eirolīgā, bet tagad bija gatavs vēlreiz mēģināt tikt pie vietas Eiropas turnīros, spēlējot tikai Itālijas čempionātā. Neapolē viņš pēc precīziem trīspunktniekiem sāka celt dūri pie pieres, un tā kādu laiku bija Jāņa atpazīšanas zīme. Lai arī līgums bija uz divām sezonām, jau pēc pirmās (8,7 punkti, 2,4 bumbas, 2,7 piespēles) Blūms izmantoja iespēju pamest bardakaino Neapoli.

Latvijas izlases aizsargu bija noskatījis jauns un ambiciozs Spānijas basketbola klubs “Bilbao Basket”. Tas četru gadu laikā kopš dibināšanas bija iekļuvis ACB līgā, bet vēl četru gadu laikā nobriedis pirmajai sezonai Eiropā un konkrēti - Jānim labi zināmajā ULEB kausā. Basku klubs lielāko vasaras daļu bija rēķinājies ar Marselinju Uertass palikšanu komandā, taču jūlija beigās brazīlietis pacēla cepuri un aizbrauca uz Boloņu. Gadu vecāko Blūmu kluba vadība redzēja kā ļoti līdzvērtīgu aizstājēju, un Jānis sev doto uzticību attaisnoja. Atgriešanos ULEB kausā Blūms sāka ar 19 punktu salādēšanu “Hemofarm” grozā, divas kārtas vēlāk no Jāņa piešautās rokas cieta “CEZ Nymburk” - 25 punkti. Bilbao pārliecinoši izbradāja pretiniekus pirmajā grupu turnīrā (bilance 6-0), bet Top16 turnīrā uzvarētāju grupā izšķīra duelis pret sev labi zināmo “Lietuvos Rytas”.

Pirmajā mačā Viļņā Blūms guva piecus punktus, bet spēles likteni pašā galotnē izšķīra kādreizējais Jāņa komandas biedrs “Ventspils” sastāvā, lietuviešu centrs Marijons Petrāvičs, kurš izvilka uzvaru “Rytas” komandai (71:73). Otrā tikšanās notika Bilbao un tur bez izteiktā komandas līdera Marko Baniča uzmirdzēja tieši Blūms, trāpot četrus trijniekus un ar 12 punktiem palīdzot “Bilbao Basket” uzvarēt mačā ar +8, garantējot pirmo vietu grupā. Čempioni tika noskaidroti Turīnas olimpiskā parka arēnā aprīļa sākumā. Bilbao komanda, kas no līdzjutējiem bija iemantojuši iesauku “vīri melnā”, uz Itāliju devās kā lielākā pārsteiguma autori. Jā, sastāvs bija pulcināts gana pieklājīgs, taču līdz šai turnīra fāzei ierasti tika vēl jaudīgāk komplektētas komandas un pieredzes bagātākas organizācijas, nekā klubs, kas vispār pirmoreiz pastāvēšanas laikā piedalījās kādā starptautiskā turnīrā. Komandas motoru darbināja trīs galvenie zobrati - talantīgais horvātu spēka uzbrucējs Marko Baničs (tosezon vidēji 12,7 punkti un 4,8 bumbas), talantīgais lietuviešu uzbrūkošais aizsargs Renalds Seibutis (9,9 punkti) un aizvien jaunais, bet tai pašā laikā pieredzējušais latviešu saspēles vadītājs Blūms (9,9 punkti un 2,3 piespēles).

Foto: Bilbao Basket

Blūma zvaigžņu stunda un Bilbao pusfinālā

Ceturtdaļfinālā pretī stājās Bilbao līdera Baniča pirmais klubs un aktuālā Horvātijas čempione “Zadar”, kas grupu turnīrā bija aizlikusi kāju priekšā Rīgas ASK centieniem izkļūt no grupas. Spēli ar precīzu trejaci pirmajā minūtē atklāja tieši Jānis no Saldus, kam sekoja aizsardzībā pārtverta bumba un vēl divi punkti no apakšas. Spilgto sākumu mazliet sabojāja jau trešajā minūtē saņemtā otrā piezīme un pie 7:0 Jānis visai agri tika nomainīts. Blūms bija ielicis pamatus izcilam sākumam, jau pirmajā ceturksnī spāņu komandai panākot pārsvaru, kas rakstāms ar diviem cipariem. Pamazām “Zadar” tomēr atguvās, un pirms pēdējām desmit minūtēm tablo atkal vēstīja par līdzsvaru (53:53).

Uz pēdējo ceturksni Havi Salgado vietā treneris Čuss Vidoreta laukumā atkal sūtīja Blūmu, un Jānis bija apņēmības pilns pabeigt iesākto. Agresīvs uzbrukums, izprovocējot pārkāpumus, uzbrukuma bumba, paša trāpīts trešais trejacis, un, Blūma iedvesmota, Bilbao komanda pēdējo ceturtdaļu sāka ar izrāvienu 12:2. Guvis 21 punktu, drīz vien Blūms pie +7 tika nomainīts. Ar Salgado laukumā spāņi ļāva pietuvoties “Zadar” komandai, taču ne vairāk, un, skanot spēles beigu sirēnai, arī latvieši, pie ekrāniem vērojot “Eurosport” tiešraidi, svinēja drošu “Bilbao Basket” panākumu (76:67), kas nozīmēja iekļūšanu pusfinālā.

Lai tiktu finālā, dienu vēlāk, Oļega Latiševa pieskatītiem, bija jāpārvar Maskavas apgabala “Khimki” uzslietā zelta siena. Lai kādi būtu laiki, Himki ULEB kausā spēlēja tikai ar vienu uzdevumu - tikt pie kausa un vietas Eirolīgā. Un attiecīgi komplektēja sastāvu. Trešās ceturtdaļas ievadā Blūms no apakšas ar savu sesto punktu pietuvināja Bilbao līdz -3, taču ko vairāk tovakar Spānijas debitante nejaudāja, un krievu miljonāri iesoļoja finālā. Tur gan atzīstot “Bilbao” iepriekš sezonā pieveiktās “Lietuvos Rytas” pārākumu. Sezona tika novērtēta atzinīgi, komanda iekļuva arī ACB līgas ceturtdaļfinālā, un 2009. gada vasarā nebija šaubu, ka klubs izmantos līgumā iestrādāto opciju paturēt Blūmu komandā uz vēl vienu gadu.

Foto: Bilbao Basket

Otrais piegājiens sarežģītāks

Pēc “baigās vasaras” Blūms atgriezās Bilbao, lai turpinātu iesākto darbu - komanda vēlreiz tika uzaicināta spēlēt Eirokausā, un tās komplektācija otrajā sezonā jau bija būtiski labāka. Komandā palika uzvarošais kodols, bet tika piesaistīti arī tādi vīri kā Alekss Mumbru, Aksels Ervels, Damirs Markota. Jānis no pamata piecinieka spēlētāja kļuva par rezervistu - vienu no labākajiem ACB līgā. Šoreiz pagājušās sezonas pusfināla dalībniecei cīņa par titulu jau šķita tikai pieņemama, un ne bez grūtībām - tika zaudēts jau pašā pirmajā sezonas spēlē, kas bija tikai kvalifikācija par iekļūšanu grupu turnīrā. Tā sezona kopumā sanāca viļņaina - sekmīgais sniegums Eiropā prasīja upuri vietējā līgā. Janvārī, kad komanda bija izcīnījusi vien četras uzvaras pirmajā ACB līgas aplī jeb 17 spēlēs, klubs šķīrās no galvenā trenera Vidoretas, kurš Bilbao bija nostrādājis deviņus gadus, teju kopš pašiem kluba pirmsākumiem.

Vietā nāca tikai pirms dažām dienām no Saloniku “Aris” galvenā trenera posteņa demisionējušais Fotis Kacikaris. Jauns treneris deva jaunu uzrāvienu, komanda jūtami uzlaboja sniegumu un otrajā aplī vietējā čempionātā izcīnīja 12 uzvaras 17 spēlēs, sezonas izskaņā no izslēgšanas turnīra paliekot vienas uzvaras attālumā. Arī Eiropā “Bilbao” sniegums uzlabojās un pamazām komanda aizspēlējās līdz finālturnīram. 2010. gada 17. un 18. aprīlī “Bilbao” kopā ar Berlīnes “Alba”, “Valencia” un “Panellinios” tikās turpat Basku zemē Vitorijā, lai noskaidrotu jauno ULEB Eirokausa ieguvēju.

Komandas līderis Marko Baničs kļuva par visas sezonas MVP, bet pusfinālā berlīnieši viņu pilnībā izslēdza no spēles, un cita tik izteikta līdera neatradās. Blūms divreiz trāpīja grozā un trīsreiz asistēja partneriem punktu gūšanā, bet “Alba” bija pārāka un iesoļoja finālā. Togad formāts paredzēja spēli arī par trešo vietu, un tā bija jāaizvada jau dienu vēlāk pret Atēnu komandu. Pēc līdzīga pirmā puslaika otrajā spāņi bija jaudīgāki, nākamais Latvijas izlases kapteinis guva deviņus punktus un tika pie piemiņas balvas par trešo vietu Eirokausā.

No saspēlnieka par otro numuru

Palikšana ārpus ACB izslēgšanas turnīra nozīmēja pēc divām teicamām sezonām Eiropā palikt arī bez Eiropas turnīriem. Taču tas ļāva sakoncentrēt spēkus vietējam čempionātam un 2011. gada jūnijā “Bilbao” pirmo un joprojām vienīgo reizi tika līdz Spānijas čempionāta finālam. Kacikara vadībā notika būtiskas pārmaiņas arī sastāvā - tika piesaistīti vēl vairāki meistari (Ārons Džeksons, Kosts Vasileiladis u.c.), pieņemts sāpīgs un līdzjutēju vidū nepopulārs lēmums šķirties no kluba leģendas Salgado.

Arī Blūma loma pie jaunā trenera mainījās - Kacikaris latvieti no saspēles vadītāja pārvirzīja uz uzbrūkošā aizsarga pozīciju, nosakot daudz šaurāku uzdevumu loku, proti, segt labākos pretinieku mazos spēlētājus un uzbrukumā realizēt savas iespējas no tālās distances. Lēmuma pamatojumu varēja saprast - Blūms piecas sezonas pēc kārtas vietējās līgās bija trāpījis trīspunktniekus ar ne mazāk kā 40% precizitāti. Pozīcijas maiņa nozīmēja mazāk bumbu Jāņa rokās un lielāku atkarību no saspēles vadītāju vēlības, tāpēc tikai pašsaprotamas bija arī izmaiņas Jāņa vidējos statistikas rādītājos.

Blūma pārvirzīšana uz otrā numura pozīciju sakrita ar laiku, kad izlasē ienāca jaunā paaudze ar Jāni Strēlnieku priekšgalā. Līdz ar to pamata saspēles vadītāja pozīcija bija nonākusi drošās rokās, un arī valstsvienībā turpmāk Jānis aizvien vairāk veica tiešī šīs pozīcijas spēlētāja pienākumus. Tas pats notika arī klubu karjerā. Kad “Bilbao” salauza Jāņa sirdi, viņš vēl, nostalģijas vadīts, piekrita atgriezties “Rytas”, kas viņu redzēja kā pirmo saspēles vadītāju savā Eirolīgas komandā. Šo eksperimentu par izdevušos saukt nevar, un turpmākajā karjerā Blūms arī klubos bija otrais numurs un kā otrais numurs nonāca “Panathinaikos” un izcīnīja Grieķijas kausu.

Tieši Blūma laikā “Bilbao Basket” no maza, viduvēja budžeta Spānijas kluba kļuva par atpazīstamu vārdu visā Eiropā. Organizācija piedzīvojusi dažādus laikus - dažus gadus pēc Blūma aiziešanas tas tika līdz ULEB Eirokausa finālam, bet vēl pirms dažiem gadiem tam nācās cīnīties pēc spēka otrajā līgā. Tomēr nonākt tik augstā līmenī, kādā ar Jāni sastāvā, proti, Eirolīgā, Bilbao atkārtot līdz šim nav spējis.

Foto: Bilbao Basket

Saldū vēl divi no Bilbao ziedu laikiem

Saldū spēlēs trīs spēlētāji no šī “Bilbao Basket” laikiem - bez Blūma arī Baničs un Seibutis. Pirmais uz Basku zemi atbrauca trīs gadus ātrāk - jau 20 gadu vecumā Baničs bija kļuvis par izteiktu “Zadar” līderi un pēc 2004./2005. gada sezonas, kad ULEB kausā vidēji guva 17,1 punktu un izcīnīja 5,3 bumbas, horvātu talants parakstīja vairāku gadu līgumu ar “Bilbao Basket”. Trīs sezonu laikā līdz Blūma atbraukšanai Baničs pamazām kļuva par vienu no vadošajiem komandas spēlētājiem. Horvātijas izlasē piedalījās “EuroBasket 2007” un “EuroBasket 2009”, kā arī Pekinas olimpiskajās spēlēs. Spēlētāja karjerai Baničs punktu lika 2019. gadā.

“Četrus gadus bijām numuriņu biedri viesnīcās izbraukumu spēlēs. Mums izveidojās labas attiecības ne tikai darbā, bet arī starp ģimenēm, jo bērni bija līdzīgā vecumā, tikāmies gan bērnudārzā, gan spēļu laukumiņos. Viņš nospēlēja Bilbao pat septiņus gadus un abi kopā kļuvām par tādiem kā fanu mīluļiem. Kad atnāca grieķu treneris [Kacikaris], viņam nepatika, ka mūs mīl vairāk par viņu. Treneris beigās no mums atteicās, bet mēs tāpat vēlāk karjerās tikām pat pie labākiem līgumiem,” smejas Blūms, atminoties kopā ar Baniču pavadītos gadus Spānijā. “Mums pilsētā palika daudz kopīgu draugu, bijām draudzīgi ar vienkāršo tautu. Joprojām uzturam kontaktus, esmu bijis pie viņa Horvātijā atpūsties un vienmēr, kad esam tuvumā viens otram, tad mēģinām satikties.”

Par Baniču gadu jaunākais lietuviešu uzbrūkošais aizsargs Renalds Seibutis var lepoties ar lieliem panākumiem izlašu līmenī (U21 pasaules čempions, divkārtējs Eiropas vicečempions, Pasaules kausa bronzas ieguvējs, dalība Londonas olimpiskajās spēlēs), un viņu savos pierakstos savulaik iezīmēja Dalasas “Mavericks” (2007. gada drafta 50. numurs). Līdz NBA nenonāca, taču aizvadīja ļoti solīdu karjeru Eiropas labākajā līmenī, nospēlējot sešas sezonas Eirolīgā. Bilbao pavadīja divus pirmos Blūma gadus klubā, bet abi paspēja izveidot ciešas draudzības saiknes. Pēdējo spēli profesionāļa karjerā Seibutis aizvadīja 2019. gadā, bet par karjeras beigšanu oficiāli paziņoja pērnā gada augustā.

“Mums sanāca kopā nospēlēt pat trīs gadus (viena sezona arī “Lietuvos Rytas” rindās - A.S.). Kā divi baltieši turējāmies kopā, bieži gājām vakariņās gan viens pie otra, gan uz kādu restorānu. Kad spēlēju Viļņā, bija daudz vienkāršāk, jo blakus bija arī Renalds. Arī izlašu spēlēs bieži spēlējām viens pret otru. Šad tad, kad esmu Liepājā, aizbraucu turpat netālu no robežas pie viņa. Renalda sieva gatavo lieliskus cepelīnus ar kuģeli,” saikni ar Seibuti skaidro Blūms. “Tāpat kā es, arī viņš pret darbu izturējās ļoti profesionāli, vienmēr bija uz treniņiem ātrāk, bet pēc treniņiem palikām ilgāk, lai izmestu papildu metienus. Protams, mēdzām pavilkt uz zoba viens otru. Otrajā gadā Bilbao sanāca arī mazliet vairāk dalīt spēles laiku savā starpā, bet tā vienmēr bija pozitīva konkurence. Dzinām viens otru uz priekšu.”

Jāņa Blūma karjeras noslēdzošā spēle sestdien norisināsies Saldus sporta kompleksā. Biļetes uz maču jau izpārdotas, bet spēli tiešraidē būs iespēja skatīties arī portālā Sportacentrs.com un TV4 kanālā. Sākums 18:00.

     [+] [-]

, 2022-09-16 15:21, pirms 2 nedēļām
Labs atskats krāsainā un interesantā pagātnē!

     [+] [-]

, 2022-09-17 12:16, pirms nedēļas
Lieliska retrospekcija Lielam spēlētājam un cilvēkam. Paldies!